Ventspils brīvostā turpinās katastrofa: kravu apgrozījumu grauj Meroni kontrolētie sauskravu termināļi
Imants Liepiņš30.06.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
41 procents mīnusā — šāda ir patlaban svaigākā statistika par Ventspils brīvostas kravu apgrozījuma kritumu šogad, un lielākos mīnusus sagādājuši “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni kontrolētie termināli.
Saskaņā ar Ventspils brīvostas pārvaldes oficiāli apkopoto statistiku 2019. gada pirmajos mēnešos kravu apjoms bijis nedaudz virs 2 miljoniem tonnu mēnesī, nākamajos trīs — nedaudz zem (tas skaidrojams ar akmeņogļu pieprasījumu Ziemeļu puslodē, jo
Turpretī šajā gadā visos mēnešos kravu apgrozījums Ventspils ostā knapi noturējies virs miljona tonnu mēnesī, tikai februārī pietuvojoties pusotram miljonam. Procentuāli tas veido 34% līdz 49% lielu kritumu, kopējais rādītājs — mīnus 41% jeb vismaz 4 miljoni tonnu. Ir gandrīz skaidrs, ka Ventspils osta līdz gada beigām nespēs noturēt jau tā samazināto prognozi — 20 miljonus tonnu gadā; šobrīd kravu apjoms atpaliek pat no “vissliktākā iespējamā scenārija” par pieciem procentiem.
Brīvostas pārvaldes sniegtie dati par dažādām kravu grupām un to pārkrāvējiem ļauj aprēķināt, kā veidojas šī statistika. Puslīdz stabili strādājusi SIA Ventspils naftas termināls (ap 3 miljoniem tonnu, neliels kritums), bet par trešdaļu mazāk pārkrāvuši naftas ķīmijas un produktu termināļi SIA VK Terminal Services un SIA Ventall termināls, kas katrs pārkrāvuši ap 200 tūkstošiem tonnu.
Graudu termināls pirmajos piecos mēnešos pārkrāvis zem 100 tūkstošiem tonnu (mīnus 37%), kamēr ģenerālkravu un konteineru termināls NNVT noturējies virs miljona tonnu, pateicoties kravu daudzveidībai, no kurām lielāko daļu ģenerējusi prāmju satiksme. Vienlaikus gandrīz uz pusi nokrities pa Polockas — Ventspils cauruļvadu piegādātās dīzeļdegvielas apjoms: pusotra miljona tonnu vietā pārsūknēti ap 850 tūkstošiem tonnu.
Bet vēl briesmīgāka katastrofa redzama Rūdolfa Meroni kontrolētajos sauskravu terminālos, no kuriem AS Baltic Coal Terminal 2 miljonu tonnu vietā šogad pārkrāvis tikai 120 tūkstošus tonnu (divdesmikārtīgs kritums), bet AS Ventspils tirdzniecības osta demonstrējusi “tikai” trīskārtīgu kritumu pret pagājušo gadu, pārkraujot 367 tūkstošus tonnu.
Tāpat kā visus pēdējos piecus gadus, Kālija parks pa pusgadu pārkrauj apmēram tik daudz, cik tam patiesībā vajadzētu pārkraut katru nedēļu — ap 100 tūkstošiem tonnu. Vienīgo nelielo pieaugumu no R. Meroni uzņēmumiem demonstrējis AS Ventbunkers — 577 tūkstoši tonnu ar naftas produktiem (24% pieaugums pret pagājušo gadu), taču jāatceras, ka Ventbunkera faktiskā jauda ir pie 10 miljoniem tonnu gadā. Pēdējoreiz Ventbunkers tuvojās šādiem rādītājiem, kad to nevadīja R. Meroni un viņa uzticības personas.
To, ka šādos skaitļos vainojami ne mistiski ārējie spēki, bet gan pašu menedžments, parāda SIA Ventplac rādītāji: šis nelielais, bet darbīgais termināls, kas specializējas uz Latvijas kokmateriālu un meža produkcijas eksportu, palielinājis kokmateriālu un šķeldas pārkraušanu par 45%, audzējis arī rapša granulu izvešanu, kopā pārkraujot jau ceturtdaļmiljonu tonnu šajā gadā, kas tam ļaus uzstādīt visu laiku labākos rezultātus gada beigās.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
