Iesaki rakstu: 
Pēc tam, kad jaunais Valsts policijas priekšnieks pieņēmis lēmumu aizrotēt Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieku un Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieku Andreju Sozinovu, ir parādījusies iespēja parunāt par vēl dažiem šī cilvēka “varoņdarbiem’’. Nē, runa nebūs par lielo naudu, lai gan…
2014. gadā oktobrī Baložos notika “prātam neaptverama’’ traģēdija (LTV žurnālistes A. Kincas formulējums). Tika atrasti miruši divi mazi puisēni. Gadu un divus mēnešus un trīs gadus jauni. Tieši A. Sozinovs bija tas, kurš jau nākamajās dienās paziņoja publiski – noziegums ir atklāts, vainīga ir bērnu māte. Bet vai tiešām tas bija tā? Šo sešu gadu laikā, cīnoties ar A. Sozinova padoto pastrādāto netaisnību pret bērnu māti, ir noskaidrojies kas cits.
Jā, abus bērnus patiešām nogalināja, tikai, manuprāt, tas notika, ne jau ar spilveniem nosmacējot. Viss sākās jau torīt, kad mamma aizveda savus bērnus pie ģimenes ārsta. Pēc viņas teiktā un lietas materiālos lasītā, tur bērniem tika veikta vakcinācija, no kuras komplikācijām, tad, iespējams, arī abi puisēni dažas stundas vēlāk mira.
Šāda versija pat nav tikusi skatīta, lai gan par to ir liecinājis arī NMPD reanimācijas brigādes (ieradās pēdējā) galvenais ārsts. Šajā rakstā apskatīšu tikai vienu dokumentu, kurš to pierāda. Taču tādu dokumentu ir vesela jūra. Un tieši A. Sozinova vadībā šie dokumenti un pierādījumi tika slēpti, viltoti utt.
Kādēļ gan A. Sozinovam to būtu vajadzējis? Tobrīd viņš ar visu savu kantori nekādi nespēja noķert Imantas pedofilu, un “Damokla zobens’’ karājās jau virs viņa paša galvas. Jo tieši ap to laiku pēc pusgada klusēšanas notika kārtējais Imantas pedofila recidīvs. Vajadzēja skaļo, “uz karstām pēdām’’ atklāto lietu. Un te nu tā arī bija. Turklāt, iespējams, ne gluži bez finansiālas piebarošanas. To, cik daudz būtu gatava samaksāt farmācijas kompānija, no kuras vakcīnām potenciāli bija nomiruši divi mazi puisēni, varam tikai minēt.
Bet nu gan pie lietas. Viltojumu, kā jau teicu, lietā ir daudz. Taču šis konkrētais dokuments laikam pārspēj jebkuras, pat vispārdrošākās fantāzijas. Runa ir par mazākā puisēna pēdējiem apmeklējumiem pie ģimenes ārsta un to pierakstiem viņa kartiņā. Ir skaidri zināms, ka apmeklējumi pēdējās bērnu dzīves dienās bijuši divas reizes. 08.10.2014. un 10.10.2014. - bērnu nāves dienā. Un šeit nav skaidrs, kādēļ lietas materiālos tieši šie divi tik svarīgie datumi ir AIZKLĀTI ar baltu lapu?
Kā jau esmu teicis iepriekš, ir vesela jūra arī ar citiem viltojumiem, bet nu šis... Un vēl, vai tiešām, ja jānovilto tikai viena lapa deviņos sējumos, vai tiešām grūti bija to izdarīt tā, lai gar malu nepaliek nodevīgais stabiņš ar pierakstiem? Vai arī inspektore Jankoviča, kuras uzvārdu gan šajā lietā redzu pirmo reizi, apzināti atstāja šo kļūdiņu, lai kāds, ja nu tomēr rok šo lietu, to varētu pamanīt? Tādā gadījumā milzīgs paldies inspektorei.
Rodas ļoti daudz neatbildētu jautājumu arī par tiesu medicīnisko ekspertīzi, kurā pat nav noteikts, kurā vietā un cik dūrienu bijis katram bērnam. Ir tikai pateikts – konstatētas vairākas injekciju pēdas, kas radušās reanimācijas pasākumu rezultātā. Par vizīti pie ģimenes ārstes no rīta nav ne vārda. Starp citu, šo ekspertīzi veikusi tāda Skidenko, kura veikusi arī tiesu medicīnisko ekspertīzi Sitnijas Bāliņas lietā, kuras slepkava joprojām ne tikai nav atrasts – pat netiek meklēts.
Rodas jautājumi arī par mātes miesas bojājumiem, kuri uz abu roku apakšdelmiem uzradušies jau pēc aizturēšanas.
Vai tiešām tiesa trīs instancēs nepamanīja šo acīmredzamo un apzināto viltojumu? Vai tiešām to nepamanīja prokurores Kušakova un vēlāk Seibute? Vai to nepamanīja izmeklētāja Čuprika? Un, galu galā, viņas tiešais priekšnieks A. Sozinovs arī nē? Kaut kā nespēju kam tādam noticēt.
Bet ģenerālprokuratūrai, kura būtu viena no tām iestādēm, kas varētu šo izmeklēt, ir Covids. Nu jau kopš marta. Neko tu viņiem pateikt nevari, jo viņi atsakās runāt.
Advokāts ir nosūtījis pieprasījumu ģimenes ārsta praksei par šo dokumentu oriģinālu izsniegšanu, bet tā atrakstās, ka likums jau uzliekot par pienākumu izsniegt papīrus tikai izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai. Bet tās jau neprasīs.
Ko darīt šādā situācijā? Māte joprojām sēž, un izskatās, ka sistēma ir nolēmusi viņu tai cietumā sapūdēt. Sistēmai ir nospļauties par cilvēka ciešanām, kuras faktiski tā pati arī radījusi. Jā, jo viņa bija ļoti laba māte. Zaudēja divus savus bērnus, netika pat uz bērēm aizvesta (lai neizpļāpājas acīmredzot) un vēl tika notiesāta par savu mazuļu slepkavību. Izmantojot spilvenus, kuri nav tikuši ne meklēti, ne atrasti.
Bet viena no ticamākajām bērnu nāves versijām – vakcinācijas komplikācijas - pat nav tikusi izmeklēta un izmisīgi slēpta.
Jau drīzumā tiks izdota grāmata: “Tiesiskuma deFektīvstāsts. Sistēma uz apsūdzēto sola’’, kurā arī ir aprakstītas visas tās zvērības (ar visiem dokumentiem, kas pieejami lietas materiālos), ciniskā un necilvēcīgā mātes spīdzināšana, represijas pret citiem iesaistītajiem, kuri centušies noskaidrot patiesību. Tad arī paskatīsimies, vai sistēma varēs turpināt klusēt un piekopt strausa politiku vai arī izrādīsies, ka smilšu vietā zem tā kājām ir betona klons… Jo bez publiska skandāla šeit laikam neiztikt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
