Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts
26.10.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni, ieliekot stingrus pamatus to sociālekonomiskās attīstības perspektīvām nākotnē, un jānovērš turpmāku ūdensgalvas Rīgas pampšanu vēl lielākai. Diemžēl nepamet sajūta, ka steigā tapusī reforma nespēs atrisināt visus būtiskākos reģionālās politikas jautājumus. Proti, Zemgales reģionā – Latvijas maizes klētī – netiek atstāta neviena valsts nozīmes pilsēta, lasi – nacionālas nozīmes reģiona attīstības centrs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pietikšot ar Rīgu! Vai tiešām?

Reformas plāni Zemgalē

Saskaņā ar pašreizējo ATR redakciju Zemgales reģionā nebūs neviena urbāna centra jeb valsts nozīmes pilsētas atšķirībā no Kurzemes, kur ieplānota Liepāja; Vidzemes – Jūrmala; Latgales – Daugavpils un Rēzekne. Dīvaini, jo pašlaik spēkā esošajā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam sacīts, ka tieši pilsētām jākļūst par katra reģiona un visas valsts attīstības virzītājspēku. Vēl dīvaināk, ka minētā stratēģija tika izstrādāta Valda Dombrovska, pašreizējā premjera partijas biedra un domubiedra vadībā. Vai būtu iespējams, ka Ministru kabinetā ir pazudis šīs stratēģijas teksts un neviens vairs neatminas pirms deviņiem gadiem pielemto un joprojām spēkā esošo?

ATR plāni paredz Jelgavai un Jēkabpilij atņemt valsts nozīmes pilsētu statusu, iekļaujot tās jaunveidojamos novados un attiecīgi piešķirot novadu pilsētu statusu. Līdz ar minētajām divām Zemgalē iecerētas vēl četras pašvaldības, kuru galvgalī atradīsies tādas novadu pilsētas kā Aizkraukle, Bauska, Dobele un Tukums. Atbilstoši normatīvajiem aktiem novada pilsēta ir vidusposms starp valsts nozīmes pilsētām un ciemiem.

Kāpēc Zemgalei vajadzīga valsts nozīmes pilsēta?

Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam valsts pilsētas raksturo attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, sociālā infrastruktūra; nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss; kā arī tajās dzīvo ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju. Valsts nozīmes pilsētām ir jāpilda reģionu nozīmes attīstības centru loma, sniedzot apkārtējo novadu iedzīvotājiem pakalpojumus un nodrošinot darbavietas. Atstājot Zemgali sērdienītes lomā bez sava centra, VARAM pēc noklusēšanas piespēlē jau tā uzblīdušajai valsts galvaspilsētai Rīgai kā tuvākajam urbānajam centram.

Valsts vienmērīgai attīstībai nepieciešamas ne vien pašpietiekamas (ekonomiski stabilas) pašvaldības, bet arī reģionāli urbānie centri, kas novērstu turpmāku Latvijas pārvēršanos par pilsētvalsti jeb Rīgas Republiku. Kā tuvākais piemērs jāaplūko Lietuva ar 2,8 miljoniem iedzīvotāju, kur bez Viļņas ir virkne apriņķu pilsētu – reģionālo attīstības centru – ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju (2018.g. statistikas dati tūkstošos: Kauņa – 312, Klaipēda – 164, Šauļi – 107 un Panevēža – 99), kas ļauj saglabāt daudzmaz vienmērīgu populācijas blīvumu visā valsts teritorijā. Latvijā šāda loma atvēlēta urbānajām valsts nozīmes pilsētām.

Netieši veicinot darbaspēka ikdienas kustību uz Zemgales kaimiņu reģionu – Rīgu, tiek palielināta gan katra indivīda, gan Latvijas kopējā ekoloģiskā pēda jeb kaitējums, t.sk. CO2 izmešu daudzums, apkārtējai videi. Laikam visi būs dzirdējuši, ka Rīgā šie normatīvi jau sen un sistemātiski tiek pārkāpti? Turpretim, sekmējot reģionālo centru izveidi un nostiprināšanos, būtu iespējams mazināt šo nelabvēlīgo ietekmi, kam pievērsta uzmanība arī deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 64.punktā.

Mani kā zemgalieti uztrauc arī Rīgas pašvaldības vadības aizvadītajos gados ne reizi vien izteiktie domu graudi darba ņēmējus no reģioniem aplikt ar papildu nodokļiem par lielpilsētas infrastruktūras izmantošanu vai nodevām iebraukšanai Latvijas galvaspilsētā. Tā teikt, joki jokiem, bet mēdz būt arī sāpīgi jeb katrā jokā... daļa patiesības.

Galu galā ir tieši urbānajiem attīstības centriem rezervētie Eiropas fondu līdzekļi, kas šajā gadījumā Zemgales reģionam nebūtu pieejami.

Jelgava kā Zemgales reģiona galvaspilsēta

Kopš 1573.gadā Jelgavai, šobrīd devītajai vecākajai Latvijā, tika piešķirtas pilsētas tiesības, tās neviens nav centies apstrīdēt. Vēl vairāk, no 1578. – 1795.gadam Jelgava bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta, bet pēcāk kļuva par Kurzemes guberņas administratīvo centru. Savukārt no 1919.gada 2.līdz 6.janvārim Jelgava kļuva par Latvijas Republikas Pagaidu valdības mājvietu un valsts de facto galvaspilsētu. Tik tālu vēsture!

Mūsdienās Jelgava ar 55’972 pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir lielākā pilsēta Zemgalē un ceturtā lielākā valstī. Šeit atrodas lielākais reģionālais izglītības un zinātnes centrs nacionālā mērogā – Latvijas Lauksaimniecības universitāte, – kas nupat iekļuvusi starptautiskā inženierzinātņu un tehnoloģiju reitingā starp 5% pasaules labāko universitāšu. Jelgava ir viens no valstī vadošajiem metālapstrādes centriem. Zemgales sirdī ir koncentrēta arī citu nozaru ražošana. Jelgavas kultūras dzīve ir slavena un atpazīstama ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Kur vēl uzskatāmāku reģiona galvaspilsētu – Zemgales urbāno centru, kā pretsvaru pāraugušajai Rīgai?

Interesanti, ka ATR plānos valsts nozīmes pilsētas statuss paredzēts par Jelgavu mazākajām – Jūrmalai (no 1946. – 1959.gadam Rīgas pilsētas Jūrmalas rajons) ar 49’325 iedzīvotājiem un Rēzeknei ar 27’820 iedzīvotājiem. Turklāt Jūrmalas kontekstā grūti runāt kā par reģionālu ražošanas centru, tā arī zinātnes meku.

Ko darīt?

Ikvienam plānam un reformai, rūpējoties par tā ilgtspēju, jābūt konsekventam, balstītam saprotamos un caurskatāmos principos. Izstrādājot priekšlikumus par valsts nozīmes pilsētām un administratīvi teritoriālo reformu kopumā, jāievēro vienlīdzības un taisnīguma principi. Tikai tādā gadījumā ir iespējams nodrošināt vispārēju izpratni un atbalstu veicamajam darbam, kura mērķi jāsasniedz ilgtermiņā, nevis tuvāko trīs gadu laikā.

Tas jo īpaši svarīgi ir, raugoties uz šī Saeimas sasaukuma partiju atbalsta reitingiem sabiedrībā. Baidos, ka atsevišķu politisko spēku kadence Latvijas parlamentā ir pirmo un pēdējo reizi.

Nodrošinot ATR konsekvenci un principialitāti, Zemgales reģionam vajadzīga sava valsts nozīmes pilsēta. Vislabāk šim statusam gan vēsturiski, gan sociālekonomiski atbilst Jelgava.

Jelgavas novads ir jāveido, apvienojot pašreizējo Jelgavas novadu ar Ozolnieku novadu. Abos novados ir attīstīta lauksaimnieciskā ražošana un iespēja izveidot vienotu teritoriju ar 32 108 iedzīvotājiem. Turklāt potenciālā novada centrā – Ozolnieku ciemā, ir ne vien attīstīta infrastruktūra un ražošana, bet arī pieaug iedzīvotāju skaits. Ozolniekos atrodas arī augstākā mācību iestāde – Baltijas Starptautiskās akadēmijas filiāle.

Aplūkojot CVK 2017.gada pašvaldību vēlēšanu datus par Ozolnieku ciemu (vēlēšanu iecirknis Nr. 472 „Ozolnieku dome”), redzams, ka šeit ir reģistrēti 2815 vēlētāju. Respektīvi, Ozolnieku ciema iedzīvotāju skaits bez nepilngadīgajiem, nepilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem ir turpat trīs tūkstoši. Tas ļauj optimistiski raudzīties uz iespēju Ozolniekiem piešķirt novada pilsētas statusu.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju. Novada pilsētas statusu piešķir un atceļ ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un attiecīgā novada domes lēmumu.

Pilsētas statuss būtu izdevīgs arī Ozolnieku ciema iedzīvotājiem. Proti, apdzīvotās vietās ar pilsētas statusu parasti pieaug nekustamā īpašuma vērtība, attiecīgi palielinās iedzīvotāju rīcībā esošā īpašuma vērtība. Turklāt uz izsaukumu pilsētas teritorijā tādiem ātrās reaģēšanas dienestiem kā ātrā palīdzība un ugunsdzēsēji ir jāierodas 15, nevis 25 minūšu laikā. Pilsētas statuss Ozolniekiem varētu palīdzēt arī turpmāk piesaistīt investīcijas arvien jaunu ražošanas uzņēmumu atvēršanai.

Cienījamie valstsvīri, ATR lobisti, atcerieties par politiskā svārsta principu un lieciet tēvzemes intereses pirmajā, bet savas personīgās – pēdējā vietā. VARAM neapbižo(t)* Zemgali.

*Ja kādam ir jautājums par konkrētā vārda izvēli, lai apdomā, kur vēl ir tik centralizēta valsts vara kā sagatavotajos ATR plānos

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

pietiek_postit

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

FotoNe tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku vides trokšņa dēļ ir nonākuši slimnīcās un 15 900 ir priekšlaicīgi miruši...” rakstīts Eiropas komisijas 2017.gada 30.marta ziņojumā 
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

FotoMums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu laiki" - ap 700 gadu, kas Kurzemē atstāja kā mantojumu pat vācu baronu latviešu valodas izrunas dialektu, tad "zviedru laiki, vēl - "poļu laiki", ilgu laiku valdīja "krievu laiki", tad bija Latvijas laiki, Kārļa Ulmaņa laiki.
Lasīt visu...

20

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

FotoTiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19 izplatības noteiktos ierobežojošos pasākumus. Vienlaikus lemšanā par svinīgā pasākuma organizēšanu būtu jāuzklausa arī pašu absolventu viedoklis.
Lasīt visu...

6

Kad TAS beigsies?

FotoĀrkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem apstākļiem iestājoties, ārkārtas stāvoklis tiks atcelts. Bet tas nenotiek – izskatās, ka valdība vai nu nespēj šādus kritērijus nodefinēt, vai arī uzskata, ka parastajiem mirstīgajiem šāda informācija nav nepieciešama.
Lasīt visu...

18

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

FotoProgresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja amata. Lai Latvijas politika kļūtu caurspīdīga un godīga, šādai politiskai praksei nav vietas mūsdienu Latvijas politikā.
Lasīt visu...

18

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

FotoIzskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un arī pats nenēsā sejas maksu publiskās vietās, cik var redzēt TV.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...