Vēlaties kļūt par Čakšas preses sekretāru? Vispirms obligāti iemācieties krievu valodu
PIETIEK19.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Krievu valodas zināšanas Latvijā ir kļuvušas faktiski obligātas ne tikai, piemēram, vēloties tikt pie darba tirdzniecībā vai sabiedrisko pakalpojumu jomā. Izrādās, krievu valodas zināšana ir obligāta arī gadījumā, ja vēlaties kļūt par Andas Čakšas (ZZS) vadītās Veselības ministrijas Komunikācijas nodaļas vadītāju.
"Labas krievu valodas zināšanas" ir viena no „kompetencēm”, kas noteiktas kā obligāti priekšnoteikumi Veselības ministrijas komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu pildīšanai. No citām svešvalodām oficiālajā darbinieka amata aprakstā ir minēta vēl tikai angļu valoda.
Ne Čakša, ne kāda kāda cita ministrijas amatpersona nesniedz skaidrojumu – kurš tieši Veselības ministrijas darbinieks tieši krievu valodu ir iekļāvis preses sekretāram nepieciešamo kompetenču sarakstā
„Prasība Komunikācijas nodaļas vadītājam spēt sazināties krievu valodā un monitorēt krievu valodā rakstošos raidošus medijus bijusi kopš amata izveides 2003.gadā un izriet no veicamajiem pienākumiem,” – tas ir vienīgais ko spēj paskaidrot Veselības ministrija.
Arī uz jautājumu, ar kādu pamatojumu ministrija kā nepieciešamu kompetenci noteikusi tieši šīs valodas un nevis franču, vācu vai kādas citas ES valsts valodas zināšanas, atbilde netiek sniegta.
Čakšas vadītā ministrija vienīgi norāda, ka „amata pienākumu izpildē Komunikācijas nodaļas vadītājam tiek prasītas angļu un krievu valodu zināšanas, kas ir nepieciešamas tiešo pienākumu veikšanai”.
Jāpiebilst, ka ne mazāk interesantu detaļu pilna ir arī Čakšas preses sekretāra darba raksturojuma sadaļa. Tā, piemēram, šajā amatā nepieciešamā „garīgā piepūle” aprakstīta šādi:
„Liela apjoma dažādu veidu informācijas vienlaicīga analīze, sazarotu loģisko ķēžu analīze sabiedrisko un valsts interešu izvērtēšanai, ja darba uzdevumi un rezultatīvie rādītāji nav noteikti normatīvajos aktos, kas nosaka iestādes pamatdarbību.”
Šā gada martā Šneidera atalgojums par „garīgo piepūli”, krievu valodas zināšanām un pārējo sniegumu ir bijis 1590 eiro.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
