Iesaki rakstu: 
Interesanti, kurš tur bīda to Skultes LNG termināli. Ekonomikas ministra Nemiro draudziņš, kuru grib iestūķēt Latvenergo padomē kaut vai pa skursteni? Vai tomēr vecijaunā Vienotība? Vai NA? Vai JKP Eglītis ar Feldmanu? Varbūt visi kopā?
Iespējams, mēs vēl daudz brīnumus pieredzēsim, - gan ATR (pēkšņā Saulkrastu novada veidošana pa gāzes vada ceļu), Ragauša un nu jau arī Dombravas (Saulkrastos, konsultāciju ar deputātiem un iedzīvotājiem un VARAM pārstāvjiem, laikā skaļi pateica, ka vajadzētu) publiski paziņotais, ka termināļa un trubu būvei vajadzēšot nacionālo interešu objekta statusu!
Nav slikti, vai ne - vienam privātam amerikāņu un, kā baumo, krievu kopprojektam piešķirt nacionālo interešu objekta statusu. Lai var rullēt pāri visam un ar megapeļņas ugunskuru sildīt daudzas ķepiņas. Bet naivajai publikai klārēt, ka būs kaut kas lētāks.
Leišu specdienesti jau brīdinājuši, ka tā spēlēšanās ar Krievijas gāziniekiem ne pie kā laba nenovedīs. „Valsts drošības departaments (SSD) un militārais izlūkdienests otrdien publiskotajā ikgadējā ziņojumā par draudiem Lietuvas nacionālajai drošībai norāda, ka Krievijas uzņēmums Novatek, kas piegādā gāzi Lietuvai caur Klaipēdas ostu, ir cieši saistīts ar Kremli un tā galīgais mērķis ir nostiprināties Baltijas valstu tirgū,"- tā varam lasīt pirms dažām dienām...
Kur tad plāno mūsējie ņemt to sašķidrināto gāzi? No Amerikas? Atvedot ar kuģi, tas sanāks pa lēto? Vai tepat no plānotā krievu supertermināla Ustjlugā? Pretēji SDD brīdinājumiem?
Un Latvenergo jaunā vadība - vai nenoslēgs kaut kādus līgumus par garantēto gāzes iepirkumu, par ko sapņo Ragausis un Co? Murgi par šī termināļa būvi kā neatkarības nodrošināšanu neiztur kritiku, jo šo neatkarību mums varēs nodrošināt Balticconector un Lietuvas-Polijas savienojums. Nez ko Ekonomikas ministrijas līdzšinējais valsts sekretārs Eglītis par šo visu teiktu. Un kādi ir patiesie iemesli viņa vēlmei līdz maijam kavēties savā postenī...
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
