Valsts drošības dienests pamanās nesaskatīt valsts noslēpuma izpaušanu, amatpersonai slepenu informāciju aiznesot ASV vēstniecībai
PIETIEK03.03.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Normunda Mežvieta vadītais Valsts drošības dienests (iepriekš Drošības policija) ir pamanījies nesaskatīt valsts noslēpuma izpaušanu, kādreizējā valsts prezidenta Valda Zatlera padomniekam, tagadējam Ārlietu ministrijas valsts sekretāram Andrim Pelšam (attēlā) nododot ASV vēstniecībai Latvijā Nacionālās drošības padomes sēdē runātā atšifrējumu.
Šā gada sākumā Neatkarīgā Rīta Avīze publicēja rakstu „Latvijā pārapbedīs pirmo iekšlietu ministru, kas kalpojis citām varām un cienījis naudu”, kurā cita starpā bija pieminēti arī nesenas pagātnes notikumi.
Rakstot par Pirmās Republikas iekšlietu ministra Miķeļa Valtera „piekopto stilu sadarboties ar svešām varām”, bija norādīts, ka tam „ir turpinātāji arī mūsdienās”, un kā piemērs minēts WikiLeaks publicētais ASV vēstnieka Latvijā Čārlza Larsona ziņojums, kas datēts ar 2008. gada 15. augustu.
Dokumentam slepenības statusu noteicis bijušais ASV vēstniecības Latvijā Politikas departamenta vadītājs Tamirs Vasers, un tajā atklāts Latvijas augstāko amatpersonu runātais Nacionālās drošības padomē (NDP) saistībā ar Gruzijas un Krievijas konfliktu.
Kā minēts publikācijā, ziņojumā par šo sēdi teikts: «Prezidenta ārlietu padomnieks Andris Pelšs apgādāja mūs ar sēdes atšifrējumu. Kā norādīja Pelšs, padome visumā ratificēja politiskās līnijas, kuras Latvija izstrādājusi visu nedēļu. Latvija vēlas sūtīt karaspēku vai citu personālu uz Gruziju tikai tad, ja tā ir uzticama starptautiska misija.”
Pavisam ziņojuma autors uz Pelšu bija atsaucies 11 reižu, kas liecina, ka prezidenta padomnieks NDP runāto atreferējis detalizēti. „Pēc atklātībā nākušā fakta Pelšs nevis zaudēja pielaidi valsts noslēpumam, bet gan gluži otrādi - viņa karjera piedzīvoja strauju augšupeju. Šobrīd viņš ir Latvijas Ārlietu ministrijas valsts sekretārs,” bija norādīts publikācijā.
Normatīvajos aktos ir noteikts, ka Nacionālās drošības padomes sēdes ir slēgtas, to diskusijas ir valsts noslēpums, un tas nozīmē, ka publikācijā pieminētais Pelšs, iespējams, ir izpaudis valsts noslēpumu, līdz ar ko viņa rīcībā ir saskatāmas pazīmes noziedzīgam nodarījumam, kas minēts Krimināllikuma 94.pantā „Valsts noslēpuma apzināta izpaušana”.
Taču pēc īsas pārbaudes Valsts drošības dienests šā gada 20. februārī ir pieņēmis lēmumu „rezolūcijas veidā par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu”. Kā skaidro Mežviets, viņa vadītā iestāde uzskatot, ka „izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kas paredzētas Krimināllikuma 94. pantā”.
Zīmīgi, ka Valsts drošības dienesta priekšnieks šajā gadījumā izmantojis reižumis arī citu tiesībsargāšanas iestāžu pārstāvju iecienīto metodi – īpaši norādījis, ka „parastiem cilvēkiem” nav tiesību šo lēmumu pārsūdzēt prokuratūrā, jo viņi taču neesot cietušie.
Seko mums 
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
