Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

Valdības vasaras darbi

Fanija Golda
05.08.2019.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Parasti vasara ir atvaļinājumu laiks, kad visi atpūšas un priecājas par dzīvi. Atšķirībā no citiem gadiem šovasar politiķiem nesanāk īsti izbaudīt atvaļinājumu. Papildus kaislībām Rīgas domē, kad tā arī nevar saprast, vai izdosies ievēlēt jaunu Rīgas mēru vai tomēr labāk gatavoties ārkārtas vēlēšanām, negaidīti radušies arī vairāki konflikti, no kuriem valdošo partiju politiķiem neizdosies atbrīvoties un nāksies kaut ko darīt, lai tos atrisinātu.

Arvien atraktīvāka kļūst situācija ap NEPLP un sabiedriskajiem medijiem. Radio vadībai nav izdevies panākt vienošanos ar Radio Ziņu dienestu, kas ir atteicies no mediācijas pakalpojumiem un mēģinājumiem sarunu ceļā vienoties ar vadību.

Ziņu dienesta žurnālisti joprojām uzskata, ka žurnālisti nesaņem pienācīgu atalgojumu par paveikto darbu un strādā vairāk, nekā paredzēts. Pēc viņu domām, Ziņu dienests tiek apzināti vājināts, lai to varētu politiski ietekmēt. Radio vadība ir iesniegusi prasību NEPLP par finansējuma piešķiršanu nākamajam gadam, lai palielinātu algas žurnālistiem.

Tiek gaidīts, kad NEPLP iesniegs priekšlikumu nesen ieceltajam kultūras ministram Naurim Puntulim par situācijas atrisināšanu radio un televīzijā, kā arī par priekšlikumiem darbībai nākamajiem gadiem. Tikai tad Kultūras ministrija virzīšot savus priekšlikumus izskatīšanai valdībā un Saeimā.

Savu viedokli ir izteicis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš. Atceroties, cik aktīvi Kaimiņš karoja pret žurnālistiem iepriekšējā Saeimā un gribēja likvidēt “Radio 5”, ir interesanti vērot, kā viņš ir mainījis savu retoriku.

Nesen Kaimiņš aicināja NEPLP un Latvijas radio vadību divu nedēļu laikā rast jēgpilnu risinājumu radio darba nodrošināšanai. Kaimiņš neesot apmierināts ar esošo situāciju un lemšot par atbilstošu rīcību, ja netiks rasts risinājums. Kaimiņš uzskatot, ka esot pēdējais brīdis NEPLP apzināties situācijas nopietnību. Līdzīgi izteikumi dzirdēti arī no citiem Saeimas deputātiem.

Gribētos ticēt, ka šādām politiķu aktivitātēm būs arī kādi uzskatāmi rezultāti, lai gan gadiem ilgi vērojamā bezdarbība šajā jomā liek diezgan skeptiski skatīties uz iespējamo risinājumu atrašanu Kaimiņa prasīto divu nedēļu laikā.

Šovu vēl interesantāku padara arī NEPLP, kas regulāri sniedz dažādus paziņojumus. Pēdējās nedēļas laikā īpaši ir izcēlusies NEPLP vadītāja Dace Ķezbere. Nevar saprast, vai viņa skaidri apzinās, ko runā un ko īsti vēlas pateikt sabiedrībai.

Smieklīga ir viņas koķetēšana ar iespējamo atkāpšanos no amata kaut kad septembrī – neviens neliedz viņai rakstīt atlūgumu arī tagad, ja viņa tiešām ir gatava šādai rīcībai. Vai Ķezbere gaida, ka tauta sāks lūgties, lai viņa paliek savā vietā un turpina vadīt NEPLP? Varbūt Ķezbere cer, ka notiks piketi ar lozungiem “Rokas nost no Ķezberes” vai līdzīgiem saukļiem?

Mazliet šokējoši ir Ķezberes izteikumi, ka viņa vairs nejūt valdības atbalstu un viņai nav neviena, ar ko runāt valdībā, jo tajā vairs nestrādā ZZS. Tagad viņai vairs neesot, ar ko runāt, jo viņa ir ZZS biedre. Tāpēc arī viņai tiekot veikti uzbrukumi.

Tiešāku atzīšanos par politisko ietekmējamību jau ir grūti izdomāt, un gribas jautāt, piemēram, cik bieži viņa apsprieda mediju politiku ar ZZS līderiem Augustu Brigmani, Armandu Krauzi vai ZZS kuratoru Aivaru Lembergu. Šādi Ķezberes izteikumi liecina, ka viņa tiešām nav piemērota NEPLP vadīšanai un viņai vajadzētu izvērtēt, ko runāt dažādās intervijās.

NEPLP darbība tikusi bieži kritizēta. Pēc neveiksmīgā mēģinājuma iecelt jaunu Latvijas televīzijas valdi no amata atkāpās Gunta Līdaka. Diemžēl notikumi Latvijas radio liecina, ka NEPLP nespēj pildīt tai uzticētos pienākumus un tikai vairo haosu sabiedriskajos medijos.

Par gatavību iesaistīties sabiedrisko mediju problēmu risināšanā uzreiz pēc ievēlēšanas paziņoja prezidents Egils Levits. Cerams, ka viņš pildīs šo solījumu un iesaistīsies problēmu risināšanā. Levits jau ir paziņojis, ka 19.augustā rīkos diskusiju par mediju politiku. Tad būs labāk redzams, vai tā būs tikai skaista parunāšanās par šo tematu. Gribētos cerēt, ka Levita aktivitātēm būs arī kāds taustāms rezultāts, kas tiešām palīdzēs risināt sen ielaistās problēmas mediju vidē.

Otra problēma, kas šovasar negaidīti radās valdībai, ir Latvijas Universitātes rektora vēlēšanas un plānotā apstiprināšana valdībā. Pret Indriķa Muižnieka atkārtotu apstiprināšanu kategoriski ir izteikusies izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Viņa uzskata, ka rektora vēlēšanās bijuši nopietni procesuāli pārkāpumi. Lēmumu par Muižnieka apstiprināšanu valdība izskatīs augustā, un tad arī būs redzams, cik nopietni patiesībā ir Šuplinskas minētie pārkāpumi.

Akadēmiskā vide Latvijā ir viena no konservatīvākajām un noslēgtajām vidēm. Latvijas likumi paredz, ka katra augstskola pieņem savu satversmi un darbojas kā neatkarīga institūcija.

Protams, ir pareizi, ka profesori un zinātnieki paši lemj par savu pārvaldības modeli un izvēlas savas augstskolas vadītājus. Tomēr ir arī skaidrs, ka tik noslēgta sistēma kavē jaunu speciālistu ienākšanu augstskolās un zināmā mērā nodrošina komfortablu dzīvi tagadējiem vadītājiem, šādā veidā veicinot stagnāciju augstskolās.

Daudzie skandāli, kas pēdējā laikā ir saistīti ar Latvijas Universitāti, kaitē tās prestižam un darbībai. Šķiet, ka šoreiz likmes tiešām ir augstas, ja rektora vēlēšanas vairāku mēnešu laikā pavada neskaitāmi skandāli.

Izteiktas dažādas versijas par patiesajiem iemesliem, kas radījuši neierastu situāciju Latvijas Universitātē, ļaujot plaši izvērsties tajā esošajiem skandāliem. Tautā runā, ka viens no iemesliem varētu būt plānotā universitātes īpašumu pārdošana un attiecīgi finansējuma plānošana turpmākajiem gadiem.

Papildus skandāliem ar rektora vēlēšanām uzmanību Latvijas Universitātei piesaistīja arī pēkšņā Nacionālās apvienības politiķes Baibas Brokas pieņemšana darbā citā amatā pēc KNAB veiktajām aktivitātēm. Kaut arī Broka jau nākamajā dienā paziņoja, ka atstās arī šo amatu, tomēr šī situācija atkal liek uzdot jautājumus, kas īsti notiek Latvijas Universitātē. Zinot, ka valdība vēl nav pieņēmusi lēmumu par Muižnieka apstiprināšanu rektora amatā, nav saprotams, kāpēc vajadzēja radīt vēl vienu ažiotāžu ap universitāti.

Negaidītie vasaras pārsteigumi neļaus politiķiem ierasti atsākt darbu pēc atvaļinājumiem. Politiķus sagaida vairāki vasaras darbi, ko ir sagādājuši vasaras pārsteigumi. Šoreiz neizdosies atlikt tos malā cerībā, ka gan jau situācija kaut kā nomierināsies un atrisināsies pati. Vajadzēs tomēr darboties aktīvāk, lai rastu vismaz kaut kādu risinājumu konfliktiem medijos un Latvijas Universitātē.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Koncepcija „Harmoniska Latvija. Taisnīgāka sabiedriskā iekārta”

FotoGatavojot šo projektu, par pamatu ņēmu Vācijas Brēmenes zemes satversmi. Domājot par Stradiņu dzimtas dzimto novadu Sēliju, Brēmenes zemi var ņemt par paraugu.
Lasīt visu...

21

Protestēšanas nosacījumi

Foto2019.gada 31.augustā internetā tika ievietota informācija par socioloģiskās aptaujas rezultātiem. Sociologi noskaidroja tautas velmi protestēt pret politiski sliktiem lēmumiem.
Lasīt visu...

12

Viedoklis un fakti par mūsu labklājību

FotoJautājums: kas notiktu, ja šodien beigtos Eiropas Savienības (ES) fondu nauda? Atbilde: Latvijas ekonomika sabruktu pilnībā, un 2008. gada krīzi mēs atcerētos kā "treknos gadus".
Lasīt visu...

15

Ņemot vērā aizturētā Saeimas deputāta stulbumu, viņam tika sasolīti zelta kalni, kā Juta un Juris viņu izglābs…

FotoKāda pasaka. Pirms aptuveni pusotra gada notika skaļākā Saeimas deputāta aizturēšana valsts vēsturē. Uz Saeimas kāpnēm, ar milzīgām kratīšanām un pasēdēšanu “Septītajās debesīs”. Šīs operatīvās darbības veica tā saucamā Jutas grupa jeb cilvēki, kuri daudzus gadus ir bijuši Jutas un Jura ietekmē.
Lasīt visu...

12

Ko VDK darīja pēc 1986.gada?

FotoŠobrīd masu medijos tiek izplatīts viedoklis, ka "neko". It kā ķerstījuši ārzemju spiegus un vietējos liela mēroga zagļus. Politiskās vajāšanas esot pārtrauktas. Patiesībā tie ir meli. Politiskās vajāšanas turpinājās, tikai jau "smalkākā" manierē - izmantojot psiholoģisko teroru.
Lasīt visu...

21

Pamiers valdošajā koalīcijā

Foto13.septembrī – piektdienā, kad bija vērojams pilnmēness, Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš informēja iedzīvotājus, ka ir panākta vienošanās par nākamā gada budžetu. Pirms nedēļas pēc Jaunās konservatīvās partijas prasības valdība uz nedēļu atlika lemšanu par papildu finansējuma novirzīšanu ministriju prioritārajiem pasākumiem.
Lasīt visu...

21

Latvijas Universitāte degpunktā. Un turpmāk?

FotoAp Latvijas Universitāti ir sakurti sārti, un liesmas jau skar tās iekšieni, lai gan šī gada pavasarī nelikās, ka var notikt kaut kas tāds.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par atkritumu krīzi

Esmu atkārtojis N reizes un atkārtošu vēlreiz - cilvēki, domājiet kā nodrošināt sevi ar dzīves pamatelementiem. Tie ir mājvieta, ūdens, pārtika, elektrība, degviela......

Foto

Cilvēciskuma līkloči. 5. Absurda tirānija un iegūšana savā īpašumā

Brīdināšana par absurda tirāniju nav analītiskais beztaktiskums vai konspiroloģiska tēma līdzīgi konspiroloģijā iecienītajai “pasaules valdnieku” tēmai. Brīdināšana...

Foto

Vai par šāda veida balagāna organizēšanu valsts iestādē, kāda ir Valsts robežsardze, kādam nav jāsaņem bargs sods?

Kā izriet no publikācijas par centralizēto parakstu vākšanu robežsardzē...

Foto

Karteļa dēļ tā dalībniekiem - lielajiem būvniekiem - vairs nav tik lielas vajadzības pirkt politiķu “pakalpojumus”

Karteļa pazīmes Latvijas būvniecības tirgū bija redzamas jau sen -...

Foto

Par Timati un viņa putinkrekliņiem „Alfā”: kas ir kas

Ceturtdien tirdzniecības centrā “Alfa” Rīgā, tika atklāts “Black Star Wear” apģērbu veikals.(1) (2) Zīmola īpašnieks un reklāmas...

Foto

Tvaiks

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk....

Foto

Perversā solidaritāte

Pirms deputātu balsojuma Saeimā “nācijas tēvs/pravietis” teica: “Ir trīs virzieni, par kuriem kopējā labuma vārdā es gribu domāt un pārliecināt savas prezidentūras gados. [..] Šie...

Foto

Mēs Latviju pārvaldām koleģiāli: valsts prezidenta Egila Levita uzruna Saeimas 2019. gada rudens sesijas atklāšanā

Ļoti cienījamās Saeimas deputātes! Augsti godātie Saeimas deputāti! Dāmas un kungi!...

Foto

Atklāta vēstule par notiekošo „Olainmed” un arī „Olainfarm”

2019. gada augusta mēnesī pret mūsu gribu esam ievilkti nesaskaņās starp "Olainfarm" valdi un "Olainmed" bijušo vadību Darju...

Foto

Godīgums kā cilvēkus vienojoša ideja

Klausoties valstsvīru runas par to, kas cilvēkiem būtu jādara, lai dzīve kļūtu labāka, atmiņā visvairāk iespiedušies negatīva rakstura ieteikumi un spriedumi...

Foto

Jaunā konservatīvā partija cīnās par ietekmi valdībā

Visās valdošajās koalīcijās ir bijusi partija, kas darbojas kā iekšējā opozīcija. Daudzās valdībās šo lomu pildījusi Nacionālā apvienība, regulāri...

Foto

Aicinām iedzīvotājus neslēgt līgumus ar AS „Tīrīga”

Rīgas Apkaimju alianse kategoriski iebilst pret atkritumu apsaimniekošanas monopola izveidi Rīgā Iedzīvotāji aicināti neslēgt līgumus ar AS "Tīrīga"...

Foto

Ikonu nomaiņa - vissāpīgākais process

Cilvēki jau no bērnības ir pieraduši, ka ir autoritātes, kurām jātic un kurām jāklausa – vecāki, skolotāji, jau vēlāk vadītāji un priekšnieki....

Foto

Absurds ap Rimšēviču

Par valstiskās suverenitātes trūkumu un latviešu necienīgo stāvokli savā zemē, kā arī par šī necienīgā stāvokļa izraisītajām nelietībām uzskatāmi liecina absurds ap Ilmāru...

Foto

Bankas, banciņas un droši paredzamais PC: prātojums pēc "Norvik/PNB" aizvēršanās

Neizbēgamajam blīkšķim mūsu banku un banciņu saimniecībā ļoti piemēroti ir LPSR Tautas dzejnieka Ojāra Vācieša vārdi,...

Foto

Eiroparlamentārieša aicināšana uz inaugurāciju, neievērojot viņa rīcību, kas neatbilst LR Satversmē noteiktajam, ir šādas antikonstitucionālas rīcības faktiska atbalstīšana

Valsts prezidents ir valsts amatpersona, bet inaugurācija ar...

Foto

Sākušies Burova laiki Rīgas domē

19.augustā par “Gods kalpot Rīgai” pārstāvi Oļegu Burovu kā Rīgas domes mēru nobalsoja 35 no 60 deputātiem. Tas nozīmē, ka vismaz...