Varas pārņemšana „Olainfarm”: Maligina šķirtenei un meitas vīratēvam Uzņēmumu reģistrā izdevies panākt brīnumainas lietas
PIETIEK14.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kā tieši 2017. gada beigās negaidīti mirušā uzņēmēja Valērija Maligina mantinieču pārstāvjiem – viņa meitas Nikas Saveļjevas vīratēvam un viņa mazgadīgās meitas mātei Signei Balderei-Sildedzei šā gada sākumā izdevās varas pārņemšana Olainfarm koncerna lielākajā akcionārā SIA Olmafarm šī gada sākumā? Publiski pieejami dokumenti rāda, ka tas noticis, panākot, lai „pareizi” Uzņēmumu reģistra valsts notāri „pievērtu acis” uz it kā nepieciešamu dokumentu trūkumu.
Kā rāda publiski pieejami dokumenti, pagājušā gada 27. decembrī advokāte Milana Beļeviča (attēlā), kurai nu izdevies kļūt par Olmafarm vienīgo valdes locekli, iesniegusi Uzņēmumu reģistrā pieteikumu izmaiņu veikšanai Olmafarm dalībnieku reģistrā, vienlaikus norādot informāciju par Olmafarm patiesā labuma guvējiem.
Taču nekas nav sanācis - ar Uzņēmumu reģistra valsts notāra Māra Romanovska nākamajā dienā pieņemtu lēmumu Nr. 2-5n/152292, prasīto Olmafarm izmaiņu reģistrācija atlikta līdz šā gada 21. janvārim.
Šāda lēmuma pamatojums - šo izmaiņu pamatā esošie apstākļi tika vērtēti citā ar Sabiedrības iesniegtajiem dokumentiem saistītā lietā, kurā ar 6. decembrī ar Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu Nr. 1-5n/226 lēmums par izmaiņu veikšanu bija atlikts līdz šim pašam 21. janvārim.
Taču nekādu 21. janvāri Beļeviča nav gaidījusi, tā vietā pieprasot viņai nekavējoties atdot 27.decembrī Uzņēmumu reģistrā iesniegtos dokumentus.
Brīnumainā kārtā Uzņēmumu reģistrs viņai šos dokumentus tai pašā dienā arī atdevis, un Beļeviča jau 28. decembrī paspējusi atkārtoti iesniegt pieteikumu izmaiņu reģistrācijai Olmafarm dalībnieku reģistrā.
Iespējams, šī steiga izskaidrojama ar to, ka šādā veidā izdevās panākt, lai dokumenti nonāk nevis pie „neizprotošā” valsts notāra Romanovska, bet gan pie valsts notāres Ivetas Leitānes, kura jaunā gada pirmajā darba dienā pieņēma lēmumu – reģistrēt izmaiņas SIA Olmafarm.
Taču Leitāne savu lēmumu ir pieņēmusi bez jebkāda viņas rīcībā esoša dokumenta par Beļevičas iecelšanu par valdes locekli no SIA Olmafarmdalībnieku sapulces puses Komerclikuma 224. panta kārtībā.
Kā liecina publiski pieejama informācija, Leitānei tikusi iesniegta tikai 18.izmaiņu veidlapa un ar 6. novembri datēts Olmafarm dalībnieku reģistra nodalījums Nr.2. Nekādu citu dokumentu Leitānei nebija
Leitānei nemaz nebija iesniegts ar 2. novembri datēts dokuments ar nosaukumu “Līdzmantinieku lēmums Protokols Nr.02/11/2018”, jo tas bija iesniegts pilnīgi citam valsts notāram – Kalvim Zeltiņam.
Līdz ar to valsts notāre lēmumu par izmaiņām Olmafarm ir pieņēmusi, neraugoties uz to, ka Komerclikumā noteiktā kārtībā Olmafarm dalībnieku sapulce nemaz nav tikusi sasaukta.
Taču, kā izrādās, tas nav bijis vienīgais 2. janvārī „sakārtotais” lēmums. 28. decembrī Maligina atraitne Signe Baldere-Sildedze un viņa meitas vīratēvs Andrejs Saveļjevs iesnieguši vēl vienu pieteikumu izmaiņu veikšanai.
Kaut gan šim pieteikumam tāpat nav bijusi pievienots Komerclikumā noteiktā kārtībā sasauktas un novadītas Olmafarm dalībnieku sapulces protokols ar likumīgi pieņemtiem lēmumiem statūtos noteiktā veidā, valsts notārs Kalvis Zeltiņš uz šī pieteikuma pamata ir reģistrējis jaunus Olmafarm patiesā labuma guvējus un SIA Olmafarm valdes locekļu nomaiņu.
Interesanti, ka tāpat kā Leitānei arī Zeltiņam ir pieticis ar 18.izmaiņu veidlapa ar lietvedības numuru 188813 un ar 2. novembri datētu Olmafarm dalībnieku reģistra nodalījumu Nr.2.
Savukārt šīm izmaiņām jau ir nekavējoties sekojušas nākamās – 3. janvārī Beļeviča ir iesniegusi pieteikumu par Olmafarm statūtu grozījumu reģistrēšanu, bet dienu vēlāk - par Olmafarm juridiskās adreses nomaiņu uz Balderes-Sildedzes (un viņas tēva) kontrolē esošu biroja ēku Tērbatas ielā.
Kā Pietiek jau rakstījis, līdzšinējā mantojuma kontrolētāja - trešā mantiniece Irina Maligina saistībā ar šo varas pārņemšanu ir vērsusies ar iesniegumiem KNAB, Uzņēmumu reģistrā un kriminālpolicijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
