Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts uzņēmumu privatizācijas jautājums tiek cilāts laiku pa laikam. Vēlme noprivatizēt visu, ko var Latvijas politiskajai elitei ir bijusi vienmēr. Atceramies, ka pagājušā gadsimta pašās beigās arī "Latvenergo" gribēja privatizēt, turklāt ne jau caur biržu kā tagad. Tomēr dabūja riktīgi pa pirkstiem, tauta sadusmojās un organizējās uz referendumu. (Vēlos šeit piezīmēt, ka ar saviem pastāvīgajiem referenduma draudiem un "lietu kārtošanas" traucēšanu tauta nokaitināja arī politisko eliti, tāpēc 2012. gadā izdevās pacelt referenduma slieksni līdz tautai nesasniedzamiem augstumiem.)

Ar "Latvenergo" nekas nesanāca, tika pat izveidots vesels saraksts ar uzņēmumiem, kuri nav privatizējami. Šobrīd tādi varētu būt 12 - “Latvenergo”, “Augstsprieguma tīkls”, “Starptautiskā lidosta “Rīga””, “Latvijas Pasts”, “Latvijas dzelzceļš”, “Latvijas gaisa satiksme”, “Latvijas valsts meži”, “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”, “Latvijas Radio”, “Latvijas Televīzija”, “Latvijas loto” un “Attīstības finanšu institūcija “Altum””. (Saraksts var nebūt precīzs, normatīvo aktu datu bāzē likumi.lv un valsts kancelejas mājas lapā tādu sarakstu/normatīvos aktus neatradu. Paļaujos uz internetā atrasto.)

Kāds sakars ar Kariņa izsludināto ekonomikas transformāciju?

Manuprāt, pats tiešākais. Izziņotajai ekonomikas transformācijai trūkst satura. Nē, loģika ir skaidra un saprotama. Tas, ka ekonomika buksē, nav vairs noslēpjams, jo cilvēki sērfo pa internetu, brauc uz Lietuvu un Igauniju un atšķirības ekonomiskajā izaugsmē nav vairs ne noslēpjamas, ne noliedzamas. Tāpēc kaut kas jādara, bet Kariņam patīk reformas, - labi un gudri skan. Ja jau pašreizējā ekonomika strādā slikti, tad tā ir jāreformē! Izcila un ģeniāla ideja!

Taču tas vārds "reformas" kaut kā vairs neskan. Četrus gadus reformēja visu, ko iedomājās, reformēja un neko nenoreformēja. Tāpēc ekonomiku nevis reformēs, bet transformēs, jo šis jēdziens tautā varētu viest lielāku uzticību.

Labi, izziņoja ekonomikas vispārēju un obligātu transformāciju. Un kas tālāk? Un nekas, kā vienmēr. Nu un, ja nav nekādu citu ideju, tad atliek tikai privatizācija. Ja izdosies kaut ko privatizēt, būs kāds notikums, ja tauta iebildīs un nesanāks, tad varēs teikt, ka paši negribējāt transformēties.

Kā ir ar privatizācijas argumentiem pēc būtības?

1. Valsts uzņēmumu akciju tirgošana biržā iekustinās Latvijas kapitāla tirgu.

Bez šaubām iekustinās, būs vairāk biržā tirgojamo uzņēmumu un iekustinās. Piekrītu. Bankām un biržai būs lielāks apgrozījums.

2. Ļaus piesaistīt uzņēmumiem papildu līdzekļus investīcijām.

Kaut kādā mērā tas tā varētu būt. Taču jāsaprot to, ka, valstij pārdodot savas kapitāla daļas, pircējs/investors/spekulants naudu par akcijām samaksās valstij. Ne uzņēmumam. Akciju pārdošana un tirgošana nav investīcijas uzņēmumā, izņemot, protams, jaunu akciju emisijas tirdzniecību. Akciju vērtības celšanās atvieglo uzņēmuma iespējas vairāk aizņemties, bet var būt arī otrādi, cenai krītot, rodas problēmas ar jau saņemtajiem kredītiem un jaunu obligāciju emisiju. Lai kreditētos un emitētu biržā obligācijas un tādējādi piesaistītu finansējumu, nav uzņēmuma akcijas obligāti jākotē biržā. Piemērs – „Latvenergo”. Nav pārliecinošs arguments.

3. Uzlabos finanšu pārskatu kvalitāti un ticamību.

Liela daļa valsts uzņēmumu jau tagad ir pārgājuši uz starptautiskajiem grāmatvedības standartiem grāmatvedībā, tāpēc nekāds lielais uzlabojums vairs nebūs. Lielāka disciplīna termiņu ziņā, tas gan. Arī nepārliecina. Var uzlabot bez biržas palīdzības.

4. Uzlabošoties korporatīvā pārvaldība.

Politiķi dabūs trenēties pievaldīt "muti", jo katra izrunāšanās biržā kotējama uzņēmuma vai ar to saistītas politikas virzienā ietekmēs akciju cenu. Tas gan būtu labi. Tāds sava veida stulbuma barometrs. Taču citādi gan ne. Var jau arī tagad piedomāt, ko saka un dara. Uzņēmuma valdi tāpat iecels ar vairākuma balsīm, un, cik saprotu, tad valsts vēlas paturēt akciju vairākumu, līdz ar to arī noteikt uzņēmuma stratēģiju. Tāpat būs konkursi un savējo iecelšana caur konkursiem. Mazākuma akcionāriem būs, ar ko pacīnīties, tātad juristiem darbs būs. SecinājumsL kaut kādā mērā uzlabosies, bet tas nav iemesls privatizācijai. Nekas netraucē uzlabot korporatīvo pārvaldību arī šobrīd. Tā ir atzīšanās nespējā pārvaldīt valsts uzņēmumus.

5. Valsts iegūs papildu līdzekļus.

Jā, iegūs, bet tūdaļ arī noēdīs. Un ko ēdīs nākošajā gadā? Turklāt uz mūsu valsts parāda fona iegūtie naudas līdzekļi būs nenozīmīgi.

Par privatizējamo uzņēmumu sarakstiem.

Neprivatizējamo uzņēmumu saraksts nebūtu jāaiztiek. Saprotams, ka, piemēram, tādam "Latvijas Loto" nav nekādas kritiskas ietekmes uz valsts ekonomiku vai infrastruktūru. Taču tas ir pelnošs uzņēmums. Kāpēc atteikties no daļas vai visas peļņas, kas regulāri ienāk budžetā? Tas, ko saņems par pārdošanu, ātri tiks notērēts. Tajā pašā gadā. Pat nepamanīs, kur pazuda kopējā budžetā. Pēc tam arī jādzīvo. Taču ir skaidrs, ka tie ir Latvijas vērtīgākie uzņēmumi un tieši uz tiem cierē "investori". Tāpēc mēģinājumi būs.

Infrastruktūras uzņēmumi nedrīkst būt privatizējami pēc definīcijas!

Tāpēc ir nesaprotama vēlme privatizēt "Augstsprieguma tīklu", ieskaitot AS "Conexus Baltic Grid" ar Inčukalna gāzes krātuvi. Infrastruktūras uzņēmumu darbības mērķis nedrīkst būt peļņas maksimizēšana. Mērķim jābūt uz konkurētspējīgu tarifu un pakalpojuma kvalitāti. Pretējā gadījumā cietīs visas tautsaimniecības konkurētspēja.

Nedrīkst pat 10% privatizēt, jo birža pieprasīs peļņas maksimizāciju. Tas mums dārgi maksās caur tarifiem. Salīdzinājumam: ja „Sadales tīkls” un „Augstprieguma tīkls” jau tagad kotētos biržā, tad regulators būtu spiests apstiprināt sākotnēji iesniegtos tarifus. Citādi uz tiesu! Arī „Gaso” ir jāatpērk no „Latvijas gāzes”. Kritiskajai infrastruktūrai ir jāpieder valsts uzņēmumiem!

Ir virkne uzņēmumu, kurus var privatizēt un apokalipse neiestāsies: „AirBaltic”, „Tet”, „LMT”. Šeit ir tikai izdevīguma jautājumi. Ja ir aktīvi, kur ieguldīt ar lielāku ienesīgumu, tad „Tet” un „LMT” var pārdot. Notirgot tikai, lai apēstu, - tā ir muļķība.

Ja izdosies valstij tikt vaļā no „AirBaltic”, tikai priecāšos. Pārdodot akcijas, valsts kaut ko dabūs atpakaļ no ieguldītā, un pazudīs drauds Latvijas budžetam nākotnē. Taču pirms tam mājas darbs - jāpārfinansē 200 miljonu obligāciju aizņēmums. Cerams, ka bez valsts palīdzības.

Ekonomikas transformācija ir jāsāk ar biznesa vides sakārtošanu: VID kaut vai pēc igauņu parauga atgriezt nevainīguma prezumpciju attiecībā uz naudas uzkrājumu un īpašuma tiesību pierādīšanu, nostiprināt un nodrošināt privātīpašuma neaizskaramību, celt uzņēmēja prestižu. Tad būs uzņēmēji un bizness. Kāds ies arī uz biržu.

P.s. Replika par finanšu ministra Arvila Ašeradena izteikumu: “Kādēļ tas ir svarīgi no valsts kapitālsabiedrību viedokļa? Ņemšanās ir bijusi ilga, kā labāk pārvaldīt. Birža ir brīnišķīgs mehānisms. Ja mēs skatāmies igauņu “Enefit Green”, ir 60 000 akcionāru. Ja jūs kaut ko darīsiet šķērsām, ticiet man, viņi jums klups krāgā nākamajā dienā.”

Ne viss, kas strādā Igaunijā, nostrādās pie mums. Latvijas valstij ir 1,5 miljoni pilsoņu/akcionāru, un valdībai ne silts ne auksts no mūsu nepārtrauktiem mēģinājumiem klupt krāgā. Jo sadrumstalotāks akcionāru sastāvs, jo vieglāk ar tiem manipulēt.

Novērtē šo rakstu:

3
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...