Vai vispār kaut ko vairs izmeklēs, jo nauda ir jau konfiscēta un… “visi gali ūdenī”: turpinām pārpublicēt slepenos tiesu nolēmumus par konfiskācijām
PIETIEK17.05.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Esiet gatavi! Jums jebkurā mirklī „tiesiski” var atņemt visu! Tāds ir jaunais „bezkompromisa tiesiskums”! Un neceriet, ka ar jums tā negadīsies! Tā var gadīties ar burtiski ikvienu! Atņems – un viss!” – ar šādu brīdinājumu nezināmu personu izveidota interneta vietne komunisms.com ir sākusi publicēt līdz šim no Latvijas sabiedrības slēptos tiesu nolēmumus par mantas konfiskāciju. Ņemot vērā problēmas nopietnību, šos nolēmumus turpina pārpublicēt pietiek.com.
Kārtējais absurdais tiesas lēmums par bankas kontā esošo naudas līdzekļu atzīšanu par noziedzīgi iegūtu mantu. Kārtējo reizi nauda tiek konfiscēta un ieskaitīta Latvijas valsts budžetā uz “aizdomu pamata” pilnīgi bez jebkādu pierādījumu esamības. Tas vairs nepārsteidz. Bet pārsteidz kaut kas cits – ātrums, kādā process notika. Bet par visu pēc kārtas.
Ir vispārzināms fakts, ka Latvijā Temīda ir ne tikai akla, bet arī lēna kā gliemezis. Tikai ne šoreiz. Finanšu izlūkošanas dienests 2022. gada janvārī sacer ziņojumu par aizdomīgām darbībām viena komersanta bankas kontos. Pēc mēneša tiek ierosināts attiecīgs kriminālprocess par naudas atmazgāšanu, kura varbūt ir, varbūt nav notikusi desmit gadus senā pagātnē. Un nav nozīmes, vai ir notikusi… Tāpat nav nozīmes, vai ir iestājies noilgums šādām iespējamām prettiesiskām darbībām.
Tā paša gada septembrī no atmazgāšanas krimināllietas tiek izdalīts atsevišķs process par noziedzīgi iegūtas mantas konfiskāciju. Un vēl pēc nepilna mēneša (oktobrī) šo izdalīto lietu Ekonomisko lietu tiesa jau ir izskatījusi pirmajā instancē līdz galam, taisot attiecīgu lēmumu par Latvijas valsts budžeta papildināšanu ar citām personām piederošiem naudas līdzekļiem. Protams, šis tiesas lēmums tiek pārsūdzēts likumā noteiktajā kārtībā, un apgabaltiesa sūdzību izskata vēl pēc dažiem mēnešiem (2023. gada maijā).
Rezultātā nepilna pusotra gada laikā likumsargiem ir “radušās aizdomas” par iespējamu noziedzīgu nodarījumu, tiek ierosināts attiecīgs process policijā, policija šo lietu rūpīgi un detalizēti izmeklē, pabeidz izmeklēšanu un nodod to tiesai, bet tiesa lietu izskata un pabeidz izskatīšanu divās tiesu instancēs. Un tas viss notiek nepilna pusotra gada laikā… bez pierādījumiem par notikušu noziedzīgu nodarījumu un bez pierādījumiem par to, ka bankas kontā esošā nauda tiešām ir noziedzīgā ceļā iegūta, un bez pierādījumiem par notikušu noziedzīgas mantas legalizāciju. Tikai uz aizdomu pamata, ka kaut kas tur nav īsti caurspīdīgi…
Latvijas tiesu sistēmai pavisam neraksturīgs ātrums, vai ne? Bet ne tikai šis ātrums ir interesants un netipisks. Daudz grūtāk ir saprast, kādā veidā Latvijas Valsts policija plāno izmeklēt krimināllietas “pamatlietu” par naudas mazgāšanu, ja nav zināms, vai tāda mazgāšana vispār ir notikusi, bet ir zināms, ka “aizdomas” par naudas mazgāšanu attiecas uz ārvalstu komersantu, kurš varbūt ir kaut ko kukuļojis no Latvijas visai attālā valstī? Varbūt šīs lietas izskatīšana vispār nav Latvijas tiesībsargu kompetencē un tā nav Latvijas tiesību aizsardzības iestādēm piekritīga? Varbūt tā saucamā pamatlieta ir jau aizvērta, un to neviens nemaz negrasās izmeklēt, jo nauda ir jau konfiscēta, un… “visi gali ūdenī”?
Dokuments PDF formātā
Seko mums 
Tā vien izskatās, ka pašreiz izvirzītajiem valsts prezidenta amata kandidātiem nav cerību iekarot Rīgas pili, jo nevienam nav nav tik liela atbalsta, lai saņemtu ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu. To lieliski apzinās arī politiķi.
Kas notiek, kad civilā vara netiek galā ar tiem, kuru rokās ir ieroči? Sākas haoss, un taisnība ir tam, kurš stiprāks.
Pēc pēdējā nedēļā izskanējušajiem Nila Saksa-Konstantinova apgalvojumiem presē, šo rakstu vēlamies sākt ar diviem būtiskiem jautājumiem. Kurš ir atbildīgs par ekspertu ekspertīzes kontroli, un kā pasargāt mūsu bērnus un sabiedrību no stigmatizējošu un veselību apdraudošu naratīvu veidošanās sabiedriskajā domā?
“Nav īstais brīdis eksperimentiem ar koalīciju,” teic Uldis Pīlēns, Valsts prezidenta amata kandidāts, skaidrodams savu pārliecību par to, ka pēc prezidenta ievēlēšanas nevajadzētu veidot citu koalīciju. To viņš uzsver “Neatkarīgās” raidījumā, kurā piedalās visi trīs prezidenta amata kandidāti un kā eksperts – bijušais Valsts prezidenta kancelejas šefs Mārtiņš Bondars (Vairas Vīķes-Freibergas laiki). “Prezidenta dēļ koalīcija sastrīdas? Tas nav nopietni,” Pīlēns pabeidz domu.
Grūti pateikt, kāpēc tieši Saeimas kontekstā Latvijas valsts prezidents Egils Levits ieraudzīja kaut ko tādu, ko nosauca par prokremlisku – proti, nedraudzīgu mūsu kopējam stāstam. Kāpēc neko tādu mēs no viņa nedzirdējām iepriekšējos četrus gadus, lai gan utaino šovinistu grūpijas un virsvadītāji tāpat darīja savu darbu. Un – ne tikai Saeimas namā.
Latvijā virmo diskusijas par vēsturi un tās mācīšanu skolās. Pēc jaunās Skola 2030 programas ieviešanas Latvijas skolās vēsture netiks mācīta atsevišķi no citām disciplīnām/zinātnēm. Arī atsevišķa Latvijas vēsture ne, bet tā tiks mācīta pasaules vēstures kontekstā. Lai plašākai publikai palīdzētu saprast diskusiju, vēlētos dalīties ar to, kas ir vēsture, kāpēc tā jāmāca un kādu vēsturi vajadzētu mācīt mūsu skolās.
Personīgi man nešķiet būtiski, lai valsts prezidents vaļējā automašīnā trauktos pa valsti un sveiktu ceļmalā stāvošos zemniekus vai teiktu iedvesmojošas runas meijām greznotos tautas namos. Pats galvenais ir, lai nākamais prezidents būtu spējīgs vadīt Latviju iespējamā Trešā pasaules kara apstākļos. Lai viņam būtu izveidoti labi personiskie kontakti ar visiem Eiropas, ASV un NATO līderiem un lai viņam vienmēr būtu iespēja ar tiem sazināties un paust savas bažas par Eiropā un pasaulē notiekošo. Un arī lai ārvalstu partneri savukārt cienītu mūsu prezidentu un zinātu, ka viņa domās ir vērts ieklausīties.
