Valsts kontrolieris: mūsu patiesības kritērijs ir „re:čekistu” paustā patiesība
PIETIEK27.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Savos spriedumos Valsts kontroles vadība vadās nevis pēc pašu veiktas faktu pārbaudes, bet gan pēc Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra re:baltica veiktās apgalvojumu faktu pārbaudes re:check, - to, oficiālā vēstulē skaidrojot nodomu atlaist Valsts kontroles preses sekretāri Līgu Krapāni par atļaušanos parakstīt atklāto vēstuli, kurā uzdoti jautājumi Covid vakcinācijas sakarā, paziņojis jaunais valsts kontrolieris, ar partiju Vienotība cieši saistītais Rolands Irklis. Pietiek šodien publicē viņa skaidrojumus pilnā apmērā.
Vai Valsts kontrolē eksistē darbinieku ētikas kodekss vai līdzīgs dokuments?
Valsts kontrolē spēkā ir Valsts kontroles Ētikas kodekss (apstiprināts Valsts kontroles padomes 2014.gada 24.novembra sēdē (protokols Nr.64, 3.§)), kā arī Valsts kontroles ētikas kodeksa rokasgrāmata (apstiprināta Valsts kontroles padomes 2015.gada 30.novembra sēdē (protokols Nr.61, 4.§)).
Ētikas prasības attiecībā uz augstākajām revīzijas iestādēm un uz tās darbiniekiem ir noteiktas ISSAI 130 : Ētikas kodekss (Starptautiskās Augstāko revīzijas iestāžu organizācijas ISSAI standartus izdevusi Starptautiskā Augstāko revīzijas iestāžu organizācija (INTOSAI)).
Vai šajā dokumentā ir jebkādā formā iekļauts aizliegums Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tostarp izteikt viedokli par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem?
Aizliegums Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē nav noteikts, bet rīcībai ir jāatbilst Valsts kontroles Ētikas kodeksa prasībām. Tā piemēram, Valsts kontroles Ētikas kodeksa otrais punkts nosaka, ka Valsts kontroles darbinieki savā profesionālajā darbībā ir neatkarīgi un objektīvi, kā arī politiski neitrāli. Tāpēc revīzijas iestādes darbinieku izteikumi par revidējamām jomām un/vai iesaiste pilsoniskās aktivitātēs, ja tās skar revidējamās jomas, no revīzijas starptautisko standartu viedokļa ir uzskatāms par neatkarības un objektivitātes risku revīzijas iestādei.
Vai jelkāds cits Valsts kontroles iekšējs dokuments aizliedz Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē, tostarp izteikt viedokli par sabiedrībai nozīmīgiem jautājumiem?
Aizliegums Valsts kontroles darbiniekiem piedalīties sabiedriskajā dzīvē nav noteikts citos iekšējos dokumentos, Valsts kontroles darba kārtības noteikumos (apstiprināti Valsts kontroles padomes 2011.gada 28.februāra sēdē (protokols Nr.10, 1.§)) ir noteikts pienākums ievērot Valsts kontroles Ētikas kodeksu.
Ja jā, miniet šo dokumentu un nosūtiet man tā kopiju. Ja nē, sniedziet skaidrojumu par to, ar kādu pamatojumu Valsts kontroles vadība mēģina ierobežot darbinieces tiesības izteikt viedokli par sabiedrībai nozīmīgu jautājumu un pat, kā izriet no publikācijas, sodīt darbinieci par šāda viedokļa izteikšanu.
Ņemot vērā, ka Valsts kontrole veic pārbaudes saistībā ar piešķirto līdzekļu COVID – 19 pārvarēšanai un seku novēršanai izlietojumu, tai skaitā saistībā ar Covid-19 testēšanas programmu un vakcināciju, izsakot viedokli, ir jāievēro Valsts kontroles Ētikas kodekss.
Lūdzu, miniet konkrētos Valsts kontroles vadības pārstāvjus (vārds, uzvārds, ieņemamais amats), kuri ierosinājuši šādu ierobežošanu un iespējamu sodīšanu.
Valsts kontroles Ētikas kodeksu ir apstiprinājusi Valsts kontroles padome. Saskaņā ar Valsts kontroles Ētikas komisijas nolikumu, lietu par darbinieka Ētikas kodeksa pārkāpumu Ētikas komisijā var ierosināt ar iesniegumu vai sūdzību Valsts kontroles darbinieks, revidējamās vienības pārstāvis, citas valsts vai pašvaldību iestādes pārstāvis, cita persona, kuras intereses tieši ir aizskārusi Valsts kontroles darbinieka rīcība.
Miniet konkrētos Valsts kontroles vadības pārstāvjus (vārds, uzvārds, ieņemamais amats), kuri, kā minēts publikācijā, „tuvākajās dienās lems par Valsts kontroles tālāko rīcību šajā jautājumā”.
Valsts kontroles darbu vada valsts kontrolieris, līdz ar to par konkrētajām darbībām var lemt valsts kontrolieris.
Attiecībā uz L.Krapānes parakstīto vēstuli Jūsu iestādes pašreizējais vadītājs R. Irklis Latvijas radio ir izteicies, ka minētā persona esot parakstījusi vēstuli, "kura satur nepatiesu informāciju". Vēlos no Jūsu iestādes saņemt skaidrojumu – kas tieši minētajā vēstulē atbilstoši tās vadītāja paustajām ziņām ir „nepatiesa informācija”.
Intervijā Valsts kontrolieris atsaucas uz Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra re:baltica veikto apgalvojumu faktu pārbaudi re:check. Tā atklāj vairākas faktu neatbilstības vēstules saturā. Ar publikāciju var iepazīties pievienotajā saitē:
https://rebaltica.lv/2021/06/jalabo-inficesanas-statistika-atklatas-vestules-autori-maldina-par-testiem-un-vakcinam/
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
