Valsts naudu „pareizo” mediju „pareizajiem” projektiem paslepus dalījusi arī Drošības policijas priekšnieka sieva

Kā jau vairākkārt aprakstīts, SIF vadība ir nolēmusi ignorēt kultūras ministres, fonda padomes locekles Daces Melbārdes aicinājumu atklāt fonda vadības noslepenotos ekspertus un izvērtēšanas komisijas locekļus, kuri piedalījušies iespaidīgās summas sadalīšanā. Turklāt izrādījies, ka, mēģinot slēpt vērtētāju vārdus, Bauere ir arī publiski samelojusies.

„Programmas "Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā" vērtēšanas komisijā darbojās pārstāvji no dažādām institūcijām, tai skaitā Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (Ivars Āboliņš), Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (Gunta Līdaka), Kultūras ministrijas (Aiga Grišāne, Mārtiņš Kaprāns), Rīgas Stradiņa universitātes (Ilva Skulte), Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (Sandra Murinska),” – tas ir viss, ko ir gatava atklāt fonda vadība.

Interesanti, ka Bauere apgalvo, ka līdz ar to sabiedrības interese un kultūras ministres aicinājums esot apmierināti, jo vērtētāji taču esot atklāti. Taču SIF direktore ir samelojusies, jo iepriekš SIF oficiālā informācijā bija precīzi uzskaitījis, kādas tieši personas piedalījušās vērtēšanā.

„Visu projektu iesniegumu atbilstību konkursa nolikumā ietvertajiem atbilstības un kvalitātes vērtēšanas kritērijiem vērtēja SIF padomes apstiprināta projektu iesniegumu vērtēšanas komisija, kura sastāv no četriem augstskolu pārstāvjiem, iekļaujot reģionālo augstskolu pārstāvjus, kurās ir komunikāciju (mediju) programmas (iegūstot sociālo zinātņu grādu (bakalaura vai maģistra) komunikācijas vai mediju studijās), un sešiem valsts pārvaldes institūciju pārstāvjiem, no kuriem divus deleģē Kultūras ministrija, divus Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, vienu Valsts reģionālās attīstības aģentūra un vienu SIF,” oficiāli informēja SIF.

Tas nozīmē, ka no desmit sākotnēji noslepenotajiem vērtētājiem tagad VID vadība ir atklājusi sešus, bet, lai gan Bauere melo, ka atklāti esot visi, patiesībā vēl četri tā arī palikuši noslepenoti. SIF tā arī nevēlas atklāti divus augstskolu pārstāvjus, kuri piedalījušies vērtēšanā, kā arī vērtētājus no Valsts reģionālās attīstības aģentūra un paša SIF.

Nu ir kļuvis skaidrs, ka no paša SIF „pareizos” medijus un to „pareizos” projektus ir atlasījusi... Drošības policijas priekšnieka sieva, - „slepenās” amatpersonas mēneša atalgojums fondā ir gandrīz 2000 eiro.

Jau vairākkārt ir ticis ziņots, ka Sabiedrības integrācijas fonda direktore Bauere un šīs iestādes sekretariāts sākotnēji bija noslepenojuši visus datus par tām personām, kuras konkursā „pareizajiem” medijiem un to „pareizajiem” projektiem sadalījušas vairāk nekā 742 tūkstošus eiro no nodokļu maksātāju līdzekļiem. Turklāt fonda vadība nespēj uzrādīt nekādu dokumentāciju, kas apliecinātu, ka šiem datiem patiešām oficiāli būtu piešķirts ierobežotas pieejamības informācijas statuss.

Pēc iepriekšējā šāda veida „mediju piebarošanas” konkursa, ko rīkoja Valsts kultūrkapitāla fonds, izrādījās, ka vairāki piesaistītie eksperti ir tiešā vai netiešā interešu konflikta situācijā, kas viņiem nebija traucējis atbalstīt medijus, no kuriem tie pārskatāmā pagātnē bija saņēmuši dažāda veida atalgojumu.

Iespējams, tieši tāpēc, lai šajā konkursā izvairītos no šādas nepatīkamas publicitātes, Sabiedrības integrācijas fonda direktore Bauere bija pieņēmusi lēmumu noslepenot visas ziņas par pieaicinātajiem ekspertiem un konkrētā finansējuma piešķīrējiem.

„Šāds informācijas statuss noteikts, lai mazinātu iespējamos korupcijas riskus projektu vērtēšanas procesā, kā arī, lai mazinātu vērtētāju personiskās drošības risku,” – šādi fonds pamato šo lēmumu, ar kuru gandrīz trīsceturtdaļmiljonu eiro valsts naudas ir sadalījušas pilnīgi anonīmas personas pēc citu anonīmu personu vērtējuma.

Baueres ieskatā papildus tam „informācija par projektu vērtēšanas ekspertiem (vārdi, uzvārdi, gūtā pieredze un kvalifikācija, utml.) ir fiziskas personas dati”. Fonda vadība arī apgalvoja, ka „ārējos un SIF iekšējos normatīvajos aktos noteiktais” ļaujot noteikt, ka „informācija par projektu iesniegumu vērtēšanas ekspertiem un vērtēšanas komisijas personālsastāvu ir ierobežotas pieejamības informācija”.

Tumšu ēnu pār ekspertu izvēli meta arī fakts, ka vēl pēc pieteikumu konkursa izsludināšanas eksperti vēl nebija izraudzīti. Toreiz SIF vadība ierobežotas pieejamības informācijas statusu pat nepieminēja un tā vietā apgalvoja, ka „projektu konkursu gadījumā tiek piemērota šāda prakse” – vispirms izsludināt un tikai pēc tam izveidot vērtēšanas komisiju.

Tikai pēc tam, kad noslepenotos ekspertus aicināja atklāt kultūras ministre, SIF paziņoja, ka „izprotot interesi un vēlmi iepazīties ar programmas “Atbalsts medijiem sabiedriski nozīmīga satura veidošanai un nacionālās kultūrtelpas stiprināšanai latviešu valodā” iesniegto projektu vērtēšanas procesu”.

SIF ikdienas vadība arī mēģināja novelt atbildību uz fona padomi, skaidrojot, ka „vērtēšanu komisijas eksperti veic projektu izvērtēšanu atbilstoši konkursa nolikumā iekļautajiem vērtēšanas kritērijiem un sniedz Sabiedrības integrācijas fonda padomei apstiprināšanai rekomendējamo projektu sarakstu. Lēmumu par projektu apstiprināšanu un noraidīšanu pieņem Sabiedrības integrācijas fonda padome”.

Kā zināms, SIF pēdējā laikā saistīts ar vairākiem apšaubāmiem valsts naudas piešķiršanas projektiem, no kuriem pēdējais ir saistīts ar aizdomām, ka fonds par nodokļu maksātāju naudu apmaksājis partijas Vienotība pārstāvja un fonda padomes locekļa Edgara Rinkēviča priekšvēlēšanu interviju šajā izdevumā.

Intervijā ar virsrakstu „Par Latvijas gaitu Rietumu virzienā” Vienotības pārstāvim intervētāja Ligita Kovtuna sniedz plašas iespējas izstāstīt, kāpēc tieši šī partija ir īstā, par kuru balsot Saeimas vēlēšanās. Uz Kovtunas uzdoto jautājumu „Kas tad ir Jaunās Vienotības spēks?” Rinkēvičs plaši un netraucēti apraksta šī spēka dažādās izpausmes.

„Ceru, ka vēlētāji balsojot novērtēs mūsu konsekvento gaitu gan attiecībā uz latviešu valodas kā valsts valodas nostiprināšanu, gan ārlietu darbā, galvenokārt attiecībā uz valsts drošību, gan mūsu principu - celt, nevis graut to, kas jau panākts,” intervijā daiļrunīgi klāsta Rinkēvičs.

Taču tiesībsargāšanas iestādes un pirmām kārtām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju pirmām kārtām varētu interesēt kas cits – intervijas beigās atrodamā norāde „Šī publikācija sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda financialu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem”.

Tas nozīmē – Sabiedrības integrācijas fonds nodokļu maksātāju līdzekļus paslepus novirzījis, lai par tiem apmaksātu sava padomes locekļa Rinkēviča priekšvēlēšanu aģitāciju.

Fonda direktore Bauere nekādus komentārus Pietiek sniegt nevēlējās, savukārt fonda oficiālā atbilde ir – tā esot vienkārši kļūda, kas „tikšot labota”.

„Esam sazinājušies ar projekta "Latvijas valstspiederības pamatu stiprināšana diasporas laikrakstos" īstenotāju biedrību "Laiks-BL". Projekta īstenotājs norāda, ka pie konkrētās intervijas atsauce uz Sabiedrības integrācijas fondu kā finansētāju ir pielikta kļūmes pēc un tas tiks labots. Līdz ar to informējam, ka raksts netiek finansiāli atbalstīts no Sabiedrības integrācijas fonda programmām,” skaidro fonds.

Interesanti, ka pēc šīs „sazināšanās” pie pārliecības par to, ka notikusi „kļūme”, nonākusi arī Brīvās Latvijas redakcija. Tikmēr publiski pieejamā informācija liecina, ka pēdējā skandalozajā „pareizo” mediju „pareizo” projektu konkursā biedrība Laiks-BL no Sabiedrības integrācijas fonda saņēmusi 8 528 eiro.

Tiesa, oficiāli šī summa bijusi paredzēta nevis Rinkēviča priekšvēlēšanu aģitācijas slēptam finansējumam, bet gan projektam „Latvijas valstspiederības pamatu stiprināšana diasporas laikrakstos”.

Novērtē šo rakstu: