Valsts kontroles komentārs par Ministru prezidenta Māra Kučinska publiskajiem izteikumiem
Valsts kontrole09.05.2018.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts kontrole pauž neizpratni par valdības vadītāja Māra Kučinska medijiem pausto viedokli par Valsts kontroles secinājumiem par gadiem ieilgušu bezdarbību iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldīšanā un dubultajiem standartiem amatpersonu darbībā.
Par visu graujošajiem uzlidojumiem
Augstākās revīzijas iestādes loma demokrātiskā valstī ir būt par nozīmīgu publiskās pārvaldes attīstības stūrakmeni, veicinot godprātīgu, likumīgu un sabiedrības interesēm atbilstošu rīcību ar valsts naudu un mantu. Mēs labticīgi paļaujamies, ka Ministru prezidents izprot šo Valsts kontroles lomu, norādot, ka arī jautājumā par iekšlietu nozares nekustamo īpašumu revīzijā konstatētajiem pārkāpumiem ir jāveic nepieciešamās pārbaudes un atbildīgie jāsauc pie paredzētās atbildības.
Tomēr izteikumi par "visa sagraušanu", publiski augstākās revīzijas iestādes darbu nodēvējot par "uzlidojumiem", ir nepārdomāti un neveicina ne labu sadarbību publiskajā pārvaldē, ne arī sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei.
Stāsts nav par šļūtenēm un medībām
Konkrētie fakti par medību klubu ugunsdzēsēju depo vai trim miljoniem neatbilstoši izlietotu nodokļu maksātāju naudu, vai situācija, kad vadoša nozares amatpersona maksā vairākkārt mazāku īres maksu par salīdzināmiem pakalpojumiem, kamēr īstie ugunsdzēsēji-glābēji spiesti paši sev gādāt elementāru aprīkojumu un apmēbelēt telpas saviem spēkiem, ir tikai sekas gadiem ieilgušai bezdarbībai, augstu amatpersonu bezatbildībai un acīmredzamai visatļautības un nesodāmības sajūtai. Tēlaini izsakoties, kājas medību klubiņam lauku depo aug nozares amatpersonu gaiteņos, pašlabuma domāšanā un padomiskā pseidomorālē.
Skaļākie pārkāpumi tiek nosaukti vārdā, lai izgaismotu patiesos problēmu cēloņus, pievērstu tiem beidzot amatpersonu uzmanību un mudinātu šos cēloņus novērst.
Beidzot jārada priekšnosacījumi efektīvai iekšlietu nozares nekustamo īpašumu pārvaldībai, jānodrošina vienota īpašumu uzskaite, jāizvērtē to izmantošanas nepieciešamība, labākas izmantošanas alternatīvas. Nepieciešams arī vienots plāns visu nekustamo īpašumu uzlabošanai. Nav ieviesta vienota īpašumu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas politika, un līdz šim īstenotie pasākumi neatbilst ne Ministru kabineta noteiktajiem principiem, ne arī pašas Iekšlietu ministrijas 2007. gadā apstiprinātajā koncepcijā definētajiem mērķiem.
Negribētos domāt, ka valdības vadītājs to nesaprot vai vēlas piesegt, noklusēt un izlikties neredzam. Kritika ne vienmēr ir patīkama, taču tā jāprot uzklausīt un izmantot nozares un valsts attīstībai.
Atbildot Ministru prezidenta izteikumiem par nepieciešamību Valsts kontroles revīziju laikā piesaistīt ekspertus, informējam, ka satraukumam nav pamata. Esam revīzijas laikā piesaistījuši ekspertus un sarunājušies ar nozari, lai vēl vairāk stiprinātu revīziju objektivitāti un vispusīgu konkrēto jautājumu izvērtējumu. Kā atzinusi Iekšlietu ministrija, Valsts kontroles revīzijā sniegtie ieteikumi palīdzēs uzlabot iekšlietu nozares infrastruktūras pārvaldību, apsaimniekošanu un nodrošināt ekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.
Detalizēts skaidrojums skatāms arī Valsts kontroles mājaslapā.
Seko mums 
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
