Valsts drošības dienests: VID informācijas tehnoloģiju sistēmas kontrolē uzņēmums, kas pieder nezināmiem īpašniekiem? Tas nekas!
PIETIEK15.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts ieņēmumu dienesta informācijas tehnoloģiju sistēmas kontrolē uzņēmums, kas pieder nezināmiem, diezgan acīmredzami ar Krieviju saistītiem īpašniekiem? Tas nekas! Šāda pēc būtības ir Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Valsts drošības dienesta reakcija uz žurnāla „Forbes” publikāciju, no kuras izrietēja, ka VID vadībai nav ne mazākās nojausmas, kam patiesībā pieder un kas kontrolē uzņēmumu „Emergn”, kas ir absolūti lielākais VID informācijas tehnoloģiju sistēmu aprūpētājs. Pietiek.com šodien publicē Lato Lapsas iesniegumu, kas adresēts Valsts drošības dienestam, un uz to saņemto atbildi.
Iesniegums Valsts drošības dienestam
2023.gada aprīļa žurnāla “Forbes Latvija” numurā ir minēti fakti, kas ļauj izdarīt secinājumus, ka lielākā daļa Valsts ieņēmumu dienesta (VID) informācijas sistēmu uzturēšanas ir nodota AS “Emergn”, kuras īpašnieki un patiesā labuma guvēji, iespējams, ir saistīti ar Krievijas specdienestiem.
No laikraksta “Forbes Latvija” publikācijas izriet, ka AS “Emergn” bijušī biznesa attīstības direktore Ivonna Bibika 2021.gadā pieņemta darbā VID. No publiski pieejamās informācijas VID mājaslapā ir redzams, ka I.Bibika VID ir strādājusi no 2021.gada jūnija līdz novembrim par iepirkumā komisijas locekli. Par darbu VID kā parasts iepirkuma komisijas loceklis I. Bibika saņēma VID ģenerāldirektores cienīgu algu 6981,99 € mēnesī, par četriem mēnešiem, kopā nopelnot 27 927,98 €. Minētais, iespējams, tieši norāda uz AS “Emergn” ciešo saistību ar VID un tā vadību.
2023.gada 20.aprīlī izdevumā “Neatkarīgā” publikācijā “Ar VID svētību, iespējams, Krievija specdienesti izspiegojuši Latvijas uzņēmumus” ir norādīts, ka 2019.gadā bijušajam finanšu ministram Jānim Reiram (JV) bijušas šaubas par AS “Emergn”. Pārbaudīt minēto uzņēmumu viņš uzdevis VID ģenerāldirektorei I.Jaunzemei, kura oficiālā atbildē esot apstiprinājusi uzņēmuma atbilstību drošības kritērijiem.
No likuma “Par Valsts ieņēmumu dienestu” izriet, ka par VID darbību ir atbildīga ģenerāldirektore I.Jaunzeme. Savukārt par VID procedūru drošību, tai skaitā par iepirkumiem, ir atbildīgs VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītājs Aigars Prusaks.
Ņemot publikācijās pausto informāciju par VID ilglaicīgo sadarbību ar AS “Emergn”, ir pamats uzskatīt, ka, iespējams, VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes un VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāja A.Prusaka darbībā vai bezdarbībā ir saskatāmas noziedzīga nodarījuma pazīmes, kuras ir saistītas ar korupciju vai amata pienākumu nepildīšanu.
Pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 369.pantu un 370.pantu, aicinu:
1. izvērtēt, vai pret VID ģenerāldirektori I.Jaunzemi nav pamats uzsākt kriminālprocesu.
2. Izvērtēt, vai pret VID Iekšējās drošības pārvaldes vadītāju A.Prusaku nav pamats uzsākt kriminālprocesu.
3. Man kā iesniedzējam paziņot par pieņemto lēmumu likumā paredzētajā kārtībā.
Lato Lapsa
Atbilde uz iesniegumu
Valsts drošības dienestā 2023. gada 28. aprīlī reģistrēts Jūsu iesniegums par Valsts ieņēmuma dienesta iespējamo sadarbību ar AS “Emergn”.
Izvērtējot Jūsu iesniegumu un tajā norādītos faktus, netika konstatēts Kriminālprocesa likuma 370. pantā paredzētais pamatojums, kas būtu par pamatu kriminālprocesuālās pārbaudes uzsākšanai, proti, iesniegumā ietvertās ziņas nesatur informāciju par iespējamu notikušu noziedzīgu nodarījumu un nav citu norāžu uz pazīmēm, kas liecinātu, ka pastāv reāla iespēja, ka noticis noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts valsts drošības jomā.
Jūsu iesniegumā minētā informācija tiek pieņemta zināšanai un tiks izmantota atbilstoši Valsts drošības dienesta kompetencei.
Priekšnieka vietnieks Ē. Cinkus
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
