Iesaki rakstu: 
Aizsardzības ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu ieviest Valsts aizsardzības dienestu. Strauji mainīgā drošības vide Eiropā un pasaulē, nepieciešamība izvietot Latvijā papildus sabiedroto spēkus, kā arī palielināt Latvijas bruņoto spēku skaitlisko sastāvu un valsts aizsardzībā iesaistīto iedzīvotāju skaitu (nevaram prasīt citiem mūs aizstāvēt, pašiem to nedarot) ir galvenie motīvi šādam solim. Manuprāt, Aizsardzības ministrijas iniciatīva ir labs pamats diskusijai sabiedrībā, Saeimā un valdībā. Būtiskākais ir detaļas un izpildījums, arī jautājumi, uz kuriem jārod atbildes. Būtu svarīgi vērtēt šādus aspektus.
Pirmkārt, daudziem atmiņā ir padomju vai atjaunotās neatkarības pirmie gadi, kad obligātais militārais dienests (OMD) “slimoja” ar vairākām kaitēm: “ārpusreglamenta attiecības”, vājš instruktoru sastāvs, “zemē nomests gads” utt. Kopš tā laika daudz ūdeņu aiztecējis, un mūsu bruņoto spēku profesionalitāte ir pavisam cita. Tāpēc ir būtiski, ka Valsts aizsardzības dienests ne tikai prasa no pilsoņa pienākuma izpildi, bet arī dod sajūtu, ka gads pavadīts jēgpilni gan valsts labā, gan savas izaugsmes veicināšanai. Motivācijai ir nozīme, te ir labi, ka pirmajos gados tiek domāts par pakāpenisku pieeju.
Otrkārt, izaicinājums būs jauniešu veselības stāvoklis un izglītības līmenis (bija laiks, kad daļa no OMD tika pavadīta, lai pabeigtu pamatskolas kursu vai apgūtu valsts valodu), arī tas, ka tuvākajos gados arvien krasāk izjutīsim demogrāfiskās bedres efektu, tādēļ skaidri definēti dienesta atlases kritēriji ir svarīgi.
Treškārt, dienesta raksturs, cik tas būs visaptverošs, izloze (labi, ka Aizsardzības ministrija piedāvā vairākas dienesta iespējas), taču atvērts jautājums ir, kā, piemēram, iesaistīt ārpus Latvijas dzīvojošos pilsoņus. Ko darīt ar tiem, kas ir krimināli sodīti? Armija nav “pāraudzināšanas iestāde”, izņēmumu plašums utt.
Ceturtkārt, kopš 18.-19.gadsimta karaklausība ir viens no veidiem, kā veicināt politiskas nācijas attīstību, jo dien visi Latvijas pilsoņi, bet process nenotiek automātiski, arī te ir rūpīgi jāpiestrādā. Piektkārt, vai dienesta obligātumu attiecināt uz sievietēm? Tas ir karstais “tvitera jautājums”. Uzskatu, ka Aizsardzības ministrijas piedāvājums sievietēm iestāties brīvprātīgā kārtā ir samērīgs un saprātīgs. Tas nodrošina līdztiesību, bet respektē arī nianses.
Sestkārt, dienesta un sadzīves apstākļi un regulāra pēcdienesta apmācība. Cilvēkam ir jāzina sava vieta krīzes vai kara gadījumā.
Pēc būtības Aizsardzības ministrijas piedāvājums ir sava veida jauna līguma projekts starp valsti un sabiedrību mūsu kopējās drošības stiprināšanai, katra detaļa, pants un komats ir svarīgi, kļūdas var dārgi maksāt, tādēļ apsveicama ir diskusija nevis lozungu, bet izsvērtu argumentu līmenī. Piedāvājums ir interesants un inovatīvs, bet tam ir jāgūst plašs atbalsts un izpratne, sākums ir labs, bet kļūdīties nedrīkstam.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
