Iesaki rakstu: 
LR Augstākās tiesas Civillietu departamenta tiesnešu kolēģija ir nolēmusi atteikt ierosināt kasācijas tiesvedību manā civilprasībā pret pilsoni Ivaru Jansonu par nepatiesu, goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu. Līdz ar to Kurzemes apgabaltiesas spriedums ir stājies spēkā, un civilprasība ir noraidīta.
Manuprāt, tiesa tā arī nespēja paskatīties uz šo procesu kā vienas personas civilprasību pret otru, bet savu vērtējumu veica kā pašvaldības amatpersonas vēršanos pret iedzīvotāju. Tādos gadījumos tiesa apzināti vai neapzināti nostājas iedzīvotāja pusē.
Tomēr savu prasību es sniedzu kā privātpersona, tā bija tikai mana iniciatīva, un visā tiesvedības laikā es nekādā veidā neizmantoju pašvaldības resursus. Tā bija vienas privātpersonas vēršanās pret otru par to, ka nepamatoti un ilgstoši tiek izteikti publiski apvainojumi.
Naidīgajos un maksimāli aizskarošajos komentāros, ko Jansons, slēpjoties zem dažādiem anonīmiem segvārdiem, vairāku gadu garumā ievietoja Ventas Balss portālā, bieži vien nebija pat pieminēti vides jautājumi. Šie komentāri bija vērsti personīgi pret mani kā indivīdu, lai gan nebiju devis tam ne mazākā iemesla. Tieši pretēji, neskaitāmās pieņemšanas reizēs un vairāk nekā 60 vēstulēs, atbildot uz Jansona nepārtraukto pieprasījumu straumi, es sniedzu atbildes uz visiem jautājumiem.
Apzinoties, ka vēlētai amatpersonai ir jāprot pieņemt asu publisku kritiku, es neveicu nekādas darbības. Tomēr tad, kad Jansons nepārprotami izteica apgalvojumu, ka es esmu vainojams man ļoti tuva cilvēka, bijušā augstskolas rektora nāvē, es iesniedzu prasību par nepatiesu, godu un cieņas aizskarošu ziņu atsaukšanu. Līdzīgi es rīkotos arī tagad, jo citādi vairs nevarētu cienīt pats sevi.
Protams, var izsaukt izbrīnu fakts, ka tiesas vērtējumā kāda persona bez jebkādas faktoloģiskās bāzes var publiski apvainot otru personu krimināli sodāmās darbībās, tādās kā iedzīvotāju indēšanā, iebiedēšanā un pat nonāvēšanā un par to nav pat jāatvainojas. Bet tas lai paliek uz tiesnešu sirdsapziņas.
Jau pēc pirmās instances tiesas sprieduma, kuras nolēmums bija tāds, ka Jansonam jāatvainojas un jāsamaksā finansiāla kompensācija, es publiski paziņoju, ka man nav vajadzīga Jansona nauda, bet svarīgi ir tas, ka par nepamatotu apvainojumu krimināli sodāmās darbībās ir jāsaņem sods. Ja tiesvedības gala iznākums būtu tāds vai līdzīgs, visi līdzekļi tiktu ziedoti labdarībai.
* Ventspils domes priekšsēdētāja vietnieks
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
