Valsts sabiedrisko attiecību mazspēja un katastrofa
Reinis Liepiņš, arhitekts17.09.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar zemiem Latvijas vakcinācijas skaitļiem un attiecīgu risku, ka atkal būs ierobežojumi un ka mācības atkal notiks attālināti uc, atļaušos izteikt arī savas neprofesionālas pārdomas.
1. Dānijā ir 80% vakcinēto, un vairs nav ierobežojumu. Anglijā - arī 80%. Ziemeļvalstis atceļ ierobežojumus. Itālijas lietas arī iet uz labo pusi, taču visi publiskā telpā vēl nēsā maskas. Pie mums... 42%
2. No paša vakcinācijas sākuma gaidījām jaudīgas valsts un valsts iestāžu kampaņas. Tādas, kas spētu vienot. Tādas kā, piemēram, mēdz būt kaut vai CSDD. Bet tā vietā bija neveikla, brīžiem pat katastrofāla komunikācija (Vakcinācijas birojs, loterija u.c.), kas joprojām turpinās. Bet tikmēr šo tukšo ēteru no 2020.gada rudens aizvien aktīvāk aizpilda dažādi pašlabuma meklētāji, kas šobrīd jau tuvojas kritiskai robežai.
3. Kā zināms, Facebook šobrīd ir ietekmīgākais medijs sabiedrības viedokļa veidošanā. Taču ieskatāmies, piemēram, Veselības ministrijas (vai jebkuras citas valsts iestādes vai valsts aģentūras) Facebook lapās.
Tātad norullējam līdz pandēmijas sākumam kādas ministrijas FB lapu. Atrodam salīdzinoši glīti noformētas ziņas, kas tiek iepostētas ~1x dienā, dažreiz biežāk. Ir kā viss kārtībā, bet zem tām ir vien 5-7-15, retu reizi 50 like (no kuriem liela daļa ir pašu darbinieku like). Tas nozīmē, ka šīs ziņas neaiziet viral un tā arī paliek nepamanītas. Tātad katru dienu kāds kaut ko dara, bet dara bezjēdzīgi.
Salīdzinājumam - dažādu antivakcīnu ziņas savāc 200-600 like un 300 share un pievelk lielu daļu. Jo mērķi šiem postiem atšķiras - otrajiem mērķis ir savākt pēc iespējas vairāk balsu vēlēšanās, bet pirmajiem - vienkārši ielikt ziņu.
4. Faktiski Facebook sociālajā tīklā valsts iestādes C19 sakarā ir cietušas pilnīgu sakāvi, nemaz īsti nemēģinot būt pamanāmas. Nevis vispār sakāvi, bet tieši Facebook. Es te pat nerunāju par Instagram, kur ar šādu mārketingu vispār nav, ko darīt.
Tam ir vairāki iemesli. Būtiskākais - katrai valsts iestādei ir sava PR nodaļa, taču šo PR cilvēku galvenais uzdevums vienmēr ir bijis - nevis reāli informēt, bet slavēt savu ministriju, aģentūru un priekšnieku (turklāt par nodokļu maksātāju naudu).
Un tīri cilvēcīgi ir saprotams, - lai arī šādā pandēmijas situācijā nu vienreiz tak būtu jāspēj izveidot reāls, jaudīgs aicinājums vakcinēties, taču valsts PR departamenta Facebook saņem 15 like. Vienkārši nav iepriekšējās pieredzes stāstīt kaut ko reālu, bez izskaistinājumiem. Varbūt kļūdos… Tikmēr soctīklos plosās precīzas antivakcīnu mārketinga kampaņas.
5. Un vēl - mums taču ir paši talantīgākie reklāmas guru, bet viņi šobrīd ir kaut kur pazuduši. Kad tiešām būtu jāparāda savs talants trāpīt precīzi mērķī. Kā Dānijā un citās ziemeļvalstīs.
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
