Iesaki rakstu: 
Kad 2018.gada novembrī toreizējais Valsts prezidenta izstrādājums Raimonds Vējonis izvirzīja Aldi Gobzemu par premjerministra kandidātu, uzvirmoja spekulācijas, ka nav jēgas nopietni apsvērt valdības izveidi šī kandidāta vadībā, jo Satversmes aizsardzības birojs (SAB) viņam tāpat nepiešķirs pielaidi valsts noslēpumam.
Gan šī, gan arī citu iemeslu dēļ pēc traģikomiskiem divu nedēļu garumā izpildītiem trīskāršajiem salto Aldim neizdevās izveidot valdību. Tomēr šī neveiksme tikai uzkurināja caurkritušā kandidāta apņēmību pierādīt visiem... kaut ko.
Viens šis "kaut kas" izrādījās daudzu pieminētā pielaide valsts noslēpumam. Īstenībā Aldim nebija svarīgs rezultāts, jo viņam bija plāns abiem variantiem. Ja SAB viņam piešķirtu pielaidi, viņš visdrīzāk izdrukātu un piespraustu šo lēmumu sev pie krūtīm un nomocītu visus ar Facebook tiešraidēm. Ja pielaide netiktu piešķirta, viņam jau bija sagatavots teksts par specdienestu patvaļu un iedzīvotāju izvēles ignorēšanu.
Es pats šajā aspektā uzskatu, ka Aldis uzdod interesantus jautājumus, bet varu apgalvot, ka Aldis noteikti nebija gatavojies trešajam variantam - ka paša uzspiestās un SAB turpinātās pārbaudes rezultātā viņš nokļūs pavisam neapskaužamā situācijā.
Nedrīkst atklāt visus SAB paplašinātās pārbaudes nianses, bet varu atklāt to, ka jautājumus par konkrētu cilvēku uzdod visdažādākajām institūcijām. Viena no šīm institūcijām bija arī Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš atklāja šmuci, ko Aldis nebija gaidījis.
Lēmumu par pielaides nepiešķiršanu Aldim Gobzemam SAB pieņēma 2019.gada aprīlī. Aldis vēl kādu laiku spurojās, bet, saprotot, ka cīņa ir zaudēta, jūnijā publiskoja nelielu daļu no SAB lēmuma. Aldis, protams, gari un plaši klāstīja par "sīkumiem", kuri it kā esot pamatā pielaides nepiešķiršanai, taču, steidzoties izsmeļoši pasniegt šo informāciju, viņš laikam nepaguva pastāstīt citus pārbaudē atklātos faktus gan par apreibinošo vielu lietošanu, gan par atklātajām nekārtībām viņa finansēs.
Bet slēpt tiešām bija ko. Pirmo lielo noslēpumu par Alda garīgo vai fizisko veselību un par viņa izvēlētajiem ārstēšanās veidiem es neapspriedīšu. Bet otro Alda noslēpumu apspriedīšu gan, jo tā slēpšanā piedalās ne tikai pats Aldis, bet arī VID, kurš pret Aldi ir tik pielaidīgs, it kā viņš būtu koalīcijas deputāts.
Īsāk sakot, SAB uzdeva pārbaudīt Aldi, un VID pavēli izpildīja. Tā nu VID atrada pierādījumus, ka Aldis prot pelnīt, bet neprot maksāt nodokļus. Un, tā kā Aldis ir publiski atzinis, ka viņam nav konta bankā un visu nopelnīto naudu viņš atdod savai sievai Kristai (kura arī neprot maksāt nodokļus), VID nekas cits neatlika kā uzlikt viņiem abiem desmitos tūkstošos eiro mērāmus uzrēķinus.
Jaunieceltā VID vadītāja Ieva Jaunzeme domāja, ka SAB novērtēs viņas uzcītību, bet brīdī, kad Aldis pavisam ātri nogrima paša izraktajā mēslainē, SAB vairs nelikās ne zinis par iztapīgo ierēdni. Tomēr, tā kā lēmums par sodu bija pieņemts, VID, grozies kā gribi, bija tas jāpilda.
Nezinu, kā, saņēmuši VID lēmumu, jutās Aldis un Krista, bet zinu, ka Aldis pavisam ātri saprata, ka šī informācija nedrīkst nokļūt atklātībā. Tādēļ devās meklēt aizkulišu starpniekus un pavisam drīz tādus atrada. Tā nu Aldim ar šo starpnieku palīdzību notika sarunas ar VID ģenerāldirektori.
Kā jau visi zina, Ievai patīk solīt. Un Aldim dikti paveicās, ka šoreiz Ievai izdevās savu solījumu turēt - uz uzlikto sodu Aldim un viņa sievai VID raudzīsies ĻOTI labvēlīgi. Nu, tik ļoti labvēlīgi, ka gandrīz var par to aizmirst.
Talkā vajadzēja nākt arī toreizējai VID Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes (NPPP) vadītājai Santai Garančai. Santa parasti neizceļas ar īpašu gudrību šāda veida piedziņas lietās, tādēļ cenšas pēc iespējas ātrāk aizsūtīt tās tiesu izpildītājiem. Bet situācijā, kad Ieva personīgi lūdz palīdzēt Aldim un viņa sievai, atteikt nevarēja.
Tā nu Aldis vismaz attiecībā uz VID pagaidām var uzelpot, jo viņa noslēpums un parāds atrodas drošībā. Arī Krista vismaz pagaidām var nemācīties gleznot, lai pēc Ievas Bondares parauga varētu tirgot gleznas, lai nodrošinātu ģimeni, kamēr vīram tiesu izpildītāji atstāj tikai minimālo algu.
Es savukārt atļaušos izmantot Alda retoriku un uzdot dažus jautājumus:
1) Vai varētu būt tā, ka Aldis Gobzems un/vai viņa sieva ir parādā valstij dažus desmitus tūkstošus eiro?
2) Vai varētu būt tā, ka Aldis Gobzems 2019.gadā ar starpnieku palīdzību lūdza VID ģenerāldirektorei Ievai Jaunzemei palīdzību attiecībā uz šo parādu?
3) Vai varētu būt tā, ka VID nedara visu iespējamo, lai piedzītu no Alda un Kristas Gobzemiem izveidojušos parādu?
4) Ko Aldis Gobzems apsolīja un ko VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme piekrita saņemt apmaiņā pret labvēlīgo VID attieksmi?
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
