Iesaki rakstu: 
Tie pēdējie būs tie pirmie - šo biblisko tēzi var attiecināt uz Ilzi Viņķeli, kura vēlēšanās ieņēma godpilno pēdējo vietu kā nepopulārākais un tautas nemīlētākais politiķis, nobraucot no pirmās uz pēdējo vietu sarakstā.
Ja atceraties, iepriekšējā Saeimas sasaukumā bija cīņa, kurā Ilze Viņķele vēlējās kļūt par Solvitu Āboltiņu, kura arī Saeimā neiekļuva. Ilzei Viņķelei tas šobrīd ir izdevies ar uzviju, un Ilze Viņķele Solvitu ir pārspējusi un būs veselības ministre.
Labā ziņa ir tā, ka cilvēki beigs slimot, jo daļai sabiedrības būs bail to darīt, ja par veselības ministri kļūst pats nepopulārākais politiķis valstī. Vismaz man būtu.
Krišjāņa Kariņa politika pagātnē bija neiebilst pret Honkongas darījumu, kā rezultātā Solvita iekļuva parlamentā, tāpat arī tagad, kā redzams, Kariņam ir nepārprotama vēlme turpināt šo veco politiku, jo “priekš kam ņemt vērā tautas gribu”? Pakurnēs un padosies vecajiem dinozauriem.
2018.gada 7.augustā Facebook rakstīju sekojošo. “Īsais vēstures kurss (un izlasiet arī līdz galam visu). Cik tad “jauni” ir Viņķeļi Latvijas politikā?
Ilze Viņķele sāka kā nacionāliste TB/LNNK (meitas uzvārdā - Vidiņa). Ilzes Viņķeles vīrs Juris Viņķelis ir aktīvi darbojies politikā kopš 90to gadu vidus. Bijis veselības valsts ministrs Labklājības ministrijā oligarha Andra Šķēles pirmajā valdībā (1995), veselības valsts ministrs arī oligarha Andra Šķēles otrajā valdībā, bijis premjera Guntara Krasta (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997) (saukts arī tajā laikā par partijas pelēko kardinālu), ekonomikas ministra Vladimira Makarova (TB/LNNK) biroja vadītājs (1997).
Pie Makarova savukārt Ilze Viņķele bija padomniece un preses sekretāre, vēlāk karjeru turpināja jau kopā ar Robertu Zīli, esot viņa palīdze. Līdz ar 1999.gada nogalē iegūto valsts pilnvarnieka amatu Valsts informācijas tīklu aģentūrā Ilzes Viņķeles vīrs Juris Viņķelis kļuva par vienu no TB/LNNK politiskajiem ielikteņiem vairākās valsts un pašvaldību uzņēmumu padomēs.
Tā, piemēram, Juris Viņķelis ir bijis padomes loceklis “Latvenergo”, padomes loceklis Starptautiskajā lidostā „Rīga”, padomes loceklis Jūras medicīnas centrā, pilnvarnieks Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūrā, izpilddirektors Sabiedrības veselības aģentūrā.
2005.gada aprīlī Juris Viņķelis kļuva par Rīgas Vidzemes priekšpilsētas izpilddirektoru, vēlāk arī iegūstot labi apmaksātus amatus vairākās pašvaldības uzņēmumu padomēs: SIA ”Juglas nami”, pašvaldības SIA “Mežciema namsaimnieks”, pašvaldības SIA “Purvciema nami”, pašvaldības SIA “Valdemāra nami”.
Šajā laikā arī aktīvi atbalstīja tolaik pārstāvēto TB/LNNK ar ziedojumiem. TB/LNNK ziedojis aptuveni 5000 latus, savukārt Pilsoniskajai savienībai pa šo laiku paspējis ziedot 2104 latus.
Laikā, kad Juris Viņķelis bija Ministru prezidenta Guntara Krasta biroja vadītājs, plašsaziņas līdzekļos parādījās informācija, ka Guntara Krasta birojā četri cilvēki astoņos mēnešos sarunām pa mobilo tālruni iztērējuši 8774,20 latus. Starp lielākajiem runātājiem bija arī Juris Viņķelis, kurš bija iztērējis 2750,27 latus. Kā tolaik medijiem komentēja LMT pārstāve, tad, “lai norunātu šādu summu LMT iekšējā tīklā, klientam ikdienas būtu no vietas jānorunā vairāk nekā 10 stundas, bet, piemēram, zvanot uz ASV, kas ir viens no dārgākajiem LMT tarifiem, klientam ik dienas būtu jānorunā vairāk nekā stunda".
Tad Viņķeļu klans turpināja Jaunajā laikā, kur Viņķeles vīra brālis Pēteris Viņķelis bija Repšes padomnieks un biroja vadītājs ar vicepremjeru Šleseru. Arī Pilsoniskā savienība, tad Vienotībā gadiem roku rokā ar Zaķi un Āboltiņu, tad Kustība PAR un tad AttīstībaiPar ar Jaunā laika kasieri Jaunupu.
Visi viņi ir bijuši kopā ar oligarhiem visās iespējamajās kombinācijās gan pie varas Saeimā visus šos daudzos gadus, gan savulaik Rīgas domē.
Secinājums. Viņķeļi ir Latvijas politikas dinozauri, kuri roku rokā strādājuši ar visiem oligarhiem pēc kārtas jau kopš deviņdesmitajiem. Vadījuši veselības, labklājības un kādas vēl tik ne nozares. Kādi mums mirstības rādītāji un kā ir ar labklājību, paši zināt.
Šobrīd Viņķeļi sevi sauc par jaunajiem. Visu uzlabošot un attīstīšot. Bet varbūt Jums ir gana, Viņķeļi?”
Nobeigumā. Viņķeles/Pabrika/Kariņa solītā jaunā politika ir nevis tautas gribas, bet Viņķeļu klana gribas ievērošana, un par to jau es runāju pagājušā gada 7.augustā. Arī šis ir iemesls, kāpēc par vēlēšanās zaudējušu un tautas gribu necienošu spēku valdību balsošu pret.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
