Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Ivars Jakovels, Jelgavas domes deputāts
26.10.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni, ieliekot stingrus pamatus to sociālekonomiskās attīstības perspektīvām nākotnē, un jānovērš turpmāku ūdensgalvas Rīgas pampšanu vēl lielākai. Diemžēl nepamet sajūta, ka steigā tapusī reforma nespēs atrisināt visus būtiskākos reģionālās politikas jautājumus. Proti, Zemgales reģionā – Latvijas maizes klētī – netiek atstāta neviena valsts nozīmes pilsēta, lasi – nacionālas nozīmes reģiona attīstības centrs. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) pietikšot ar Rīgu! Vai tiešām?

Reformas plāni Zemgalē

Saskaņā ar pašreizējo ATR redakciju Zemgales reģionā nebūs neviena urbāna centra jeb valsts nozīmes pilsētas atšķirībā no Kurzemes, kur ieplānota Liepāja; Vidzemes – Jūrmala; Latgales – Daugavpils un Rēzekne. Dīvaini, jo pašlaik spēkā esošajā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam sacīts, ka tieši pilsētām jākļūst par katra reģiona un visas valsts attīstības virzītājspēku. Vēl dīvaināk, ka minētā stratēģija tika izstrādāta Valda Dombrovska, pašreizējā premjera partijas biedra un domubiedra vadībā. Vai būtu iespējams, ka Ministru kabinetā ir pazudis šīs stratēģijas teksts un neviens vairs neatminas pirms deviņiem gadiem pielemto un joprojām spēkā esošo?

ATR plāni paredz Jelgavai un Jēkabpilij atņemt valsts nozīmes pilsētu statusu, iekļaujot tās jaunveidojamos novados un attiecīgi piešķirot novadu pilsētu statusu. Līdz ar minētajām divām Zemgalē iecerētas vēl četras pašvaldības, kuru galvgalī atradīsies tādas novadu pilsētas kā Aizkraukle, Bauska, Dobele un Tukums. Atbilstoši normatīvajiem aktiem novada pilsēta ir vidusposms starp valsts nozīmes pilsētām un ciemiem.

Kāpēc Zemgalei vajadzīga valsts nozīmes pilsēta?

Atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumam valsts pilsētas raksturo attīstīta komercdarbība, transporta un komunālā saimniecība, sociālā infrastruktūra; nozīmīgs kultūras iestāžu komplekss; kā arī tajās dzīvo ne mazāk par 25 tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju. Valsts nozīmes pilsētām ir jāpilda reģionu nozīmes attīstības centru loma, sniedzot apkārtējo novadu iedzīvotājiem pakalpojumus un nodrošinot darbavietas. Atstājot Zemgali sērdienītes lomā bez sava centra, VARAM pēc noklusēšanas piespēlē jau tā uzblīdušajai valsts galvaspilsētai Rīgai kā tuvākajam urbānajam centram.

Valsts vienmērīgai attīstībai nepieciešamas ne vien pašpietiekamas (ekonomiski stabilas) pašvaldības, bet arī reģionāli urbānie centri, kas novērstu turpmāku Latvijas pārvēršanos par pilsētvalsti jeb Rīgas Republiku. Kā tuvākais piemērs jāaplūko Lietuva ar 2,8 miljoniem iedzīvotāju, kur bez Viļņas ir virkne apriņķu pilsētu – reģionālo attīstības centru – ar aptuveni 100 tūkstošiem iedzīvotāju (2018.g. statistikas dati tūkstošos: Kauņa – 312, Klaipēda – 164, Šauļi – 107 un Panevēža – 99), kas ļauj saglabāt daudzmaz vienmērīgu populācijas blīvumu visā valsts teritorijā. Latvijā šāda loma atvēlēta urbānajām valsts nozīmes pilsētām.

Netieši veicinot darbaspēka ikdienas kustību uz Zemgales kaimiņu reģionu – Rīgu, tiek palielināta gan katra indivīda, gan Latvijas kopējā ekoloģiskā pēda jeb kaitējums, t.sk. CO2 izmešu daudzums, apkārtējai videi. Laikam visi būs dzirdējuši, ka Rīgā šie normatīvi jau sen un sistemātiski tiek pārkāpti? Turpretim, sekmējot reģionālo centru izveidi un nostiprināšanos, būtu iespējams mazināt šo nelabvēlīgo ietekmi, kam pievērsta uzmanība arī deklarācijas par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību 64.punktā.

Mani kā zemgalieti uztrauc arī Rīgas pašvaldības vadības aizvadītajos gados ne reizi vien izteiktie domu graudi darba ņēmējus no reģioniem aplikt ar papildu nodokļiem par lielpilsētas infrastruktūras izmantošanu vai nodevām iebraukšanai Latvijas galvaspilsētā. Tā teikt, joki jokiem, bet mēdz būt arī sāpīgi jeb katrā jokā... daļa patiesības.

Galu galā ir tieši urbānajiem attīstības centriem rezervētie Eiropas fondu līdzekļi, kas šajā gadījumā Zemgales reģionam nebūtu pieejami.

Jelgava kā Zemgales reģiona galvaspilsēta

Kopš 1573.gadā Jelgavai, šobrīd devītajai vecākajai Latvijā, tika piešķirtas pilsētas tiesības, tās neviens nav centies apstrīdēt. Vēl vairāk, no 1578. – 1795.gadam Jelgava bija Kurzemes un Zemgales hercogistes galvaspilsēta, bet pēcāk kļuva par Kurzemes guberņas administratīvo centru. Savukārt no 1919.gada 2.līdz 6.janvārim Jelgava kļuva par Latvijas Republikas Pagaidu valdības mājvietu un valsts de facto galvaspilsētu. Tik tālu vēsture!

Mūsdienās Jelgava ar 55’972 pastāvīgajiem iedzīvotājiem ir lielākā pilsēta Zemgalē un ceturtā lielākā valstī. Šeit atrodas lielākais reģionālais izglītības un zinātnes centrs nacionālā mērogā – Latvijas Lauksaimniecības universitāte, – kas nupat iekļuvusi starptautiskā inženierzinātņu un tehnoloģiju reitingā starp 5% pasaules labāko universitāšu. Jelgava ir viens no valstī vadošajiem metālapstrādes centriem. Zemgales sirdī ir koncentrēta arī citu nozaru ražošana. Jelgavas kultūras dzīve ir slavena un atpazīstama ne vien Latvijā, bet visas Baltijas mērogā. Kur vēl uzskatāmāku reģiona galvaspilsētu – Zemgales urbāno centru, kā pretsvaru pāraugušajai Rīgai?

Interesanti, ka ATR plānos valsts nozīmes pilsētas statuss paredzēts par Jelgavu mazākajām – Jūrmalai (no 1946. – 1959.gadam Rīgas pilsētas Jūrmalas rajons) ar 49’325 iedzīvotājiem un Rēzeknei ar 27’820 iedzīvotājiem. Turklāt Jūrmalas kontekstā grūti runāt kā par reģionālu ražošanas centru, tā arī zinātnes meku.

Ko darīt?

Ikvienam plānam un reformai, rūpējoties par tā ilgtspēju, jābūt konsekventam, balstītam saprotamos un caurskatāmos principos. Izstrādājot priekšlikumus par valsts nozīmes pilsētām un administratīvi teritoriālo reformu kopumā, jāievēro vienlīdzības un taisnīguma principi. Tikai tādā gadījumā ir iespējams nodrošināt vispārēju izpratni un atbalstu veicamajam darbam, kura mērķi jāsasniedz ilgtermiņā, nevis tuvāko trīs gadu laikā.

Tas jo īpaši svarīgi ir, raugoties uz šī Saeimas sasaukuma partiju atbalsta reitingiem sabiedrībā. Baidos, ka atsevišķu politisko spēku kadence Latvijas parlamentā ir pirmo un pēdējo reizi.

Nodrošinot ATR konsekvenci un principialitāti, Zemgales reģionam vajadzīga sava valsts nozīmes pilsēta. Vislabāk šim statusam gan vēsturiski, gan sociālekonomiski atbilst Jelgava.

Jelgavas novads ir jāveido, apvienojot pašreizējo Jelgavas novadu ar Ozolnieku novadu. Abos novados ir attīstīta lauksaimnieciskā ražošana un iespēja izveidot vienotu teritoriju ar 32 108 iedzīvotājiem. Turklāt potenciālā novada centrā – Ozolnieku ciemā, ir ne vien attīstīta infrastruktūra un ražošana, bet arī pieaug iedzīvotāju skaits. Ozolniekos atrodas arī augstākā mācību iestāde – Baltijas Starptautiskās akadēmijas filiāle.

Aplūkojot CVK 2017.gada pašvaldību vēlēšanu datus par Ozolnieku ciemu (vēlēšanu iecirknis Nr. 472 „Ozolnieku dome”), redzams, ka šeit ir reģistrēti 2815 vēlētāju. Respektīvi, Ozolnieku ciema iedzīvotāju skaits bez nepilngadīgajiem, nepilsoņiem un trešo valstu pilsoņiem ir turpat trīs tūkstoši. Tas ļauj optimistiski raudzīties uz iespēju Ozolniekiem piešķirt novada pilsētas statusu.

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem pilsētas statusu var piešķirt apdzīvotajām vietām, kuras ir kultūras un komercdarbības centri ar attīstītu inženierinfrastruktūru un ielu tīklu un kurās ir ne mazāk par 2000 pastāvīgo iedzīvotāju. Novada pilsētas statusu piešķir un atceļ ar likumu, izvērtējot Ministru kabineta atzinumu un attiecīgā novada domes lēmumu.

Pilsētas statuss būtu izdevīgs arī Ozolnieku ciema iedzīvotājiem. Proti, apdzīvotās vietās ar pilsētas statusu parasti pieaug nekustamā īpašuma vērtība, attiecīgi palielinās iedzīvotāju rīcībā esošā īpašuma vērtība. Turklāt uz izsaukumu pilsētas teritorijā tādiem ātrās reaģēšanas dienestiem kā ātrā palīdzība un ugunsdzēsēji ir jāierodas 15, nevis 25 minūšu laikā. Pilsētas statuss Ozolniekiem varētu palīdzēt arī turpmāk piesaistīt investīcijas arvien jaunu ražošanas uzņēmumu atvēršanai.

Cienījamie valstsvīri, ATR lobisti, atcerieties par politiskā svārsta principu un lieciet tēvzemes intereses pirmajā, bet savas personīgās – pēdējā vietā. VARAM neapbižo(t)* Zemgali.

*Ja kādam ir jautājums par konkrētā vārda izvēli, lai apdomā, kur vēl ir tik centralizēta valsts vara kā sagatavotajos ATR plānos

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

21

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

FotoKārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts piespraustais Sarkanās zvaigznes ordenis.
Lasīt visu...

21

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

FotoPēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma tendence un Jaunā Vienotība kā Vienotības turpinājums daudzos punktos riskē kopēt jaunlaiku vēstures beznosacījuma politisko flagmaņu Latvijas ceļa un Tautas partijas attīstības dinamiku.
Lasīt visu...

15

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

FotoŠodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību - Delna ziņojumus par stāvokli korupcijas novēršanas jomā. Latvijā situācija gadu garumā lēnām uzlabojas, taču diemžēl progress ir tik lēns, ka būtībā situācija stagnē.
Lasīt visu...

21

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

FotoPatiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi – šo ziņu nevis saņemt personīgi, bet izlasīt medijos.
Lasīt visu...

20

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

FotoReaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret šādu praksi.
Lasīt visu...

21

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

Foto„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā, nedz Aizsardzības ministrijas lēmumu sekās un to ietekmē uz reģionu, nedz politisko un ekonomisko procesu loģikā, bijušais Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns izrauj no konteksta vārdus "aizsardzība", "agresija", "Latgale" un "Krievija" un sarindo tos viņam ērtā, pareizā un saprotamā kārtībā - Nacionālās Drošības Apdraudējums. Un ar šo nožēlojamo secinājumu steidz dalīties ar Valsts drošības dienestu (VDD)!
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...