Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas mēs visi, seši miljoni baltiešu, ievērojot epidemioloģiskos noteikumus, varam brīvi doties pāri mūsu valstu savstarpējām robežām. Tas Latvijai ir jo īpaši svarīgi arī tādēļ, ka Lietuva un Igaunija ir mūsu lielākie ekonomiskie partneri.

Trīs Baltijas valstis veido īpašu reģionu Eiropā, ko pandēmija ir skārusi mazāk nekā lielāko daļu Eiropas. To izdevās panākt tāpēc, ka Latvijā un pārējās Baltijas valstīs ierobežojumus ieviesa savlaicīgi. Cilvēku izpratne un disciplīna un valdību saprātīgā politika ļāva pandēmijas izplatību noturēt samērā zemā līmenī.

Tagad Eiropā un citur pasaulē valstis sāk domāt par ekonomikas sekmēšanu, samazinot ierobežojumus. Tomēr izejas pozīcijas starp valstīm šai jaunajai politikai ir krasi atšķirīgas – kamēr lielā daļā pasaules un Eiropas valstu pandēmija vēl izplatās pilnā sparā, katru dienu tūkstošiem cilvēku inficējas un mirst, tikmēr dažās valstīs, it sevišķi Latvijā, infekcijas izplatību spējam kontrolēt.

Tas ļāva valdībai pirms dažām dienām piesardzīgi samazināt ierobežojumus. Dažreiz, norādot uz samēro labo epidemioloģisko situāciju valstī, tiek secināts, ka ierobežojumi vairs nav vajadzīgi. Taču cēloņsakarība ir tieši otrāda – mūsu situācija ar samērā zemo vīrusa izplatību ir salīdzinoši tik laba tieši tādēļ, ka mums pastāv ierobežojumi un tie visumā tiek ievēroti.

Tāpēc arī turpmāk visu laiku būs jāpatur prātā, ka vīruss nekur nav pazudis. Ierobežojumu atvieglojumi nozīmēs vairāk kontaktu starp cilvēkiem, un tas savukārt samērā droši nozīmēs arī infekcijas izplatības pastiprināšanos.

Lai tas nenotiktu vai vismaz nenotiktu pārāk strauji, cerības tiek liktas uz līdzcilvēku atbildību un striktu noteikumu ievērošanu – it sevišķi ir jāievēro divu metru distance. Turklāt ne tikai pašam jāievēro, bet arī jāaizrāda citiem, ja kāds distanci neievēro. Ar vīrusu būs jāsadzīvo līdz laikam, kad būs pieejama vakcīna.

Tātad šie jaunākie atvieglojumi nozīmē, ka mēs uzticamies sabiedrības pašdisciplīnai un paškontrolei. Tas ir uzticības kredīts. Ja tas nedarbosies un infekcijas līkne atkal strauji pieaugs, būs jāatgriežas pie striktākiem ierobežojumiem. Tādēļ atcerēsimies – pārgalvība un vieglprātība var mūs smagi atsist atpakaļ. Likt uz spēles dzīvības mēs nedrīkstam.

Taču līdzšinējā pieredze rāda, ka mums kopumā ir pamats šai uzticībai pašiem sev kā atbildīgiem sabiedrības locekļiem. Mūsu atbildīgā rīcība savukārt paver ceļu agrākai un straujākai ekonomikas atlabšanai.

Un te Latvijas valdības pienākums ir rīkoties gudri un tālredzīgi – papildu līdzekļi, kas ir valsts rīcībā, lai pārvarētu ekonomikas krīzi, ir nevis vienkārši jānoēd un jānotērē, bet jāinvestē tā, lai Latvijas ekonomika un sabiedrība kopumā pēc krīzes paceltos krietni augstākā līmenī nekā pirms krīzes. Šos līdzekļus nedrīkstētu ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves. Atbrīvotie resursi ir jāpārorientē uz perspektīvām nozarēm, profesijām, uzņēmumiem. Cilvēkiem šajā pārveides un pārorientācijas procesā ir jānodrošina izglītības un pārkvalifikācijas iespējas, un sociālais atbalsts jāsaņem tiem, kuriem tas nepieciešams.

Tātad krīzes pārvarēšanas politikai ir jābūt vērstai nevis vienkārši uz pirmskrīzes situācijas atjaunošanu, bet gan uz pārmaiņām – it sevišķi uz strukturālām reformām mūsu ekonomikā, nodokļu un tiesiskajā sistēmā, izglītībā un zinātnē. Pienācīga uzmanība šajā izaugsmes lēcienā būs jāpievērš, protams, veselības nozarei, kā arī kultūrai kā nozīmīgiem dzīves kvalitātes faktoriem.

Ekonomikas atlabšanas politikai ir jābūt mērķtiecīgu, strukturālu reformu politikai. Cilvēki sagaida, ka valdība iespējami drīzā laikā nāks klajā ar šādas politikas piedāvājumu.

Mēs, baltieši, izveidojot brīvās kustības zonu – "mazo Šengenu", esam pirmie Eiropā, kuri reāli atver kopš diviem mēnešiem slēgtās robežas un spēj rādīt efektīvas Eiropas valstu sadarbības priekšrocības. Mēs ceram, ka ar laiku mums pievienosies kaimiņvalstis un mūsu piemēram sekos citi Eiropas reģioni.

Mums ir labas starta priekšrocības ekonomikas atlabšanas procesa uzsākšanā tāpēc, ka mūsu valstis līdz šim ir priekšzīmīgi ierobežojušas pandēmijas izplatību. Savukārt Baltijas ātrais starts Eiropā ir drošs pakāpiens mūsu konkurētspējas stiprināšanā.

Veiksmi mums visiem!

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Par pulksteņa grozīšanu

FotoReizi gadā grozīt pulksteni un pāriet uz tā saukto vasaras laiku ir deviņpadsmitā gadsimta ideja, kuru pirmo reizi piedāvāja vīrs, vārdā Džordžs Hudzons, kurš aizrāvās ar vaboļu un insektu kolekcionēšanu. Hudzonam ļoti gribējās, lai pēc darba viņam atliek vairāk dienasgaismas stundu savam hobijam.
Lasīt visu...

3

Es visu izdarīju lieliski, bet tagad atbildība jāuzņemas valdībai kopumā un premjeram kā komandas kapteinim

FotoLai kuram no uzskatiem piekrītat – SARS-CoV-2 vīrusa izplatības spējš pieaugums rudenī visā Eiropā un citur pasaulē ir otrais vilnis vai pirmā viļņa turpinājums, pēc mierīgas vasaras atkal kāpj inficēto un saslimušo skaits, un valstis spiestas atgriezties pie ierobežojumiem. Kumulatīvā 14 dienu incidence uz 100 tūkstošiem iedzīvotājiem Eiropā 25.oktobrī zem rādītāja 100 bija vien 5 valstīs, Latviju ieskaitot. Vidējais ES/EEZ un UK rādītājs – 249,8 (23.10.).
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Vilks vai lācis? Jeb maskas - sociālā kontrole?

FotoIedomāsimies, ir jauks pavasara rīts, jūs esat pārvācies jaunā dzīvoklī un, mīkstās čībās sēžot jaunajā dīvānā, glaudāt savu kaķi. Pēkšņi aiz sienas sākas neganta bļaušana, trauku sišana, jūs satraukts izskrienat un zvanāt pie durvīm - kas lēcies? Durvis atver kāda samiegojusies seja un norūc - ko jūs te meklējat, esat no policijas? Ar laiku pie šiem trokšņiem jūs pierodat un cenšaties nepievērst uzmanību, jo tur taču dzīvo histēriski kaimiņi.
Lasīt visu...

21

Gudrie mācās no citu kļūdām, „gobzemieši” — no savējām: COVID-19 Krievijā

FotoŠoreiz būs stāsts nevis par sen jau visiem apnikušo Aldi Gobzemu, Ciekura muļķībām, Pļaviņa folijas cepurītēm vai Jeremejeva paranoju, bet gan par COVID-19 nāves izkapti darbībā Krievijas plašajos laukos.
Lasīt visu...

12

Par tomiem lūšiem un citiem alkoholiķiem – baznīcas vajātājiem

FotoNesen zināmās aprindās pazīstamās cehs.lv radošais direktors Toms Lūsis atbilstoši savai „humora” izjūtai „izjokoja” baznīcas darbību ierobežojumu laikā, kas saistīti ar Covid19. Citiem vārdiem sakot, Toms uzsāka nodarboties ar ļoti ienesīgu un šodien ļoti populāru darbību - baznīcas vajāšanu.
Lasīt visu...

21

Maskēt kopējo atbildību

FotoAizvakar Ministru kabinets vienojās, ka par mutes un deguna aizsegu nelietošanu sabiedriskās vietās varēs piemērot sodu līdz 50 eiro apmērā. Lai šīs izmaiņas varētu stāties spēkā, Saeimai jāapstiprina grozījumi COVID-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā. Likumprojekts skatīšanai Saeimā tika virzīts steidzamības kārtā, un par tā nodošanu komisijām nobalsojām šorīt. Līdz šim visi ar pandēmijas ierobežošanu saistītie priekšlikumi Saeimā tika izskatīti patiešām steidzamības kārtā — tajā pašā dienā, apzinoties, ka runa ir par sabiedrības veselību un kavēšanās šeit neder.
Lasīt visu...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

Koronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti...

Foto

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

Uz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis...

Foto

Signāls

Vai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes....

Foto

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

Reāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem...

Foto

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

Šogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu...

Foto

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

Tātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt,...

Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...