Vakcīnas mums tiek uzspiestas ar likumu, bet mūsu paraksts, ar kuru "brīvprātīgi" atsakāmies no tiesībām, tiek izspiests nelikumīgi
Lauris Galiņš03.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Valsts prezidents Egils Levits samelojās, stāstot, ka cilvēktiesības beigsies tiem, kas nevakcinējas. Patiesībā ir tieši otrādi - vakcinētie bija spiesti parakstīties, lai atteiktos no cietušā tiesībām (izmantot cietušā tiesības, ja būs problēmas), bet cietušā tiesības arī ir cilvēktiesību sastāvdaļa, un te ir viens āķis.
Valsts spiež vakcinēties it kā ar likumiskiem līdzekļiem, bet atteikties no tiesībām liek bez likuma Jums pašiem - parakstoties pirms vakcinācijas uz mums pirmsšķietami nenozīmīga noformētā dokumenta, kas izskatās kā aptaujas lapa, kura it kā ietver vien aptauju , bet faktiski ir Jūsu vienpusējs paziņojums par atteikšanos no cietušā tiesībām - tātad tas ir Jūsu pašu vienpusēji izdots akts.
Interesanti ir vēl kas cits, - ja Jūs pirms vakcinācijas neparakstāt neko, Jūs neviens nevakcinēs, tātad komplektā ar likumīgi izspiesto vakcināciju Jums ir jāparaksta arī brīvprātīga atteikšanās no tiesībām, kas nav likumīga bez Jūsu paraksta.
Vien retais zina, ka arī fašistiskās Vācijas koncentrācijas nometnēs visi ieslodzītie tur nokļuva "brīvprātīgi", par to parakstoties. Iespējams, šī iemesla dēļ uz koncentrācijas nometņu vārtiem bija rakstīts - "Darbs dara brīvu”. Protams, bija arī alternatīva neparakstīties un pieņemt nāvi kā normu uzreiz.
Personīgi man nav saprotams, kāpēc ar šo uzrakstu tiek uzskatīts, ka tiek aizskartas vien ebreju jūtas. Fašistu nāves nometnēs nokļuva arī citi, un visi parakstīja "brīvprātīgu" iestāšanos nometnēs – tieši tāpat kā tagad „brīvprātīgi” atsakās izmantot cietušā tiesības, ja būs problēmas pēc vakcinācijas.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
