Vecrīgas viesnīcas lieta: reideri Skudru „laipni eskortē” policijas izmeklētāja Lasmane no bijušā „Sozinova pasūtījumu galda”
Pietiek lasītājs06.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Aprīļa beigās pie bēdīgi slavenās Vecrīgas viesnīcas, kuru savā īpašumā vēlas pārņemt tā sauktais „Juraša grupējums” un tā pakalpojumus izmantojošais reideris Uldis Skudra, varēja novērot interesantu ainu, kas redzama šajos video un kas daudz ko paskaidro par Valsts policijā valdošo situāciju, - U. Skudru un bijušo KNAB darbinieku, tagadējo advokātu Aleksandru Berezinu viesnīcas vārtu atmūķēšanas pasākumā „laipni eskortēja” Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes 3.biroja izmeklētāja Inese Lasmane.
Tas, ka šādā pēc būtības reiderisma pasākumā, kurā normāla būtu, piemēram, tiesu izpildītāja līdzdalība, aktīvi piedalās policijas izmeklētāja un vēl citi policijas darbinieki, uzskatāmi rāda, cik pamatota ir bijusi nu bijušā Rīgas pārvaldes faktiskā bosa, ar Juri Jurašu jau vēsturiski „ciešā sazobē” bijušā Andreja Sozinova aizrotēšana un tagad arī „piespiedu brīvprātīgā” aizvadīšana izdienas pensijā.
Šie notikumi, kuri redzami publicētajos videoierakstos, bija jau kārtējā epizode gadiem ilgstošajā cīņā par Vecrīgas viesnīcu. Lietu saistībā ar viesnīcas īpašumtiesībām sāka 2013. gadā, un policija to turpināja izmeklēt septiņus gadus. Taču tad pēc Tieslietu ministrijas vadības maiņas, sajūtot jaunas iespējas, 2019.gada vidū policijai tika „paskaidrots”, kā jāstrādā „pareizi”, un izmeklēšanas virziens „nejauši” nomainījās par 180 grādiem, Allas Jurašas un Ulda Skudras interešu labā.
Ar ko tas skaidrojams? U. Skudra, kurš, kā izskatās no dokumentiem, sekmīgi „aplupinājis” viesnīcas faktisko līdzīpašnieku, uzbeku Akbaru Abdullajevu, 2019. gadā acīmredzot pieņēma stratēģiski pareizu lēmumu – ar savu problēmu vērsties pie labi zināmiem „lietu kārtotājiem” no „Juraša grupējuma” ar tā plašajām iespējām Valsts policijā, Tieslietu ministrijā un Uzņēmumu reģistrā (abus pēdējos, kā zināms, kontrolē J. Juraša pārstāvētā Jaunā konservatīvā partija).
No 2017.gada oktobra līdz 2020.gada janvārim SIA Freecom 966 kapitāla daļām bija uzlikta komercķīla, taču tad biroja izmeklētāja Inese Lasmane – tā pati, kas tagad jau bez kautrēšanās pavada U. Skudru un A. Berezinu viesnīcas kārtējā „ieņemšanā”, - deva pamatu noņemt komercķīlu un pēc tam arestu no īpašuma. Šīs darbības notika uz falsificētas ekspertīzes pamata, kuras jau pieminētais U. Skudra bija pasūtījis Ukrainā.
Kā redzams no pievienotajiem dokumentiem, izmeklētāju nemulsināja neviena no neskaitāmajām dīvainībām, - ne tas, ka ekspertīze „korupcijas lielvalstī” Ukrainā bija izdarīta uz dokumentu kopiju pamata, oriģinālus nemaz neredzot, ne tas, ka dokumenti sastādīti Panamā, bet apstiprināti nez kāpēc... Šveicē.
Ir skaidrs, ka visā šajā procesā nav iztikts arī bez tieslietu ministra Jāņa Bordāna palīdzības. Savulaik, kad komercķīla tika uzlikta, jau pieminētais U. Skudra uzreiz administratīvajā tiesā iesniedza prasību pret Uzņēmumu reģistru un tā lēmumu. Tiesvedībās viņš zaudēja, un Uzņēmumu reģistra pārstāvji abās instancēs apstiprināja komercķīlas likumību un aizstāvēja savas darbības.
Un tad pēkšņi vienā dienā, nesagaidot Augstākās tiesas lēmumu, proti, pēdējo instanci, komercķīla bez tiesas lēmuma tika noņemta, - nav nekādu šaubu, ka pēc Tieslietu ministrijas vadības spiediena uz Uzņēmumu reģistru. Tieši pēc tāada paša scenārija „bezkompromisu tiesiskuma” pārstāvji ir rīkojušies arī „Olainfarm” mantinieču strīdu gadījumā.
Kas attiecas uz aresta noņemšanu īpašumam no policistu puses, - visticamākais, arī šajā lietā neiztika bez skaidra mājiena no Rīgas reģionālās pārvaldes kriminālpolicijas vadītāja, skandalozā Andreja Sozinova puses: gadiem ilgi nebija nekāda pamata aresta noņemšanai, bet tad lieta nonāca A. Sozinova pārziņā – un pamats „negaidīti” atradās. Lieta tika nokārtota pasūtītāju interesēs.
Kā Alla Juraša, Aleksandrs Berezins un viņu kompanjoni ir spējuši ietekmēt gan tiesu sistēmu, gan Valsts policijas darbiniekus? Atbilde uz šo jautājumu kļūst skaidrāka, ja pieļauj koruptīvas shēmas esamību, kurā iesaistīta gan virkne bijušo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieku, kuri tagad ieņem augstus amatus (Juris Jurašs, Signe Bole u.c.), gan viņu vajadzības piesedzoši politiķi.
2020. gada 12. maijā plkst. 7.28 sākās pasūtījuma kratīšanas četros ar uzņēmēju Gulamu Mohammadu Gulami saistītos objektos vienlaikus, un nebija nekādu šaubu, ka Valsts policijas Rīgas reģionālās pārvaldes 3.biroja darbiniekiem bija dots skaidrs uzdevums – izpildīt Gulama Mohammada Gulami uzņēmuma bijušā darbinieka Ulda Skudras un viņas grupas pasūtījumu sagrābt viesnīcu Garden Palace, neskatoties uz to, ka tiesa saistībā ar šo objektu turpinājās un nebija tiesas nolēmuma.
Taču Alla Juraša (kas tolaik vēl oficiāli skaitījās Jura Juraša sieva, kaut reāli viņas partneris ne tikai biznesā vien jau bija pieminētais Aleksandrs Berezins) un viņas līdzgaitnieki gaidīt negribēja un faktiski paši pieņēma lēmumu tiesneša vietā. Savukārt tagad, kā redzams, Valsts policiju jau ir izdevies piesaistīt kā vienkāršu pakalpojuma sniedzēju – un izmeklētāja I. Lasmane jau pati piedalās viesnīcas kārtējā ieņemšanā.
Protams, atklāts paliek jautājums, vai tagad, kad A. Sozinovs ir ar negodu aizsūtīts pensijā, viņa iestrādātās shēmas turpinās darboties (jānorāda, ka video redzamā viesnīcas ieņemšana datējama ar 28. aprīli, kad A. Sozinovs gan bija aizrotēts no sava amata, taču līdz viņa aizturēšanai aizdomās par ienākumu slēpšanu bija palikušas vēl vairākas nedēļas).
301 Moved Permanently
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
