Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ņemot vērā interesi, ko izraisījušas ziņas par izstrādāto jaunās Valsts aizsardzības koncepcijas projektu, Pietiek šodien publicē šo dokumentu pilnā apjomā.

Ievads

Valsts aizsardzības koncepcija ir politikas plānošanas dokuments, kas nosaka valsts militārās aizsardzības stratēģiskos principus, prioritātes un pasākumus valsts aizsardzības nodrošināšanai. Valsts aizsardzības koncepcija nosaka vadlīnijas valsts aizsardzības plānošanai miera laikam un valsts apdraudējuma gadījumiem.

Valsts aizsardzības koncepcija ir izstrādāta saskaņā ar Nacionālās drošības likuma 29. pantu, un tās pamatā ir Militāro draudu analīze. Valsts aizsardzības koncepcija ir sagatavota, ņemot vērā Latvijas ģeopolitisko situāciju, nacionālās drošības un ārpolitikas mērķus, kā arī Latvijas saistības Ziemeļatlantijas līguma organizācijā (turpmāk – NATO) un Eiropas Savienībā (turpmāk – ES).

Pamatojoties uz Valsts aizsardzības koncepciju, tiek īstenota valsts aizsardzības politika un plānoti konkrēti valsts aizsardzības politiskie un operacionālie pasākumi, to īstenošanai nepieciešamie resursi, Nacionālo bruņoto spēku (turpmāk – NBS) attīstība, nepieciešamā valsts varu un pārvaldi realizējošo institūciju, pašvaldību, fizisko un juridisko personu gatavība un darbība – miera laikā un valsts apdraudējuma gadījumā. Valsts aizsardzības pasākumu īstenošana tiek nodrošināta atbilstoši pieejamiem resursiem, pildot likumos noteiktās NBS funkcijas un uzdevumus.

1. Drošības vides raksturojums

Pastāvošo starptautisko drošības vidi raksturo savstarpējā valstu atkarība, grūti prognozējamas vides izmaiņas un dažādā drošības izaicinājumu daba. Drošības izaicinājumi izriet gan no valstīm, gan nevalstiskām organizācijām, kas izmanto gan konvencionālās, gan asimetriskās karadarbības elementus. Kopumā arvien spilgtāk sāk iezīmēties multipolāras pasaules veidošanās, kas agrāk vai vēlāk varētu novest pie izmaiņām esošajā starptautiskajā kārtībā.

Latvija kopā ar NATO un ES sabiedrotajiem ir saskārusies ar drošības vides satricinājumu Eiropā, ko radījusi Krievijas agresija Ukrainā. Mainot starptautiski atzītās robežas un neievērojot uzņemtās starptautiskās saistības, Krievija grauj pastāvošo starptautisko kārtību.

Lai nodrošinātu iekšējo stabilitāti un saliedētu sabiedrību, Krievija kultivē un rada ārēja apdraudējuma tēlu sabiedrībā, asociējot to ar NATO un ES valstīm, ko apliecina arī 2015. gada 31. decembrī apstiprinātā Krievijas Nacionālās drošības stratēģija. Krievija īsteno militārās aktivitātes ārpus tās teritorijas kā, piemēram, Sīrijā, kas konfrontē ar NATO un ES interesēm.

Krievijas ārpolitika ir iekšpolitikas turpinājums. Līdzšinējā Krievijas politika apliecina, ka Krievija ir gatava sasniegt savus mērķus attiecībā uz kaimiņvalstīm izmantojot visus līdzekļus, tai skaitā nevairoties no militāro līdzekļu izmantošanas savas ārpolitikas un drošības orientācijas izvēles uzspiešanā.

Latviju kā Baltijas jūras reģiona valsti vistiešāk ietekmē viss, kas notiek šai reģionā. Pretēji deklarētajām vērtībām un apņemšanām, kas izteiktas NATO un Krievijas attiecību pamatdokumentos, pēdējo gadu laikā Krievija mērķtiecīgi attīstījusi tās militāro infrastruktūru un demonstrējusi militāro spēku tiešā Latvijas pierobežā. Krievija tiecas uz savas militārās klātbūtnes palielināšanu Baltkrievijā, kas palielina Krievijas rīcībspēju NATO austrumu pierobežā.

Pilnveidojot Krievijas bruņoto spēku ātrās reaģēšanas spējas, mobilitāti un kaujas gatavību, attīstot desanta un speciālo uzdevumu vienības, kā arī nodrošinot bruņotos spēkus ar modernizētu kaujas tehniku Baltijas valstu pierobežā, Krievija rada izaicinājumus Baltijas valstu aizsardzībai.

Tādējādi, ņemot vērā Krievijas iekšpolitisko notikumu dinamiku, pieaugošo militāro klātbūtni NATO pierobežā un demonstrēto vēlmi izmantot militāro spēku politisku mērķu sasniegšanai, šīs koncepcijas darbības laikā draudi Latvijas drošībai pieaug.

Drošības vidē arvien grūtāk kļūst saskatāma robeža starp miera stāvokli, krīzes periodu un kara laiku. Asimetriskās karadarbības elementi bieži vien ir grūti identificējami, bet pamatā tie tiek vērsti uz valsts iekšējo novājināšanu, valsts politiskās pārvaldības diskreditāciju un ticības savai valstij graušanu. Suverēnu valstu ietekmēšanā tiek izmantoti dažādi „maigās” un „cietās” varas elementi, īstenojot, tā dēvēto hibrīdkaru.

Jau kopš neatkarības atgūšanas Latvija ir saskārusies ar atsevišķiem asimetriskās karadarbības elementiem, kas pēdējo gadu laikā ir intensificējušies. Tiek identificēti arvien pieaugoši Krievijas īstenoti mēģinājumi ietekmēt Latvijas drošību, izmantojot dažādas ietekmes sviras. Mākslīgi koordinēta un vadīta komunikācija (propaganda), psiholoģiskā ietekme, uzbrukumi kibertelpā, enerģētikas nozares izmantošana politisku mērķu sasniegšanā, ekonomikas un uzņēmējdarbības vides ietekmēšana ar mākslīgu barjeru un aizliegumu palīdzību, ietekmes aģentu atbalstīšana un neapmierinātības sabiedrībā veicināšana, ko pastiprina militāras aktivitātes Latvijas pierobežā, ir Krievijas īstenotā asimetriskās karadarbības elementi.

Krievijas retorika un militārās aktivitātes norāda uz Krievijas vēlmi graut uzticību NATO rīcībspējai un efektivitātei, kā arī sašķelt un vājināt NATO valstu vienotību, pozicionējot sevi kā alternatīvu drošības garantu pasaulē. Militāri Krievija attīsta un vingrina spējas, kas var tikt izmantotas, lai īstenotu neparedzētu militāru uzbrukumu Baltijas valstīm, atdalot tās no pārējās NATO teritorijas un nepieļautu Ziemeļatlantijas līguma 5. panta īstenošanu, kā arī neļaujot NATO nodrošināt pārsvaru jūrā un gaisā.

Pieaugošs drošības izaicinājums ir nelegālas migrācijas un terorisma draudu izplatīšanās Eiropas dienvidu virzienā. Teroristiskie grupējumi, piemēram, tādi kā DAESH (pašpasludinātā teroristiskā organizācija Islāma valsts Irākā un Levantē) rada nopietnus draudus drošībai plašākā Tuvo Austrumu reģionā, kā arī rada apdraudējumu sabiedrotajiem un partneriem visā pasaulē. Lai gan tas nerada tiešu militāru draudu Latvijai, tomēr pastāv apdraudējums NBS karavīru drošībai, piedaloties starptautiskajās militārajās misijās un operācijās. Terorisma radītais apdraudējums un migrācijas radītās problēmas NATO un ES pieaug, radot nepieciešamību pēc kopīgas un koordinētas sabiedroto rīcības, stiprinot NATO un ES vienotību un solidaritāti.

Vienlaikus, drošības izaicinājumus rada sabiedrībā joprojām jūtamās ekonomiskās krīzes sekas. Tās veicinātā sociālā nevienlīdzība un iedzīvotāju skaita samazināšanās vairo Latvijas iekšējo un ārējo ievainojamību pret ārējiem draudiem.

2. Valsts aizsardzības vispārējie pamati 

Valsts aizsardzības sistēmas mērķis ir valsts neatkarības un suverenitātes saglabāšana. Valsts neatkarība un suverenitāte ir saglabājama ar visas sabiedrības iesaisti, valdības rīcībspēju un militāru spēku. Valsts aizsardzība ir visas sabiedrības, valsts institūciju un valsts aizsardzības sistēmas atbildība.

Latvijas tautas saliedētība, griba un apvienošanās kopējam pretošanās mērķim ir neatņemama, vēsturiski izveidojusies Latvijas nacionālās identitātes un pilsoniskās pašapziņas izpausme, kas veido unikālu un spēcīgu pamatu valsts aizsardzībai pret jebkāda veida agresoru.

Valsts uzdevums ir veidot tādu valsts aizsardzības sistēmu, lai nodrošinātu Latvijas kā valsts pastāvēšanu, savlaicīgi atturētu, novērstu, vai, ja nepieciešams, pārvarētu apdraudējumu. Valsts varas rīcībspēja, efektīva funkcionēšana un nepārtrauktība sekmē šī uzdevuma izpildi. Valstij ir jāsekmē un jāorganizē valsts militārā aizsardzība, Latvijas tautas pilsoniskās apziņas stiprināšana, tieša, brīvprātīga un iespējami plaša iesaiste valsts aizsardzības nodrošināšanā. Ārējās agresijas gadījumā valsts izmanto un realizē individuālas pašaizsardzības un kolektīvas aizsardzības tiesības un mehānismus saskaņā ar nacionālajos un starptautiskajos tiesību aktos un starptautiskajos līgumos noteiktajiem principiem un kārtību.

Valsts militārās aizsardzības pamatu veido NBS. NBS nodrošina valsts militāru aizsardzību, kā arī miera laikā sniedz atbalstu civilai sabiedrībai un iesaistās citu uzdevumu veikšanā likumos un starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā.

3. Valsts aizsardzības stratēģiskie principi

Valsts aizsardzība tiek īstenota pēc šādiem stratēģiskajiem principiem:

Valsts rīcībspēja un griba. Apstākļos, kad apdraudējums ir mainīgs un grūti prognozējams, ir jāveicina valsts varas rīcībspēja prognozēt un reaģēt uz potenciāliem draudiem. Agrā brīdināšana un draudu identificēšana, informācijas apmaiņa un starpinstitūciju sadarbība ir spējas, lai nodrošinātu efektīvu lēmumu pieņemšanu. Sabiedrības vēlme iesaistīties valsts aizsardzībā un Latvijas suverenitātes nosargāšanā demonstrē, ka Latvija aizsargās tās neatkarību, ja tā tiks apdraudēta.

Atturēšanas politika kā līdzeklis ārējo militāro draudu mazināšanā. Valsts aizsardzības uzdevums ir atturēt pretinieku no nodoma pielietot militāro spēku. Efektīva atturēšanas politika sastāv no pasākumu kopuma, kas apliecina, ka cena par iesaistīšanos militārā konfliktā pret Latviju būs augsta un neatsvērs potenciālos politiskos, ekonomiskos vai militāros ieguvumus. To nodrošina visu NATO valstu, tai skaitā Latvijas, individuālās un kolektīvās aizsardzības potenciāls un politiskā griba jeb apņemšanās sniegt savstarpēju palīdzību uzbrukuma gadījumā. Sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā veicina atturēšanu.

Valsts aizsardzības īstenošana un ārējo draudu pārvarēšana. Valsts aizsardzība tiek īstenota saskaņā ar kolektīvo aizsardzību, pirmkārt, attīstot nacionālo noturību un militārās spējas pret ārējo draudu, otrkārt, turpinot integrāciju NATO operacionālajos un taktiskajos līmeņos, treškārt, izmantojot NATO valstu kolektīvo un individuālo militāro potenciālu. Neizbēgama militāra drauda gadījumā valsts aizsardzības sistēmai ir jāspēj īstenot aizsardzības pasākumus, nodrošinot militāro un civilo pretošanās organizēšanu un vadīšanu, valsts varas nepārtrauktu funkcionēšanu un kritiskās infrastruktūras aizsardzību.

3.1. Valsts rīcībspēja un griba

3.1.1. Situācijas apzināšana un draudu identificēšana

Ar valsts apdraudējuma pārvarēšanu saistīto valsts institūciju pienākums ir pastāvīgi apzināt, analizēt un spēt savlaicīgi identificēt ārējo draudu, dodot lēmumu pieņēmējiem laiku reaģēt. Valsts uzdevums ir stiprināt šo institūciju spējas identificēt ārējos draudus.

Liela varbūtība, ka Latvijai nāksies saskarties ne tikai ar mēģinājumiem pielietot asimetriskās karadarbības elementus, bet arī ar militārās maldināšanas pasākumiem. Savlaicīgai draudu identificēšanai ir jāattīsta analītiskās spējas, lai apstrādātu lielu informācijas daudzumu un orientētos vidē, kur var tikt izplatīta nepatiesa, grūti pierādāma un pretrunīga informācija.

Izlūkošanas spējām un to tehniskajam nodrošinājumam ir jābūt tādam, lai lēmumu pieņēmējiem būtu maksimāli plaša informācija par Latvijas pierobežā notiekošo.

Papildus esošajiem sadarbības mehānismiem jāturpina pilnveidot izlūkinformācijas apmaiņu un rīcības koordināciju gan NATO, gan Baltijas valstu starpā.

Iepriekš apstiprināta rīcība apdraudējuma gadījumos samazina reaģēšanas laiku.

Valsts nodrošina iedzīvotāju informēšanu par iedzīvotāju rīcību militāro draudu gadījumā.

3.1.2. Starpinstitūciju sadarbība

Valsts aizsardzības pasākumu īstenošana notiek, vienlaicīgi izmantojot gan civilos, gan militāros valsts un starptautiskos resursus, elastīgi nosakot atbildīgo institūciju atbilstoši apdraudējuma scenārijiem. Ministru kabineta noteiktā kārtībā Aizsardzības ministrija noteiktā teritorijā un noteikta mērķa sasniegšanai var būt vadošā institūcija slēpta militāra apdraudējuma novēršanā miera laikā.

Valsts pārvaldes institūcijas ir atbildīgas par apdraudējuma identificēšanu un pārvarēšanu savā nozarē. Šī procesa koordināciju un vadīšanu nodrošina Ministru kabinets.

Lai nodrošinātu efektīvu reaģēšanu, nepieciešama visu valsts pārvaldes institūciju pastāvīga sadarbība un gatavība draudu novēršanai. Regulāra valdības līmeņa un atbildīgo institūciju amatpersonu krīzes vadības procesu vingrināšana ir būtiska savlaicīgas reaģēšanas nodrošināšanai.

Efektīva informācijas apmaiņa un savlaicīga valsts vadības informēšana par iespējamo apdraudējumu ir priekšnosacījums sekmīgai valsts aizsardzībai.

Valsts ārējās robežas efektīva kontrole ir būtisks faktors gan agrās brīdināšanas, gan valsts aizsardzības nodrošināšanai. Tādēļ valsts ārējās sauszemes robežas pārvaldība jāveido kā integrēts civilo un militāro līdzekļu kopums ar integrētu komandvadību, savietojamām tehnoloģijām, procedūrām un reaģēšanas spējām miera un valsts apdraudējuma laikā. Valsts robežsardzei, kas kara laikā nonāk NBS sastāvā, ir jābūt savietojamai ar NBS vienībām gan ekipējuma, gan apmācības, gan procedūru jomās.

3.1.3. Pilsoniskās sabiedrības iesaiste valsts aizsardzībā

Lai stiprinātu valsts aizsardzību, ir jāveicina Latvijas tautas pašapziņa un vēlme aizsargāt valsti, radot tam labvēlīgus apstākļus. Latvija var sevi aizsargāt pat gadījumā, ja tai jāsaskaras ar militāru pārspēku. Visu nosaka tautas gribasspēks un pareizi izvēlēta militārā stratēģija. Latvijas ģeogrāfija ir piemērota tam, lai pretinieka rīcības brīvība būtu ierobežota, radot tam maksimālus zaudējumus.

Valsts aizsardzība ir beznosacījuma. Katra pilsoņa pienākums ir aizstāvēt valsti un aktīvi vai pasīvi pretoties agresoram.

Patriotismu veicina bruņoto spēku redzamība un klātbūtne visos Latvijas reģionos, militārās profesijas prestižs, uzticība NBS un informētība par valsts aizsardzību. NBS klātbūtne sabiedrībā tiek nodrošināta sniedzot atbalstu civilajai sabiedrībai, piedaloties parādēs, sabiedriskos pasākumos un organizējot mācības apdzīvotās vietās.

Patriotismu sekmē jauniešu garīga un fiziska attīstība, kā arī Latvijas vēstures izpratne.  

Zemessardze un Jaunsardze ir primārais instruments sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā. Plašu sabiedrības iesaisti nodrošina šo institūciju pieejamība un pievilcīgums.

Zemessardze ir lielākā un teritoriāli visplašāk pārstāvētā NBS struktūra. Zemessardze dod iespēju brīvprātīgi kalpot savai valstij, rūpējoties par tās drošību un aizsardzību. Zemessardzes integrācija NBS kopējā struktūrā ir uzskatāma par vienu no NBS attīstības plāna īstenošanas pamatelementiem, tādejādi nodrošinot resursu efektīvu personāla plānošanu.

Jaunsardzes mērķis līdz 2024. gadam ir iesaistīt 10% skolu jauniešu. Savukārt līdz 2018. gadam mērķis ir nodrošināt iespēju 6% skolu jauniešu vecumā no 10 līdz 21 gadam (aptuveni 9500 jauniešu) piedalīties Jaunsardzē.

Ir atjaunota rezerves karavīru apmācība, integrējot rezerves karavīrus pastāvīgajās NBS vienības kara laika struktūrās.

Valsts piedāvā apgūt valsts aizsardzības pamatus vispārizglītojošās mācību iestādēs.

3.1.4. Informācijas telpa un kiberdrošība

Informācijas telpa un informācijas tehnoloģijas ietekmē sabiedrības funkcionēšanu miera laikā, hibrīda un konvencionāla kara gadījumos.

 Latvijas interesēs ir, lai demokrātijas un brīvības normas netiek izmantotas, apzināti ietekmējot Latvijas sabiedrību, mazinot ticību Latvijas valstiskumam un Eiropas pamatvērtībām un iedzīvotāju vēlmi aizstāvēt Latvijas valsti. Tādēļ Latvijas informatīvajā telpā tiek nodrošināta Latvijas valstiskās identitātes un pamatvērtību aizsardzība un netiek pieļauta kara, naida, neiecietības kurināšana un Latvijas valstiskās pastāvēšanas pamatvērtību noliegums.

Krīzes vai kara situācijā valsts un privātā sektora informācijas un komunikācijas tehnoloģijas var tikt pakļautas kiberuzbrukumiem. Tādēļ valsts mērķis ir nodrošināt, ka valsts pārvaldē un privātā sektorā ir izpratne par apdraudējumiem un riskiem kibertelpā, ir spējas identificēt ļaunprātīgu rīcību un valstij ir tehniskie un cilvēku resursi, lai novērstu vai mazinātu naidīgas rīcības ietekmi. Valsts attīstīta ciešu sadarbību starp valsts un privāto sektoru kibertelpas drošības un aizsardzības stiprināšanā, tai skaitā nodrošinot kritiskās infrastruktūras aizsardzību. Lai stiprinātu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju drošību un veicinātu sistēmu veidotāju un turētāju atbildību, iesaistot plašāku sabiedrību, tiks ieviesta atbildīga ievainojamību atklāšanas politika.

Krīzes un kara laikā valdība nodrošina informācijas un kibertelpas aizsardzību, izmantojot aktīvus un pasīvus aizsardzības pasākumus, lai nepieļautu iedzīvotāju ārēju ietekmēšanu un valdības rīcības paralizēšanu.

Lai veicinātu izpratni un sniegtu atbalstu moderno apdraudējumu situācijās, tiek veidotas speciālas vienības un nodrošināta apmācība kiberaizsardzības jautājumos gan Zemessardzes, gan Jaunsardzes ietvaros.

3.2. Atturēšanas politika kā līdzeklis ārējo militāro draudu mazināšanā

3.2.1. NATO rīcībspēja un sabiedroto klātbūtne Latvijā

NATO kolektīvās aizsardzības princips un spējas, ko sabiedrotie uztur kolektīvi un individuāli, nodrošina agresora atturēšanu. Latvijas interesēs ir stipra un solidāra NATO pastāvēšana.

Atturēšanu pastiprina sabiedroto spēku klātbūtne Latvijā, kuras apjoms ir atkarīgs no abpusējas solidaritātes ar sabiedrotajiem, t.sk. no Latvijas pienesuma.

Efektīva alianses kodolieroču, pretraķešu aizsardzības un konvencionālo ieroču kombinācija ir pamats alianses rīcībspējai un atturēšanas garants. Latvijas interesēs ir sekmēt alianses kodolarsenāla saglabāšanu Eiropā tik ilgi, kamēr pasaulē pastāv kodolieroči.

Pretraķešu aizsardzības vairoga izveide Eiropā ir pienesums alianses aizsardzības potenciāla stiprināšanai, kas jāturpina pielāgot drošības situācijas attīstībai.

Ticamu un efektīvu alianses atturēšanas politiku veicina alianses spēja reaģēt uz augošo apdraudējumu, pieņemot savlaicīgus lēmumus jau Ziemeļatlantijas līguma 4. panta ietvaros, kas paredz, ka NATO kopīgi apspriedīsies jebkurā brīdī, kad vien, pēc jebkuras NATO dalībvalsts uzskatiem, būs apdraudēta jebkuras dalībvalsts teritoriālā integritāte, politiskā neatkarība vai drošība.

NATO Reaģēšanas spēki un Sevišķi ātras reaģēšanas grupējums ir NATO primārais reaģēšanas instruments krīžu gadījumos, ko jāizmanto arī miera laikā atturēšanas nolūkos. Latvijas interesēs ir padarīt NATO lēmumu pieņemšanas mehānismu pēc iespējas efektīvāku, kas paredz savlaicīgu spēku pārgrupēšanu, skaidru deklaratīvu politiku, kā arī attiecīgi definētas NATO spēku augstākā virspavēlnieka Eiropā tiesības.

Latvijas interesēs ir panākt ilgtermiņa risinājumu sabiedroto militāri nozīmīgai klātbūtnei Latvijā. Atturēšanu sekmē pastāvīga (rotējoša) alianses spēku klātbūtne uz sauszemes, jūrā un gaisa telpā, centralizēti koordinējot militāro mācību un vingrinājumu ciklu un izvēršot kaujas un kaujas atbalsta spējas, kā arī attīstīta nepieciešamā militārā infrastruktūra sabiedroto spēku mācību un kaujas ekipējuma izvietošanai.

NATO gaisa telpas patrulēšanas misija ir Baltijas valstīm būtisks elements no plašākas gaisa telpas aizsardzības. Sabiedroto dalība NATO gaisa telpas patrulēšanas misijā ir NATO klātbūtnes un solidaritātes apliecinājums.

Latvijas interesēs ir veicināt NATO institūciju un komandvadības elementu izveidi Latvijā, jo tas veicina gan Latvijas tālāku integrāciju NATO, gan demonstrē sabiedroto klātbūtni. NATO komandcentra izveide Latvijā (NATO spēku integrācijas vienība) ļauj koordinēt un sniegt praktisku atbalstu NATO kaujas formējumu darbībai reģionā militāro mācību vai operāciju gadījumā.

 NATO Izcilības centrs stratēģiskās komunikācijas jautājumos stiprina alianses un Latvijas noturību pret izaicinājumiem, ko rada asimetriskās karadarbības apdraudējumi. Tā darbība Latvijā ir NATO klātbūtnes un Latvijas ieguldījuma aliansē apliecinājums.

3.2.2. Nacionālās atturēšanas spējas

Valsts nodrošina augstas gatavības spēku uzturēšanu miera laikā ar spēju maksimāli ātri palielināt šo spēku apjomu līdz līmenim, kas nepieciešams atturēšanas vai karadarbības veikšanai. Spēku gatavība tiek veicināta, organizējot dažāda līmeņa kaujas gatavības pārbaudes un mācības, vingrinot krīzes vadības procedūras, pilnveidojot vienību un NBS komandvadības reaģēšanas spējas.

NBS komandvadībai ir jāspēj darboties tādā režīmā, kad katrs vienības un apakšvienības komandieris ir spējīgs pastāvīgi izvērtēt taktisko situāciju un izvēlēties labāko operacionālo risinājumu. Vienībām jāspēj veikt kaujas darbības autonomi, nodrošinot pretinieka kavēšanu, rīcībspējas ierobežošanu un pretinieka plānu izjaukšanu.

Zemessardzes vienību pārapbruņošana, ieroču glabāšanas decentralizācija un savietojamība ar NBS regulārajām vienībām stiprina atturēšanas spējas. Valsts atbildīga darba attiecību politikas stiprināšana, tai skaitā darba devēju elastīga pieeja Zemessardzes apmācību atbalstīšanā un iespēja valsts pārvaldē strādājošajiem zemessargiem un rezerves karavīriem apmeklēt apmaksātas mācības darba laikā, veicina Zemessardzes kaujas spējas.

3.2.3.Stratēģisko partnerību stiprināšana

Latvijas stratēģiskais sadarbības partneris ir ASV, ar kuru atbalstu tiek stiprināta valsts drošība un aizsardzība. Latvijas mērķis ir veicināt ASV izpratni par Latvijas ģeopolitiskajiem izaicinājumiem, politisko gribu aizstāvēt Latviju kolektīvās aizsardzības ietvaros un panākt ASV militāro klātbūtni Latvijā.

Lai nodrošinātu ASV atbalstu Latvijas drošības interesēm, sadarbība ar ASV notiek izpildvaras, lēmējvaras un militārajā līmenī. Ciešāka sadarbība ar ASV nevalstiskajām organizācijām veicina Latvijas drošības interešu pārstāvību ASV.

Lai panāktu efektīvāku ASV iesaisti drošības veicināšanā, jāattīsta militāri industriālā sadarbība ar aizsardzības iepirkumu palīdzību, kā arī jādemonstrē solidaritāte ASV, piedaloties ASV vadītās militārās operācijās, jāveicina savstarpējās militārās savietojamības attīstīšana ar ASV.

Baltijas valstu sadarbības mērķis ir tālāka militāra integrācija, lai spētu sinhronizēti un koordinēti stāties pretim drošības izaicinājumiem. Tas prasa savstarpēju paļaušanos un uzticību, kopīgu spēku komandvadības elementu veidošanu, koordinētu attīstību un savstarpēju savietojamību. Kopējie drošības izaicinājumi veicina nepieciešamību pēc koordinētas Baltijas valstu un Polijas aizsardzības politikas.

Lielbritānijas kā spēcīgas Eiropas Ziemeļu reģiona militāras lielvaras un kodolvalsts izpratne par drošības izaicinājumiem reģionā atbilst Latvijas aizsardzības politikas interesēm. Tālākas sadarbības attīstīšana ar Lielbritāniju nodrošina Latvijai papildus drošības garantijas un sekmē valsts aizsardzības spēju stiprināšanu.

Latvijas interesēs ir cieša sadarbība ar Ziemeļvalstīm, lai stiprinātu kopējo Baltijas jūras reģiona drošību. Sadarbība izpaužas kā informācijas apmaiņa, vienota izpratne par drošības izaicinājumiem un kopīgu spēju projektu un aktivitāšu īstenošana.

Latvijas drošību stiprina tādu valstu kā Vācijas un Francijas vēlme iesaistīties Latvijas aizsardzības pasākumos. Tādēļ Latvijas interesēs ir ciešāka sadarbība ar šīm valstīm.

3.2.4. Dalība starptautiskajā drošības politikā

Latvijas drošības politikas mērķis ir tālāka integrācija un savu interešu aizstāvēšana starptautiskajās organizācijās. Valsts drošību veicinošs faktors ir atbildīga starptautisko saistību uzņemšanās un ievērošana. Visaptverošas starptautiskās sadarbības attīstīšana ir papildus instruments valsts aizsardzības interešu aizstāvēšanā.

NATO ir Latvijas drošības garants, kurā Latvija realizē drošības un aizsardzības politikas intereses.

ES stiprums ir nemilitāro instrumentu kopumā, kas veicina Latvijas spējas stāties pretim nemilitāram apdraudējumam. Sabalansēta šo instrumentu izmantošana, visaptveroši iesaistot lielāko daļu ES institūciju drošības un aizsardzības jautājumu risināšanā, ir priekšnosacījums asimetriskās karadarbības elementu apkarošanā, t.sk. iekšējās drošības un mediju telpas stiprināšanā. 

Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā (turpmāk – EDSO) sniedz pienesumu krīžu noregulēšanas jomā, kā arī veicina caurskatāmību militārās plānošanas un bruņojuma kontroles jautājumos. EDSO deklarēto principu ievērošana ir stabilas un paredzamas drošības situācijas Eiropā panākšanas priekšnoteikums.

Apvienoto Nāciju Organizācija dod iespēju sniegt ieguldījumu globālu drošības izaicinājumu risināšanā, tādējādi vairojot Latvijas kā drošības veicinātāja tēlu.

Latvijas izpratne un iesaiste kopīgo NATO un ES aktuālu jautājumu risināšanā, t.sk. tādu, kas iespējams tieši neskar Latvijas drošību, veicina kopēju solidaritāti un nodrošina vienotību starp sabiedrotajiem.

Latvijas interesēs ir demokrātisku un uz labas pārvaldības principiem balstītu valstu attīstība Eiropā un tās pierobežā, līdz ar to Latvija turpinās atbalstīt to valstu centienus, kas ir ceļā uz eiroatlantisko integrāciju.

 Valsts aizsardzības īstenošana un ārējā apdraudējuma pārvarēšana

3.3.1. Nacionālo aizsardzības spēju stiprināšana

Karadarbības gadījumā NBS nodrošina valsts aizsardzību, iesaistot visus valsts pieejamos līdzekļus. Valsts aizsardzības sistēmai ir jāspēj operatīvi reaģēt un kolektīvās aizsardzības ietvaros nodrošināt apdraudējuma pārvarēšanu un novēršanu.

Situācijā, kad robeža starp miera un kara laiku ir grūti nošķirama, ir nepieciešama visu valsts militārās aizsardzības instrumentu un resursu gatavība ātri pāriet no ikdienas režīma uzdevumu izpildes uz krīzes un kara laika uzdevumu risināšanu.

Valsts aizsardzības sistēmai ir jānodrošina efektīva reaģēšana uz iespējamu negaidītu vai ierobežota brīdinājuma laika uzbrukumu un jāspēj pretoties agresijai konflikta sākotnējā fāzē. Sabiedroto spēku klātbūtne veicina spēju pretoties un uzņemt papildus NATO un sabiedroto spēkus.

Valsts augstāko amatpersonu lēmumu pieņemšanas efektivitāte un reaģēšanas ātrums, novēršot sākotnējos draudu avotus, kā arī reaģējot uz negaidītu ārēju militāru uzbrukumu, var būt izšķirošs Latvijas valstiskuma saglabāšanai. Tādēļ valsts augstākās amatpersonas tiek nodrošinātas ar nepieciešamajiem sakaru un citiem līdzekļiem. Tādēļ regulāri jāpilnveido amatpersonu zināšanas par krīzes vadības procedūrām, lai panāktu nepieciešamo lēmumu pieņemšanu bez kavēšanās.

Vienlaicīgi NBS komandierim ir pienākums ārēja apdraudējuma gadījumā īstenot militāras aizsardzības pasākumus, pat tad, ja augstākā valsts vadība ir kavēta pieņemt attiecīgus lēmumus. 

Iekšējās nekārtības, nemieri, kas tiek vadīti vai organizēti no ārpuses, izmantojot asimetriskās metodes, specvienības un izlūkdienestus, ir jāskata kā slēptais un nepieteiktais karš. Šādās situācijās lēmumi par apdraudējuma pārvarēšanu jāpieņem nekavējoties, primāri vēršoties pret specvienību un izlūkdienestu aktivitātēm. 

Bruņota konflikta vai kara gadījumā valsts militāro aizsardzību veic Aizsardzības ministrija un NBS, bet valsts civilās aizsardzības sistēma nodrošina atbalstu NBS un organizē civilās sabiedrības funkcionēšanu.

3.3.2. NBS uzdevumi un spējas

Lai nodrošinātu pašreizējā draudu situācijā un normatīvajos aktos noteikto NBS uzdevumu izpildi, nepieciešams attīstīt šādas NBS militārās spējas:

spēja ātri reaģēt, novērst un lokalizēt iespējamo apdraudējumu maksimāli tuvu tās izcelšanās zonai, efektīvi organizējot un plānojot miera laika struktūru, vienību ģeogrāfisko izvietojumu un uzdevumus;

militāro komandvadības, komunikāciju un informācijas tehnoloģiju sistēmu droša un nepieciešamības gadījumā decentralizēta darbība, kā arī to funkcionēšanas nepārtrauktība jebkuros apstākļos, t.sk., intensīvas elektroniskās karadarbības apstākļos.

spēja intensīvi un efektīvi pretdarboties pretiniekam ar augstas kaujasspējas apbruņojumu un tehnoloģijām, prioritāri garantējot NBS sauszemes komponentes pilna spektra operacionālo rīcībspēju (kaujas, kaujas atbalsta un kaujas nodrošinājuma) un aizsardzību, īpašu uzmanību pievēršot efektīvu izlūkošanas, pretgaisa aizsardzības, prettanku, taktiskās mobilitātes un pret-mobilitātes spēju nodrošināšanai;

spēja pretdarboties pretiniekam konvencionāli un asimetriski, tai skaitā neitralizēt pretinieka asimetrisko karadarbību, speciālās un desanta operācijas. Šī uzdevuma izpildes ietvaros NBS nodrošina pretinieka militāras iniciatīvas un darbības efektīvu bloķēšanu, demoralizē pretinieku un nodara maksimāli iespējamu postījumu tā kaujas spējām;

garantēta uzņemošas valsts atbalsta infrastruktūras un pieejas ceļu pieejamība, drošība un aizsardzība jebkuros apstākļos;

Aizsardzības ministram ir tiesības autorizēt kritiskās infrastruktūras objektu iznīcināšanu, ja to prasa NBS operacionālā nepieciešamība;

spēja izvērst militāru pastiprinājumu robežas kontroles un aizsardzības nodrošināšanai, īpaši vēršoties pret specoperācijām un ieroču nelikumīgu tranzītu pāri valsts robežām valsts apdraudējuma gadījumā;

augsta militāra savietojamība, integrācijas un sadarbības spēja ar NATO sabiedroto spēku struktūrām un kaujas struktūrām vienotai operacionālajai darbībai;

stratēģiskās komunikācijas spēju pieejamība, gan nodrošinot valsts aizsardzībai kritiski nepieciešamās informācijas pieejamību sabiedrībai, gan aizsargājot valsts informatīvo telpu miera un kara gadījumā.

Ņemot vērā izvirzītos uzdevumus un militāro spēju prasības, NBS operacionālo spēju kodols ir sauszemes spēku, t.sk. Zemessardzes komponente un Speciālo uzdevumu vienība, agrās brīdināšanas spējas, gaisa telpas novērošana un pretgaisa aizsardzība. Šo vienību un spēju attīstība ir prioritāte NBS resursu plānošanā. Pārējo spēju attīstība ir cieši saistīta ar atbalsta sniegšanu sauszemes operācijām un uzņemošās valsts atbalsta spēju nodrošināšanu.

Krīzes gadījumā būtiska ir apgādes sistēmas atbilstība NBS vajadzībām jebkuros apdraudējuma apstākļos, nodrošinot vienību decentralizētu darbību. NBS veido nepieciešamās materiāltehnisko līdzekļu, munīcijas un degvielas rezerves, lai nodrošinātu vienību apgādi krīzes un kara laikā.

3.3.3. Kolektīvā aizsardzība: mijiedarbība un iesaiste

Latvijas valsts aizsardzības stūrakmens ir NATO kolektīvas aizsardzības sistēma, kas nodrošina, ka uzbrukums Latvijai tiek uzskatīts par uzbrukumu visai aliansei. Latvija kolektīvās aizsardzības ietvaros sagaida NATO un sabiedroto individuālo atbalstu.

Latvija ir atbildīga par nepieciešamo valsts atbalsta nodrošināšanu sabiedroto spēku uzņemšanai miera un kara laikā. Sabiedroto spēku uzņemšanu nodrošināšana nepieciešamās infrastruktūras attīstība un pilnveidota savstarpējā spēju savietojamība starp nacionālajiem un sabiedroto bruņotajiem spēkiem.

Sniedzot ieguldījumu infrastruktūras attīstībā, koordinējot un nodrošinot sabiedroto spēku klātbūtni Latvijā, NATO papildina un pilnveido spējas uzņemt NATO un sabiedroto vienības Latvijas teritorijā.

Iepriekš noteikti nosacījumi par Latvijas teritorijā izvietoto sabiedroto spēku iesaisti uzbrukuma gadījumā, noteikta un pārbaudīta komandķēde starp nacionālajiem un sabiedroto spēkiem, iepriekš plānota, saskaņota un autorizēta nacionālo un sabiedroto bruņoto spēku rīcība ir priekšnosacījumi sekmīgai sabiedroto spēku uzņemšanai Latvijas teritorijā.

Latvijai jānodrošina nepieciešamais atbalsts sabiedroto spēku izvēršanai valsts teritorijā krīzes gadījumā, tajā skaitā, nepieciešamās teritorijas spēku izvietošanai un tautsaimniecības atbalstu ienākošo spēku uzturēšanai.

3.3.4. Latvijas ieguldījums kolektīvajā drošībā

Ņemot vērā stratēģiskas drošības vides izmaiņas, nozīmi iegūst sabiedroto vienotība, solidaritāte un gatavība kolektīvas aizsardzības saistību īstenošanai, nekavējoties reaģējot uz jebkura veida apdraudējumu.

Uzbrukuma gadījumā pret NATO dalībvalsti Latvija sniedz nepieciešamo atbalstu, iesaistoties karadarbībā ar tai pieejamajiem līdzekļiem. NBS kaujas spēju attīstībā tiek ievērotas NATO militāro spēju attīstības vadlīnijas un prasības.

Latvijas interesēs ir veicināt NATO reaģēšanas spējas un sabiedroto spēku savietojamību, tādēļ jau kopš iestāšanās aliansē Latvija aktīvi piedalās NATO reaģēšanas spēkos, kas ir sākotnējie spēki krīžu risināšanā un kolektīvās aizsardzības nodrošināšanas operācijās.

Latvija veicina NBS vienību izvēršanas spēju attīstību atbilstoši NATO kopīgajai politikai, tai skaitā piedaloties Sevišķi ātras reaģēšanas spēku grupējumā atbilstoši dažu dienu augstākās gatavības standartiem. NBS jāuztur gatavība piedalīties NATO vadītajās pilna kaujas spektra operācijās ar kājnieku bataljona kaujas grupu līdz sešiem mēnešiem bez rotācijas vai arī apakšvienībām, kas nepārsniedz divas kājnieku rotas, vai līdzvērtīga lieluma specializētajām apakšvienībām uz laiku līdz sešiem mēnešiem ar rotāciju. NBS jūras spēku flotilei jānodrošina gatavība piedalīties NATO augstas gatavības spēku pretmīnu cīņas operācijās. Latvija plāno regulāru iesaistīšanos arī ES kaujas grupās.

Latvijas saistību izpilde un iesaiste citos reģionos ārpus valsts teritorijas ir atkarīga no valsts apdraudējuma līmeņa, iespējām konkrētā apdraudējuma situācijā, kā arī spējām un resursiem, kas paliktu valsts aizsardzības vajadzībām, t.sk., izvērtējot sabiedroto klātbūtnes faktoru.

Latvijai jāiegulda kopējos kolektīvās aizsardzības spēju projektos, kas nodrošina visām valstīm kopīgi izmantojamus aizsardzības instrumentus.

Būtisks kolektīvās aizsardzības sistēmas elements ir savstarpējā sabiedroto spēku savietojamība, kas tiek attīstīta ar dažādu starptautisko mācību un vingrinājumu palīdzību. Latvija aktīvi piedalās militārajās mācībās, kas notiek ārpus Latvijas teritorijas.

Latvija deleģē pārstāvjus NATO struktūrās visos līmeņos, lai stiprinātu aliansi un pārstāvētu Latvijas intereses.

Latvijas ieguldījums veicina NATO kopējā finansējuma izmantošanu alianses izvēršamo spēju attīstībai, efektīvai NATO krīžu reaģēšanas sistēmas darbībai, spējai laicīgi identificēt un prognozēt iespējamo apdraudējumu. Latvijai ir būtiski nodrošināt NATO infrastruktūras palielināšanos tās teritorijā.

3.3.5. Valsts aizsardzībai nepieciešamie resursi

3.3.5.1. Aizsardzības budžets

Valsts aizsardzības spēju attīstības priekšnoteikums ir atbilstoša aizsardzības finansējuma nodrošināšana. Spēja ieguldīt aizsardzībā liecina ne tikai par starptautisko saistību izpildi, bet arī demonstrē valsts spēju uzņemties atbildību par valsts aizsardzību atbilstoši draudu līmenim.

Latvijas apņemšanās ir aizsardzības izdevumu palielināšana līdz 2% no iekšzemes kopprodukta līdz 2018. gadam un šī finansējuma apjoma saglabāšana turpmākajos gados. Atbilstoši NATO definīcijai šie resursi var tikt izmantoti vienīgi aizsardzības vajadzībām. Latvijai jāpieturas pie sabalansētas aizsardzības izdevumu struktūras, attiecīgi atvēlot mazāk nekā 50% personāla un administratīvajiem izdevumiem, 30% uzturēšanas izdevumiem un vismaz 20% jauna ekipējuma iegādei.

3.3.5.2. Personāls

Lai spētu pildīt noteiktos valsts aizsardzības uzdevumus, nepieciešama NBS skaitliskā sastāva palielināšana, kas primāri vērsta uz NBS operacionālo spēju stiprināšanu. NBS struktūra tiek balstīta uz kaujas vienībām un to darbībai nepieciešamo kaujas atbalsta, kaujas nodrošinājuma un vadības elementiem. NBS miera laikā uztur 17500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 6500 profesionālā dienesta karavīrus, 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.

Savukārt NBS struktūras operacionālās komponentes stiprināšana prasa būtiski uzlabot rekrutēšanas kapacitāti, ieviest elastīgākus atlases kritērijus un pielāgot profesionālo karavīru apmācību programmas, ņemot vērā demogrāfiskās un fiziskās sagatavotības tendences Latvijā. Īpaši svarīgi sekmēt Jaunsardzes kustības tālāko attīstību, veicinot Jaunsardzes popularitāti jauniešu vidū, kā arī stiprinot motivāciju un nodrošināt dažādas iespējas turpināt jauniešu un arī plašākas sabiedrības iesaisti valsts aizsardzībā – piedaloties militārās apmācības kursos, nometnēs, stājoties Zemessardzes rindās vai dienestā NBS.

Nepieciešams nodrošināt Zemessardzes apmācības, piedāvājot elastīgu un pievilcīgu iesaistes sistēmu. Darba devēju izpratne par zemessargu apmācību nepieciešamību, nodrošinot darbiniekiem draudzīgākiem darba laika nosacījumiem valsts aizsardzības pienākumu izpildes laikā, nodrošina zemessargu pilnvērtīgu apmācību.

Veicinot NBS struktūras ilgtspēju un kapacitāti, tiek stiprināta kvalificētu un pieredzējušu speciālistu motivācija un saglabāšana dienestā NBS. Šai sakarā ir jāveic karavīru sociālo garantiju sistēmas paplašināšana, kā arī jāuzlabo tās sasaiste ar personāla karjeras un profesionālās izaugsmes kritērijiem, balstoties uz militārajam dienestam nepieciešamo zināšanu, operacionālās pieredzes un kvalifikācijas līmeni.

Lai veicinātu valsts aizsardzību, nepieciešams pilnveidot mobilizācijas sistēmu, risinot gan personāla mobilizācijas jautājumus, gan nodrošinot nepieciešamos tautsaimniecības resursu pieejamību NBS valsts apdraudējuma gadījumā. Svarīgi nodrošināt valsts kontroli pār kritisko infrastruktūru, īpaši komunikāciju jomā, valsts apdraudējuma situācijā. Aizsardzības ministrijai būtu prioritāra loma mobilizēto resursu izmantošanā krīzes un kara gadījumā.

3.3.5.3. Militārā rūpniecība

Ņemot vērā Latvijas ģeogrāfisko situāciju, Latvijai nepieciešams turpināt attīstīt konkurētspējīgu militāro rūpniecību, kas krīzes apstākļos samazinātu valsts atkarību no citu valstu munīcijas un ekipējuma piegādēm, ļaujot autonomi nodrošināt valsts aizsardzības minimālās prasības. Tādejādi vietējās industrijas attīstība sniedz ieguldījumu valsts aizsardzības militāri operacionālo vajadzību nodrošināšanā.

Nepieciešams nodrošināt vietējās zinātniski pētnieciskās bāzes izmantošanu NBS spēju attīstībai, uzņemoties iespējamos riskus, kas var rasties pētnieciskajā procesā un tehnoloģiju, ražošanas ieviešanā.

4. Noslēguma jautājumi

NBS attīstības plāns un šī koncepcija ir pamats vidēja termiņa plānošanas dokumentiem, tostarp aizsardzības ministra izdotām vadlīnijām valsts aizsardzības sistēmas attīstībai un nākamā gada budžeta plānošanai.

NBS attīstības plānošanas procesam ir jānodrošina koncepcijas īstenošanas pēctecība. Šī procesa ietvaros ir būtiski identificēt kritiskās NBS spējas valsts aizsardzības pamatuzdevumu izpildei.

Valsts aizsardzības koncepcijas ieviešanu nodrošina valsts institūcijas atbilstoši savai kompetencei un normatīvajos aktos noteiktajiem uzdevumiem.

Aizsardzības ministrs uz koncepcijas pamata izdod vadlīnijas NBS komandierim par galvenajiem principiem Valsts aizsardzības operatīvā plāna plānošanai.

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumu Saeima Valsts aizsardzības koncepciju apstiprina ne retāk kā reizi katrā sasaukumā līdz sava otrā darbības gada 1.oktobrim.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

FotoĻoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā, draud pasaulei ar atomieročiem (!!!), Eiropas Savienība noslīkusi ciniskā reālpolitismā - sludina demokrātiju, bet ļauj agresorvalsts Krievijas izvarotajai Ukrainai noasiņot.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...