Veltījums grupai „Par Zemgali bez vēja ģeneratoriem” (bet arī citiem, kam interesē - kas tur ir ar tiem vēja parkiem)
Edmunds Cepurītis29.09.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Es neesmu no tiem, kas cilvēku bažas par savu vidi sauc par neracionālām muļķībām. Dobeles un Pienavas vēja parki noteikti būtiski izmainīs tuvāko apkārtni. Tomēr gribēju aicināt satraukumā lēmumu par nākotni izdarīt pēc labākajiem principiem - iepazīstoties ar abām pusēm.
Saturs - 1. Par labajām lietām. 2. Par sliktajām. 3. Par ne tik būtiskajām. 4. Par mazajām nepatiesībām.
1. Vispirms par to, kādēļ vēja parki Latvijā ir vajadzīgi.
Enerģijas ražošanas ietekmes šobrīd ir viens no galvenajiem draudiem mūsu pastāvēšanai. Tādēļ ir kritiski svarīgi pēc iespējas ātrāk nomainīt bīstamākos ražošanas veidus uz MAZĀK bīstamajiem un piesārņojošiem. Latvijā mēs joprojām saražojam mazāk elektrības, nekā patērējam (izņemot Daugavas HES sevišķi labvēlīgos gados). Būtisku daļu no elektrības ražojam ar Krievijas dabasgāzi, kas ne tikai veicina klimata pārmaiņas, bet ļoti ierobežo mūsu neatkarību.
Šobrīd labākais veids, kā Latvijai saražot vairāk enerģijas, ir ar efektīviem vēja parkiem. Un efektīvi mūsdienās nozīmē - ar milzīgām vēja stacijām. Paredzams, ka šādas par
Tāpēc, manuprāt, Pienavas vēja parks noteikti būtu viennozīmīgs ieguvums Latvijai. Un, protams, vietējiem iedzīvotājiem, no kuriem tiks nomāta zeme.
2. Par sliktajām lietām.
Man nav ilūziju, ka milzīgs, industriāls vēja parks neatstāj nekādu ietekmi. Kā jebkura milzīga enerģijas ražotne. Svarīgi saprast, kuras no ietekmēm ir ļoti svarīgas, un kuras ir tikai neērtības. Un ļoti svarīgi saprast, kuras no "sliktajām" pasaules pieredzēm ir attiecināmas uz Dobeles situāciju. Manuprāt, teju neviena.
Noteikti svarīgs ir troksnis. Ja var uzticēties sagatavotajam IVN trokšņu pētījumam, tuvākās viensētas (500 -
Bieži minētas bažas ir par vibrācijām. Bet, tā kā vibrēšana patērē daudz enerģijas, tā ļoti ātri arī apsīkst un noteikti nekādus riskus tuvējām mājām neradīs (IVN ziņojumā - nekāda vibrācija nav paredzama jau
Būtiskas ir bažas par putniem, kas būtu galvenie cietušie no vēja stacijām. Man ir grūti vērtēt, cik liela būs ietekme uz putnu bojāeju, un šis noteikti ir viens no punktiem, kuru man gribētos izzināt vairāk. Vienlaikus šobrīd man daudz vairāk bažu šobrīd rada industriālās lauksaimniecības un citi lielāki draudi putniem. Bet tas nav iemesls, lai šo aspektu neņemtu nopietni.
3. Pārējās ietekmes man nešķiet tik būtiskas - tās neapdraud dabu, veselību, patīkamu dzīvi. Bet tās tomēr ir neērtības - piemēram, izmainīta ainava un papildus neērtības turbīnu celtniecības laikā. Es domāju, ka visi apkārtējie iedzīvotāji ir pelnījuši kompensāciju par šīm neērtībām. Cik saprotu, uzņēmums ir gatavs to piedāvāt, ieguldot noteiktu peļņas procentu vietējās sabiedrības iniciatīvās. Man šķiet, to būtu iespējams nokārtot tā, ka visi ir ieguvēji.
4. Un tad atliek tā daļa, kur neizbēgami iegūšu ienaidniekus - daļa, kurā cilvēki runā ļoti nepamatotas lietas.
Piemēram, zemnieks, kas apgalvo, ka jālikvidē saimniecība, jo govis vairs neēdīs. No citu valstu pieredzes - šādām bažām nav nekāda pamata.
Ir bažas, ka vēja parki atņems auglīgās zemes. Bet realitātē tiks atņemti ap
Troksnis apdraudēšot cilvēku veselību
Un vēl - ka radīsies papildus slogs valsts budžetam. Es domāju, nav iemeslu, lai efektīvu zaļo enerģiju ražotu bez subsīdijām (un šis uzņēmums to jau plāno darīt, piemēram, Somijā). Šāds vēja parks, kas dubultotu atjaunojamās enerģijas pieaugumu kopš 2000. gada un radītu ļoti svarīgu spiedienu, lai OIK shēma tiktu novērsta pēc iespējas ātrāk.
Bez 4. daļas nevarēja iztikt.
***
Šī bija kritika, kas man likās svarīga, bet tas nenozīmē, ka vēja parks ir izcila ideja. Man šķiet, ka ieguvumi atsver zaudējumus, bet var domāt arī citādāk.
Bet svarīgi, ka šo lēmumu cilvēki izdara bez maldinošas informācijas. Un pārējiem - kam arī vēja parks liekas laba lieta Latvijai - nevajadzētu apsaukāties, bet mēģināt pēc iespējas vairāk skaidrot to nesaprotamo, no kā cilvēki baidās.
Pārpublicēts no Facebook.com
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
