Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īsi pirms atteikšanās no atkārtotas kandidēšanas uz valsts prezidenta amata Egils Levits savu katastrofālo nepopularitāti intervijā žurnālam „Ir” mēģināja skaidrot ar savu principiālo nostādni un drosmi attiecībā uz vakcināciju un virkni citu tēmu, kura, viņa vārdiem izsakoties, bijusi netīkama „gļēvlatviešiem”. Bet kā bija patiesībā? Par to stāsta šis fragments no jaunās grāmatas „Valstsgribis”.

„Egils Levits intervijā “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālistei Elitai Veidemanei 2020. gada novembrī paziņo, ka viss esot izdevies gandrīz vai lieliski, viņš esot gluži labs visas tautas prezidents:

“Domāju, ka esmu kļuvis par tautas prezidentu. Paskaidrošu, kāpēc. Tautas prezidents nenozīmē, ka viņš visiem izpatīk. Un tas nav ne iespējams, ne vajadzīgs. Esmu darbojies visas sabiedrības interesēs. Partijas pārstāv Saeimā un valdībā savas un savu vēlētāju intereses, prezidents pārstāv visas tautas intereses. Mana darbība ir vērsta uz to, lai tā nāktu par labu visai tautai, kuru veido ļoti dažādi cilvēki. Subjektīvi uzskatu, ka esmu visas tautas prezidents, taču katrs var domāt arī citādi.”

Jā, tieši tā – Egils Levits paziņo, ka viņš jau pusotru gadu esot “darbojies visas sabiedrības interesēs”, ka esot “pārstāvējis visas tautas intereses” un ka viņa darbība esot “vērsta uz to, lai tā nāktu par labu visai tautai”. Turklāt “visas tautas prezidents” pats acīmredzami ne tikai neņem vērā, bet pat vispār nepamana to, ar ko Latvijas valsts vara – kuras galva viņš oficiāli ir – jau kopš 2020. gada pavasara ir nodarbojusies Covid epidēmijas, Covid histērijas un Covid panikas apstākļos…

Ir tādi politiķi, valstu vadītāji, citas augstas amatpersonas, kuri savu pilnvaru laiku pavada mierīgi, bez kādiem stresiem un vērā ņemamiem izaicinājumiem. Un ir arī tādi, kuriem dieviņš, augstākā vara vai liktenis – sauksim, kā vēlamies, – noliek priekšā pārbaudījumus un dod iespēju parādīt: kas tad tu īsti esi – atbildīgs, izlēmīgs un gudrs valstsvīrs vai gļēva lupata? Egilam Levitam šāds pirmais lielais pārbaudījums valsts prezidenta amatā ir Covid epidēmija.

Pretēji paša “nācijas tēva” regulārajiem apgalvojumiem, ka viņš jau neko īsti nevarot, neesot viņam nekādu īstu pilnvaru, nespējot viņš tieši vadīt lietas un ietekmēt procesus, Latvijas Satversme un citi likumi cilvēkam, kas ieņem valsts prezidenta posteni, dod pietiekami plašas iespējas. Atjaunotajā Latvijas Republikā to katrs savā praktiskā un uzskatāmā veidā ir apliecinājuši ne tikai Vaira Vīķe-Freiberga, bet arī Valdis Zatlers, Andris Bērziņš, jā, pat pajolīgais Raimonds Vējonis.

Patiesībā arī pats Egils Levits to lieliski zina. Uzstājoties ar kārtējo garrunu, viņš uzskaita pa punktiem, nu jau kā galveno savu funkciju pieminot nevis darbu visas tautas labā, bet gan Saeimas un valdības darba vērtēšanu un atbalstīšanu:

“Šī Saeima atbildīgi pilda savus uzdevumus. Tā jāturpina līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām 2022. gadā. Satversmē noteiktā valsts prezidenta loma ir no neatkarīgas pozīcijas vērtēt un atbalstīt Saeimas un valdības darbu, ko tās veic valsts kopējā labuma interesēs.

Valsts prezidentam uzdevuma pildīšanai ir dota virkne svarīgu pilnvaru. Pirmkārt – viņam jāpārstāv Latvija starptautiski. Otrkārt – viņš var ietekmēt likumdošanas procesu. Treškārt, viņam jāpalīdz atrisināt krīzes. Un ceturtkārt – prezidentam jāskatās tālāk, nekā to dara politiķi un partijas, jāizdara secinājumi, jādod saprātīgi ierosinājumi. Ar savu redzējumu viņam jāietekmē politiskā dienas kārtība, lai Latvija sekmīgi virzītos uz priekšu.”

2020. gada sākumā sākoties Covid epidēmijai, Krišjāņa Kariņa valdība ar tās nespējīgo vadītāju un haotiskajiem ministriem ignorē jebkādu veselo saprātu un bez jebkāda racionāla un pārdomāta plāna metas pieņemt visnejēdzīgākos lēmumus, iznīcinot valsts tautsaimniecību un šķiežot aizņemtus miljardus. Šajā laikā ne tikai vakanta, bet arī viegli ieņemama ir patiešām īsta nācijas tēva, līdera un visas tautas prezidenta vieta.

Jā, vieta ir vakanta – bet tā arī paliek tukša, jo Egils Levits nevis pārnestā nozīmē, bet pilnīgi burtiski ieslēdzas Rīgas pilī, savā Jūrmalas rezidencē vai lepnajā Āgenskalna dzīvoklī, maksimāli ierobežojot savus kontaktus. Kā ar neslēptu izsmieklu atstāsta pilij tuvi avoti, šajā laikā “visas tautas prezidents” patiešām dzīvo paniskās bailēs no briesmīgā vīrusa:

“Protams, 2020. gada pavasarī ziņas no Ķīnas, pēc tam no Itālijas un Amerikas bija briesmīgas. Pēc tam, protams, vīruss “nomierinājās”, kļuva mazāk letāls, bet tobrīd cilvēki Ķīnā tiešām saļima uz ielām, tā ka cilvēku bailes Latvijā varēja labi saprast. Un vienalga – nez vai bija daudz cilvēku Latvijā, kas bija tā pārbijušies kā mūsu “nācijas tēvs”.

Iespaids bija tāds, ka pašiedomātam mesijam kāds ir pēkšņi pateicis – tu vari nomirt. Viņš tad arī pārbijās un palika pārbijies mēnešiem ilgi, nē, pat ne mēnešiem, bet pāris gadus. Tie, kam tolaik bija tā ekskluzīvā iespēja apmeklēt Rīgas pili, noteikti atceras, cik dramatiski bija dezinfekcijas pasākumi. Un runa bija tikai par Rīgas pili, ne par nonākšanu kaut desmitu metru attālumā no mūsu Jonasoviča…”

Izgrūstot pa labi un kreisi – pārnestā nozīmē – seniorus un citas riska grupas, kuras tajā laikā patiešām pat ļoti nāvējošais vīruss apdraud īpaši, “nācijas tēvs” kopā ar premjeru Krišjāni Kariņu un citām “valstisko nepārtrauktību nodrošinošajām personām” 2021. gada sākumā pirmie metas saņemt Latvijā sākotnēji ievestās AstraZeneca vakcīnas.

Publiski šīs “valstisko nepārtrauktību nodrošinošās personas” savu mazdūšības, divkosības un patiesībā neslēptas nekrietnības aktu mēģina izskaidrot kā cēlus centienus iedrošināt uz vakcinēšanos plašās tautas masas – tās pašas, kurām vakcīnu vienkārši nav un vēl ilgi nebūs.

“Īpašā persona” vakcīnu saņem – bet bailes nezūd. Jau drīz izrādās, ka kā pirmā sertificētā AstraZeneca vakcīna nav ne īpaši laba, ne droša, ne efektīva, un “nācijas tēva” reakcija ir tik traģikomiska, ka ārsts Pēteris Apinis sacer pat veselu rakstu ar izsmejošu virsrakstu “Par kādas īpašas amatpersonas bailēm, saņemot otro AstraZeneca vakcīnu, un šīs rīcības konsekvencēm”. Lūk, daži tā fragmenti:

“Kāda augsta Latvijas amatpersona baidās saņemt otro vakcīnu pret Covid–19 ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu. Iespējams, pirmajai vakcīnas devai bija blaknes – slikta pašsajūta, drudzis vai pat sāpes vakcinācijas brīdī un pēc tam.

Iespējams, ka amatpersona pārvalda angļu un vācu valodu un lasa baisas ziņas par septiņiem nāves gadījumiem, kas, iespējams, bijuši saistīti ar šo vakcīnu. Tiesa, šo baiso nāves gadījumu aprakstā dominē atziņa, ka mirušās bijušas sievietes, kas lietojušas kontracepcijas tabletes un smēķējušas, bet mūsu amatpersona neatbilst nevienai no šīm pazīmēm.

Un tomēr – tā kā man nav bijusi iespēja pajautāt augstajai amatpersonai, kāpēc tā izvairās saņemt AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu, konsekventi turpināšu šo amatpersonu dēvēt par amatpersonu un ne ar pušplēstu vārdu nenorādīšu, kuru tieši es domāju.

Kā partizāni klusē arī valdības politiķi un “Panorāma”. Gluži tāpat augstās amatpersonas birojs, Vakcinācijas birojs un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja kategoriski atsakās paust jebkādu ziņu – kāpēc godājamā amatpersona pazudusi no publiskās telpas un baidās no vakcīnas līdzīgi kādam krievu multiplikācijas filmas varonim – Āfrikas upju dzīvnieciņam.

Minētās amatpersonas rīcība man un maniem kolēģiem lika aizdomāties par konsekvencēm. Pirmā konsekvence būtu skaidra – amatpersona pirmo vakcīnas devu ir saņēmusi un ar Covid–19 ļoti smagi saslimt un nomirt vairs nevar. Tātad – varēs svinēt Jāņus, Latvijas valsts 103. jubileju un ziemassvētkus, jo no Covid–19 nebūs mirusi, pat ja otrreiz nevakcinēsies.

Sarežģītāk ir ar variantu – otrajā vakcinācijas kārtā vakcinēties ar citu vakcīnu. Vācijā un Dānijā izskan aicinājumi – tos, kas pirmoreiz vakcinējušies ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu, otrajā kārtā vakcinēt ar “Pfizer/BioNTech” vakcīnu. Manuprāt, cilvēka imunoloģiskā sistēma arī varētu būt nedaudz izbrīnīta par dažādu veidu vakcīnu kombināciju.

Un es tiešām neesmu pārliecināts, vai tiešām tieši ar augsto Latvijas amatpersonu būtu jāsāk eksperiments – pēc pirmās Oksfordas Universitātes/”AstraZeneca” vīrusu vektoru vakcīnas vakcīnas devas kā otro devu vakcinēt “Pfizer/BioNTech” mRNS vakcīnu. (..)

Katrā ziņā mans ieteikums godājamajai valsts amatpersonai būtu saņemties un vakcinēties ar otro AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnas devu. Nav zāļu bez blaknēm, nav vakcīnu bez blaknēm. (..)

Un tomēr – galvenā bēda Latvijā ir tā, ka Veselības ministrija un Vakcinācijas birojs rīkojas īpaši haotiski gan vakcīnu iegādē, gan izplatīšanā, gan iedzīvotāju reģistrācijā, radot pamatotu neapmierinātību cilvēku vidū un pretestību vakcinācijas procesam.

Tūkstoš antivakcinēšanas aktīvistu nespēj nodarīt vakcinācijas procesam tik daudz ļauna kā Daniels Pavļuts un Eva Juhņēviča. Latvijā divas vakcīnu devas saņēmuši (tātad IR vakcinēti) mazāk par 1 % iedzīvotāju, un ar šo rezultātu Latvija pārliecinoši ir pēdējā vietā Eiropā. Varbūt augstā valsts amatpersona vienkārši vēlas būt karognesējs šim valsts vakcinācijas haosam?…”

Kādu nākamo vakcīnu beigu beigās paklusām izvēlas “nācijas tēvs” un cik pamatotas ir viņa demonstrētās paniskās bailes šai sakarā, – tas tā arī nav droši uzzināms. Lai gan Valsts noslēpuma likums tieši un skaidri noteic, ka ir aizliegts ierobežot pieejamību informācijai par valsts prezidenta veselības stāvokli, Egils Levits kategoriski nevēlas atklāt sabiedrībai šādas ziņas.

“Tiesiskuma pīlāra” kanceleja jau tradicionāli parūpējas par “likumīgu” pamatojumu šim untumam: tai šādu ziņu nemaz neesot, likums neuzliekot par pienākumu tādas radīt. Jau mēnesi pēc Egila Levita stāšanās augstajā amatā viņa kanceleja oficiālā dokumentā paskaidro – liecieties nu mierā, ziņkārīgie lumpeņi, uz katru jūsu likumu mums ir divi pretī:

“Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmo un otro daļu, norādītā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši kompetencei ir pienākums radīt, un tas attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.

Likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” un citos normatīvajos aktos Kancelejai noteiktā kompetencē neparedz tiesības un pienākumus radīt vai uzglabāt informāciju par valsts prezidenta veselības stāvokli.

Tā kā neviens normatīvais akts neparedz valsts prezidenta veselības pārbaužu kārtību, biežumu un ar to saistītos jautājumus un Kancelejas lietvedībā nav Jūsu prasītā informācija, nevaram Jums to izsniegt.”

Kopš šī Egila Levita kancelejas paziņojuma paiet vairāk nekā trīs gadi, un šīs grāmatas tapšanas laikā tiek pārjautāts – vai tad nu tiešām “nācijas tēvs” un “tiesiskuma pīlārs” šajā laikā neko nav izdarījis, lai, kā demokrātiskā un tiesiskā valstī pieņemts, arī Latvijā būtu pieejama informācija par valsts augstāko amatpersonu veselības stāvokli:

“Valsts noslēpuma likumā noteikts, ka nedrīkst tikt ierobežota pieejamība informācijai par valsts prezidenta veselības stāvokli. Jūsu iestāde man iepriekš ir paziņojusi, ka tai šāda informācija neesot pieejama un likums tai neuzliekot par pienākumu šādu informāciju radīt.

Mediju informācija rāda, ka Jūsu iestādei daudzkārt ir nācies saskarties ar mediju un sabiedrības interesi par šo jautājumu.

Šai sakarā vēlos saņemt Jūsu iestādes atbildes uz šādiem jautājumiem

1) vai pašreizējā valsts prezidenta pilnvaru laikā Jūsu iestāde ir veikusi kādas darbības, lai nodrošinātu sabiedrībai informācijas pieejamību par valsts prezidenta veselības stāvokli? Ja jā, tad kādas? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

2) vai pašreizējā valsts prezidenta pilnvaru laikā Jūsu iestāde ir saņēmusi no pašreizējā valsts prezidenta uzdevumu veikt kādas darbības, lai nodrošinātu sabiedrībai informācijas pieejamību par valsts prezidenta veselības stāvokli?

3) vai Jūsu iestādes darbinieki, tostarp, bet ne tikai pašreizējā valsts prezidenta padomnieki šīs personas pilnvaru laikā ir šai personai ierosinājuši vai ieteikuši veikt kādas darbības, lai nodrošinātu sabiedrībai informācijas pieejamību par valsts prezidenta veselības stāvokli?”

Egila Levita vārdā vai pilnvarojumā sniegtā atbilde ir skaidra un nepārprotama: “Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, informēju, ka Kanceleja nav veikusi Jūsu norādītās darbības, šādu darbību veikšanu nav ierosinājis ne valsts prezidents, ne Kancelejas nodarbinātie.” Tiešām – kāpēc lai lumpeņiem būtu šādas tiesības?…

Lai nu kā, baidīties no briesmīgā vīrusa Egils Levits arī pēc dubultās vai nezin cik reižu vakcinācijas turpina uzskatāmi un pārliecinoši. Piemirstot “solidaritāti” un “iekļaušanu”, aiz dažādu izmēru žogiem un nožogojumiem no “iekļaujamās” tautas “nācijas tēvs” paslēpjas visdažādākajos masu pasākumos – sākot no reliģiskā pasākuma Aglonā, kur “parastā tauta” atšķirībā no Egila Levita un citiem augstiem kungiem un dāmām spiesta dieviņu lūgt, aiz žoga stāvot, un beidzot ar jau aprakstīto Gunāra Astras pieminekļa atklāšanu.

13. Saeimas deputātam – skandālistam Aldim Gobzemam ne visās lietās ir pilns rublis, taču attiecībā uz “nācijas tēva” baiļu tēmu viņš ir ļoti trāpīgs un precīzs: “Levits mīž no savas tautas, nespējot pie tās iznākt 18. augustā. Levits mīž no īstas opozīcijas, ieslēdzoties pilī ar savu mīļāko, kurai diedelēt amatus un izdomājot ieganstus, lai īsto opozīciju nepieņemtu pilī. Levits kā vakcinēts mīž no vesela cilvēka ar negatīvu testu. (..) Citiem vārdiem – Levits nobijās no manis un nepieņems mani kā frakcijas priekšsēdētāju pilī, jo viņam, vakcinētam, ļoti, ļoti bailes ir. Bailīgs mīzējs mums tas Nācijas tēvs.”

Šī nav tukša, nepamatota apsaukāšanās, – Aldis Gobzems publisko izteiksmīgu Valsts prezidenta kancelejas vēstuli, ar kuru viņam kā nevakcinētam aizliegts ierasties Rīgas pilī ar negatīvu Covid-19 testēšanas sertifikātu:

“Godājamais Gobzema kungs!

Valsts prezidenta kancelejā saņemta Jūsu 2021. gada 29. septembra vēstule Nr. 142.8/2-13-13/21. Tajā, atsaucoties uz Valsts prezidenta kancelejas 2021. gada 28. septembra vēstulē Nr. 1296 minēto par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Valsts prezidenta kancelejas telpās Rīgas pilī, lūdzat veikt atkāpi no noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem un atļaut Jums uz 2021. gada 1. oktobra valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimas frakciju priekšsēdētāju klātienes tikšanos ierasties, uzrādot nevis derīgu digitālo Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet gan negatīvu Covid-19 testēšanas sertifikātu.

Atkārtoti paskaidrojam, ka, lai nodrošinātu drošu darba procesu Valsts prezidenta kancelejā un mazinātu riskus Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un valsts prezidenta un kancelejas viesiem, apmeklētājiem, pakalpojumu sniedzējiem un citām personām inficēties ar Covid-19, pasākumi Valsts prezidenta kancelejas telpās Rīgas pilī tiek rīkoti, stingri un, pēc būtības ievērojot “zaļā koridora” principu. Proti, pasākumā iekštelpās piedalās tikai personas, kuras var uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Vasaras laikā ārtelpās – Rīgas pils dārzā – ir rīkoti arī atsevišķi pasākumi, ievērojot “dzeltenā koridora” principu, kas pieļauj dalību pasākumā arī tām personām, kuras varēja uzrādīt negatīvu Covid-19 testēšanas sertifikātu.

Tomēr vēršam Jūsu uzmanību, ka līdz šim visi pasākumi Rīgas pils iekštelpās ar valsts amatpersonu līdzdalību, kuros piedalījušies arī Saeimas deputāti, rūpējoties par pasākuma dalībnieku un viesu veselību un drošību, organizēti tikai “zaļā koridora” apstākļos un pulcējuši pat ievērojamu skaitu dalībnieku klātienē (piemēram, valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremonijas šā gada 19. un 20. augustā un Valstiskuma balvas pasniegšanas ceremonija šā gada 21. augustā).

Rūpējoties par ikviena un vēl jo vairāk par Saeimas deputātu veselības aizsardzību un drošību, atkārtoti paskaidrojam, ka Valsts prezidenta kancelejas telpās drīkst atrasties tikai personas, kuras var uzrādīt derīgu digitālo Covid 19 – vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Tādējādi arī ikviena valsts prezidenta tikšanās ar valsts amatpersonām tiek organizēta, ievērojot minēto “zaļā koridora” principu.

Atgādinām: ja Jums pastāv kādi šķēršļi derīga digitālā Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu uzrādīšanai, Jums ir iespēja uz 2021. gada 1. oktobra valsts prezidenta. Saeimas priekšsēdētājas un Saeimas frakciju priekšsēdētāju klātienes tikšanos savā vietā deleģēt citu Saeimas frakcijas “Neatkarīgie” deputātu, kurš var uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu…”

Vēl pat 2021. gada rudenī, kad jau ir pilnīgi skaidrs, ka vīruss ir zaudējis savu sākotnējo jaudu, nogalina nesalīdzināmi retāk un lielākoties cilvēkus ar citām smagām kaitēm, Egils Levits steidzīgi un nervozi nolasa uzrunu tradicionālajā “Latvijas lepnuma” pasākumā un no tālākās tā daļas steidzīgi dodas prom.

Publikai sociālajos tīklos viss ir skaidrs. “Levits ar visu savu valstsgribu ir pirmais prezidents, kurš atnāca uz “Latvijas lepnumu”, nolasīja runu un fiksi notinās. Visi citi prezidenti vienmēr ir palikuši līdz beigām. Runa ir par vērtībām, bet galvenais – par empātiju, kuras šim Briseles kartupelim diemžēl ir svešvārds…” “Lietuvietis ļoti labi runāja no galvas, visi pārējie arī – tikai prezidentam jālasa no lapiņas. Tik tukšs ir tas gaismas nesējs… “ “Bet kā var nejust, nesaprast, neizprast “drēbi”. Cilvēks dzīvo burbulī?…” “Viņš nav prezidents, viņš ir ierēdnis. Un pie tam slikts…” “Jā, šeit nu bija tā reize, kad iestājoties par vērtībām, vajadzēja izrādīt sākotnējo lozungu darbībā: ka būs visas tautas prezidents.” “Mūsu Valstsgriba ir riktīgs mīkstais… bailīgākais starp visiem Eiropas Valstsgribām. Viņš baidās iziet no savas pils, pat lai tiktos ar infektologu Ugu Dumpi un epidemiologu Juriju Perevoščikovu.”

Tikmēr uz jautājumiem aizmukšanas sakarā Egila Levita kanceleja atbild tradicionāli augstprātīgi – nekas “augstākajam konstitucionālajam orgānam” jums nav jāpaskaidro:

“Atbildot uz 4. jautājumu, informēju, ka valsts prezidenta darba kārtība tiek plānota atbilstoši valsts prezidenta veicamajiem darba pienākumiem, kas ir noteikti Latvijas Republikas Satversmē.

Atbildot uz 5. jautājumu, informēju, ka valsts prezidenta darba kārtības publiskiem pasākumiem varat iepazīties valsts prezidenta mājaslapas sadaļā “Valsts prezidenta darba kārtība”.

Atteikumu sniegt informāciju vai informācijas nesniegšanu pieprasītajā apmērā Jūs varat pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.”

Tas, ka valsts prezidentu māc paniskas bailes par savu personisko veselību un dzīvību, vēl nebūtu nekas traks, – ļoti daudziem cilvēkiem ir bail no visdažādākajām lietām, un viņi vienalga spēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Daudz sliktāk ir tas, ka faktiski visu Covid epidēmijas laikus Egils Levits nevis vismaz mēģina pildīt valsts galvas funkcijas un pienākumus (par nācijas līdera lomu nemaz nerunāsim), bet faktiski kļūst par valdošās koalīcijas un Krišjāņa Kariņa valdības piedēkli un haotisko lēmumu leģitimizētāju.

Patiesībā Egils Levits dara tieši to, ko apliecinājis savā jau pieminētajā garrunā: notiek nevis darbs visas tautas labā, bet gan Saeimas un valdības darba vērtēšana un vispirms jau gandrīz akla bezierunu atbalstīšana. Ļoti precīzs ir opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības paziņojums, kam portālā pietiek.com dots virsraksts “Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un “pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem”:

“Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās valsts prezidenta Egila Levita kā valsts vadītāja līderības problēma. Acīmredzams, ka valstij sarežģītos brīžos E.Levits vienkārši nespēj vai nevēlas pildīt savus valsts prezidenta pienākumus un “pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem”, nespējot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrībā.

Valsts prezidents nedrīkst uz visu nolūkoties tikai no malas kā miermīlīgs novērotājs, jo īpaši šobrīd, kad valstij ir vajadzīgs spēcīgs līderis, akcentē partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība (ZSS), norādot, ka valstsvīra autoritātes neesība un visu laiku zemākais valsts prezidenta darba novērtējums ir likumsakarīgs E.Levita darbībai vai drīzāk bezdarbībai.

ZZS ieskatā E.Levits ne tikai nav spējis saliedēt Latvijas sabiedrību, bet pieļāvis valdošās koalīcijas antidemokrātisku rīcību, kad tautas priekšstāvjiem Saeimā un pašvaldību domēs tiek nepamatoti ierobežoti vēlētāju dotie mandāti. Tas ir unikāls demokrātijas ierobežošanas piemērs visā Eiropā, par ko jau ir izteikušies vairāki atzīti konstitucionālo tiesību eksperti.

Ilgstošas pandēmijas situācijā, Ministru kabinetam demonstrējot apjukumu nekonsekvenci un nespēju pieņemt lēmumus, ko skaidri iezīmēja žurnālistu izmeklēšanas, valsts prezidents neizmantoja iespēju sasaukt ārkārtas Ministru kabineta sēdi, iesaistoties un palīdzot visai sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā, kas, iespējams, izraisīja daudzu cilvēku personiskās traģēdijas un pat nāves.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

FotoPirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
Lasīt visu...

21

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

Foto“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Lasīt visu...

12

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

FotoPirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...

Foto

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

Latvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu....

Foto

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās...

Foto

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

Nesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir...

Foto

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

Kļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko...

Foto

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

Valdība 19. marta sēdē izskatīja...

Foto

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

Šī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa...

Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...