Valdības organizētās zādzības ir skaitāmas tūkstoškārt lielākos eiro skaitļos nekā sertifikātu pārdošana

Pavļuts un Golubeva publisku pasākumu „mediķi pārdod vakcinācijas sertifikātus” ar vainīgo apcietināšanu un asarainām intervijām veica piektdienā, 13. datumā, pie kam pievakarē, lai šī ziņa paliktu par galveno vēl vismaz divas brīvdienas un lai pasākums sakristu ar Aglonas Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētkiem.

Bija noorganizēti kauninātāji, kas nosodīja šo tirdzniecību ar vakcinācijas sertifikātiem, un slavinātāji ministru viedajai rīcībai.

Tā, protams, ir tikai sagadīšanās, ka Pavļuts un Golubeva pārstāv vienu partiju un abiem ir nelielas problēmas – Pavļutam ar vakcināciju, bet Golubevai ar Austrumu robežu. Vai viņi nezināja jau iepriekš par ceturtdaļas Latvijas iedzīvotāju vēlmi iegūt sertifikātu bez pašas vakcinācijas? Zināja. Arī par sertifikātu pārdošanu zināja, bet pagaidīja piektdienu.

Par to, ka Eiropā notiek vakcinācijas dokumentu viltošana, es rakstīju jau 7. jūlijā (biju atgriezies no Berlīnes, raksts tika publicēts ar nosaukumu „Pavļuta vakcīnu loterijas bizness” vai citiem nosaukumiem četros portālos), nelielu daļu citēšu:

„Vācijā piedāvājums izlozēt balvas vakcinētajiem ir izskanējis dažus mēnešus iepriekš. Maksa Planka institūta nostāja ir bijusi, ka šāda kārtība palielinās viltojumu skaitu – jau tā Eiropā uzplaukstot vakcinācijas dokumentu viltošana, citiem vārdiem sakot – nevakcinējas, bet iegūst dokumentu. Visčaklāk izlozei piesakoties tie, kuru vakcinācijas dokuments esot apšaubāms.

Vācieši apgalvoja, ka falša vakcinācija visvieglāk esot izdarāma kaimiņvalstīs un viņi ar aizdomām skatoties uz vāciešiem, kas it kā ir vakcinējušies Polijā. Protams, maniem kolēģiem šim apgalvojumam nebija pierādījumu, bet viņi teica, ka šobrīd visvieglāk saņemt vakcinācijas sertifikātu, neiepotējot pašu vakcīnu, esot, pārbraucot kaimiņvalsts robežu. Katrā valstī pierobežā esot tādi gadatirgus pasākumi vai lielveikala medpunkts, kur notiekot apšaubāma vakcinācija. Un atkal – kolēģiem tie bija tikai pieņēmumi, bet es aizdomājos – kāpēc pēkšņi Latvijā vakcinācija (ļoti nopietnu medikamentu ievadīšana) ir no ģimenes ārsta kabineta aiznesta uz krāmu tirdziņu.”

Vai vācu policisti nezina, ka Vācijā ļoti daudziem cilvēkiem, ieskaitot medicīnas darbiniekus, nav ticības vakcinācijai pret Covid–19 un dažādos veidos tiek meklēti risinājumi saņemt sertifikātu bez vakcinēšanas? Esmu pārliecināts, ka vācu policisti šo lietu zina itin labi, ja jau to mierīgā gaisotnē stāsta vācu ārsti. Bet neizskatās, ka vācu policisti maskās ieskrien medmāsas kabinetā, šauj griestos, uzliek māsai un viņas līdzzinātājiem roku dzelžus, bet lejā pie prakses durvīm stāv Bundestāga deputāti un aplaudē.

Atkārtošos – pats esmu vakcinēts, kaut man bija pārliecinošs antivielu titrs. Es ticu vakcīnām un uzskatu, ka modernās mesendžera vakcīnas ienāks mūsu medicīnas ikdienā un jau šajā desmitgadē līdzīgas vakcīnas būs gan pret vēzi, gan pret paaugstinātu holesterīna līmeni, nerunājot par to, ka daļa no labi zināmajām difterijas, stingumkrampju, cūciņu un masalu vakcīnām mainīsies. Bioloģiski preparāti gūs daudz plašāku pielietojumu ķīmisko preparātu un alkoloīdu vietā. Pateicoties šādai medicīnas attīstībai, cilvēku vidējais dzīves garums pieaugs vēl par vairākiem gadiem.

Tātad – es neiebilstu pret vakcīnu, bet iebilstu pret vakcinācijas politizāciju, vakcinācijas iznešanu no medicīnas iestādes uz autobusu, krāmu tirgu un kapu svētkiem, pret medicīnas vulgarizāciju. Kamēr vakcinācija notika slimnīcas vai veselības centra vakcinācijas kabinetā, ģimenes ārsta kabinetā vai citā atbilstošā medicīnas iestādē, cilvēku attieksme pret vakcināciju bija kā pret medicīnu.

Vēl pērn rudenī ļaudis ar cerībām gaidīja iespēju vakcinēties. Tiklīdz Pavļuts radīja Vakcinācijas biroju ar superalgām, reklāmas kampaņas par miljoniem, aplīmēja visus stabus ar „Lagzdiņa saliekto roku, sveicienam sen neredzētam dienesta biedram”, avīzi, ko sagatavoja par milzu naudu, bet neiemeta pastkastītēs, vārdu sakot – pārvērta vakcināciju par personisko vai partijas biznesu, ļaudis par vakcināciju sāka domāt biznesa kategorijās.

Eiropas valstu ārsti un epidemiologi tiešām daudz runā par to, ka notiek vakcinācijas falsifikācija, un tiek minēti skaitļi 1–6% robežās. Maksa Planka institūtā kolēģi man minēja, ka vāciešiem tas esot īpaši pamanāms otrās vakcinācijas gadījumā cilvēkiem, kam pēc pirmās devas bijusi alerģiska vai sāpju reakcija – ne pacients, ne medicīnas darbinieks nevēlas noskaidrot, vai līdzīga reakcija nebūs arī pēc otrās devas, tādēļ vakcīna netiek izlietota, bet dokumentēta kā lietota.

Tomēr nekur Eiropā līdz šim neesmu dzirdējis par vakcinācijas dokumenta pārdošanu par naudu. Tiesa, nekur es neesmu dzirdējis arī par Vakcinācijas biroju ar zelta podiem un vakcinācijas procesu, ko vada tikai cilvēki bez izglītības un pat bez nojausmas – ko dara. Latvijā par vienu vakcīnu ir iztērēts daudz vairāk naudas nekā vairumā Eiropas valstu, bet rezultāts ir – vājākā vakcinācijas aptvere Eiropā, ja nu neskaita Bulgāriju.

Tieši bezjēdzīgā vakcinācijas organizācija, nepārtrauktā baidīšana ar trešo un devīto vilni, nepārtraukti meli (mājsēde, sporta aizliegums, maskas bērniem, grāmatu tirdzniecības aizliegums utt.) ir galvenais iemesls, kādēļ sabiedrībā radīta pretestība vakcinācijai un parādījušies biznesa meklējumi – kā nevakcinēt un nopelnīt. Valdības mētāšanās ar naudu, izdalot mūsu bērnu un mazbērnu miljonus saviem biznesa partneriem, īpaši sabiedrisko attiecību sfērā, ir tieši tāda pati rīcība kā vakcinācijas sertifikātu pārdošana, tikai valdības organizētās zādzības ir skaitāmas tūkstoškārt lielākos eiro skaitļos. Pie vakcinācijas sertifikātu tirdzniecības vainojami ir tikai un vienīgi Pavļuts un Juhņēviča. Noziedzīgi ir Pavļuta paziņojumi, ka ģimenes ārsti nevakcinē, bet māsas pārdod sertifikātus.

Atkārtošos par vakcīnām. Vakcīnas ir ļoti nopietni bioloģiski medikamenti, ko ir jānozīmē ārstam, nevis kapelmeistaram. Vakcīnu saglabāšana un pārvadāšana, nodošana no vienas personas citas rokās (loģistika) prasa īpašus noteikumus – aukstumķēdi, sterilitāti, higiēnu. Bez šīs kārtības vakcīnas zaudē iedarbību – ja vakcīna ir atsaldēta un vēlreiz sasaldēta, ja nav iztērēta pietiekami ātri, ja atradusies saules gaismā utt., tā zaudē savas īpašības, un injicēta tiek vairāk vai mazāk aktīva ķīmiska viela, kas nerada imunitāti pret vīrusu.

Visus noteikumus par vakcīnām un vakcināciju nav viegli ievērot speciāli apmācītiem mediķiem slimnīcā, veselības centrā un slimnīcas vakcinācijas kabinetā, bet daudz grūtāk – tirgū, sporta sacensībās, kapu svētkos, kur nu vēl maršruta autobusā, ko Pavļuts sadomājis pārvērst par vakcinācijas punktu. Tas, ka Latvijā ar Covid–19 arvien vairāk saslimst vakcinēti cilvēki, liek domāt, ka viņi nav saņēmuši pilnvērtīgu vakcīnu (un viņi par to var pateikties Pavļuta un Juhņēvičas haosa aģentūrai).

Valdības noziedzīgā rīcība pret vakcināciju radīs smagas sekas nākotnē. Cilvēku šķelšana pēc pazīmes – vakcinētie pret nevakcinētajiem, kas ir tikai un vienīgi Pavļuta politkonstrukcija nākamajām vēlēšanām, radīs bailes arī no citām vakcīnām, samazinās bērnu vakcinācijas incidenci pret difteriju, stingumkrampjiem, tuberkulozi utt.

Krišjāni Kariņ! Ja Tev ir kaut mazliet atbildības pret savu valsti un iedzīvotāju veselību nākotnē – lūdzu, padzen Pavļutu!

Novērtē šo rakstu: