Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar izvēlēties – ziemā atgūt vasarā tīklā nodoto elektroenerģiju vai arī to pārdot biržā par tirgus cenu. Turpmāk uzstādīto mikroģeneratoru īpašnieki visu saražoto elektroenerģiju varēs vai nu notērēt paši, vai arī pārdot biržā par aktuālo cenu, kas, būsim atklāti, ne vienmēr ir izdevīga.

Lieki piebilst, ka vīlušies ir daudzi, jo cenu svārstības elektroenerģijas tirgū acīmredzami nav iepriecinošas tiem, kuri plānoja sev uzstādīt lielākas vai mazākas saules paneļu sistēmas, cerot, ka tās ilgtermiņā ļaus kompensēt izdevumus. Ar problēmu mēģina cīnīties dažādi – vieni naktī mazgā veļu, citi pie elektrības tirgotājiem maina tarifu plānus, vēl kādi raugās dinamisko elektroenerģijas uzglabāšanas sistēmu virzienā. Taču kādi tad ir reālie risinājumi, lai maksātu par elektroenerģiju taisnīgāku cenu?

Elektrības cenu var mainīt arī bez tavas piekrišanas

Neapšaubāmi populārākais un vienkāršākais veids, kā šķietami “stabilizēt” elektroenerģijas cenu, ir izvēlēties tā saucamos “fiksēto tarifu” plānus, ko piedāvā dažādi elektroenerģijas tirgotāji. Taču arī viņu pašu apkopotā informācija liecina, ka ilgtermiņā, izvēloties fiksēto elektroenerģijas cenu, klienti maksā aptuveni par 15% dārgāk.

Tiesa, arī te minētā pārmaksa veidojas, ņemot vērā vien aktuālās elektroenerģijas cenas. Praksē tā ir vairākas reizes lielāka, jo daudzi lietotāji uz fiksētajiem tarifiem pārgāja vēl 2022. gadā, kad sākās karš Ukrainā. Tas izraisīja strauju cenu kāpumu, un fiksēto tarifu piedāvājumi no elektroenerģijas tirgotāju puses nebūt nebija tik izdevīgi kā šodien.

Tā, piemēram, vēl aizvien daudzi lietotāji, kas noslēdza ilgtermiņa līgumus tobrīd, arī šobrīd maksā par vienu kilovatstundu 24 centus (tolaik ļoti populārs tarifu plāns) un pat vairāk. Turpretī vidējā tirgus cena saskaņā ar Nord Pool biržas datiem par vienu kilovatstundu 2024. gada janvārī bija 11,7 centi, februārī – 7,5 centi, martā – 6,8 centi, aprīlī – 6,0 centi, bet maijā ir 7,6 centi.

Pārmaksa par šķietamo cenu “stabilitāti” ir acīmredzama, ļaujot uz tās rēķina pašlaik pelnīt turpat vai visiem elektroenerģijas tirgotājiem Latvijā. Tādēļ loģiska ir lietotāju vēlme atrast risinājumus, kas ļautu par elektroenerģiju maksāt taisnīgāku cenu. Un te pats vienkāršākais veids ir pārslēgt līgumu uz tā saucamo “dinamisko tarifu”, kas, kā jau tika minēts iepriekš, ilgtermiņā tik tiešām ir izdevīgāks.

Vienīgā problēma ar dinamiskajiem tarifiem ir cenu svārstības, kas biržā mainās katru stundu, un arī ir galvenais iemesls, kādēļ tik daudzi lietotāji no šī tarifu plāna baidās. Šķiet, ka maksājot tikai nedaudz vairāk, tiks samazināti riski, lai gan patiesībā vienkārši tiek palielināti izdevumi, bet īstas drošības tur nemaz nav. Tā, piemēram, Latvijā populārāko elektroenerģijas tirgotāju līgumi paredz, ka fiksēto tarifu cenas var tikt mainītas pat vairākas reizes gadā. Tas nozīmē, ka līdz ar lielākām tirgus svārstībām elektroenerģijas tirgotājs vienpusēji var samazināt savus riskus, bet līdz ar mazākām – patērētājs vienkārši maksā vairāk.

“Strādājam tikai saulainās dienās!”

Te arī netrūkst kuriozu piemēru. Laikam nav tāda sociālo tīklu lietotāja Latvijā, kas nebūtu pamanījis uzsaukumus, kuros elektroenerģijas lietotāji tiek aicināti “mazgāt veļu” naktī, jo tad, lūk, cena par kilovatstundu būšot lētāka un tāpēc tas varētu būt “izdevīgi”. Patiesībā šāda veida “izdevīgums” ir visnotaļ nosacīts, jo var jau kafiju dzert trijos naktī, bet diezin vai tas ilgtermiņā būs produktīvi, kā arī atstās labu iespaidu uz šāda veida “taupītāja” darba spējām un veselību.

Līdzīgi spriedelējumi ir dzirdēti arī uzņēmējdarbības vidē, kad izskanējuši aicinājumi par darba laika maiņu (īpaši vasarās) uz tām dienas stundām, kad saule samazina enerģijas tirgus cenu. Taču arī tie šķiet mazliet absurdi, jo tad sanāk, ka lietainā vai mākoņainā dienā virkne šādi “optimizētu” uzņēmumu vispār nestrādās, ražojot un sniedzot savus pakalpojumus tikai saulainās dienās vai stundās.

Runājot par uzņēmumiem plašāk, tie attiecībā pret privātajām mājsaimniecībām ir vēl neapskaužamākā situācijā, jo uzstādītās saules elektroenerģijas ražošanas jaudas mēdz būt daudz lielākas, bet atdeve no tām ir stipri zemāka, nekā tā bija plānota sākotnēji. Šo situāciju nav radījusi jaunā neto norēķinu sistēma, bet gan jaunās Nord Pool cenu tendences, kas rada situāciju, ka saražoto elektrību vairs nav izdevīgi nodot tīklā.

To var tikai vai nu izlietot uzreiz, vai arī pārdot par smieklīgu cenu. Vēl viens apstāklis, kas negatīvi ietekmē situāciju, ir grūti prognozējamās biržas cenu svārstības, kas pat lāgā nav saistītas ar laika apstākļiem. Tādēļ galvenā problēma, kas būtu jāatrisina, ir šāda – kā iepirkt un uzglabāt elektroenerģiju par viszemāko cenu un kā tērēt vai pārdot to tad, kad šī cena biržā ir visaugstākā.

Meklē veidus, kā izmantot tirgus svārstības

Likumsakarīgi, ka visi neto norēķinu sistēmā strādājošo mikroģeneratoru īpašnieki – gan privātpersonas, gan uzņēmumi – arvien intensīvāk meklē veidus, kā jaunajos apstākļos optimizēt un uzlabot savas sistēmas tā, lai tās pēc iespējas ātrāk atmaksātos un nestu peļņu. Tā ir objektīva un loģiska lietotāju rīcība, reaģējot uz jauno neto norēķinu sistēmu Latvijā, kā arī svārstībām Nord Pool biržā, ko viņi nekādi ietekmēt nevar. Protams, ka šo cenu svārstību problēmu izjūt elektroenerģijas lietotāji ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā, un tādēļ iekārtu izstrādātāji un ražotāji ir ķērušies pie risinājumu meklēšanas, kas nu jau vainagojušies ar pirmajiem panākumiem.

Viens no tādiem risinājumiem, kas kļūst arvien populārāks Eiropā, ir tā saucamās dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmas, kas darbojas pēc līdzīga principa kā “gudrā māja” vai “viedā māja”. Šīs sistēmas, izmantojot noteiktus algoritmus kombinācijā ar mākslīgo intelektu, ļauj lietotājiem automātiski iepirkt vai uzglabāt elektroenerģiju par viszemāko cenu un tērēt vai pārdot to tad, kad šī cena biržā ir visaugstākā. Ir pamats uzskatīt, ka pieprasījums pēc šādiem risinājumiem nākotnē tikai pieaugs, jo ieguvumi ir acīmredzami un argumentiem skaitļos ir grūti oponēt. 

Ja akumulatori automātiski uzkrāj elektroenerģiju tad, kad tās cena ir mīnus viens cents par kilovatstundu (kas bija zemākā cena atsevišķās diennakts stundās šī gada aprīlī), un attiecīgi izmanto vai nodod atpakaļ tīklā tad, kad tā ir 25 centi par kilovatstundu (kas savukārt bija augstākā cena aprīlī), tad ar šādām svārstībām 30 kilovatstundu dinamiskā enerģijas uzglabāšanas sistēma savam lietotājam vienā ciklā nopelna vai ietaupa vidēji 7,50EUR.

Vēl konkrētāks piemērs – 2024. gada 30. maijā elektrības cena svārstījās no 11,5 centiem līdz pat 60,5 centiem par kilovatstundu. Tātad ietaupījums vai peļņa tai pašai sistēmai sasniedz jau 14,70 EUR. Attiecīgi – jo biežāk notiek cenu svārstības un lielāka to amplitūda, jo lielāka peļņa vai ietaupījums elektroenerģijas gala lietotājam, kas lieto šādu sistēmu.

Nord Pool biržas dati liecina, ka cenas svārstās katru dienu – bet jūtamas cenu amplitūdas ir pat vairākas reizes dienā – un tā vismaz 60 reizes mēnesī. Tas nozīmē, ka peļņa vai ietaupījums mēneša griezumā var būt mērāms pat simtos, bet gada griezumā – vairākos tūkstošos eiro atkarībā no elektroenerģijas patēriņa un tā, vai ir un cik jaudīga saules enerģijas sistēma.

Protams, dažādi ražotāji piedāvā katrs savus risinājumus, bet ir nenoliedzams fakts, ka pašlaik dinamiskās enerģijas uzglabāšanas kustība pasaulē strauji attīstās. Apsveicami, ka šī tehnoloģija jau paspējusi atnākt līdz Latvijai un ir vismaz kāda pozīcija enerģētikā, ar ko tomēr esam pamanījušies būt vieni no pirmajiem Eiropā.

Fona informācija

Neto uzskaites sistēmā katru saražoto enerģijas vienību lietotājs gada laikā drīkst no elektrotīkla atgūt, saņemot kilovatstundu pret kilovatstundu. Tā ir vēsturiska sistēma, kas ir spēkā kopš 2013. gada, bet, kurai mikroģeneratoru īpašnieki vairs nevar pieteikties kopš 2024. gada 1. maija.

Savukārt neto norēķinu sistēmā tiek uzskaitīts ne tikai no atjaunojamajiem energoresursiem saražotās un patērētās elektroenerģijas daudzums, bet arī noteikta elektroenerģijas tirgus vērtība.

Atšķirībā no elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas, kurā nosaka starpību starp lietotāja elektrotīklā nodotās un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas apjomu kilovatstundās, neto norēķinu sistēmā izmanto starpību starp elektrotīklā nodotās un no elektrotīkla saņemtās elektroenerģijas vērtību – elektroenerģijas neto vērtību.

* biedrība “Vide Enerģija Resursi Tehnoloģijas” (VERT)

Novērtē šo rakstu:

0
1

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Visi metas glābt grimstošo Citskovski, bet tas nesaprot pamesto glābšanas riņķi un kož rokā, kura viņu velk ārā no ūdens

FotoValdība un augstākā ierēdniecība kopīgiem spēkiem bija izdomājušas veidu, kādā paglābt no kriminālatbildības Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski, taču tas no pamestā glābšanas riņķa ir atteicies, palīdzīgās rokas padošanu "juridiskajā jūrā" grimstošajam slīcējam nodēvējot par "pazemojošu".
Lasīt visu...

21

Latvijā vēl aizvien attiecībā pret citādi domājošiem tiek pielietotas represijas

FotoAivars Lembergs no Latvijas Centrālās vēlēšanu komisijas (turpmāk - CVK) ir saņēmis atvainošanās vēstuli.
Lasīt visu...

18

Diemžēl man, laimīgajam budžeta iestādes darbiniekam, atvaļinājumā jau atkal nākas izrādīties šajos nicināmajos sociālajos tīklos

FotoManu sociālo tīklu joslu vakar aizpildīja briesmīgi kadri no sabombardētās Ukrainas slimnīcas. Es arī tādus pavairoju. Kādreizējā kolēģe, režisore un producente Žaklīna Cinovska savā "Facebook" laika joslā zem sirdi plosošajām fotogrāfijām bija ierakstījusi tikai vienu teikumu: "Kur ir Dievs?"
Lasīt visu...

18

Arī Latvija ir atbildīga par krievijas raķešu triecienu

Foto2024. gada 8. jūlijā kārtējā necilvēcīgā krievijas raķešu trieciena rezultātā cieta Okhmatdyt bērnu slimnīca Kijivā – viena no svarīgākajām ne tikai Ukrainā, bet arī visā Eiropā. Tas ir kārtējais krievu okupantu kara noziegums pret ukraiņu tautu. Zem gruvešiem joprojām aprakti daudzi ārsti, māsiņas, sanitāri un mazie pacienti.
Lasīt visu...

21

Vai patiesi tiks likvidēts arī Valsts valodas centrs?

Foto“Man jau pērnajā rudenī lika saprast, ka turpinājuma nebūs,” teic Valsts valodas centra direktors Māris Baltiņš, komentēdams savu atlaišanu no darba, kas notiks šā gada 29. septembrī. To “lika saprast” Tieslietu ministrija.
Lasīt visu...

21

Atklāta vēstule māksliniekam Agrim Liepiņam

FotoGodājamais Liepiņa kungs! Domāju, ka ne tikai man, bet arī daudziem gan mūsu novadā, gan citur Latvijā, ziņa, ka plānojat nojaukt Jūsu izloloto Uldevena senlatviešu pili Lielvārdē, bija nepatīkams pārsteigums.
Lasīt visu...

3

Ievērtējiet – tagad es esmu viedās administrācijas ministre un nekad neesmu dzīvojusi tik labi kā tagad!

FotoLatvijas daba ir mūsu bagātība, kas cauri gadsimtiem veidojusi mūs par zemi, kurā dzīvojam šodien. Mūsu senči, prasmīgi izmantojot dabas resursus, ir uzkrājuši kapitālu un radījuši pievienoto vērtību, būvējot Latviju par labklājības valsti. Kaut arī mums daudz vēl ir ko darīt cilvēku dzīves līmeņa celšanā, jāatzīst, ka nekad neesam dzīvojuši tik labi kā tagad.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Golubeva – tautas bojāejas vētrasputns

Varas bļodlaižas medijos izvilkuši no politiskās mēslaines latviskoto krievu lesbieti Mariju Golubevu. Bābiešu mīlestības priesteriene savulaik pabijusi iekšlietu ministra tronī. Tolaik...

Foto

Rezultātu nav tāpēc, ka nav mērķu un atbildīgo, – vai tas dzelzceļš, mangāns, tiesas vai ugunsgrēki...

Ziņa, ka mangāna rūdai uz Latvijas dzelzceļiem ir pienākušas beigas,...

Foto

Kas tas par ekonomiski pamatotu projektu, kura dēļ jālien parādos un jāceļ nodokļi?

Vai satiksmes ministrs ir izvērtējis un iesniedzis visas alternatīvas Rail Baltica sakarā? Manuprāt,...

Foto

Vasaļa psiholoģiskā projekcija

Cilvēkiem, reizēm veselām ļaužu grupām, ir grūti pieņemt pašcieņu traumējošus faktus. Tad ieslēdzas psiholoģiskā aizsardzība. Viens no mehānismiem ir psiholoģiskā projekcija, kad savas negatīvās...

Foto

Džordža Orvela stāsts par „Jauno Vienotību”

Orvela domas attiecas arī uz mūsdienu korumpēto partiju „Jaunā Vienotība”, kas ilgstoši vada valdību. Tāpat kā "Dzīvnieku fermā”, kur sākotnējie...

Foto

Kurš šitiem mērkaķiem iedeva granātu?

Ar Rail Baltica sarunas turpinās pa riņķi. Faktiski politiķi mēģina kaut kur nogrūst atbildību, kaut atbildīgo loks jau turpat ir - viņi paši....

Foto

Izlaupīts ražošanas uzņēmums. Seši gadi pēc uzbrukuma

2024.gada 19.jūlījā iestāsies melnā jubileja. Seši gadi pēc ekonomiskā un reideriskā uzbrukuma ražošanas uzņēmumam Ventspils ielā 63 b, Rīga....

Foto

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē

Lūgums izvērtēt iespējamu nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanu Jēkabpils novada attīstības pārvaldē: domes izveidots birojs, iepirkumu...

Foto

„Rail Baltica” projekts - deputātus sāk pārņemt panika

Rail Baltica projekts - deputātus sāk pārņemt panika. Tā varētu raksturot Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas trešdienas sēdes...

Foto

Kā tikt galā ar „Rail Baltica” projekta septiņkārtīgo sadārdzinājumu un naudas trūkumu?

Ģeniāla doma - sadārdzināt vēl vairāk. „Rail Baltica” gadījumā tas nozīmē aizņemties naudu uz...

Foto

Likumprojekta nepārprotamības aritmētika

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs aicina parlamentāriešus ātrāk izskatīt trešajā lasījumā grozījumus Civilprocesa likuma 594.pantā, jau tagad, 20. jūnijā, pirms Jāņiem....

Foto

Lai nodrošinātu igauņiem vilcienu uz Eiropu, latviešiem pamatīgi jāceļ nodokļi?

Pēc gadiem divdesmit igauņi, baudot poļu alu, pa vilciena logiem vēros jostas savilkušos latviešus sērīgi raugāmies...

Foto

"Rail Baltica" projekts kā aklās zarnas izgriešana caur papēdi

“Pašlaik nav kārtīga saimnieka “Rail Baltica” īstenošanai”, “Valdība nav iestāde, kas apmaksā rēķinus”, “Premjere Siliņa parāda nostāju...

Foto

Vairums mikroģeneratoru īpašnieku būs spiesti pāriet uz dinamiskās enerģijas uzglabāšanas sistēmām

Apritējis vairāk nekā mēnesis, kopš ieviesta jaunā elektroenerģijas neto norēķinu sistēma un mājsaimniecībās uzstādīto mikroģeneratoru...

Foto

Vai bēdīgi slavenais Raimonds Lejnieks – Puķe mēģina apkrāpt tautu?

Ja pēdējos gados mēs esam uzmanīgi sekojuši līdzi gan politikai, gan masu mediju ziņām, tad mums...