Vēl dziļāk purvā jeb absurda eskalācija

»

tad pie mums var mainīties dominējošais tips? Latvietis vienmēr paliek latvietis!!!

Atbildēt

Čangaļi vāji uzbrūk autoram, jo laikam neprot lasīt latviešu valodā.

Atbildēt

Nu gan tas pilsonis zem segvārda "Priedītis" izvemstījies ne pa jokam.

Atbildēt

»

Tieši tā - problēmas ar identitāti ir tikai latentajiem separātistiem no Kurzemes, Vidzemes, Zemgales, Rīgas un Sēlijas.
Labā ziņa, ka 90% no kurzemniekiem, vidzemniekiem, zemgaliešiem (izņemot Imantu Parādnieku), rīdziniekiem (izņemot krievus) un sēļiem ir pozitīvi noskaņoti pret latgaļiem. Kā nekā - esam sadraudzējušies mācoties augstskolā, dienot armijā, strādājot kopīgā darbavietā. Daudziem kurzemniekiem sievas ir no Latgales un daudzām latgalietēm vīri no Zemgales vai Rīgas. Pa šiem 100 gadiem, rēķinot no 1917.gada, latvieši no dažādiem novadiem ir saprecējušies krustām šķērsām pa visu Latviju.

Atbildēt

Nezinu par ko šajā kongresā sprieda, bet Latgalei un latgaļiem nav nekādas identitātes problēmas un galvenā prioritāte nav latgaļu valodas rakstība un latgaļu literārā valoda. Diemžēl, latgaļiem un Latgalē ir visas tās pašas problēmas, kas PĀRĒJĀ Latvijā - bezdarbs, sagrauta un nefunkcionējoša infrastruktūra un valsts pārstāvji, kas kalpotu iedzīvotāju labā.

Atbildēt

»

Jā, tāda latviešu tauta izveidojās tikai tad, kad kurzemnieku un latgaļu starpā uzradās saites pēc ilgas kopā dzīvošanas - pirms tam latviešu nebija, bija kurši, zemgaļi, līvi, latgaļi, vai pat vēl vienkāršāk - katoļi, luterāņi un pareizticīgie.

Arī vāciešiem kopēja nācija ar kopēju valodu izveidojās ap šo pašu laiku - pirms tam bija atsevišķas 300 vācu valstis un desmitiem vācu/sakšu utt. valodu.

Tas pats ar krieviem - ap 16 gadsimtu krievu(rusu) nebija - bija moskaļi un rusu tautas atlikumi Lietuvas valsts sastāvā. Nemaz nepieminot to, ka sākotnēji rusi nebija slāvi, bet gan skandināvu karaļi, kas valdīja Kijevā un Novgorodā un kas zemi dēvēja savā, nevis paverdzināto vārdā.
Ja kas, tad krievu arī mūsdienās nav - iepriekšējos baltus nomainījušie kriviči jau sen ir izmiruši un tos kas dzīvo austrumos jau sen jādēvē citā vārdā.

Dainas nav statisks veidojums un mutvārdu kultūra nav latviešiem unikāla parādība - tāda ir bijusi visām tautām. Latviešiem milzīgi paveicās ar to, ka Krišjānis Barons laicīgi sistemātiski apkopoja dainas un bija arī citi, kas ar šīm lietām nodarbojās. Piemēram, angļiem, salīdzinot ar latviešu dziesmām nekā nav jo viņi ar savu mutvārdu kultūras apkopošanu sāka nodarboties daudz vēlāk par latviešu un tad kad latvieši jau praktiski beiguši, jo nebija nekas daudz palicis.

Daudzas no teikām un dziesmām liecina arī par aiztapinājumiem no citām kultūrām - nevajag krist tajā grāvī, ka pilnīgi visa mutvārdu daiļrade ir latviešu. Un diemžēl - ļoti ļoti maza daļa no mutvārdu daiļrades liecina par senākiem laikiem - praktiski viss kas ir dainās neliecina par aizvēsturiskā perioda laikiem, par kuriem Latvijā joprojām nav ne mazākās skaidrības.

Atbildēt

Pirms izvirza diagnozi, ir jādomā par cēloņiem, par to kādā kultūrtelpā aug sodienas bērni. Vai bērna prāts vispār ir spējīgs uztvert, piem., J.Jaunsudrabiņa valodu, ritmu, vai viņam ir interesanti identificēties. Vai piemīt iztēle, empātija.
P. s. Par komentāra stilu un uzrunu - varu izteikt tikai nožēlu un rosināt izlasīt vēl kādu grāmatu.

Atbildēt

»

Pastāsti - cik lielā apmērā tērē latgaliešu garīgo barību? Esi izlasījis kaut vienu grāmatu, kas sarakstīta latgaliski?
Ja bērniem "Baltā grāmata" ir kultūršoks, tad tev šoks varētu būt - piem. dzejas grāmata latgaliski "Kuozynda".

Atbildēt

Bērnam, kura ikdienas garīgā barība ir Simpsonu vai Grega dienasgrāmatas veida produkcija - Pastariņa dienasgrāmata, Baltā grāmata vai dainas ir patiess kultūrsoks. Bērni nav spējīgi uztvert, neatpazīst, viņus nesaista nacionāla daiļdarba estētika, saturs, vērtības, atziņas, tēli, morāle. Nereti skolotājs un bērns ir kā no citas planētas.

Atbildēt

Varas inteliģenci pozicionē mērķis apkalpot varu, tautas inteliģenci - kalpot tautai.

Atbildēt

»

Visos laikmetos sabiedrisko attiecību veidošanās pamats balstās uz psiholoģiju. Un pat ar visām modernajām tehnoloģijām un zināsanām šajās attiecības nav nekas daudz mainījies.

Atbildēt

»

Memoriālais pavērsiens
Cilvēks ir ne tikai sociāla būtne, bet arī vēsturiska būtne. Cilvēks ir vitāli vienots ar sabiedrības un savas dzīves vides vēsturi. Var droši teikt, ka vēsturiskums ir cilvēka garīguma elements. Ja izzūd vēsturiskums (kā tas notiek pašlaik), tad izzūd garīgums. Jāsaka savādāk: izzūdot garīgumam, izzūd vēsturiskums. Cilvēks ar vēsturisko materiālu iepazīst ne tikai pasauli, bet arī pats sevi. Cilvēka attieksme pret pasauli un sevi ir vēsturiska attieksme. Katrā laikmetā vēsturiskā apziņa ir kultūras fundamentāla raksturotāja. Vēsturiskā pieredze ir tagadnes un nākotnes balsts.

Atbildēt

»

Parasti skolotāju vaino jaunatnes vājajās zināšanās par savu tautu, vēsturi, kultūru. Neviens negrib atzīt pašu skolēnu vainu, jo viņiem neko nevar iemācīt tāpēc, ka ir garīgi neattīstīti jau no dzimšanas. Problēmas ar loģisko domāšanu, atmiņu, intereses trūkums. Daudzi ir taisīti dzērumā, vecāki paši ir aprobežoti. Skolotājs tad neko nevar izdarīt.Esmu ievērojusi aprobežotu skolēnu skaita pieaugumu pa gadiem. Skolotāji ir neziņā, zaudē interesi kaut ko iemācīt, jo atdurās pret iedzimta stulbuma sienu. Ar krieviem nestrādāju. Neko nevaru salīdzināt. Tikai dzirdu, ka latviešu skolēni ir grūtāk apmācāmi nekā citu tautu skolēni mūsu skolās.

Atbildēt

Raksta autors izrādīja savu personisko tumsonību un aprobežotību- nav saprotams, kāda saistība pie varas esošajiem valsts izzadzējiem ar latgaļu (latviešu nācijas veidotāju) seno kultūru un dabisko valodu. Raksta autors ir tik nozombēts, ka pat neapzinās, ka tā saucamā valsts valoda ir izveidota lielā mērā mākslīgi, piedaloties citu tautu pārstāvjiem, kuri ik pa laikam pārvaldīja atbilstošas Latvijas teritorijas daļas. Tai pašā laikā latgaļu valoda (īstenībā senā latviešu valoda) tiek atzīta par vienu no senākajām pašlaik lietojamām dabiskajām valodām pasaulē- tātad tā ir viena no lielākajām vērtībām latviešiem, kuru daļa- latgaļi, vēsturisku apstākļu dēļ ir spējuši to saglabāt.

Atbildēt

»

Visa planēta Zeme nav bezizmēra. Ne bez pamatota iemesla amerikāņi jau plāno misiju uz Marsu, lai piedāvātu modernajiem nomadiem jaunas iespējas un mazinātu spriedzi pārblīvētajā pasaulē.
Globalizētajā pasaulē vairs nepastāv kāda atgriešanās - to pat pašmāju sociologi ir apjēguši:" Ja izdotos sasniegt mērķi par 100 tūkstošu tautiešu atgriešanos atpakaļ dzimtenē, situācija mainītos uz slikto pusi, Latvijas Televīzijas raidījumā „Sastrēgumstunda” pauda sociologs Tālis Tisenkopfs.
„Tas izmainīs uz slikto pusi, jo tā ir ekonomiskā migrācija [..], tā ir sevī iesūcoša un attālinoša no tēvzemes un valsts. Politiskā migrācija tāda nebūtu [..] Ja tas ir vienkāršs ekonomiskais migrants, viņš tālu attālinās no patriotisma idejas, no nacionālās idejas kā tādas,” savu domu pamatoja sociologs." (Lsm.lv)

Atbildēt

»

tu, Kursi esi tipisks latentais separātists - pats gribi atdalīties un norobežoties no latgaļu kultūras, jo, un tas ir dabiski, gribi saglabāt savu kursisko identitāti, bet, par nelaimi, ne kuršu kultūras, ne kuršu valodas vairs nav. Un tāpēc tagad savu naidu projicē uz Latgales latviešiem, kuri ir senās latgaļu kultūras un latgaļu valodas nesēji.

Atbildēt

»

Norvēģiem arī ir 2 valodas. Bet neviens viņus nesauc par idiotiem un neviens nesaka, ka tie norvēģi, kuri runā un raksta senākajā norvēģu valodā ir idioti un separātisti, bet tie norvēģi, kuri raksta un runā jaunajā norvēģu valodā - ir īstie un pareizie.

Atbildēt

»

Tipiska īstā latvieša muldoņa. Kāda tev valoda? Katrā sādžā sava valoda. Latviešu valodu āksti uztaisīja par makrovalodu! Idioti! Kandžu bija pārdzērušies laikam. Grib būt ar divām tautībām kā latvieši un kā latgalieši. Bet tas taču ir visīstākais idiotisms. Kauna traipi ir tie īstie latvieši, kuri Rīgā zog un ir zagļi, bija padomju varas laizītāji visuzticamākie. To neviens nav aizmirsis, kas ir īstenībā šie latgalieši.

Atbildēt

Neoliberālisma agresija
Neoliberālisma politikas un ideoloģijas agresija mūsdienu pasaulē ir ļoti liela. Tā ir tik liela, ka ar šo agresiju zinātniski teorētiskā un zinātniski publicistiskā kritika netiek galā. Netiek galā tāpēc, ka pēc II Pasaules kara neoliberālisms ir kļuvis valdošās kārtas instruments politikā un ideoloģijā. Īpaši rezultatīvi tas ir noticis t.s. finansu kapitālisma periodā no 70.gadiem, kad Rietumu finansiālajā segmentā ienāca jauna paaudze – t.s. globālistu paaudze. Šī paaudze savu alkātību, iracionālo kapitālismu, sociālo bezatbildību un sociālo cinismu no 80.gadiem maskē ar neoliberālismu, to grandiozi zombējot pasaules sabiedrībā. Kapitālisms sevi nosauca par neoliberālismu, kaut gan pareizākais nosaukums ir iracionālais kapitālisms, jo gan sociālisms, gan kapitālisms XX gs. nogalē atklājās kā Apgaismības projekta neizdevušies bērni. Protams, pats galvenais ir tas, ka finansu varai izdevās panākt neoliberālisma demagoģijas apsēstu indivīdu politisko varu daudzās valstīs, kā arī savās rokās pārņemt planētas mediju sfēru. Neoliberālisma iespējas saglabāt politisko varu uzskatāmi izpaudās Francijā prezidenta vēlēšanās 2017.g.maijā. Par prezidentu kļuva tipisks neoliberālists – sintētisks tēls, algoritms, marionete, finansu elites ieliktenis, valsts robežu likvidētājs, nacionālās vēstures un nacionālās identitātes likvidētājs, globalizācijas dievs, migrācijas haosa atbalstītājs, progresa dievinātājs, pederasts. Rietumu civilizācijā politiskā vara (reizē arī garīgā vara) pieder neoliberālistiem. Tas atsaucās uz iespēju kritizēt neoliberālismu. Rietumu civilizācijā ir intelektuālie spēki (un tajā skaitā akadēmiskajās aprindās), kas ir spējīgi kritizēt un reāli kritizē neoliberālismu, to atzīstot kā regresu, kas ideoloģiski tiek pasniegts kā progress. Taču viņu kritika nav simetriska neoliberālistu ideoloģiskajai un politiskajai agresijai. Viņu kritika nespēj konkurēt ar neoliberālistu tehniskajām iespējām un zombēšanas paņēmieniem masu komunikācijā. Turklāt neoliberālisti nav saistīti ne ar kādām morālajām normām. Tāpēc viņu darbībā valda nekaunība un meli neierobežotā apjomā. Liela loma ir tādam neoliberālisma ideoloģiskajam palīgkomponentam kā postmodernismam; reāli – postmodernistiskajam obskurantismam

Atbildēt

Kādā fakultātē Jelgavas LLA 80. gadu vidū pasniedzēju vairums bija no novada, "kur ar ilksīm kaujas".Vesels pulks no Preiļiem,Rēzeknes,Valkas, Bebrenes,Kārsavas,Sakstagala,Vaboles ciema,Gaigalavas;pat viens vecs Varakļānu ž..ebrejs.Cik no šo izglītoto, centīgo cilvēku dēliem, mazdēliem Māras zeme sagaidījusi atpakaļ?

Atbildēt

»

Kā definēsi jēdzienu "tauta" un kādus pierādījumus minēsi - tā arī sanāks:" .....latvieši kā etnoss definēti septiņpadsmitajā gadu simtenī, lai gan daži mūsdienu filosofi uzskata, ka latvieši kā etnoss nav vecāki par deviņpadsmito gadsimtu. Protams, latvieši ir jauns etnoss, jo arī septiņpadsmitais gadu simtenis nav necik sena pagātne, kad rakstos pirmo reizi latviešus min Kurzemes un Vidzemes superintendants Pauls Einhorns. Viņš raksta, ka Kurzemē un Vidzemē mīt tauta, kas runā vienā valodā, lai gan dažādos dialektos, un tai piemīt vienota kultūra. Savukārt pazīstamais latviešu vēsturnieks Edgars Dunsdorfs definē to, kas ir tauta - apzināta, kulturāla vienība, kas sevi uzskata par tautu -, uzsverot, ka tās ir pārnovadu laulības, kultūras pazīmes un valoda. Protams, arī teritorija. Līdz ar to ir pamats ticēt šiem kungiem, kuri vēsta, ka latvieši kā tauta faktiski noformējusies septiņpadsmitajā gadu simtenī..." Mēs esam tādi neērti Eiropai'; saruna ar Ritu Grāveri (Delfi.lv)

Atbildēt

Kongresa 100 gadu atceres saietā un tam veltītajā konferencē nevienā vietā neizskanēja, ka latgalieši nav latvieši un, ka latgaliešu valoda nav visas latviešu tautas garīgais īpašums. Tur pareizi Viestura Kairiša runā izskanēja, ka daudzi pārnovadu latvieši ir latentie separātisti.

Atbildēt

Dominējošais tips
Katrā sabiedrībā un katrā laikmetā ir kāds dominējošais cilvēciskais tips, kuru ciena, atdarina, propagandē un kuru pretstata citiem cilvēciskajiem tipiem, tos kritizējot, noniecinot, necienot, izsmejot. Dominējošais tips funkcionē cilvēciskās darbības, uzvedības un komunikācijas visās sfērās: zinātnē, mākslā, saimnieciskajā darbībā, politikā, izglītībā, medicīnā, masu komunikācijas līdzekļos utt. Dominējošā cilvēciskā tipa pamatā ir noteiktas intelektuālās, izglītotības, morālās, komunikatīvās, profesionālās īpašības. Šīs īpašības attiecīgajiem indivīdiem (potenciālajiem dominējošajiem tipiem) sniedz iespēju ātri un efektīvi pielāgoties sava laika kultūras noskaņojumam. Izdzīvošana kultūrā vienmēr ir aktīva pielāgošanās noteiktam kompleksam - domāšanas tipam, noteiktai visdažādāko vērtību (estētisko, ētisko, sociālo, politisko) skalai. Šo kompleksu pamatā formē t.s. oficiālā ideoloģija. Ideoloģija sabiedrībā mainās. Tāpēc mainās arī dominējošais cilvēciskais tips. Būtiska loma ir sabiedrības reakcijai, tiekoties ar t.s. oficiālo ideoloģiju, kuru virza valdošā kārta. Piemēram, valdošās kārtas virzītā neoliberālisma ideoloģija sabiedrībā sekmē dažādu reakciju, kaut gan, protams, stingri formē noteiktu dominējošo cilvēcisko tipu – neoliberālisma fanu. Rietumu civilizācijā pašlaik neoliberālisma fans ir dominējošais cilvēciskais tips. Tas tiek pretstatīts citiem cilvēciskajiem tipiem. Valdošās kārtas oficiālā ideoloģija propagandē tikai neoliberālisma fanus. Saprotams, sabiedrības kādai daļai tas nav pieņemams. Šī sabiedrības daļa dominējošajā cilvēciskajā tipā nesaskata nekā vērtīga. Neoliberālisma fani esot slinki, infantili, pastulbi, vāji izglītoti galvenokārt jaunāko paaudžu pārstāvji, kuri cer uz vecāku un valsts palīdzību, sevi uzskata par galvenajiem uz Zemes, mēdz būt paši pederasti vai pederastu atbalstītāji. Pati lielākā nelaime ir tā, ka šodienas dominējošais tips liecina (faktiski – atgādina) par cilvēkam piemītošo iekšējo entropiju – garīgā sabrukuma tendenci. Tāpēc šodienas dominējošā cilvēciskā tipa analītikā aktuāli ir tādi jēdzieni kā degradācija, deģenerācija, debilizācija un šo procesu izteiktas dinamikas konstatācija.

Atbildēt

»

Tik traki nebūs. Anglija jau ir sapratusi, ka nav bezizmēra (migrantu uzņemšanas ziņā). Un daži no aizbraukušajiem jau sāk atgriezties.

Atbildēt

»

sanāk (pēc antropoloģes teiktā), ka latvieši veidojas tikai sešpadsmitā gs. beigās :-)
Latviešu mutvārdu daiļrade, dainas, teikas, pasakas gan liecina par daudz senāku latviešu kultūru.
Pie kultūras var pieskaitīt arī agrokultūru, latvieši apgādāja ar visu dzīvei nepieciešamo ne tikai paši sevi, bet arī "muļķa kungus" (kā rakstīts pasakās).

Atbildēt

Summējot - vecais vīrs turpina kliegt uz mākoņiem.

Atbildēt

»

Jums savu domu nav... vai arī citējiet tikai sevi?

Atbildēt

»

Mēs? Kā tādās reizēs izsakās - nav nekā jauna zem šī Mēness:"- ...Stāsts vairāk ir par to, ka Livonijā iekļautās tautas pakāpeniski gribēja padarīt par vāciešiem. Katrā ziņā mūs eiropeizēja, un nevar neredzēt, ka ļoti liela daļa iedzīvotāju patiešām aizgāja vāciešos, un faktiski tas process noslēdzās tikai 19. gadsimta sākumā. Nemaz nedarbojās savādāki sociālie lifti, proti - ja tu gribēji sasniegt kaut ko vairāk, tad savādāk nevarēja..." D.Beitner-LaGalla, kultūras socioloģe
( Arnis Terzens: 'Paldies globalizācijai'; saruna ar Dagmāru Beitneri )

Atbildēt

Viss raksts ar lamu vārdu izmantošanu ir sagandēts un labā doma ar to pazaudēta. Tikai pašās beigās uzvirmoja patiesības vārdi, bet pilna sakidrība no teiktā, man, ne tik gudram cilvēkam kā Arturs, nesanāca, kas ir latvieši, kas čangali, kas latgalieši un ko tad ļaunu nodarīja varas un vai tautas inteliģence šajā kongresā" (tas nebija kongress, bet neformāla spulce) , arī ar savu absurdo rezolūciju.

No žē lo ja ms raksta, noželojama rezolūcija 100 gadu kongresā.

Visi, kuri runāja par latgaliešu valodu, manā skatījumā, aprobežoti, apmāti cilvēki ar okupācijas tendenču popularizēšanu škelt Latviju kā tautu, kā valsti, ka latgalieši ir cita tauta ar savu valodu.

Pat grūti aptvert, kā šie ļatgalieši"domā aptvert to ko saka, ko stāstīja, ko rakstīja rezolūcija. Tie nebūt nebija varas inteliģence, bet gudrā tautas inteliģence. Varas inteliģence neko sliktu neizteica, laikam sevī šausminājās un klusēja un zina skaidri - nekādas otras - latgaliešu valsts valodas nebūs un to ieviest nav pat mazāko iespēju.

Atbildēt

»

Ja pārfrāzē, tad būtiski ir apjēgt, ka eiropieši nav latvieši, kaut mēs esam ES valstu pilsoņi...
Inflantijas latviešus dēvēja par inflantiešiem un vitjebskiešiem(un Vitjebskas guberņā dzīvoja arī baltkrievi) un Livonijas laikā - par livoniešiem dēvēja Livonijas valsts pavalstniekus.

Atbildēt

»

Ka tik nesanāk kā tai teicienā par vēsturi, kura mēdzot divreiz atkārtoties? Baltvācu vēsturnieks Kārlis Širrers fantastiski labi skaidrojis to, kāpēc sabruka Livonija, un viņš cita starpā teica tā - tāpēc, ka šeit nav tautas.
Šoreiz var nebūt kā 1561.g., kad gāja "dziļāk purvā" - tagad globalizētajā pasaulē var iziet skarbāk:
" Patlaban, domājot par to, kas jāmaina Latvijā, man [R.Karnīte] rodas zināma bezcerība. Jo viss ir kā pret sienu… Un atliek tikai noskatīties, kā tas kuģis dreifē uz klintīm. Tā man tas izskatās."
( Ekonomiste Karnīte: Uzlabojumi būs tad, kad Latvija neļaus sevi mīdīt kājām)

Atbildēt

»

1561.g.28.novembrī starp Polijas karali Sigismundu Augustu un livoniešiem (Vācu ordenis Livonijā) tika noslēgta vienošanās "Pacta subjectiobis" un tanī pašā dienā karalis parakstīja livoniešu privilēģiju grāmatu - "Privilegium Sigismundi Augusti datum Vilnae Nobilitati Livoniae...." Šie abi dokumenti vēlāk sastādīja galveno pamatu visas Livonijas likumiem un tiesībām.
Būtiski apjēgt - livonieši nav latvieši:
"Svarīgi ir tas, ka tad, kad Livonija sabrūk jeb padodas dažādām varām, šejienes vācieši padošanās līgumā panāk ierakstu, ka šeit dzīvo viena tauta ar vienu valodu. Un tie ir vācieši. Bet 1710. gadā, kad padošanās līgumu jau raksta Šeremetjevs, vācieši arī grib ierakstīt šos pašus vārdus par vāciešiem kā vienu tautu ar vienu valodu, taču tas viņiem vairs neizdodas, tāpēc šajā padošanās līgumā jau figurē latvieši. Līdz ar to, precizējot, sešpadsmitā gadsimta beigas un septiņpadsmitā gadsimta sākums ir tas laiks, kad veidojas latvieši." Rita Grāvere, antropoloģe
( Arnis Terzens: 'Mēs esam tādi neērti Eiropai'; saruna ar Ritu Grāveri.)

Atbildēt

sanāk, ka latgalieši ir tie latvieši, ko Priedītis visu laiku lamā...

Atbildēt

Streip,kā tad ir?

Atbildēt

»

Inteliģents.19.g.s.krievu rakstnieku ieviesta apzīmējums,V.Leņina nozākāts,praktiski izšauts padomju cilvēks.Varētu mēģināt vienādot ar Rietumos pieņemto "inteltuālis",bet nez vai sanāks.

Atbildēt

laikam ir raksta autors? Slima cilvēka murgi...

Atbildēt

»

Inflantija poļu izrunā ir tā pati Livonija - vienkārši viņi neiekaroja visu Livoniju, bet tikai daļu un to tad arī dēvēja par Inflantijas vojevodisti un iekarotos livoniešus tad arī dēvēja par inflantiešiem.

Inflantijas latvieši diez vai var būt tautas pamats, pat ja uzskata, ka latgaļi ir visu latviešu pamats... jo Polija 200 gadu laikā īstenoja agresīvu kolonizācijas politiku un tādu pašu politiku īstenoja Krievija nākamos 200 gadus un tas nevarēja palikt bez sekām.

Bez tam - paši latvieši ir ienācēji augšzemnieku, zemgaļu un kuršu zemēs un valodas formas, kas joprojām tiek lietotas latviešu valodā liecina, ka ne tikai kurši, bet arī zemgaļi un augšzemnieki runāja drīzāk prūšiem līdzīgākā valodā, kas atšķīrās no ienācēju latviešu-lietuviešu valodas.

Atbildēt

Varbūt pareizāk sākt ar definīciju, pacensties nodefinēt jēdzienu inteliģence.
Inteliģence ir apzīmējums cilvēkiem, cilvēku grupai, kuru kādi citi (cilvēki, cilvēku grupas) uzskata par šī vārda cienīgiem.
Un tikai. Līdzīgi, kā mēs dēvējam pie mums tuvumā dzīvojošus cilvēkus par kaimiņiem ....
Secinājums? Kas vienam šķiet inteliģens, kādam citam tā nešķiet. Un šo subjektīvismu turpināt dalīt tautā un varā ... un lemt latgaliešu vietā par Latgali nav ne gudri, ne pareizi.

Atbildēt

LTG (latgaliešu rakstu un literārā valoda)
Nu tad tagad jau divas valodas? Ar ko atšķiras jēdziens "rakstu valoda" no jēdziena 'literārā valoda"?

Atbildēt

"Taču vispār cerības bija minimālas. Faktiski nebija nekādu cerību piedzīvot konstruktīvu, perspektīvu, objektīvu, vēsturiski patiesu, garīgi gaišu un rosinošu risinājumu."
Un kā te ir ar formu un saturu?
Kā gan risinājums vai izeja var būt abjektīva rosinoša plaukstoša un garīga?

Atbildēt

Personīgi man ne Jānis Stradiņš, ne Vējonis, ne rēzeknieši neko sliktu nav izdarījuši, drīzāk gan darījuši labu.
Citi Latgalei un tās kongresam pielaizījušies - A.Dravnieks, E.Levits, varbūt vēl kāds - gan izrādījušies gļēvi, nodevīgi un neveiksmīgi Latvijas tiesiskuma aizsardzībā īpaši brīžos, kad varēja aktīvi un pozītīvi aizstāvēt Latviju.
Tomēr arī viņus vēl nevar norakstīt kā nevērtīgu materiālu. Kamēr vēl dzīvi, viņi var kļūt par godīgiem cilvēkiem.

Atbildēt

Vismaz viens cilvēks pasaka patiesību tieši acīs varas apmātajiem smerdeļiem!

Atbildēt

Ļoti labs un pareizs ir dalījums tautas inteliģencē un varas inteliģencē. Tās Latvijā šodien tiešām ir divas pavisam dažādas lietas. Un arī nacionālā piederība šīm abām lietām ir dažāda. Varas inteliģencei, tāpat kā pašai varai nav nacionālās piederības. Tā ir internacionāla, kosmopolītiska "zelta teļam" kalpojoša brandža bez konkrētas nacionālās piederības izjūtas.(Par to liecina viņu pašu darbi, jeb pareizāk nedarbi, kuros nav nekā latviska, nacionāla.)Vēl vairāk - viņu darbība bieži vien ir latviešu tautai kaitējoša un naidīga.

Atbildēt

Prof. Pēteris Zeile: “Līdz ar tagadējo Latgali un latgaļu reiz apdzīvoto Vidzemi, veidojās nākamās Latvijas pamats, kodols, kas devis tautai, zemei, valstij tās nosaukumu un nacionālā karoga krāsas. Līdz 16. gs. beigām tikai tagadējās Latgales un Vidzemes iedzīvotājus sauca par latviešiem, latvjiem (pārējo novadu iedzīvotāji bija kurši, zemgaļi, sēļi, lībieši). [..] 16. gs. beigās latgaļi joprojām tiek saukti par latviešiem, un viņu apdzīvotais areāls – pēc Rusova – aptver areālu no Ludzas apvidiem austrumos līdz Dolei un Rīgai – rietumos. Pārējos baltu cilšu iedzīvotājus Rusovs sauc par kurzemniekiem un sēļiem. [..] Lai rastu apzīmējumu savam katoliciskajam, no pārējās Latvijas ilgstoši nošķirtajam novadam, Francis Kemps 20. gs. sākumā ieviesa jēdzienu “Latgale” un “latgalietis”, uzskatīdams tos par vecās latviešu tautas un zemes alternatīviem nosaukumiem. Šiem jēdzieniem bija latvisks pamats, skanējums, un tie tika pretstatīti poļu ieviestajam un krievu lietotajam Inflantijas un inflantiešu jēdzienam. Diemžēl, Latgales, latgalieša nosaukums vēlāk nereti ieguva tālumniecisku, provinciālu, zemes malas un gala skanējumu un nozīmi. Pamatetnoss vērtās subetnosā”.

Atbildēt

Varas inteliģences portretu nosaka varas inteliģences pamatbūtība – oportūnisms un konformisms. Aktuāla ir likumsakarība: jo netīrāka vara, jo netīrāka varas inteliģence. Aktuālas arī citas likumsakarības: muļķis vislabāk saprot muļķus; nelietis atzīst tikai otra nelieša nelietību u.tml. Tik tikko minētās likumsakarības visprecīzāk formulētas tautas folklorā (parunās) un izcilu personību aforismos. Mūsdienās varas inteliģences ģenēzē un funkcionēšanā milzīga loma ir medijiem, kuri savām vajadzībām (reitingiem) „uzpiarē” varas inteliģences piemērotākos eksemplārus („sabiedrībā pazīstamos cilvēkus”). Padomju laikā savām vajadzībām inteliģences piemērotākos eksemplārus „uzpiarēja” VDK. Saprotams, arī ar masu komunikācijas līdzekļu palīdzību. Taču bija arī citas formas. Piem., zinātniskās, profesionālās, mākslinieciskās karjeras mākslīga veicināšana. Reizē šie eksemplāri kļuva par varas inteliģences simboliem, etaloniem. Praktiski VDK „uzpiarētie” indivīdi veica divas funkcijas: demonstrēja inteliģences (visbiežāk t.s. radošās inteliģences) lojalitāti padomju varai un izpildīja VDK noteiktus slepenus uzdevumus. Varas inteliģences portreta sagatavošanā obligāti ir jāņem vērā vairāki nosacījumi: 1) jo talantīgāks cilvēks, jo idejiski patstāvīgāks cilvēks; 2) jo lielāka personība, jo mazāka šīs personības velme sadarboties ar varu; 3) jo izcilāka personība, jo mazākas izredzes no tās sagaidīt pakļautību varai, žurnālistiem, speciālajiem dienestiem, politiskajām partijām. Ne velti, piemēram, talantīgas, lielas, izcilas personības šodien atbaida žurnālistus. Mūsdienās žurnālisti komunicē tikai ar totālām niecībām, pelēcībām un viduvējībām, kurām nav nekādu cerību iegūt cieņu, apbrīnu, reputāciju attiecīgajā profesionālajā, mākslinieciskajā, zinātniskajā korporācijā. Mūsdienās žurnālistiem, plašāk – varai, nav vajadzīga tautas inteliģence – īstā inteliģence. Kas ir īsts inteliģents? Īsts inteliģents ir radītājs, radoša būtne, cilvēks, kas tiecās pēc patiesības; tas ir racionāls, konstruktīvs cilvēks; reizē arī jūtīgs, atbildīgs cilvēks; noteikti apzinīgs cilvēks un savas sirdsapziņas vergs; viņš nevairās kalpot citiem, būt apgaismotājs, atbrīvotājs, nosodītājs; īsts inteliģents ir kritiskās domāšanas adepts, oportūnisma un konformisma ienaidnieks, kā arī mietpilsonības, primitīvisma, vulgaritātes, šķebīgas sentimentalitātes ienaidnieks. Bet kas ir varas inteliģence? Varas inteliģence ir diametrāli pretēja īstai (tautas) inteliģencei. Varas inteliģence ir varas bezierunu kalpone, veidojot klerku, ierēdņu, „ekspertu”, birokrātijas, masu kultūras produkcijas autoru un tirgotāju kontingentu. Tas ir kontingents, kura galvenā bagātība ir talanta, gudrības un godīguma deficīts.

Atbildēt