Valsts drošības dienests sācis kriminālprocesu par „Levita būdas uzlidošanu gaisā”
PIETIEK13.09.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tagad par Valsts drošības dienestu (VDD) pārdēvētā iestāde, kas iepriekš bija pazīstama kā Drošības policija, ir lidostā aizturējusi cilvēku, kurš savā Facebook profilā bija ierakstījis „"Rīt Levita būda plkst 8.16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem", un sākusi pret viņu kriminālprocesu par „apzināti nepatiesu paziņojumu par sprāgstošas, indīgas, radioaktīvas vai bakterioloģiskas vielas vai materiālu vai spridzināmās ietaises ievietošanu vai novietošanu”. „Levita būda VDD ieskatā esot nekas cits kā Valsts prezidenta Egila Levita darbavieta – Rīgas pils”.
„Pirmstiesas kriminālprocesā Nr. 11840001220 fiksētais pierādījumu kopums un iegūtās ziņas norāda uz to, ka Dzintars Ansons 2020. gada 5. jūnijā plkst.01:43, atrodoties savā dzīves vietā Norvēģijā, Gartnerveien 20, 1356 Bekkestua, izmantojot izmeklēšanā nenoskaidrotu elektronisko iekārtu, savā sociālajā facebook.com profilā “Dzintars Ansons" ievietoja ierakstu "Rīt Levita būda plkst 8.16 uzlidos gaisā kopā ar miesassargiem". Minētais ieraksts satur apzināti nepatiesu paziņojumu par spridzināmās ietaises ievietošanu iestādē - Rīgas pilī, kas ir Valsts prezidenta rezidence,” – šādu secinājumu izdarījis VDD izmeklētājs Māris Aukstikalnis.
Ar secinājumu, ka „Levita būda” ir Rīgas pils un ka ar „uzlidošanu gaisā” ir domāta uzspridzināšana izmeklētājam, kurš iepriekš izcēlās bijušā disidenta Linarda Grantiņa lietā, ir bijis pietiekami, lai atzītu Dz. Ansonu par aizdomās turēto. Turklāt Dz. Ansons nevis vienkārši izsaukts uz nopratināšanu, bet aizturēts lidostā Rīga, kad ielidojis no savas dzīvesvietas Norvēģijā. Viņam arī noteikts drošības līdzeklis – aizliegums izbraukt no valsts.
„Šo, iespējams, manis nosapņoto metaforu VDD no juridiskā subjektīvā viedokļa interpretē, kā spridzināmās ietaises ievietošanu iestādē "Rīgas pils", kas ir valsts prezidenta rezidence. Kaut arī manā ierakstā nav neviena vārda par spridzekļa ievietošanu, jo uzlidot gaisā var vienalga kas manās domās un prezidenta pils arī nevar būt pēc būtības būda, un miesassargi nav prezidenta apsardze, tie var būt parasti apģērba gabali, un rīt var arī nekad nepienākt, jo nav noteikta nekāda konstante - atskaites punkts, kurš būs tas liktenīgais rīts, utt.,” – tā notikušo komentējis pats Dz. Ansons.
Toreizējās Drošības policijas izmeklētājs M. Aukstikalnis plašāku ievērību guva 2015. gadā, kad Drošības policija brutāli aizturēja cilvēktiesību aizstāvības grupas Helsinki-86 kādreizējo dibinātāju, 64 gadus vecajam Linardu Grantiņu.
L. Grantiņam tiešām ir aizturēšanā lauzta roka un viņš slimo ar multiplo sklerozi, kas slimnīcā netiek ārstēta medikamentu trūkuma dēļ, taču viņš ir pierakstīts pie ārsta pēc divām nedēļām, tāpēc lai tik "sēž", - šāda toreiz bija M. Aukstikaļņa pieņemtā lēmuma būtība, nolemjot paturēt L. Grantiņu apcietinājumā.
301 Moved Permanently
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
