Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā milzu izbrīnu, kādu Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš aģentūrai LETA paudis sakarā ar to, ka par tiesas sprieduma nepildīšanu un ignorēšanu viņam piespriests 300 eiro naudas sods, Pietiek šodien publicē pilnu tiesas lēmumu, par kuru pats Ozoliņš ir publiski apgalvojis, ka neesot to redzējis.

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A420499513

AA43-0271-16/4

LĒMUMS

Rīgā, 2017.gada 30.augustā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesnese referente R.Paegle, tiesnesis M.Birzgalis un tiesnese V.Zommere rakstveida procesā izskatīja Valerija Utjanska sūdzību par to, ka netiek pildīts Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums.

Administratīvā apgabaltiesa konstatēja

[1] Ar Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu apmierināts Valerija Utjanska pieteikums, atzīstot par prettiesisku Satiksmes ministrijas 2013.gada 23.septembra lēmumu Nr.01-13/3700, atceļot 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”, kā arī uzliekot pienākumu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” viena mēneša laikā demontēt automātisko barjeru, kas atrodas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā uz zemesgabala ar kadastra numuru 8076 002 0007 166.

Ar Augstākās tiesas 2017.gada 23.marta spriedumu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums atstāts negrozīts.

Līdz ar to Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir stājies spēkā 2017.gada 23.martā, un tas bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, jo 2017.gada 23.aprīlis bija svētdiena.

[2] Administratīvajā apgabaltiesā saņemta pieteicēja sūdzība par to, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums joprojām nav izpildīts.

Sūdzībā norādīts, ka ir demontēta 301.ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīme „Izņemot ar atļaujām”, kā arī ir demontēta automātiskā barjera, kas atrodas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā uz zemesgabala ar kadastra numuru 80760020007166. Neraugoties uz minēto, sūdzības iesniedzējs norāda, ka šīs darbības veiktas formāli, jo vieglajiem taksometriem joprojām tiek liegta piekļuve taksometru stāvvietai. Automātiskās barjeras vietā ir izveidots jauns šķērslis, proti, ceļu aizšķērso betona bluķis (kura iepriekš tur nebija), bet piekļuve taksometru stāvvietai (pie ielidošanas termināļa) ir organizēta citā vietā, taču to, tāpat kā iepriekš ierobežo 301.ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīme „Izņemot ar atļaujām”. Uzņēmuma AS „Rīgas Taksometru parks”, kā arī „Baltic Taxi” taksometriem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nodrošina piekļuvi, izmantojot automātisko barjeru (tā tiek atvērta ar caurlaidēm, kas tiek izsniegtas tikai minētajiem uzņēmumiem).

[3] Rakstveida paskaidrojumā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir norādījusi, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir izpildīts.

Lietā ir Satiksmes ministrijas rakstveida paskaidrojums (lietas 2.sējuma 77. – 78.lapa), no kura izriet, ka Satiksmes ministrijas ieskatā Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums ir izpildīts. Satiksmes ministrija uzskata VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” rīcību par tiesisku.

[4] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 376.panta otro daļu administratīvā procesa dalībnieks par tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi var iesniegt sūdzību, un to rakstveida procesā izskata tiesa, kura pieņēmusi nolēmumu.

[5] Izvērtējusi sūdzībā norādīto pamatojumu un lietā esošos pierādījumus, kā arī procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka sūdzība ir pamatota.

[6] Saskaņā ar likuma „Par tiesu varu” 16.panta otro daļu spriedums, kas stājies likumīgā spēkā, ir izpildāms.

Tā paša panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka šādam spriedumam ir likuma spēks, visiem tas ir obligāts un pret to jāizturas ar tādu pašu cieņu kā pret likumu.

Iestādes pienākums izpildīt tiesas nolēmumu ir noteikts Administratīvā procesa likuma 375.pantā.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 375.panta pirmajā daļā noteiktajam iestādes pienākums ir pareizi un laikus izpildīt pret to vērstu administratīvajā lietā pieņemtu tiesas spriedumu vai citu lēmumu (nolēmumu).

Savukārt panta otrā daļa noteic, ka par tiesas sprieduma izpildi iestāde paziņo pieteicējam.

Ievērojot minēto, secināms, ka likumdevējs ir noteicis iestādei pienākumu pareizi un laikus izpildīt pret to vērstu administratīvajā lietā pieņemtu tiesas spriedumu, kā arī par tiesas sprieduma izpildi paziņot pieteicējam.

Tiesas nolēmuma izpildes uzraudzība ir tiesai, un administratīvā procesa dalībnieks par tiesas nolēmuma nepienācīgu vai neatbilstošu izpildi ir tiesīgs iesniegt sūdzību tiesai, kura nolēmumu ir pieņēmusi. Izskatot sūdzību, tiesa tāpat kā līdz šim vienlaikus lems par piespiedu naudas piemērošanu amatpersonai. Administratīvā procesa dalībniekam būs tiesības iesniegt sūdzību vairākkārt, arī piespiedu naudas piemērošana varēs notikt vairākkārt, līdz tiesas nolēmums tiks pienācīgi izpildīts (sk. 2017.gada 2.februāra likuma „Grozījumi Administratīvā procesa likumā” anotācijas 44.punktu).

Tādējādi tiesa uzrauga sprieduma izpildes pienācīgu un atbilstošu izpildi, izvērtējot procesa dalībnieku sūdzības par sprieduma izpildi.

[7] Ar spēkā stājušos apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu tika apmierināts V.Utjanska pieteikums, atzīstot par prettiesisku Satiksmes ministrijas 2013.gada 23.septembra lēmumu Nr.01-13/3700, atceļot 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”, kā arī uzliekot pienākumu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” viena mēneša laikā demontēt automātisko barjeru, kas atrodas VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” teritorijā uz zemesgabala ar kadastra Nr.8076 002 0007 166.

Lietā ir iesniegti zvērināta tiesu izpildītāja Oskara Muižnieka fakta fiksēšanas aktam pievienotie fotoattēli (lietas 2.sējuma 67.-73.lapa) un zvērinātas tiesu izpildītājas Aigas Augustovas akti par faktu fiksēšanu pievienotajiem fotoattēliem (lietas 2.sējuma 131.-136.lapa), no kuriem redzams, ka barjera un ceļa zīmes patiešām ir demontētas, taču vienlaikus uz ceļa ir izveidots jauns šķērslis (betona bluķis), kas liedz piekļuves tiesības taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesa atzīst, ka pieteicēja V.Utjanska sūdzība ir pamatota, jo Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav pienācīgi izpildīts.

[8] No lietā esošajiem fotoattēliem ir redzams, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” turpina rīkoties tāpat kā iepriekš, neņemot vērā Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumā norādīto, proti, tiek liegtas piekļuves tiesības taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”. Ir izveidots arī jaunradītā šķēršļa (betona bluķa) apbraukšanas ceļš, kur ir uzstādīta 301.ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīme „Izņemot ar lidostas atļaujām”, kā arī ierīkota automātiskā barjera.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir sniegusi paskaidrojumu, ka tai nav tiesību regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu, jo veids, kā lidostas apmeklētāji nokļūst lidostā, nav lidostas kompetencē. Vienlaikus VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” uzskata, ka tai ir pienākums kontrolēt lidostas atklāto teritoriju, tās izmantošanas un lietošanas kārtību.

Izvērtējot minēto paskaidrojumu, apgabaltiesa secina, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” apzināti nav izpildījusi Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu un faktiski turpina tās pašas darbības, kuras apgabaltiesa jau atzina par nepamatotām, atzīstot par prettiesisku Satiksmes ministrijas 2013.gada 23.septembra lēmumu Nr.01-13/3700, atceļot 301.ceļa zīmi „Iebraukt aizliegts” un 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”, kā arī uzliekot pienākumu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” viena mēneša laikā demontēt automātisko barjeru.

Tādējādi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” apzināti turpina ignorēt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumā norādīto.

[9] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” paskaidro, ka, veicot riska novērtējumus taksometru stāvēšanas joslai (korporatīvajai klientu zonai), tā esot pieņēmusi lēmumu ne tikai novērot un patrulēt minētajā teritorijā, bet arī nodrošināt citus kontroles pasākumus, nosakot, ka piekļuve minētai teritorijai ir tikai personām, kurām atbilstoši 2017.gada 7.augusta Korporatīvās klientu zonas lietošanas noteikumiem KD 1417 NI ir izsniegta caurlaide/piekļuve, un persona, kura minētajā zonā sniedz taksometru pārvadāšanas pakalpojumus, ir noslēgusi noteikumos minēto vienošanos ar VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

No minētā secināms, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” joprojām turpina regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nav iesniegusi objektīvus pierādījumus tam, ka riska novērtējums būtu veikts normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un ka kompetentā valsts institūcija būtu uzdevusi par pienākumu VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” izveidot tieši šādu caurlaižu sistēmu drošības pasākumu veikšanai.

[10] No VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” iesniegtajiem noteikumiem un to pielikumiem secināms, ka piekļuves tiesību iegūšana taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, turpina būt maksas pakalpojums. Vienīgā atšķirība no iepriekšējiem noteikumiem ir tāda, ka šobrīd šīs piekļuves tiesības var iegūt arī fiziska persona par maksu (maksa gadā 12 664,80 euro (bez PVN), ko persona var apmaksāt 12 vienādos maksājumos, tātad katrs maksājums ir 1055,40 euro plus PVN (lietas 2.sējuma 155.lapa)).

Izvērtējot minēto, secināms, ka, samaksājot noteiktu naudas summu, persona iegūst piekļuves tiesības taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”. Minētais pierāda to, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” caurlaižu sistēma netika izveidota drošības pasākumiem, bet gan komerciālos nolūkos, lai regulētu taksometru pakalpojumu sniegšanu.

Tādējādi minētie lietā konstatētie apstākļi tikai vēlreiz apstiprina to, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums nav izpildīts pareizi, turklāt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” joprojām turpina regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu.

[11] VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” paskaidro, ka tās teritorijā izveidota publiskā taksometru stāvvieta, tomēr no lietā esošajiem fotoattēliem (lietas 2.sējuma 137.-139.lapa) un taksometru stāvvietas novietojuma shēmas (lietas 2.sējuma 143.lapa) apgabaltiesa konstatē, ka tā nav saistāma ar strīdus teritoriju, turklāt tā paredzēta tikai 4 taksometriem.

Tādējādi minētais VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” arguments nav attiecināms uz izskatāmo jautājumu.

[12] Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumā cita starp norādīts, ka atbilstoši tiesu prakses atziņām publiskās lietas, kuras bez īpašas atļaujas var izmantot neierobežota sabiedrības daļa, ir sabiedriski izmantojamās publiskās lietas (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2010.gada 22.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-101/2010 16.1.apakšpunktu). Pieteicējam ir no vienlīdzības principa izrietošas tiesības prasīt tādu pašu pieeju publiskas lietas izmantošanai kā citām personām. Pārbaudāms vienīgi, vai atteikums šādas lietas izmantošanai ir objektīvi pamatots (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 11.punktu).

Teritorija, kas nodrošina pieeju VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””, ir atzīstama par publisku lietu, un tā savu publiskas lietas statusu nezaudē tikai tādēļ, ka teritorija, iekļaujot to VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pamatkapitālā, ir nodota privāto tiesību subjekta un komersanta (valsts uzņēmuma) īpašumā (sal. sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2013.gada 25.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-301/2013 13.punktu).

Augstākā tiesa jau ir atzinusi, ka lidostai nav tiesību regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu. Veids, kādā lidostas apmeklētāji nokļūst lidostā, nav lidostas kompetencē. Taksometru pakalpojuma nodrošināšana neietilpst lidostas pārvaldīšanā. Pieteicēja nebija tiesīga piešķirt taksometra pakalpojuma koncesiju nedz tādēļ, ka likums to liedza, nedz tādēļ, ka lidostai nemaz nav tiesību uz šādu resursu (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 20.septembra sprieduma lietā Nr.SKA-18/2013 16.-18.punktu).

Tādējādi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nav tiesību organizēt vai regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu.

Apgabaltiesa 2016.gada 30.maija spriedumā norādīja arī to, ka par publiskas lietas izmantošanu ir tiesības paredzēt arī samaksu, tomēr tā nedrīkst būt tāda, kas aizskartu personu publiskās subjektīvās tiesības uz šo lietu lietošanu tiktāl, ka šīs tiesības zaudētu savu saturu (sk. Rimša A. Personas subjektīvās tiesības uz publisko lietu izmantošanu (II). Jurista Vārds, 2009.gada 13.oktobris, Nr.41 (584)).

Atbilstoši iesniegtajiem pierādījumiem šobrīd fiziska persona piekļuves tiesības taksometru stāvēšanas joslai (pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”), var iegūt, samaksājot gadā 12 664,80 euro plus PVN.

Novērtējot minētos lietā konstatētos apstākļus, apgabaltiesa secina, ka norādītā naudas summa ir tāda, kas šīs piekļuves tiesības faktiski liedz.

[13] Novērtējot lietā atbildētājas Latvijas Republikas pusē pieaicinātās Satiksmes ministrijas un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” darbību labticīgumu, nenodrošinot piekļuves tiesības taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”, apgabaltiesa konstatē turpmāk minētos apstākļus.

Satiksmes ministrija un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nav lūgušas izskaidrot apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu, kas savukārt nozīmē to, ka Satiksmes ministrijai un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” spriedums ir saprotams.

Minēto apstiprina arī tas, ka, izskatot lietu kasācijas kārtībā, Augstākā tiesa 2017.gada 23.marta spriedumā cita starp ir nepārprotami norādījusi, ka runa ir par VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” īpašumā esošas publiskas lietas izmantošanu, uz kuru ir tiesības ikvienam. Tādējādi pieteicēja subjektīvo tiesību iesniegt pieteikumu tiesā konstatēšanai nav izšķirošas nozīmes tam, vai pieteicējs ir taksometra vadītājs vai saimnieciskās darbības veicējs ar atbilstoši normatīvajiem aktiem reģistrētu atļauju uzņēmējdarbības veikšanai, jo tiesības uz publiskas lietas izmantošanu ir ikvienam. Līdz ar to pieteicējam ir no vienlīdzības principa izrietošas tiesības prasīt tādu pašu pieeju publiskas lietas izmantošanai kā citām personām, bet atteikuma saņemšanas gadījumā – tiesības pārbaudīt tiesā šāda iestādes lēmuma tiesiskumu.

VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” formāli norādījusi, ka tiesa, taisot spriedumu, nav piemērojusi Civillikuma 927. un 928.pantu, taču Augstākā tiesa nekonstatēja kasācijas sūdzībā pamatojumu tam, kā izpaužas tiesību normas pārkāpums un kā tas ietekmētu tiesas spriedumu. Apstāklim, ka taksometriem tiek nodrošināta piekļuve pie lidostas termināļa uz rampas, lietā nav nozīmes, jo strīds nav par piekļuves tiesībām pie lidostas termināļa uz rampas (pie izlidošanas), bet gan par piekļuves tiesībām taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”.

Augstākajai tiesai neradās šaubas par to, kuru automātisko barjeru tiesas spriedumā ir uzdots VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” demontēt, jo, vērtējot spriedumu kopumā, ir skaidri un nepārprotami secināms, ka lietā runa ir par strīdus barjeru, proti, par to barjeru, kas ierobežo piekļūšanu taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, kur pasažieri ierodas Rīgā, tas ir, pie atlidošanas (sk. Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 23.marta sprieduma lietā Nr.SKA-470/2017 6. – 8.punktu).

Nav strīda par to, ka Satiksmes ministrijai un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” minētais Augstākās tiesas spriedums ir nosūtīts.

Ņemot vērā minēto, apgabaltiesai nav šaubu par to, ka Satiksmes ministrija un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” spēja saprast gan Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumā, gan arī Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2017.gada 23.marta spriedumā ietvertos argumentus un apsvērumus. Līdz ar to Satiksmes ministrijai un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” bija zināms, kā pareizi jāpilda Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums, taču tas apzināti netika darīts.

[14] Tā kā VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pienākums pareizi un laikus izpildīt tiesas spriedumu izriet no likuma, apgabaltiesai nav pamata lemt par pienākuma uzlikšanu iestādei veikt likumā noteiktās darbības.

Administratīvā procesa likuma 376.panta trešā daļa noteic, ka, izlemjot sūdzību, tiesa var uzlikt atbildīgajai amatpersonai piespiedu naudu. Minimālā piespiedu nauda ir 50 euro, bet maksimālā piespiedu nauda – 5000 euro. Tiesas lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu tiek pieņemts saskaņā ar šā likuma 143.pantā noteikto kārtību.

Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 143.panta pirmajai daļai tiesa uzliek piespiedu naudu šajā likumā noteiktajos apmēros.

Saskaņā ar panta otrajā daļā noteikto tiesas lēmuma norakstu par piespiedu naudas uzlikšanu nekavējoties nosūta personai, kurai piespiedu nauda uzlikta. Personas pienākums ir samaksāt piespiedu naudu viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu.

Tā paša panta trešā daļa noteic, ka persona, kurai uzlikta piespiedu nauda, 14 dienu laikā pēc lēmuma noraksta saņemšanas var lūgt tiesu, kas uzlikusi piespiedu naudu, atbrīvot to no piespiedu naudas samaksas vai samazināt tās apmēru. Tiesa iesniegumu izskata rakstveida procesā.

Savukārt atbilstoši minētā panta ceturtajai daļai amatpersonai uzlikto piespiedu naudu tā maksā no saviem personiskajiem līdzekļiem.

Novērtējot lietā konstatētos apstākļus, apgabaltiesa uzskata, ka saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 376.panta trešo daļu atbildīgajai amatpersonai ir uzliekama piespiedu nauda, jo ir nepieciešams panākt Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma izpildi.

Pie secinājuma, ka ir pamats piespiedu naudas piemērošanai, apgabaltiesa nonāca turpmāk norādīto apsvērumu dēļ.

Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums bija jāizpilda līdz 2017.gada 24.aprīlim, bet VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” ir norādījusi, ka par sprieduma izpildi tā informēja pieteicēju tikai ar 2017.gada 17.augusta vēstuli (lietas 128.lapa).

Satiksmes ministrija un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” zināja, kā pareizi jāpilda Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums, taču tas apzināti netika darīts. Par to liecina tas apstāklis, ka laika periodā, kad bija jāizpilda minētais tiesas spriedums, tika mērķtiecīgi izveidots jauns šķērslis, lai liegtu piekļuves tiesības taksometru stāvēšanas joslai pie lidostas termināļa, no kuras pasažieri dodas projām no lidostas (pie atlidošanas) jeb t.s. „zelta kilometram”. Turklāt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” no jauna ir ieviesusi tādu pašu kārtību, kādu tiesa bija atzinusi par prettiesisku, proti, ir ierīkota automātiskā barjera un izvietota 301.ceļa zīme „Iebraukt aizliegts” ar 842.papildzīmi „Izņemot ar lidostas atļaujām”, tikai citā vietā, un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” turpina regulēt taksometru pakalpojumu sniegšanu (sk. arī šā lēmuma [6] līdz [10] punktu).

Novērtējot lietā konstatētos apstākļus, apgabaltiesa neguva pārliecību par to, ka, nepiemērojot piespiedu naudu, varētu panākt, lai Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums tiktu pienācīgi izpildīts, kā to noteic Administratīvā procesa likuma 375.panta pirmā daļa. Tā kā Satiksmes ministrijas un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” sniegtie paskaidrojumi un veiktās darbības nepārprotami norāda uz to, ka Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedums netiks pienācīgi izpildīts, piespiedu naudas uzlikšana atbildīgajām amatpersonām ir vienīgais veids kā panākt minētā tiesas sprieduma izpildi. Likumā ir noteikts, ka piespiedu nauda atbildīgajai amatpersonai var tikt uzlikta robežās no 50 euro līdz 5000 euro.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa uzskata, ka piespiedu nauda 300 euro katrai atbildīgajai amatpersonai lietā konstatētajos apstākļos būtu samērīga. Apgabaltiesa ņem vērā to, ka ir veiktas apzinātas un mērķtiecīgas darbības, kas nepārprotami bija vērstas uz Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija sprieduma nepildīšanu. Vienlaikus ir jāņem vērā arī tas apstāklis, ka šajā lietā atbildīgajām amatpersonām piespiedu nauda tiek piemērota pirmo reizi.

[15] No lietas materiāliem apgabaltiesa konstatē, ka Satiksmes ministrijas 2013.gada 23.septembra lēmumu Nr.01-13/3700 valsts sekretāra vietā ir parakstījusi valsts sekretāra vietniece.

Valsts pārvaldes iekārtas likuma 16.panta pirmā daļa noteic, ka tiešās pārvaldes iestādes darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums.

Pamatojoties uz minētajā tiesību normā ietverto deleģējumu, izdoti Ministru kabineta noteikumi Nr.242 „Satiksmes ministrijas nolikums” (turpmāk – Noteikumi Nr.242), kura 11.punkts cita starp noteic, ka valsts sekretārs vada iestādes administratīvo darbu un nodrošina ministrijas funkciju izpildi, kā arī veic citas Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešās valsts pārvaldes iestādes vadītāja funkcijas un citos normatīvajos aktos noteiktās funkcijas.

Noteikumu Nr.242 18.punkts noteic, ka ministrijas darbības tiesiskumu nodrošina valsts sekretārs. Valsts sekretārs ir atbildīgs par pārvaldes lēmumu pārbaudes sistēmas izveidošanu un darbību.

Minēto noteikumu 20.punkts noteic, ka valsts sekretārs pieņem lēmumu par privātpersonas apstrīdēto ministrijas pārvaldes amatpersonas izdoto administratīvo aktu vai pārvaldes amatpersonas un darbinieka faktisko rīcību, ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

Atbilstoši Noteikumu Nr.242 25.9.apakšpunktam ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga””.

Ievērojot minētajās tiesību normās noteikto, secināms, ka Satiksmes ministrijas atbildīgā amatpersona izskatāmajā gadījumā ir Satiksmes ministrijas valsts sekretārs.

Atbilstoši Komerclikuma 221.panta pirmajā daļā un 301.panta pirmajā daļā noteiktajam valde ir sabiedrības izpildinstitūcija, kura vada un pārstāv sabiedrību.

Minētā likuma 301.panta otrajā daļā cita starp ir noteikts, ka valde pārzina un vada sabiedrības lietas.

Savukārt saskaņā ar Komerclikuma 222.pantu un 302.pantu valdes locekļi vada sabiedrību tikai kopīgi.

Ievērojot tiesību normās noteikto, secināms, ka VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” atbildīgās amatpersonas izskatāmajā gadījumā ir VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes locekļi.

Apgabaltiesa atzīst, ka piespiedu nauda piemērojama visiem VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes locekļiem, jo saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datiem valdes locekļi VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” pārstāv kopīgi.

[16] Apgabaltiesa vērš procesa dalībnieku uzmanību uz to, ka Krimināllikuma 296.pants paredz kriminālatbildību par tiesas nolēmuma nepildīšanu.

Savukārt Administratīvā procesa likuma 376.panta ceturtajā daļā ir noteikts, ka persona var lūgt tiesu piespiedu naudu uzlikt atkārtoti, līdz iestādes vadītājs vai cita amatpersona izpilda vai pārtrauc tiesas nolēmumā noteikto darbību. Atkārtoti piespiedu naudu var uzlikt ne agrāk kā pēc septiņām dienām.

Apstāklis, ka procesa dalībnieks īsteno Administratīvā procesa likuma 376.panta ceturtajā daļā noteiktās tiesības, nav tiesisks šķērslis tam, lai atbildīgās amatpersonas sauktu pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 296.panta, ja tiek konstatēts minētā noziedzīgā nodarījuma sastāvs.

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 143.panta pirmo, otro un ceturto daļu, 375.panta pirmo daļu, 376.panta otro un trešo daļu, Administratīvā apgabaltiesa

nolēma:

Atzīt, ka Satiksmes ministrija un VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” nav pienācīgi (pareizi un laikus) izpildījušas Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 30.maija spriedumu administratīvajā lietā Nr.A420499513.

Uzlikt Satiksmes ministrijas valsts sekretāram Kasparam Ozoliņam (personas kods 250777-…) piespiedu naudu 300 euro apmērā.

Uzlikt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes priekšsēdētājai Ilonai Līcei (personas kods 260873-…) piespiedu naudu 300 euro apmērā.

Uzlikt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes loceklim Normundam Feierbergam (personas kods 150975-…) piespiedu naudu 300 euro apmērā.

Uzlikt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes loceklei Irinai Feļdmanei (personas kods 170676-…) piespiedu naudu 300 euro apmērā.

Uzlikt VAS „Starptautiskā lidosta „Rīga”” valdes loceklei Laumai Jenčai (personas kods 300682-…) piespiedu naudu 300 euro apmērā.

Piespiedu nauda iemaksājama Valsts kases, NMR 90000050138, kontā LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma mērķī norādot – piespiedu nauda Administratīvajai apgabaltiesai lietā Nr.A420499513.

Viena mēneša laikā no dienas, kad saņemts lēmums par piespiedu naudas uzlikšanu, Administratīvajā apgabaltiesā iesniedzami piespiedu naudas samaksu apliecinoši dokumenti. Pretējā gadījumā lēmums tiks nodots izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Lēmums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas brīdī. 

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...