Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Īsi pirms atteikšanās no atkārtotas kandidēšanas uz valsts prezidenta amata Egils Levits savu katastrofālo nepopularitāti intervijā žurnālam „Ir” mēģināja skaidrot ar savu principiālo nostādni un drosmi attiecībā uz vakcināciju un virkni citu tēmu, kura, viņa vārdiem izsakoties, bijusi netīkama „gļēvlatviešiem”. Bet kā bija patiesībā? Par to stāsta šis fragments no jaunās grāmatas „Valstsgribis”.

„Egils Levits intervijā “Neatkarīgās Rīta Avīzes” žurnālistei Elitai Veidemanei 2020. gada novembrī paziņo, ka viss esot izdevies gandrīz vai lieliski, viņš esot gluži labs visas tautas prezidents:

“Domāju, ka esmu kļuvis par tautas prezidentu. Paskaidrošu, kāpēc. Tautas prezidents nenozīmē, ka viņš visiem izpatīk. Un tas nav ne iespējams, ne vajadzīgs. Esmu darbojies visas sabiedrības interesēs. Partijas pārstāv Saeimā un valdībā savas un savu vēlētāju intereses, prezidents pārstāv visas tautas intereses. Mana darbība ir vērsta uz to, lai tā nāktu par labu visai tautai, kuru veido ļoti dažādi cilvēki. Subjektīvi uzskatu, ka esmu visas tautas prezidents, taču katrs var domāt arī citādi.”

Jā, tieši tā – Egils Levits paziņo, ka viņš jau pusotru gadu esot “darbojies visas sabiedrības interesēs”, ka esot “pārstāvējis visas tautas intereses” un ka viņa darbība esot “vērsta uz to, lai tā nāktu par labu visai tautai”. Turklāt “visas tautas prezidents” pats acīmredzami ne tikai neņem vērā, bet pat vispār nepamana to, ar ko Latvijas valsts vara – kuras galva viņš oficiāli ir – jau kopš 2020. gada pavasara ir nodarbojusies Covid epidēmijas, Covid histērijas un Covid panikas apstākļos…

Ir tādi politiķi, valstu vadītāji, citas augstas amatpersonas, kuri savu pilnvaru laiku pavada mierīgi, bez kādiem stresiem un vērā ņemamiem izaicinājumiem. Un ir arī tādi, kuriem dieviņš, augstākā vara vai liktenis – sauksim, kā vēlamies, – noliek priekšā pārbaudījumus un dod iespēju parādīt: kas tad tu īsti esi – atbildīgs, izlēmīgs un gudrs valstsvīrs vai gļēva lupata? Egilam Levitam šāds pirmais lielais pārbaudījums valsts prezidenta amatā ir Covid epidēmija.

Pretēji paša “nācijas tēva” regulārajiem apgalvojumiem, ka viņš jau neko īsti nevarot, neesot viņam nekādu īstu pilnvaru, nespējot viņš tieši vadīt lietas un ietekmēt procesus, Latvijas Satversme un citi likumi cilvēkam, kas ieņem valsts prezidenta posteni, dod pietiekami plašas iespējas. Atjaunotajā Latvijas Republikā to katrs savā praktiskā un uzskatāmā veidā ir apliecinājuši ne tikai Vaira Vīķe-Freiberga, bet arī Valdis Zatlers, Andris Bērziņš, jā, pat pajolīgais Raimonds Vējonis.

Patiesībā arī pats Egils Levits to lieliski zina. Uzstājoties ar kārtējo garrunu, viņš uzskaita pa punktiem, nu jau kā galveno savu funkciju pieminot nevis darbu visas tautas labā, bet gan Saeimas un valdības darba vērtēšanu un atbalstīšanu:

“Šī Saeima atbildīgi pilda savus uzdevumus. Tā jāturpina līdz kārtējām Saeimas vēlēšanām 2022. gadā. Satversmē noteiktā valsts prezidenta loma ir no neatkarīgas pozīcijas vērtēt un atbalstīt Saeimas un valdības darbu, ko tās veic valsts kopējā labuma interesēs.

Valsts prezidentam uzdevuma pildīšanai ir dota virkne svarīgu pilnvaru. Pirmkārt – viņam jāpārstāv Latvija starptautiski. Otrkārt – viņš var ietekmēt likumdošanas procesu. Treškārt, viņam jāpalīdz atrisināt krīzes. Un ceturtkārt – prezidentam jāskatās tālāk, nekā to dara politiķi un partijas, jāizdara secinājumi, jādod saprātīgi ierosinājumi. Ar savu redzējumu viņam jāietekmē politiskā dienas kārtība, lai Latvija sekmīgi virzītos uz priekšu.”

2020. gada sākumā sākoties Covid epidēmijai, Krišjāņa Kariņa valdība ar tās nespējīgo vadītāju un haotiskajiem ministriem ignorē jebkādu veselo saprātu un bez jebkāda racionāla un pārdomāta plāna metas pieņemt visnejēdzīgākos lēmumus, iznīcinot valsts tautsaimniecību un šķiežot aizņemtus miljardus. Šajā laikā ne tikai vakanta, bet arī viegli ieņemama ir patiešām īsta nācijas tēva, līdera un visas tautas prezidenta vieta.

Jā, vieta ir vakanta – bet tā arī paliek tukša, jo Egils Levits nevis pārnestā nozīmē, bet pilnīgi burtiski ieslēdzas Rīgas pilī, savā Jūrmalas rezidencē vai lepnajā Āgenskalna dzīvoklī, maksimāli ierobežojot savus kontaktus. Kā ar neslēptu izsmieklu atstāsta pilij tuvi avoti, šajā laikā “visas tautas prezidents” patiešām dzīvo paniskās bailēs no briesmīgā vīrusa:

“Protams, 2020. gada pavasarī ziņas no Ķīnas, pēc tam no Itālijas un Amerikas bija briesmīgas. Pēc tam, protams, vīruss “nomierinājās”, kļuva mazāk letāls, bet tobrīd cilvēki Ķīnā tiešām saļima uz ielām, tā ka cilvēku bailes Latvijā varēja labi saprast. Un vienalga – nez vai bija daudz cilvēku Latvijā, kas bija tā pārbijušies kā mūsu “nācijas tēvs”.

Iespaids bija tāds, ka pašiedomātam mesijam kāds ir pēkšņi pateicis – tu vari nomirt. Viņš tad arī pārbijās un palika pārbijies mēnešiem ilgi, nē, pat ne mēnešiem, bet pāris gadus. Tie, kam tolaik bija tā ekskluzīvā iespēja apmeklēt Rīgas pili, noteikti atceras, cik dramatiski bija dezinfekcijas pasākumi. Un runa bija tikai par Rīgas pili, ne par nonākšanu kaut desmitu metru attālumā no mūsu Jonasoviča…”

Izgrūstot pa labi un kreisi – pārnestā nozīmē – seniorus un citas riska grupas, kuras tajā laikā patiešām pat ļoti nāvējošais vīruss apdraud īpaši, “nācijas tēvs” kopā ar premjeru Krišjāni Kariņu un citām “valstisko nepārtrauktību nodrošinošajām personām” 2021. gada sākumā pirmie metas saņemt Latvijā sākotnēji ievestās AstraZeneca vakcīnas.

Publiski šīs “valstisko nepārtrauktību nodrošinošās personas” savu mazdūšības, divkosības un patiesībā neslēptas nekrietnības aktu mēģina izskaidrot kā cēlus centienus iedrošināt uz vakcinēšanos plašās tautas masas – tās pašas, kurām vakcīnu vienkārši nav un vēl ilgi nebūs.

“Īpašā persona” vakcīnu saņem – bet bailes nezūd. Jau drīz izrādās, ka kā pirmā sertificētā AstraZeneca vakcīna nav ne īpaši laba, ne droša, ne efektīva, un “nācijas tēva” reakcija ir tik traģikomiska, ka ārsts Pēteris Apinis sacer pat veselu rakstu ar izsmejošu virsrakstu “Par kādas īpašas amatpersonas bailēm, saņemot otro AstraZeneca vakcīnu, un šīs rīcības konsekvencēm”. Lūk, daži tā fragmenti:

“Kāda augsta Latvijas amatpersona baidās saņemt otro vakcīnu pret Covid–19 ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu. Iespējams, pirmajai vakcīnas devai bija blaknes – slikta pašsajūta, drudzis vai pat sāpes vakcinācijas brīdī un pēc tam.

Iespējams, ka amatpersona pārvalda angļu un vācu valodu un lasa baisas ziņas par septiņiem nāves gadījumiem, kas, iespējams, bijuši saistīti ar šo vakcīnu. Tiesa, šo baiso nāves gadījumu aprakstā dominē atziņa, ka mirušās bijušas sievietes, kas lietojušas kontracepcijas tabletes un smēķējušas, bet mūsu amatpersona neatbilst nevienai no šīm pazīmēm.

Un tomēr – tā kā man nav bijusi iespēja pajautāt augstajai amatpersonai, kāpēc tā izvairās saņemt AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu, konsekventi turpināšu šo amatpersonu dēvēt par amatpersonu un ne ar pušplēstu vārdu nenorādīšu, kuru tieši es domāju.

Kā partizāni klusē arī valdības politiķi un “Panorāma”. Gluži tāpat augstās amatpersonas birojs, Vakcinācijas birojs un Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Komunikācijas daļas vadītāja kategoriski atsakās paust jebkādu ziņu – kāpēc godājamā amatpersona pazudusi no publiskās telpas un baidās no vakcīnas līdzīgi kādam krievu multiplikācijas filmas varonim – Āfrikas upju dzīvnieciņam.

Minētās amatpersonas rīcība man un maniem kolēģiem lika aizdomāties par konsekvencēm. Pirmā konsekvence būtu skaidra – amatpersona pirmo vakcīnas devu ir saņēmusi un ar Covid–19 ļoti smagi saslimt un nomirt vairs nevar. Tātad – varēs svinēt Jāņus, Latvijas valsts 103. jubileju un ziemassvētkus, jo no Covid–19 nebūs mirusi, pat ja otrreiz nevakcinēsies.

Sarežģītāk ir ar variantu – otrajā vakcinācijas kārtā vakcinēties ar citu vakcīnu. Vācijā un Dānijā izskan aicinājumi – tos, kas pirmoreiz vakcinējušies ar AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnu, otrajā kārtā vakcinēt ar “Pfizer/BioNTech” vakcīnu. Manuprāt, cilvēka imunoloģiskā sistēma arī varētu būt nedaudz izbrīnīta par dažādu veidu vakcīnu kombināciju.

Un es tiešām neesmu pārliecināts, vai tiešām tieši ar augsto Latvijas amatpersonu būtu jāsāk eksperiments – pēc pirmās Oksfordas Universitātes/”AstraZeneca” vīrusu vektoru vakcīnas vakcīnas devas kā otro devu vakcinēt “Pfizer/BioNTech” mRNS vakcīnu. (..)

Katrā ziņā mans ieteikums godājamajai valsts amatpersonai būtu saņemties un vakcinēties ar otro AstraZeneca/Oksfordas universitātes vakcīnas devu. Nav zāļu bez blaknēm, nav vakcīnu bez blaknēm. (..)

Un tomēr – galvenā bēda Latvijā ir tā, ka Veselības ministrija un Vakcinācijas birojs rīkojas īpaši haotiski gan vakcīnu iegādē, gan izplatīšanā, gan iedzīvotāju reģistrācijā, radot pamatotu neapmierinātību cilvēku vidū un pretestību vakcinācijas procesam.

Tūkstoš antivakcinēšanas aktīvistu nespēj nodarīt vakcinācijas procesam tik daudz ļauna kā Daniels Pavļuts un Eva Juhņēviča. Latvijā divas vakcīnu devas saņēmuši (tātad IR vakcinēti) mazāk par 1 % iedzīvotāju, un ar šo rezultātu Latvija pārliecinoši ir pēdējā vietā Eiropā. Varbūt augstā valsts amatpersona vienkārši vēlas būt karognesējs šim valsts vakcinācijas haosam?…”

Kādu nākamo vakcīnu beigu beigās paklusām izvēlas “nācijas tēvs” un cik pamatotas ir viņa demonstrētās paniskās bailes šai sakarā, – tas tā arī nav droši uzzināms. Lai gan Valsts noslēpuma likums tieši un skaidri noteic, ka ir aizliegts ierobežot pieejamību informācijai par valsts prezidenta veselības stāvokli, Egils Levits kategoriski nevēlas atklāt sabiedrībai šādas ziņas.

“Tiesiskuma pīlāra” kanceleja jau tradicionāli parūpējas par “likumīgu” pamatojumu šim untumam: tai šādu ziņu nemaz neesot, likums neuzliekot par pienākumu tādas radīt. Jau mēnesi pēc Egila Levita stāšanās augstajā amatā viņa kanceleja oficiālā dokumentā paskaidro – liecieties nu mierā, ziņkārīgie lumpeņi, uz katru jūsu likumu mums ir divi pretī:

“Saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2.panta pirmo un otro daļu, norādītā likuma mērķis ir nodrošināt, lai sabiedrībai būtu pieejama informācija, kura ir iestādes rīcībā vai kuru iestādei atbilstoši kompetencei ir pienākums radīt, un tas attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē.

Likumā “Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” un citos normatīvajos aktos Kancelejai noteiktā kompetencē neparedz tiesības un pienākumus radīt vai uzglabāt informāciju par valsts prezidenta veselības stāvokli.

Tā kā neviens normatīvais akts neparedz valsts prezidenta veselības pārbaužu kārtību, biežumu un ar to saistītos jautājumus un Kancelejas lietvedībā nav Jūsu prasītā informācija, nevaram Jums to izsniegt.”

Kopš šī Egila Levita kancelejas paziņojuma paiet vairāk nekā trīs gadi, un šīs grāmatas tapšanas laikā tiek pārjautāts – vai tad nu tiešām “nācijas tēvs” un “tiesiskuma pīlārs” šajā laikā neko nav izdarījis, lai, kā demokrātiskā un tiesiskā valstī pieņemts, arī Latvijā būtu pieejama informācija par valsts augstāko amatpersonu veselības stāvokli:

“Valsts noslēpuma likumā noteikts, ka nedrīkst tikt ierobežota pieejamība informācijai par valsts prezidenta veselības stāvokli. Jūsu iestāde man iepriekš ir paziņojusi, ka tai šāda informācija neesot pieejama un likums tai neuzliekot par pienākumu šādu informāciju radīt.

Mediju informācija rāda, ka Jūsu iestādei daudzkārt ir nācies saskarties ar mediju un sabiedrības interesi par šo jautājumu.

Šai sakarā vēlos saņemt Jūsu iestādes atbildes uz šādiem jautājumiem

1) vai pašreizējā valsts prezidenta pilnvaru laikā Jūsu iestāde ir veikusi kādas darbības, lai nodrošinātu sabiedrībai informācijas pieejamību par valsts prezidenta veselības stāvokli? Ja jā, tad kādas? Ja nē, kādu iemeslu dēļ ne?

2) vai pašreizējā valsts prezidenta pilnvaru laikā Jūsu iestāde ir saņēmusi no pašreizējā valsts prezidenta uzdevumu veikt kādas darbības, lai nodrošinātu sabiedrībai informācijas pieejamību par valsts prezidenta veselības stāvokli?

3) vai Jūsu iestādes darbinieki, tostarp, bet ne tikai pašreizējā valsts prezidenta padomnieki šīs personas pilnvaru laikā ir šai personai ierosinājuši vai ieteikuši veikt kādas darbības, lai nodrošinātu sabiedrībai informācijas pieejamību par valsts prezidenta veselības stāvokli?”

Egila Levita vārdā vai pilnvarojumā sniegtā atbilde ir skaidra un nepārprotama: “Atbildot uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem, informēju, ka Kanceleja nav veikusi Jūsu norādītās darbības, šādu darbību veikšanu nav ierosinājis ne valsts prezidents, ne Kancelejas nodarbinātie.” Tiešām – kāpēc lai lumpeņiem būtu šādas tiesības?…

Lai nu kā, baidīties no briesmīgā vīrusa Egils Levits arī pēc dubultās vai nezin cik reižu vakcinācijas turpina uzskatāmi un pārliecinoši. Piemirstot “solidaritāti” un “iekļaušanu”, aiz dažādu izmēru žogiem un nožogojumiem no “iekļaujamās” tautas “nācijas tēvs” paslēpjas visdažādākajos masu pasākumos – sākot no reliģiskā pasākuma Aglonā, kur “parastā tauta” atšķirībā no Egila Levita un citiem augstiem kungiem un dāmām spiesta dieviņu lūgt, aiz žoga stāvot, un beidzot ar jau aprakstīto Gunāra Astras pieminekļa atklāšanu.

13. Saeimas deputātam – skandālistam Aldim Gobzemam ne visās lietās ir pilns rublis, taču attiecībā uz “nācijas tēva” baiļu tēmu viņš ir ļoti trāpīgs un precīzs: “Levits mīž no savas tautas, nespējot pie tās iznākt 18. augustā. Levits mīž no īstas opozīcijas, ieslēdzoties pilī ar savu mīļāko, kurai diedelēt amatus un izdomājot ieganstus, lai īsto opozīciju nepieņemtu pilī. Levits kā vakcinēts mīž no vesela cilvēka ar negatīvu testu. (..) Citiem vārdiem – Levits nobijās no manis un nepieņems mani kā frakcijas priekšsēdētāju pilī, jo viņam, vakcinētam, ļoti, ļoti bailes ir. Bailīgs mīzējs mums tas Nācijas tēvs.”

Šī nav tukša, nepamatota apsaukāšanās, – Aldis Gobzems publisko izteiksmīgu Valsts prezidenta kancelejas vēstuli, ar kuru viņam kā nevakcinētam aizliegts ierasties Rīgas pilī ar negatīvu Covid-19 testēšanas sertifikātu:

“Godājamais Gobzema kungs!

Valsts prezidenta kancelejā saņemta Jūsu 2021. gada 29. septembra vēstule Nr. 142.8/2-13-13/21. Tajā, atsaucoties uz Valsts prezidenta kancelejas 2021. gada 28. septembra vēstulē Nr. 1296 minēto par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Valsts prezidenta kancelejas telpās Rīgas pilī, lūdzat veikt atkāpi no noteiktajiem epidemioloģiskās drošības pasākumiem un atļaut Jums uz 2021. gada 1. oktobra valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētājas un Saeimas frakciju priekšsēdētāju klātienes tikšanos ierasties, uzrādot nevis derīgu digitālo Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, bet gan negatīvu Covid-19 testēšanas sertifikātu.

Atkārtoti paskaidrojam, ka, lai nodrošinātu drošu darba procesu Valsts prezidenta kancelejā un mazinātu riskus Valsts prezidenta kancelejas darbiniekiem un valsts prezidenta un kancelejas viesiem, apmeklētājiem, pakalpojumu sniedzējiem un citām personām inficēties ar Covid-19, pasākumi Valsts prezidenta kancelejas telpās Rīgas pilī tiek rīkoti, stingri un, pēc būtības ievērojot “zaļā koridora” principu. Proti, pasākumā iekštelpās piedalās tikai personas, kuras var uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Vasaras laikā ārtelpās – Rīgas pils dārzā – ir rīkoti arī atsevišķi pasākumi, ievērojot “dzeltenā koridora” principu, kas pieļauj dalību pasākumā arī tām personām, kuras varēja uzrādīt negatīvu Covid-19 testēšanas sertifikātu.

Tomēr vēršam Jūsu uzmanību, ka līdz šim visi pasākumi Rīgas pils iekštelpās ar valsts amatpersonu līdzdalību, kuros piedalījušies arī Saeimas deputāti, rūpējoties par pasākuma dalībnieku un viesu veselību un drošību, organizēti tikai “zaļā koridora” apstākļos un pulcējuši pat ievērojamu skaitu dalībnieku klātienē (piemēram, valsts apbalvojumu svinīgās pasniegšanas ceremonijas šā gada 19. un 20. augustā un Valstiskuma balvas pasniegšanas ceremonija šā gada 21. augustā).

Rūpējoties par ikviena un vēl jo vairāk par Saeimas deputātu veselības aizsardzību un drošību, atkārtoti paskaidrojam, ka Valsts prezidenta kancelejas telpās drīkst atrasties tikai personas, kuras var uzrādīt derīgu digitālo Covid 19 – vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu. Tādējādi arī ikviena valsts prezidenta tikšanās ar valsts amatpersonām tiek organizēta, ievērojot minēto “zaļā koridora” principu.

Atgādinām: ja Jums pastāv kādi šķēršļi derīga digitālā Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu uzrādīšanai, Jums ir iespēja uz 2021. gada 1. oktobra valsts prezidenta. Saeimas priekšsēdētājas un Saeimas frakciju priekšsēdētāju klātienes tikšanos savā vietā deleģēt citu Saeimas frakcijas “Neatkarīgie” deputātu, kurš var uzrādīt derīgu digitālo Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu…”

Vēl pat 2021. gada rudenī, kad jau ir pilnīgi skaidrs, ka vīruss ir zaudējis savu sākotnējo jaudu, nogalina nesalīdzināmi retāk un lielākoties cilvēkus ar citām smagām kaitēm, Egils Levits steidzīgi un nervozi nolasa uzrunu tradicionālajā “Latvijas lepnuma” pasākumā un no tālākās tā daļas steidzīgi dodas prom.

Publikai sociālajos tīklos viss ir skaidrs. “Levits ar visu savu valstsgribu ir pirmais prezidents, kurš atnāca uz “Latvijas lepnumu”, nolasīja runu un fiksi notinās. Visi citi prezidenti vienmēr ir palikuši līdz beigām. Runa ir par vērtībām, bet galvenais – par empātiju, kuras šim Briseles kartupelim diemžēl ir svešvārds…” “Lietuvietis ļoti labi runāja no galvas, visi pārējie arī – tikai prezidentam jālasa no lapiņas. Tik tukšs ir tas gaismas nesējs… “ “Bet kā var nejust, nesaprast, neizprast “drēbi”. Cilvēks dzīvo burbulī?…” “Viņš nav prezidents, viņš ir ierēdnis. Un pie tam slikts…” “Jā, šeit nu bija tā reize, kad iestājoties par vērtībām, vajadzēja izrādīt sākotnējo lozungu darbībā: ka būs visas tautas prezidents.” “Mūsu Valstsgriba ir riktīgs mīkstais… bailīgākais starp visiem Eiropas Valstsgribām. Viņš baidās iziet no savas pils, pat lai tiktos ar infektologu Ugu Dumpi un epidemiologu Juriju Perevoščikovu.”

Tikmēr uz jautājumiem aizmukšanas sakarā Egila Levita kanceleja atbild tradicionāli augstprātīgi – nekas “augstākajam konstitucionālajam orgānam” jums nav jāpaskaidro:

“Atbildot uz 4. jautājumu, informēju, ka valsts prezidenta darba kārtība tiek plānota atbilstoši valsts prezidenta veicamajiem darba pienākumiem, kas ir noteikti Latvijas Republikas Satversmē.

Atbildot uz 5. jautājumu, informēju, ka valsts prezidenta darba kārtības publiskiem pasākumiem varat iepazīties valsts prezidenta mājaslapas sadaļā “Valsts prezidenta darba kārtība”.

Atteikumu sniegt informāciju vai informācijas nesniegšanu pieprasītajā apmērā Jūs varat pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā viena mēneša laikā no tā spēkā stāšanās dienas.”

Tas, ka valsts prezidentu māc paniskas bailes par savu personisko veselību un dzīvību, vēl nebūtu nekas traks, – ļoti daudziem cilvēkiem ir bail no visdažādākajām lietām, un viņi vienalga spēj dzīvot pilnvērtīgu dzīvi. Daudz sliktāk ir tas, ka faktiski visu Covid epidēmijas laikus Egils Levits nevis vismaz mēģina pildīt valsts galvas funkcijas un pienākumus (par nācijas līdera lomu nemaz nerunāsim), bet faktiski kļūst par valdošās koalīcijas un Krišjāņa Kariņa valdības piedēkli un haotisko lēmumu leģitimizētāju.

Patiesībā Egils Levits dara tieši to, ko apliecinājis savā jau pieminētajā garrunā: notiek nevis darbs visas tautas labā, bet gan Saeimas un valdības darba vērtēšana un vispirms jau gandrīz akla bezierunu atbalstīšana. Ļoti precīzs ir opozīcijā esošās Zaļo un Zemnieku savienības paziņojums, kam portālā pietiek.com dots virsraksts “Levits nespēj vai nevēlas pildīt savus pienākumus un “pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem”:

“Ne tikai Latvijas valsts dibināšanas svētkos, bet arī ikdienā aizvien skaudrāk iezīmējās valsts prezidenta Egila Levita kā valsts vadītāja līderības problēma. Acīmredzams, ka valstij sarežģītos brīžos E.Levits vienkārši nespēj vai nevēlas pildīt savus valsts prezidenta pienākumus un “pazūd aiz savas pils augstajiem mūriem”, nespējot adekvāti reaģēt uz notikumiem sabiedrībā.

Valsts prezidents nedrīkst uz visu nolūkoties tikai no malas kā miermīlīgs novērotājs, jo īpaši šobrīd, kad valstij ir vajadzīgs spēcīgs līderis, akcentē partiju apvienība Zaļo un zemnieku savienība (ZSS), norādot, ka valstsvīra autoritātes neesība un visu laiku zemākais valsts prezidenta darba novērtējums ir likumsakarīgs E.Levita darbībai vai drīzāk bezdarbībai.

ZZS ieskatā E.Levits ne tikai nav spējis saliedēt Latvijas sabiedrību, bet pieļāvis valdošās koalīcijas antidemokrātisku rīcību, kad tautas priekšstāvjiem Saeimā un pašvaldību domēs tiek nepamatoti ierobežoti vēlētāju dotie mandāti. Tas ir unikāls demokrātijas ierobežošanas piemērs visā Eiropā, par ko jau ir izteikušies vairāki atzīti konstitucionālo tiesību eksperti.

Ilgstošas pandēmijas situācijā, Ministru kabinetam demonstrējot apjukumu nekonsekvenci un nespēju pieņemt lēmumus, ko skaidri iezīmēja žurnālistu izmeklēšanas, valsts prezidents neizmantoja iespēju sasaukt ārkārtas Ministru kabineta sēdi, iesaistoties un palīdzot visai sabiedrībai svarīgu lēmumu pieņemšanā, kas, iespējams, izraisīja daudzu cilvēku personiskās traģēdijas un pat nāves.”

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

8

Vai īstie prezidenta amata kandidāti ir Mūrniece, Zīle un Simanovičs?

FotoTā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Lasīt visu...

21

Tiesības nogalināt: Krievijas gadījums

FotoKas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Lasīt visu...

3

Kaut kāds izlēcējs iedomājas, ka var domāt citādi nekā mēs, izcilie eksperti un speciālisti, kuriem ir pašreizējos datos balstīts pareizais viedoklis

FotoPēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
Lasīt visu...

21

Vai nākamais prezidents arī dalīs ordeņus savējiem un garāmgājējiem?

Foto“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Lasīt visu...

21

Prokremliskā pagale. Levits bija tieši tāds savā vietā, kāds bija nepieciešams prokremliskajiem spēkiem

FotoGrūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Lasīt visu...

21

Kā tad lai māca Latvijas vēsturi?

FotoLatvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Lasīt visu...

21

Nākamajam valsts prezidentam ir jāspēj vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos!

FotoPersonīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Naida kurināšanas troļļi Latvijā mēģina iebiedēt un apklusināt mūs, objektīvos, drosmīgos un sabiedrības interesēs strādājošos žurnālistus

Nesen beidzu lasīt latviski izdoto somu žurnālistes Jesikas Aro grāmatu...

Foto

Rinkēviča unikālais skapis

Ārlietu ministra Edgara Rinkēviča gadījums Latvijas politikā ir saistāms ar mērķtiecīgu darbu, kur visa pamatā ir ne tikai spēja izmantot apstākļus, bet tos...

Foto

Baltkrievija Krievijas kabatā

Aleksandra Lukašenko sliktais veselības stāvoklis liek domāt par to, kas var notikt, ja viņš nespēs pildīt vadoņa lomu. Pirms tas kļūst skaidrs, atskatīsimies,...

Foto

Pietiek nopietnības: Maksimu Galkinu par valsts prezidentu!

Ņemot vērā ārkārtīgi sarežģīto situāciju pēc Leviatāna k-ga atsacīšanās kandidēt, ierosinu meklēt neordinārus risinājumus. Viens no tiem būtu ārkārtas...

Foto

Cik baisi, ka lieliskais Latvijas nepārtrauktības doktrīnas tēvs Levits ir piekāpies prokremliskā oligarhāta kalpu sazvērestības priekšā

Ja vesels prezidents, vārdā Egils Levits, atsakās atkārtoti pretendēt uz...

Foto

Piesakos konkursā par vistukšāko un visfrāžaināko prezidenta amata kandidāta paziņojumu

Dārgie draugi! Es, tāpat kā daudzi, vēlos redzēt mūsu Latviju modernu un stipru. Moderna Latvija manā...

Foto

Valdība atļauj elpot

Šķiet, Latvijā var uzelpot brīvāk. Pat mediji informē, ka “uzpurņu” ēra beigusies. Ministru kabinets šā gada 9. maija sēdē tiešām mainīja epidemioloģiskās drošības...

Foto

Kremļa rokas nozākātajam Egilam Levitam ir ļoti zems reitings? Viņam vienalga nav alternatīvas, jo Gunāram Astram un Jānim Čakstem „reitings” bija vispār nekāds!

2019. g. jūlijā...

Foto

Gada laikā kampaņa „Runā latviski” panākusi ievērojamas pārmaiņas

7. maijā apritēja gads, kopš sociālajos tīklos twitter un Facebook tika uzsākta sabiedriska kampaņa #RunāLatviski #AtkrieviskoLatviju. Nesen līdzdalības...

Foto

Egila Levita kancelejas darbinieku algas ir tik mazas, ka drīz viņus piemeklēs bads

Ordeņu šķinda Rīgas pilī, Kremļa atbalstītāju bļaurības Esplanādē un “gatavošanās” 9. maija pseidosvinībām...

Foto

Nekonsekventi lēmumi un valsts spiediens uz tieslietu sistēmu ir nepieņemama un bezatbildīga rīcība

Pārsteidzīgi paziņojumi, nepamatoti izteikumi Latvijas politiskajai videi nav nekāds jaunums, taču tagad pieņemts...

Foto

Kliedzoši!

Šis ir KLIEDZOŠI! Es pats esmu vecāks, un sirds sažņaudzas, redzot, ka Latvijā notiek šādas drausmas. Man trūkst vārdu... Vai tas ir tas Latvijas izslavētais...

Foto

Bordāna “eža cimdu” mantiniece

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere plašā intervijā, liekulīgi iepinot tēzi par Temīdas apolitiskumu, cenšas pārliecināt publiku, ka “nevainīguma prezumpcija tiek un tiks augstā...

Foto

Tikai tautas ienaidnieki var neuzticēties Latvijas valsts lieliskajām institūcijām un šaubīties par demokrātijas noturību pasaulē

Ministres kundze! Nacionālo bruņoto spēku komandiera kungs! Karavīri un parādes dalībnieki!...

Foto

Krievi ir nosprieduši – ja nav taustāmas jēgas no viņu balsīm parlamentā, tad balsos par klauniem, būs vismaz jautrāk

Ukrainas karš liecina, ka pasaule nevar būt droša...

Foto

Kamēr policijā turpinās strādāt šādi andronkuļi, upuri neziņos

Sieviete, ko bijušais dzīvesbiedrs nodur maza bērna priekšā. Sieviete gaidībās, kuru dzīvesbiedrs nosit līdz nāvei, apzināti spīdzinot pirms...

Foto

Kas vispār var sodīt Levitu un viņa bandas dalībniekus?

Egils Levits un tā visa banda ap viņu, kas safabricēja kriminālprocesu un pasūtīja kratīšanas, meklējot Viltvārža un Valstsgribja manuskriptus - melnrakstus,...

Foto

Ar e-adresēm valsts aparāts ir modernizējis birokrātiju, taču par tās palielināšanas cenu

Oficiālā elektroniskā adrese (e-adrese) ir valsts ieviests rīks, caur kuru tiek nodrošināta korespondence starp...