Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Karu var izraisīt iedzīvotāju skaita anormālais pieaugums. Analizējot III Pasaules kara cēloņus, vienā no interpretācijas stratēģijām centrā ir demogrāfiskais faktors. Par to bija runa iepriekšējā esejā.

Taču pret demogrāfisko faktoru nākas dažādi izturēties. Jā, protams, karu var izraisīt iedzīvotāju skaita anormālais pieaugums. Tomēr tas nenotiek tiešā veidā. Proti, iedzīvotāju skaita anormālais pieaugums pats par sevi vēl neko nenozīmē. Izrādās, karu izraisa konkurence par iespēju materiāli apgādāt anormālo iedzīvotāju kontingentu.

Lai apgādātu strauji pieaugošo planētas iedzīvotāju kontingentu, no vienas puses ir nepieciešams modernizēt ražošanas bāzi, bet no otras puses ir nepieciešams izcīnīt iespēju apgādāt cilvēkus ar dzīvei nepieciešamo. Citiem vārdiem sakot, jāpalielina ir produkcijas ražošanas apjoms un jāizcīna vieta tirgū, lai pārdotu saražotās mantas. Un, lūk, atklājās, ka karu var izraisīt konkurence par iespēju materiāli apgādāt anormālo iedzīvotāju skaitu.

Tagad šī konkurence notiek planetārā mērogā. Agrāk (līdz XX gs.) tā nebija. Agrāk konkurence bija starp Rietumu valstīm. Tagad ir savādāk. Populārais vārds „globalizācija” ir ļoti piemērots. Konkurencei par iespēju materiāli apgādāt anormālo iedzīvotāju skaitu ir planetāri globāls raksturs. Konkurence notiek gan ražošanas modernizācijā, gan gatavās produkcijas realizācijas tirgū. Tāpēc sarunā par III Pasaules karu ir sastopama atsevišķa interpretācijas stratēģija. Tās centrā ir jēdziens „tehniski ekonomiskā paradigma” (turpmāk – TEP), kā arī koncepcija par tehniski ekonomisko paradigmu maiņu.

Mēs dzīvojam ne tikai demogrāfiskās pārejas laikmetā. Pašlaik dzīvojam arī TEP pārejas laikmetā. Tas ir loģiski. Demogrāfija diktē kardinālas izmaiņas kultūrā.

Jēdziens „tehniski ekonomiskā paradigma”, saprotams, pirmkārt un galvenokārt apzīmē noteiktas tehnoloģiskās izmaiņas. Taču reizē ar tehnoloģisko iekārtu mainās vēl daudz kas cits. Ja mainās ražošanas tehnoloģijas, tad mainās sociālā, politiskā, ideoloģiskā struktūra. Mainās ražošanas organizācijas un ražošanas vadības formas. Mainās materiālo labumu sadale un patērēšana. Tehnoloģiskās pārmaiņas rosina sociuma jauna modeļa, jaunu sociāli politisko attiecību un jauna dominējošā cilvēka tipa rašanos. Tādējādi pārejas laikmetā faktiski notiek sistēmiskā revolūcija.

Pārejas laikmets sākās mūsu gadsimta pirmajā desmitgadē un turpināsies apmēram 15-20 gadus. Pārejas laikmets noslēgsies ap 2025.gadu, bet jaunā tehniski ekonomiskā paradigma briedumu sasniegs ap 2040.gadu.

TEP maiņai ir vairākas īpatnības. Īpatni ir tas, ka TEP maiņa visos laikos sākās ar krīzi. Arī krīzei ir sistēmisks raksturs. Vairs neapmierina iepriekšējo tehnoloģisko iekārtu ražošanas jaudas, neapmierina materiālo labumu sadales un patērēšanas kārtība, sabrūk pastāvošais sociuma modelis, pasionaritāti zaudē dominējošais cilvēka tips.

Taču pats trakākais – pārejas laikmets vienmēr ir bijis saistīts ar karu, revolūcijām, stipru valstu sabrukumu. Pārejas laikmetā cilvēku dzīve nav viegla. Apmēram 15-20 gadus cilvēkiem nākas mocīties reizē ar visām pārejas laikmeta peripetijām – krasu apstākļu, norišu, negaidītu sarežģījumu pēkšņumu.

Ļoti spilgts piemērs ir iepriekšējais pārejas laikmets. Par to mums ir izsmeļoša informācija. Tāda informācija mums nevar būt par savu dzīvi, jo mūsu pārejas laikmets tik tikko sākās. Mūsu mocības, dzīvojot pārejas laikmetā, vēl nevaram analītiski iztirzāt. Vienīgi varam mācīties no pagātnes.

Zinātnieku koncepcija par TEP maiņu stāsta, ka iepriekšējo pārejas laikmetu ievadīja t.s. Lielā depresija 1929.-1933.gadā. Tā patiesībā bija milzīga sistēmiskā krīze un sākums kardinālām pārmaiņām. Radās kapitālisma jauns tips. Tas pilnā mērā nesaskanēja ar K.Marksa un citu intelektuāļu zīmēto kapitālisma portretu. Radās kapitālisms, kurā galvenais noteicējs kļuva valsts, kontrolējot ekonomiku un izstrādājot grandiozas sociālās programmas. Tolaik radās jauns sociuma modelis – masu sabiedrība, kuru apkalpoja masu garīgā kultūra un masu informācijas līdzekļi. Dominējošais cilvēka tips kļuva vidusšķiras pārstāvis – ļoti paklausīgs „partijai un valdībai” un ar mietpilsonisku vērtību orientāciju. Bet visnepatīkamākais bija tas, ka neiztika bez kara. Iepriekšējā pārejas laikmeta organisks elements bija II Pasaules karš.

Pašlaik esam ceļā uz jaunu tehniski ekonomisko paradigmu. Ne velti pašlaik burbuļo modīgais vārdiņš „inovācijas”. Jaunās TEP mērķis ir aprūpēt apmēram 12 miljardus cilvēku. Tāds planētas iedzīvotāju skaits tiek prognozēts mūsu gadsimta otrajā pusē.

Tehniskajā ziņā jaunās paradigmas kodolā būs biotehnoloģijas, gēnu inženierija, nanotehnoloģijas, informācijas tīkli, membrānas un kvantu tehnoloģijas, mikromehānika, atomenerģētika, robottehnika, mākslīgais intelekts. Jaunās inovācijas panāks ražošanas efektivitātes kāpumu, samazinās nepieciešamo enerģētisko resursu apjomu, kā arī samazinās kapitāla ieguldījumus.

„Virsbūves” ziņā jaunās paradigmas kodolā būs jauna formāta starptautiskās tirdzniecības attiecības, t.s. daudzpolārā pasaule, ražošanas jauna organizācija un vadība, sociuma jauna šķiriskā struktūra, jaunas īpašuma formas un elites funkcijas, ideoloģijas jauns saturs, izmainīsies valsts loma, radīsies jauna tipa elite un jauns dominējošā cilvēka tips. Vārdu sakot, jaunajai tehniskajai videi piemērosies sociāli ekonomiskā vide.

Tehniski ekonomiskās paradigmas rašanās ir ceļš no fundamentālajiem pētījumiem līdz tirgum. Dzīves praksē TEP process sākās ar zinātniskajiem izgudrojumiem un noslēdzās ar mārketingu.

Kā zināms, Latvijai šajā ceļā būtu jāveic tikai viens solis, jo fundamentālo pētījumu koordinācijas centrs Zinātņu akadēmijas augstceltne atrodas līdzās Centrāltirgum. Taču, nopietni runājot, TEP veidošanās process uz mums diemžēl vairs neattiecās. Pēcpadomju gados zinātni esam veiksmīgi iznīdējuši. Pašlaik dzīvību velk vienīgi dabaszinātņu dažas iestādes.

Latvijas liktenis ir cits. Latvija minētajā ceļā nevar ne līdzsoļot, ne uzvarēt. Jaunās TEP ceļā uzvarēs tie, kuri ātrāk veiks attiecīgo procesu, sākot ražot vairāk un labākā kvalitātē. Latvija veģetēs pie svešiem ēdamgaldiem tāpat kā visas pārējās zemes, kurām nav zinātne un zinātniski inovatīva ražošana. Raudāt nav vajadzīgs. Acīmredzot ne visām tautām Dievs ir lēmis būt tautām ar savu zinātni, intelektuālo degsmi un intelektuālisma cieņu. Bet to jau sen paši zinām. Ne velti kārtīgs latvietis mīl lielīties: „Man ir citas prioritātes!”.

Cīņa par uzvaru jau rit pilnā sparā. Uzvarēs tās valstis un valstu koalīcijas, kuras visveiksmīgāk visu izdarīs, savās mājās realizējot adekvātu sociālo, ideoloģisko, politisko un zinātniski tehnisko transformāciju, lai labāk izmantotu jaunās tehniski ekonomiskās paradigmas priekšrocības.

Cīņa ir nervoza un pat histēriska. Atklājās negaidīta situācija. Izrādās, līdzšinējiem līderiem (Rietumu attīstītajām valstīm) ir daudz grūtāk sadzīvot ar jauno tehniski ekonomisko paradigmu nekā planētas t.s. jaunattīstības valstīm. TEP veidošanas procesā priekšgalā izvirzās Ķīna, Indija, atsevišķas Dienvidamerikas valstis. Tām nav jāpārvar politiskās elites un inteliģences domāšanas stagnācija un konservatīvisms. Tām nav jāpārvar novecojušas sociāli ekonomiskās attiecības un novecojusi nācijas mentalitāte.

Pie tam atklājās amizanta situācija: jo valsts ekonomika ir noslēgtāka, jo valstij ir vieglāk realizēt modernizācijas politiku. Un pretēji: jo valsts ekonomika ir atvērtāka, jo tai ir grūtāk modernizēt savu saimniecību. Noslēgtās valstīs ir autonoma finanšu sistēma, un iekšējais tirgus ir atvērts vienīgi savējiem ražotājiem. Turpretī atvērtās valstīs uzkundzējās starptautiskie finanšu spekulanti un iekšējā tirgū pārdod galvenokārt svešzemju produkciju.

Vecie līderi nervozē un uzvedās histēriski. Viņiem jau tagad ir grūti un nākotnē būs vēl grūtāk saglabāt līdzšinējās pozīcijas globālajā tirgū. Vecie līderi pielieto spēka metodes ārpolitikā un ārējās ekonomikas politikā. Uz planētas acīmredzami pieaug militāri politiskā spriedze un palielinās bruņoto konfliktu skaits, kas var pāraugt III Pasaules karā.

Karš ir TEP pārejas laikmeta elements. Lai pārvarētu demogrāfisko nesabalansētību un eksistenciāli aprūpētu planētas ļaužu saimi, nākas izstrādāt jaunu TEP. Bet tas vēl nekad nav noticis bez karošanas. Tā ir programmēts cilvēces liktenis, domājams, līdz pasaules galam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...