Vēl cīņa nav galā un nebeigsies, tev, īpašniek, īrnieki palīgā ies
Biedrība Ausma26.10.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Namīpašnieki un īrnieku aizstāvības organizācijas, būsim solidāri un IESIM KOPĀ PRET VALDĪBU, kopā par savām tiesībām, nevis viens pret otru! Ziniet, ka ar jauno “Dzīvojamo telpu īres likumu ” denacionalizēto māju īrnieku problēma vēl nebūs galā un nebeigsies, ja jūs vai jūsu mājas apsaimniekotājs turpināsiet karot ar mājas maksātnespējīgiem īrniekiem un neiesiet kopā pret valdību;
Vai jūs, namīpašnieki, nezināt, ka ”skaldi un valdi” ne jums, ne īrniekiem laimi un mieru, naudu nenes, bet dod darbu jūsu juristiem?
Laikam jums nav arī kaut cik saprotošu advokātu, pareizāk – ir, bet advokātiem nav intereses jums izdarīt pakalpojumu un sveiki. Advokātam svarīgi būt nepārtrauktā procesā, gadiem ilgi sniegt juridisko palīdzību, tiesāties pret īrniekiem vai kopā ar īrniekiem pret namīpašniekiem – jo ilgāk, jo labāk – tas taču ir bizness, darbs un nauda ripo. Kas no tāda “biznesa”, ja to izdara un darbs beidzies. Nav interesanti.
Ja denacionalizēto māju izīrētāji vai jūs, namīpašnieki, vai jūsu firmas sarunātos ar īrnieku aizstāvības biedrībām, jums nebūtu jākaro ar īrniekiem (vai kā tikt galā ar bezatbildīgiem, nekaunīgiem vai negodīgiem īrniekiem): jau pirms 30 gadiem jūs būtu brīvi no maksātnespējīgiem īrniekiem, un nebūtu jāgaužas – cik slikti īrnieki, cik slikti, ka šie piespiedu īrnieki maz maksā par īri un jums viņi ir “uz kakla”, ka viņi jums jāuztur, viņi dzīvo uz jūsu rēķina, cik nepareizs ir spēkā esošais likums “Par dzīvojamo telpu īri”, kas aizsargā šos īrniekus, jo sevišķi, kas attiecas uz 8.pantu, kuru Satversmes tiesa pasludināja par spēkā esošu un atbilstošu Satversmei.
Ziniet, ka Saeima šo spriedumu ar jauno īres likumu “Dzīvojamo telpu īres likums” atcelt nevar – tātad pirmsreformas laika īres līgumi vai noslēgtie īres līgumi līdz šim laikam, vai, ja nav īres līguma, bet ir izveidojušās “īres tiesiskās attiecības”, kad viena puse sūta maksājumu kvītis, otra puse tās apmaksā, vecais likums “Par dzīvojamo telpu īri” ir un paliks spēkā.
Savu viedokli godprātīgi izklāsta deputāte Ingūna Rībena savā runā Saeimas debatēs - valdībai ir saistības un atbildība par denacionalizācijas sekām - 9. Saeimas sēdē 2006. gada 19. decembrī, skat saiti: http://www.ingunaribena.lv/domas/runas/5/
Denacionalizēto un visu citu īrnieku tiesības garantē arī vairāki citi Civillikuma panti un likumi un nosacījumi, ko esam pauduši šajā rakstā:
Zini, ka ar denacionalizēto māju piespiedu īrniekiem jūsu advokātiem būs daudz jo daudz darba, ja jūs kopā ar īrnieku biedrībām neiesiet kopā pret valdošo koalīciju, lai uzdod Centrālajai statistikas pārvaldei vai pašvaldībām SASKAITĪT VISUS NENODROŠINĀTOS PIESPIEDU – DENACIONALIZĒTO MĀJU ĪRNIEKUS, kuri uzskata, ka ir tiesīgi prasīt neprivatizētā dzīvokļa kompensāciju, nedalot tos “nodrošinātajos” un/vai “maznodrošinātajos”, un izlemj jautājumu par kompensāciju, izpildot 1991. gada 30. oktobra Latvijas Republikas Augstākās Padomes lēmumu, kurš nedala īrniekus pēc diskriminējošām pazīmēm. Lasiet pilnu tekstu:
“1991. gada 30. oktobrī Latvijas Republikas Augstākā Padome, risinot jautājumu par okupācijas laikā nacionalizēto māju atdošanu bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, izdeva attiecīgos likumus un šo likumu realizēšanai tomēr pieņēma lēmumu „Par Latvijas Republikas likumu «Par namīpašumu atdošanu likumīgajiem īpašniekiem» un «Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā» spēkā stāšanās kārtību”, ar kuru Latvijas Republikas Ministru Padomei (Ivaram Godmanim, piezīme mana) uzdeva līdz 1991. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Latvijas Republikas Augstākajai Padomei likumprojektu «Par kompensācijām», kurā tika paredzēts:
izstrādāt un noteikt atvieglotus noteikumus to denacionalizēto un likumīgajiem īpašniekiem atdoto namu īrnieku kreditēšanai;
apgādāšanai ar zemes gabaliem celt individuālo dzīvojamo māju;
citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu ierādīšanu;
veicināt dzīvokļu apmaiņu starp denacionalizētā un likumīgi atdotā nama īpašnieku un šā nama īrniekiem.”
Izraksts no.30.10. 1991,g. lēmuma pieņemšanas stenogrammas
Saite uz stenogrammu:
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
