Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina disciplinārlietu, kad es neatstatījos no lietas izskatīšanas, bet otrā gadījumā, kad es atstatījos, jo tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs bija publiski paudis viedokli, ka disciplinārsodītiem tiesnešiem nav vēlams skatīt skandalozas lietas.

Abas lietas apmainīja vietām, sarakstīja lēmumos, ka es esmu n-tās reizes sodīta un pret mani ierosinātas disciplinārlietas, lai gan sodāmības dzēsušās, bet arī tās visas bija safabricētas, ko es centos pierādīt Saeimas Juridiskajā komisijā.

Šīs pēdējās, skatot disciplinārtiesā, tika tīšām apmainītas vietām, lai it kā smagākais gadījums, kad es atstatījos no lietas izskatīšanas un tādā veidā it kā atteicos pildīt savus pienākumus, lai gan lieta man tika piespēlēta no Rīgas un nolikta uz galda bez izlozes un reģistrēšanas kancelejā, jo tiesu augstākajās aprindās jau bija nolemts tikt no manis vaļā, būtu tik un tā par iemeslu atcelšanai, jo tajā, lemjot tā vai citādi, kāds būtu sūdzējies,

Šajā sastāvā netaisnīgi un pretēji cilvēktiesībām lēma pēcākais disciplinārtiesas priekšsēdētājs A.Strupišs, kuram ir daudz mazāka prakse un, domāju, arī mazāk zināšanu, ja tā varēja lemt, kad mani prettiesiski, acīmredzama mobinga un bosinga rezultātā ''izmet'' no darba.

Nu jau 20 gadus esošais tiesas priekšsēdētājs Liepājā (tiesai mainīts vairākkārtēji nosaukums) Ilgvars Jaunģelže Juridiskajā komisijā piedalījās un deputātus maldināja, ka es esmu pārkāpusi cilvēktiesības, lai gan es biju uzrakstījusi vienā lietā blakuslēmumu, kur bija iespējama pilnvaras viltošana, - viņš mani psiholoģiski terorizēja un gandrīz katru nedēļu pieprasīja paskaidrojumus, arī nākošā dienā pēc tam, kad biju atgriezusies no slimnīcas, kur biju aizvesta ar neatliekamo palīdzību asinsspiediena dēļ (200/100) un sakarā ar stiprām galvas sāpēm no stresa.

Tur bija ieradies arī Augstākās tiesas tiesnesis, Disciplinārkolēģijas priekšsēdētājs Pēteris Dzalbe, kas it kā ir kursa biedrs I.Jaunģelžem, un acīmredzot viņi bija vienojušies par manu ''izēšanu'' no darba. Tur bija ieradies AT tiesnesis Andris Guļāns, kurš teica apmēram tā, ka es dezorganizējot visu viņu tiesu sistēmu, lai gan es atklāti runāju par problēmām un iesniedzu daudzus labus ierosinājumus, tostarp par tiesnešu izdienas pensiju.

Mani netaisnīgi izdzina no darba par to, ka es spēju lemt patstāvīgi un atteicos pakļauties spiedienam piemēram, namu apsaimniekotāju bez pamatotiem aprēķiniem piedziņām u.c. lietām, kuras dažkārt izņēma no manas lietvedības, kad tas bija kādam izdevīgi utt. Man „piekasījās” par katru kustību un vārdu, un es izdegu, jo centos veikt darbu pēc iespējas godprātīgāk, bet paliekot pie saviem principiem.  Mani atcēla no amata darba nespējas laikā, es biju pilnīgi izdegusi un sagruvusi.

Man jāatgūst mana godīga un profesionāla jurista vārds, kamēr šī pandēmija mani nav „aprijusi”, jo mana imūnsistēma ir sagrauta. Esmu zaudējusi veselību, un es zaudēju savu izdienas pensiju, kuru biju nopelnījusi arī kā izmeklētāja smagajos un bīstamajos 90. gados, kad draudēja arī manai ģimenei, kad dažas amatpersonas Liepājā lobēja  organizētās noziedzības lietu, kurā uz mani izdarīja spiedienu utt.

Mans vīrs 1991.gada 20.janvārī drosmīgi vadīja Liepājas brīvprātīgo grupu uz barikādēm Rīgā un steidzās palīgā Bauskas miličiem, bet arī viņš tagad tiek ilgstoši pazemots no Valsts policijas puses. Viņi visi faktiski ir pret godīgiem cilvēkiem, viņi visi maldināja Saeimu, un es to varu to pierādīt. Tajā iesaistījās arī S.Āboltiņa, A.Judins, I.Čepāne u.c. juristi, kam bija kaut kāda apšaubāma ieinteresētība, tādēļ lūdzu Saeimu kārtīgi padomāt, līdz balso par A.Strupiša kandidatūru AT priekšsēdētāja amatam, jo ir bīstams tāds cilvēks, kurš ignorē cilvēktiesības un lietas objektīvu izskatīšanu, kas redzams arī no citiem nolēmumiem.

Es gaidu, kad tieslietu ministrs drosmīgi mani ierosinās atjaunot amatā. Bijām griezušies pie J.Strīķes, bet, diemžēl, viņas vairs nav. Pa lielam soda jau tikai mazos melnos tiesnešus, bet tie, kuru nolēmumi, kas ir galējie Latvijā un kuri ir zaudējuši Eiropas cilvēktiesību tiesā kā likumīgi nolēmumi, nav sodīti, Tiesnesim pirmām kārtām jābūt cilvēcīgam un gudram!

Lieta Nr.DT-6/2015

LĒMUMS

Rīgā 2015.gada 11.maijā

Disciplinārtiesa šādā sastāvā:

priekšsēdētāja tiesnese M.Zāģere

tiesnesis A.Guļāns

tiesnese V.Kakste

tiesnese A.Nusberga

tiesnese I.Radzeviča

tiesnesis A.Strupišs

ar sekretāri Signi Riekstiņu,

piedaloties tiesneses [..] pārstāvim Uģim Grūbem un [..] tiesas priekšsēdētājam [..],

izskatīja [..] tiesas tiesneses [..] sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2015.gada 20.februāra lēmumu, ar kuru ierosināts tiesnesi [..] atcelt no amata.

Disciplinārtiesa

konstatēja

 

[1] Saskaņā ar lietu datorizēto sadali tiesnesei [..] tika nodota civillieta [..] maksātnespējīgās SIA „Hermes windfarm” administratora prasībā pret AS „Norvik banka” par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu un komercķīlas dzēšanu.

[2] Tiesnese [..] ar 2014.gada 8.decembra lēmumu atstatīja sevi no civillietas izskatīšanas, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 19.panta pirmās daļas 4.punktu un otro daļu. Lēmumā tiesnese citastarp norādīja, ka vairāku gadu garumā pret viņu ir ierosinātas disciplinārlietas un viņa ir sodīta. Minētajai civillietai ir plaša rezonanse, atbildētāja šajā lietā ir rakstījusi sūdzības Tieslietu ministrijai par citiem tiesnešiem. Līdz ar to tiesnese uzskata, ka civillieta ir jānodod izskatīšanai citai tiesai vai tiesnesim, kurš nav saukts pie disciplināratbildības un kuram ir pozitīvs darba novērtējums.

 

[3] Ar [..] tiesas priekšsēdētāja 2015.gada 12.janvāra lēmumu ierosināta disciplinārlieta pret tiesnesi [..] par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā un darba pienākumu nepildīšanu. Tiesas priekšsēdētājs norādījis, ka tiesneses pieņemtajā lēmumā par sevis atstatīšanu ietvertie motīvi nav objektīvi saistīti ar konkrēto civillietu un iespējamo tiesneša neobjektivitāti. Ir pamats uzskatīt, ka tiesnese nav vēlējusies skatīt konkrēto civillietu. Līdz ar to tiesnese nav pildījusi tiešos darba pienākumus.

[4] Tiesnešu disciplinārkolēģijas sēdē tiesnese neatzina, ka viņa pieļāvusi tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā un darba pienākumu nepildīšanu. Tiesnese paskaidroja, ka minētā civillieta viņai iedalīta speciāli. Tiesneses ieskatā, pret viņu tiek vērsts bosings un mobings, tiek pieprasīti paskaidrojumi, ierosinātas disciplinārlietas un viņa tiek nepamatoti sodīta. Neskatoties uz to, ka disciplinārsodi ir dzēsti, Augstākās tiesas mājaslapā ir atrodama informācija par tiesneses sodīšanu, kas viņai ceļ neslavu. Zinot plašo rezonansi par konkrētās civillietas dalībniekiem un informāciju par viņas disciplināro sodīšanu, tiesnese atbilstoši savai pārliecībai ir pieņēmusi lēmumu atstatīties no lietas izskatīšanas.

[5] Tiesnešu disciplinārkolēģija, atzīstot, ka disciplinārlieta pret tiesnesi ierosināta pamatoti, jo tiesnese [..] izdarījusi tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā un nav pildījusi darba pienākumus, nolēma ierosināt tiesnesi [..] atcelt no amata. Disciplinārkolēģijas lēmumā norādīts turpmāk minētais.

[5.1] Jāņem vērā Tiesnešu ētikas komisijas skaidrojumi un atzinumi, ka galvenais kritērijs jautājumā par sevis atstatīšanu no lietas izskatīšanas ir tiesneša kā nobriedušas un no aizspriedumiem brīvas personības subjektīvais uzskats par spēju konkrēto lietu spriest objektīvi, kurš, nepastāvot pamatotiem pretargumentiem, sabiedrībai ir jāciena un jārespektē. Turklāt, kā izriet no Tiesnešu uzvedības Bangaloras principu 2.3.punkta, prezumējams, ka tiesneša atstatīšana no lietas izskatīšanas vienmēr ir ārkārtas, nevis ikdienišķa situācija. Šādas ārkārtas situācijas iemesliem, arī raugoties no neatkarīga novērotāja perspektīvas, ir jābūt pamatotiem. Aizdomas vien vai šaubas par lietas izskatīšanas objektivitāti, bez konkrētas un pārliecinošas argumentācijas, neliecina par ārkārtas situāciju.

[5.2] Tiesnese nav analizējusi Civilprocesa likuma 19.pantā norādītos tiesneša atstatīšanas pamatus un lēmumā minētie iemesli sevis atstatīšanai nekādi nav saistīti ar konkrēto lietu. Līdz ar to tiesnese pieļāvusi Civilprocesa likuma 19.panta pirmās un otrās daļas pārkāpumus, t.i., tīši pārkāpusi likuma prasības.

[6] Tiesnese [..] iesniedza sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, lūdzot to atcelt un izbeigt disciplinārlietu. Sūdzībā norādīts turpmāk minētais.

[6.1] Disciplinārkolēģija lēmumā nav pilnīgi un pareizi atspoguļojusi tiesneses atstatīšanās lēmuma pamatojumu. Informācija par to, ka tiesnese ir disciplināri sodīta, radīja viņai papildu psiholoģisko spriedzi un nedrošību lēmuma pieņemšanā, kas bija atstatīšanās pamats. Lēmuma pieņemšanu ietekmēja arī tieslietu ministra norādījums, ka tiesnešiem, pret kuriem ir ierosinātas disciplinārlietas, vajadzētu izvairīties no strīdīgu lietu skatīšanas.

[6.2] Disciplinārkolēģija nav ņēmusi vērā pierādījumus par atšķirīgu attieksmi pret viņu, jo līdzīgos gadījumos tiesas priekšsēdētājs no citiem tiesnešiem nav prasījis paskaidrojumus un nav rosinājis disciplinārlietas.

[6.3] Tiesnese, atstatot sevi no lietas izskatīšanas, nav tīši pārkāpusi likumu, jo, ņemot vērā ar šo lietu saistītos apstākļus, saprātīgam vērotājam no malas varētu rasties šaubas par tiesneša objektivitāti lietas izskatīšanā.

[6.4] Disciplinārkolēģija, nosakot sodu, nepamatoti atsaukusies uz disciplinārlietām, kurās sodi dzēsti.

[7] Disciplinārtiesas sēdē tiesneses pārstāvis uzturēja sūdzībā minētos argumentus.

Motīvu daļa

 

[8] Latvijas Republikas Satversmes 92.pants noteic, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Satversmes tiesa ir norādījusi, ka tiesības uz taisnīgu tiesu ietver arī tiesības uz tiesas objektivitāti (sk. Satversmes tiesas 2005.gada 15.februāra spriedumu lietā Nr.2004-19-01 6.3.punktu).

Tiesneša objektivitātes prasības nacionālā līmenī regulē likuma „Par tiesu varu” 14.pants, kas noteic, ka tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ir ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti. Šādos gadījumos tiesnesim sevi jāatstata. Ja tiesnesis nav sevi atstatījis, personas, kas piedalās lietā, var pieteikt noraidījumu tiesnesim.

Līdzīgs regulējums, kas arī detalizē tiesneša atstatīšanās no lietas izskatīšanas un noraidījuma pamatus, tiesneša pienākumu atstatīt sevi un procesa dalībnieka tiesību pieteikt noraidījumu, ietverts procesuālo tiesību normās. Civilprocesa likuma 19.panta pirmajā daļā noteikti gadījumi, kuros tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, minētā panta otrā daļa nosaka tiesneša pienākumu sevi atstatīt.

Juridiskajā literatūrā, atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, ir norādīts, ka tiesas (tiesneša) objektivitātes jeb personiskās neieinteresētības prasībai ir divi aspekti – objektīvais un subjektīvais. Tiesai jābūt subjektīvi brīvai no personiskiem aizspriedumiem vai personiskās ieinteresētības lietas iznākumā. Turklāt arī šķietamībai var būt zināma nozīme. Tas ir tāpēc, ka uz spēles ir likta sabiedrības un procesa dalībnieku uzticība, kas demokrātiskā sabiedrībā jābauda tiesai (sk. Briede J. 83.panta komentārs. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VI nodaļa. Tiesa. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, 62.lpp.).

Secināms, ka tiesneša atstatīšanās no lietas izskatīšanas un noraidījuma institūti ir svarīga garantija tiesas objektivitātes nodrošināšanai, par kuru ir atbildīgs tiesnesis. Tādēļ ir būtiski, lai tiesnesis pareizi un atbilstoši tiesību normu jēgai izmantotu viņam dotās tiesības un pildītu pienākumus.

[9] Tiesneša sevis atstatīšana ir paša tiesneša labprātīga atteikšanās likumā noteiktos gadījumos spriest tiesu vai piedalīties kādas konkrētas civillietas izskatīšanā, lai novērstu interešu konfliktu. Ja ir likumā noteikts pamats, tad tiesnesim ir pienākums sevi atstatīt (sk. J.Rozenbergs 19.panta komentārs. Grām.: Civilprocesa likuma komentāri. I daļa. (1.-28.nodaļa). Autoru kolektīvs prof. K.Torgāna zinātniskā vadībā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2011, 69.lpp.).

Tiesnese lēmumu par sevis atstatīšanu pamatojusi ar Civilprocesa likuma 19.panta pirmās daļas 4.punktu un otro daļu.

Civilprocesa likuma 19.panta pirmās daļas 4.punkts un otrā daļa noteic, ka tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā un viņam sevi jāatstata līdz lietas izskatīšanas sākumam, ja viņš ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti. 

Civilprocesa likuma 19.pantu pirmās daļas 4.punktā atstatīšanas vai noraidīšanas apstākļu uzskaitījums nav pilnīgs, salīdzinājumā ar šā panta 1.-3.punktu. Tomēr tiesnesis, izvērtējot apstākļus, kas ņemami vērā pie atstatīšanās, nevar patvaļīgi tos paplašināt vai atsaukties uz tiem, ja tie neatbilst tiesību normas jēgai un mērķim – nodrošināt tiesības uz tiesas objektivitāti.

Lēmumā par sevis atstatīšanu tiesnese nav norādījusi, ka viņa ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēta lietas iznākumā. Līdz ar to izskatāmajā lietā ir svarīgi pārliecināties, vai tiesneses lēmumā minētie apstākļi ir uzskatāmi par tādiem, ko likumdevējs paredzējis kā citus apstākļus, kas rada pamatotas šaubas par tiesneša objektivitāti.

[10] Lēmumā par sevis atstatīšanu tiesnese varbūtības formā norādījusi, ka lietas dalībniekiem var rasties pietiekamas šaubas par lietas izskatīšanas objektivitāti, jo izskatāmajai lietai ir plaša rezonanse masu medijos, viens no lietas dalībniekiem ir rakstījis sūdzības par citiem tiesnešiem. Tiesnesei ir pamats uzskatīt, ka konkrētā lieta nodota viņai, lai būtu kārtējais iemesls viņu sodīt. Ir pazīmes, kas liecina, ka viņai nepamatoti celta neslava un tiesas vadība vēlas no viņas atbrīvoties.

Konstatējams, ka lēmumā kā atstatīšanās iemesli ir norādīti tiesneses vērtējums par tiesas darba apstākļiem un organizāciju, izskatāmo lietu skaitu, attiecībām ar tiesas vadību, secinājumi par viņas darba novērtējumu, aizdomas par tiesas vadības nolūkiem, kā arī konkrētās lietas radītā rezonanse sabiedrībā. Minētie apstākļi nevar būt pamats sevis atstatīšanai no lietas izskatīšanas, jo tie vispār neattiecas uz izskatāmo lietu un tās dalībniekiem. Arī sabiedrības vai masu mediju interese par konkrētu tiesas lietu pati par sevi nevar būt pamats tiesnesim šo lietu neskatīt. Lēmumā nav ietvertas norādes par šādu apstākļu saistību ar tiesneša spēju objektīvi izspriest lietu vai pamatotām šaubām par to. Līdz ar to secināms, ka tiesneses lēmums par sevis atstatīšanu neatbilst Civilprocesa likuma 19.panta pirmās daļas 4.punktā noteiktajiem atstatīšanas vai noraidīšanas nosacījumiem.

[11] Disciplinārtiesai nerodas šaubas par to, ka tiesnesim ar vairāk kā 20 gadu darba stāžu ir jābūt pietiekamai izpratnei par Civilprocesas likuma 19.panta pirmās daļas 4.punkta jēgu. Tiesnesim ir jāsaprot, ka attiecības ar tiesas vadību, tostarp aizspriedumi un aizdomas, kas to ietvaros radušās, nevar būt pamats, lai atteiktos no tiesneša pienākumu pildīšanas konkrētu lietu izskatīšanā.

Atbildot uz tiesneses [..] iebildumu, ka viņa likumu nav pārkāpusi tīši, Disciplinārtiesa norāda, ka tīša pārkāpuma atzīšanas priekšnosacījumi neaprobežojas vienīgi ar personas tieša nodoma panākt kaitīgu seku iestāšanos konstatēšanas nepieciešamību. Tīšu pārkāpumu var veidot netiešs nodoms, ja persona apzinājusies savas darbības kaitīgumu, paredzējusi kaitīgās sekas, bet, lai arī tās nav vēlējusies, tomēr tās apzināti pieļāvusi (..) (sk. Disciplinārtiesas 2015.gada 8.janvāra lēmuma lietā DT-1 13.punktu.).

Tādēļ ir pamats uzskatīt, ka, atstatot sevi no lietas izskatīšanas, tiesnese ir ignorējusi minētās normas prasības. Tiesnesei vajadzēja paredzēt, ka šāda rīcība negatīvi ietekmēs tiesas darba organizāciju, lietas izskatīšanas termiņu, procesa dalībnieku un sabiedrības uzticēšanos objektīvai tiesai, un pieļāvusi šo kaitīgo seku iestāšanos. Ievērojot minēto, atzīstams, ka tiesnese [..] ir pieļāvusi tīšu likuma – Civilprocesa likuma 19.panta pirmās daļas 4.punkta – pārkāpumu. Tāpat Disciplinārtiesa pievienojas disciplinārkolēģijas secinājumam, ka tādējādi tiesnese nav pildījusi darba pienākumus, izvairījusies no konkrētās lietas skatīšanas, kas negatīvi ietekmēja kā konkrētās lietas izskatīšanas termiņu, tā arī darba organizāciju tiesā. Tādējādi pamatoti atzīts, ka tiesnese ir saucama pie disciplināratbildības atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 1. un 2.punktam.

[12] Saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 7.panta piekto daļu, uzliekot disciplinārsodu, jāņem vērā pārkāpuma raksturs, tā sekas, tiesneša vainas pakāpe nodarījumā, kā arī ziņas, kas raksturo viņa personību un iepriekšējo darbību tiesneša amatā.

Disciplinārtiesa nesaskata, ka disciplinārkolēģijas lēmums rosināt tiesneses atcelšanu no amata būtu nesamērīgs. Tiesneses lēmuma par atstatīšanos no lietas izskatīšanas argumentācija norāda ne vien uz to, ka tā neatbilst likumā paredzētajiem atstatīšanās pamatiem, bet rada nopietnas bažas par tiesneses spēju pieņemt nolēmumus atbilstoši tiesnesim nepieciešamajām profesionālajām kvalitātēm. Turklāt tiesneses viedoklis un attieksme neliecina, ka viņa saprastu savas rīcības nepareizību, tās kaitīgās sekas un turpmāk vēlētos mainīt savu rīcību. Šajā sakarā jāņem vērā apstāklis, ka tiesnese arī agrāk vairākkārt ir pieļāvusi līdzīgus disciplinārpārkāpumus, taču vajadzīgos secinājumus savas rīcības nekritiskā vērtējuma dēļ nav izdarījusi. Lai arī disciplinārsodi vairākumā gadījumu ir dzēsti, paši pārkāpumi kā rīcība un attieksme raksturo tiesnesi.

Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka nav dzēsts Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2014.gada 16.maija noteiktais sods par tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā, nav pamata Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2015.gada 20.februāra lēmuma atcelšanai.

Pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.4panta otrās daļas 1.punktu, Disciplinārtiesa

n o l ē m a

Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2015.gada 20.februāra lēmumu atstāt negrozītu, bet tiesneses [..] sūdzību noraidīt.

Lēmums nav pārsūdzams.

Pilns lēmums sastādīts un parakstīts 2015.gada 10.jūnijā.

Lieta Nr.DT–7/2015

 

L Ē M U M S

Rīgā 2015.gada 11.maijā

Disciplinārtiesa šādā sastāvā:

priekšsēdētāja tiesnese M.Zāģere

tiesnesis A.Guļāns

tiesnese V.Kakste

tiesnese A.Nusberga

tiesnesis A.Strupišs

tiesnese I.Radzeviča

ar sekretāri S.Riekstiņu,

piedaloties tiesneses [..] pārstāvim Uģim Grūbem un tieslietu ministra pārstāvei [..],

izskatīja tiesneses [..] sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2015.gada 20.februāra lēmumu, ar kuru viņai uzlikts disciplinārsods – piezīme.

Disciplinārtiesa

konstatēja 

[1] Tieslietu ministrs ar 2015.gada 29.janvāra rīkojumu ierosinājis disciplinārlietu pret [..] tiesas tiesnesi [..] par tīšu likuma pārkāpumu civillietas Nr.C[..] izskatīšanā, jo tiesnese sevi nav atstatījusi no šīs lietas izskatīšanas, radot šaubas par tiesneša objektivitāti. Proti, [..] tiesā 2008.gada 25.jūnijā ierosināta civillieta Nr.C[..] SIA „Vecliepāja” (pēc reorganizācijas – SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”) prasībā pret [..] par īpašuma apsaimniekošanas parāda piedziņu. Laikā, kad izskatīšanā atradās minētā civillieta, kurā [..] ir atbildētāja, 2013.gada 11.martā tiesnese [..] ierosinājusi civillietu Nr.C[..] SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasībā pret [..] par īpašuma apsaimniekošanas maksas parāda piedziņu. Šajā lietā tiesnese 2014.gada 20.janvārī pieņēmusi aizmugurisku spriedumu, prasību daļēji apmierinot. Ar Kurzemes apgabaltiesas 2014.gada 21.maija spriedumu, apmierinot SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” iesniegto apelācijas sūdzību, prasība pilnīgi apmierināta.

Ievērojot minēto, tiesnese pārkāpusi likuma „Par tiesu varu” 14.panta pirmo daļu (tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš personiski tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ja ir citi apstākļi, kas rada šaubas par viņa objektivitāti, kā arī likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” paredzētajos gadījumos); likuma „Par tiesu varu” 14.panta otro daļu; Civilprocesa likuma 19.panta pirmās daļas 4.punktu (tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā, ja viņš ir personīgi tieši vai netieši ieinteresēts lietas iznākumā vai ir citi apstākļi, kas rada pamatotas šaubas par viņa objektivitāti); likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 22.panta otro daļu (valsts amatpersona atsakās no tās amata pienākumu veikšanas visos gadījumos, kad ētisku apsvērumu dēļ varētu tikt apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte).

 

[2] Izskatījusi disciplinārlietu, Tiesnešu disciplinārkolēģija ar 2015.gada 20.februāra lēmumu uzlikusi tiesnesei disciplinārsodu – piezīmi. Disciplinārkolēģijas lēmumā norādīts turpmāk minētais.

[2.1] Tiesnese [..] ir pārkāpusi likuma „Par tiesu varu” 14.panta pirmo un otro daļu, kā arī Civilprocesa likuma 19.panta pirmās daļas 4.punktu. No minētajām tiesību normām nepārprotami izriet, ka tiesnesis nevar piedalīties lietas izskatīšanā, ja varētu tikt apšaubīta viņa objektivitāte.

[2.2] Laikā, kad tiesneses [..] tiesvedībā atradās civillieta Nr.C[..] SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasībā pret [..] par īpašuma apsaimniekošanas maksas parāda piedziņu, [..] kā privātpersonai bija aktuāla tiesvedība ar SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”, kurā viņa bija atbildētāja, kā arī abās civillietās bija viens un tas pats strīdus priekšmets – apsaimniekošanas maksas parāda piedziņa.

Šādā situācijā tiesneses [..] pienākums atbilstoši Civilprocesa likuma 19.panta pirmās daļas 4.punktam, bija atstatīt sevi no lietas izskatīšanas, līdz ar to novēršot procesa dalībnieku un sabiedrības šaubas par tiesas objektivitāti.

[2.3] Juridiskajā literatūrā, atsaucoties arī uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas atziņām, ir norādīts, ka tiesas (tiesneša) objektivitātes jeb personiskās neieinteresētības prasībai ir divi aspekti – objektīvais un subjektīvais. Tiesai jābūt subjektīvi brīvai no personiskiem aizspriedumiem vai personiskās ieinteresētības lietas iznākumā. Turklāt arī šķietamībai var būt zināma nozīme. Tas ir tāpēc, ka uz spēles ir likta sabiedrības un procesa dalībnieku uzticība, kas demokrātiskā sabiedrībā jābauda tiesai (sk. Briede J. 83.panta komentārs. Grām.: Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VI nodaļa. Tiesa. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2013, 62.lpp.).

Secināms, ka tiesneša atstatīšanās no lietas izskatīšanas ir svarīga garantija tiesas objektivitātes nodrošināšanai, par kuru ir atbildīgs tiesnesis.

[2.4] Tā kā tiesnese neizvērtēja, vai saprātīgam vērotājam no malas varētu rasties šaubas par viņas objektivitāti, kas ir patstāvīgs pamats sevis atstatīšanai no lietas izskatīšanas, viņa pieļāva tīšu likuma pārkāpumu tiesas lietas izskatīšanā un ir saucama pie disciplinārās atbildības saskaņā ar Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta pirmās daļas 1.punktu.

[2.5] Tieslietu ministra rīkojumā lieki norādīts likuma „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” 22.panta otrajā daļā minētais pārkāpums, jo tiesnesi var saukt pie disciplinārās atbildības saskaņā ar speciālajās likuma normās noteikto.

[2.6] Tiesneses personību raksturo ziņas, ka viņa 1991.gadā absolvējusi Latvijas Universitāti, iegūstot jurista kvalifikāciju, un 2003.gadā ieguvusi sociālo zinātņu maģistra grādu tiesību zinātnē. No 1995.gada [..] strādā par tiesnesi [..] tiesā. Tiesnese apmeklējusi Latvijas tiesnešu mācību centra organizētās mācības 2012.gadā četras reizes, 2013.gadā septiņas reizes un 2014.gadā vienu reizi. Tiesnešu kvalifikācijas kolēģija tiesneses profesionālo darbību 2014.gada 7.novembrī novērtējusi negatīvi. Laikā no 2001. līdz 2013.gadam tiesnese saukta pie disciplināratbildības astoņas reizes.

[2.7] Nosakot sodu, jāņem vērā tas, ka nav dzēsts tiesnesei 2014.gada 16.maijā piemērotais disciplinārsods; tiesnese ir lūgusi tiesas priekšsēdētājam viņu izņemt no SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” prasību datorizētās sadales, bet šis lūgums nav apmierināts; konkrētajā civillietā prasītājs nav pieteicis noraidījumu. Tomēr arī jāievēro, ka lēmumu par sevis atstatīšanu no lietas izskatīšanas var pieņemt tikai pats tiesnesis, izvērtējot konkrētās lietas apstākļus un likuma normas, kas nosaka, kādā gadījumā tiesnesis nav tiesīgs piedalīties lietas izskatīšanā.

[3] Tiesnese [..] iesniedza sūdzību par Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu, lūdzot to atcelt un izbeigt disciplinārlietu. Sūdzībā norādīts turpmāk minētais.

[3.1] Lēmumā nav vērtēts, ka sūdzība tieslietu ministram ir pēc būtības, proti, par tiesību normu interpretāciju un dažādu tiesu (tiesnešu) atšķirīgu to piemērošanas pamatojumu vairāku gadu garumā. Tādējādi ir jāanalizē un jāveido judikatūra, kuras tiesību normas un kādēļ ir piemērojamas.

Disciplinārkolēģija nav vērtējusi, kādēļ sūdzība, kas tapusi par 2011.gada lietām, tostarp tādām, kurās SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” tiesas nolēmumus nav pārsūdzējusi, tieslietu ministram iesniegta tikai 2014.gadā.

Nav vērtēts arguments, ka prasītāju civillietās pārstāvējuši četri dažādi pārstāvji, no kuriem tikai viens pieteica noraidījumu.

Ievērojot Tiesnešu ētikas komisijas atzinumu un Tiesnešu uzvedības Bangaloras principus, nav pamata secinājumiem, ka tiesnese būtu pieļāvusi tīšu likuma pārkāpumu, jo nav konstatējama pārkāpuma subjektīvā puse – nolūka pārkāpt likumu.

Disciplinārkolēģija nav ņēmusi vērā, ka laikā no 2008.gada līdz 2009.gada septembrim tiesnese pati atstatījās no attiecīgu lietu izskatīšanas, bet tiesas priekšsēdētājs par to prasīja paskaidrojumus. Kad tiesnese 2011.gadā atsāka skatīt šīs lietas, SIA „Vecliepāja” bija reorganizēta par SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs”. Tiesnese ņēma vērā šo nomaiņu, pagājušo laiku un to, ka tiesas priekšsēdētājs iepriekš nebija apmierināts ar viņas atstatīšanos no lietām. Turklāt tiesnese nevēlējās radīt papildu slodzi citiem tiesnešiem. Tiesnese arī bija lūgusi tiesas priekšsēdētāju izslēgt viņu no SIA „Liepājas namu apsaimniekotājs” lietu izskatīšanas.

[3.2] Atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 1.panta otrajai daļai tiesas nolēmuma atcelšana vai grozīšana pati par sevi nav iemesls tam, lai tiesnesi sauktu pie atbildības. Līdz ar to lēmums šajā lietā nevar tikt pamatots ar apstākli, ka tiesnese izskatītajā lietā prasību apmierinājusi daļēji, bet apgabaltiesa pilnīgi.

[3.3] Nav vērtēts apstāklis, kādēļ sūdzības iesniedzējs, kurš pats nav piedalījies tiesas sēdēs un kuram nav paraksta tiesību uzņēmumā, tieši 2014.gada vasarā, kad tiesnesei bija darbnespēja no 2014.gada 27.marta līdz 2014.gada 17.augustam un pēc tam turpinājās atvaļinājums, vērsās ar sūdzību par 2011.gada lietām, un pēc tam no visām sūdzībā minētajām lietām ministrs ierosināja disciplinārlietu par vienu. Nav vērtēts, ka šādas sūdzības mērķis ir cits, neleģitīms. Turklāt cits uzņēmuma pārstāvis 2014.gadā lūdza izņemt lietas no tiesneses tiesvedības, pamatojoties uz lietu ilgstošu atrašanos bez izskatīšanas tiesneses prombūtnes dēļ, nevis tādēļ, ka tiesnesei pašai tiesā ir lieta. Nevienā no tiesneses pašas lietā notikušajiem procesiem nav piedalījušies uzņēmuma juristi, bet gan Kuldīgas advokāts, ar kuru notika sarunas par izlīgumu. Sūdzības par seniem notikumiem, kas nav radījuši tiesību aizskārumu, nevar būt pamats disciplinārlietas ierosināšanai. Izpildvaras pārstāvja paskaidrojuma pieprasīšana tiesnesim ir iejaukšanās neatkarīgā lemšanā.

[3.4] Atbilstoši Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 4.panta pirmajai daļai disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas. No lēmuma nav skaidrs, kura ir pārkāpuma atklāšanas diena. Par pēdējo dienu, kad tiesnesei būtu bijis iespējams atstatīt sevi no lietas izskatīšanas, atzīstama lietas izskatīšanas pabeigšanas diena. Spriedums tika pasludināts 2014.gada 20.janvārī, tas ir, vairāk nekā gadu pirms disciplinārlietas ierosināšanas. Disciplinārkolēģijai bija jāapsver, vai nav iestājies noilgums, vai vismaz jānorāda pārkāpuma atklāšanas diena.

[3.5] Nav saprotams secinājums disciplinārkolēģijas lēmuma 16.punktā, ka tiesnese laikā no 2001. līdz 2013.gadam saukta pie disciplināratbildības astoņas reizes. Citā tajā pašā dienā pieņemtā lēmumā atzīts, ka par astoņiem pārkāpumiem sodi dzēsti. Turklāt tas faktiski pielīdzināms dubultai sodīšanai, proti, tiesnese tiek sodīta par to, par ko jau ir sodīta. Tas ir cilvēktiesību pārkāpums un neslavas celšana.

[3.6] Disciplinārkolēģija pavirši vērtējusi tiesneses personību raksturojošās ziņas. Lēmumā norādīts, ka tiesnese apmeklējusi Latvijas tiesnešu mācību centra organizētās mācības 2012.gadā četras reizes, 2013.gadā septiņas reizes un 2014.gadā vienu reizi. Savukārt tiesnese norādījusi, ka mācību centru apmeklējusi 2012.gadā septiņas reizes, 2013.gadā – septiņas un 2014.gadā – septiņas.

[3.7] Disciplinārkolēģija lēmuma sastādīšanā nav ievērojusi subsumciju un siloģismu. Disciplinārkolēģija nav analizējusi tiesneses rakstveida paskaidrojumus, pretargumentus, faktus un nav devusi tam vispusīgu novērtējumu. Tie bija pietiekami, lai disciplinārlietu izbeigtu, kā ierosinātu bez tiesiska pamata. Lēmumā nav sniegts tiesneses ierunu un argumentu motivēts vērtējums, kas pamatots ar attiecīgām tiesību normām par disciplinārpārkāpuma sastāva pazīmēm. Nav analizēts disciplināpārkāpuma sastāvs atbilstoši likuma pazīmēm. Nav dots juridisks vērtējums konkrētiem apstākļiem un tam, vai konkrētais gadījums atbilst disciplināri sodāmam gadījumam. Vērtējot faktus, jāņem vērā ne tikai tās fiziskās norises, apstākļi, kas reāli notikuši, bet arī iekšējas, subjektīvas (emocionālas) norises, tostarp nodoms, pārliecība, priekšstats, viedoklis. Fakti ir konstatējami ar pierādījumiem. Tādēļ bija jāņem vērā atšķirīgā attieksme un disciplināratbildību izslēdzošais apstāklis – disciplinārlieta Nr.D-6/2015, kuru ierosinājis tiesas priekšsēdētājs par to, ka tiesnese ir atstatījusies no kādas lietas izskatīšanas. Proti, ka sodāmas darbības ir gan tad, kad tiesnese atstatījusies, gan arī tad, kad nav atstatījusies, bet abos gadījumos ir pieņemti neatkarīga tiesneša nolēmumi, uz kuriem ietekmi izdara personas no malas. Nav izdarīti secinājumi, vai un kādas nevēlamas sekas ir iestājušās, kā arī – vai neatkarīgu tiesas lemšanu šajā gadījumā var pakārtot disciplinārsodīšanai.

[4] Disciplinārtiesas sēdē tiesneses pārstāvis lūdza atcelt Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmumu un izbeigt disciplinārlietu, bet tieslietu ministra pārstāve lūdza tiesneses sūdzību noraidīt.

Motīvu daļa

[5] Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 4.panta pirmā daļa noteic, ka disciplinārsodu tiesnesim var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc disciplinārā vai administratīvā pārkāpuma izdarīšanas dienas.

Tādēļ vispirms noskaidrojams, vai tiesnesei disciplinārsods uzlikts, ievērojot minēto normu.

[6] Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3.panta otrā daļa noteic, ka persona, kas tiesīga ierosināt disciplinārlietu, ja ir pamats ierosināt šādu lietu, organizē saņemto materiālu vispusīgu iepriekšējo pārbaudi un pieprasa tiesneša rakstveida paskaidrojumu. Šā panta trešās daļas otrais un trešais teikums noteic, ka lēmumā vai rīkojumā norāda iepriekšējā pārbaudē konstatētā pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, pārkāpuma atklāšanas dienu un likumā paredzēto disciplinārlietas ierosināšanas pamatu. Lēmumu vai rīkojumu kopā ar iepriekšējās pārbaudes materiāliem nosūta izskatīšanai tiesnešu disciplinārkolēģijā. Atbilstoši šā panta ceturtajai daļai pirms disciplinārlietas materiālu nosūtīšanas tiesnešu disciplinārkolēģijai tiesnesim, par kuru ierosināta disciplinārlieta, tiek paziņots par to, ka iepriekšējā pārbaude ir pabeigta, un par laiku, kad viņš var iepazīties ar pārbaudes materiāliem.

[7] No minētā regulējuma secināms, ka kompetentā persona iepriekšējo pārbaudi par iespējamo pārkāpumu veic līdz lēmuma (rīkojuma) par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemšanai. Iepriekšējā pārbaude noslēdzas ar šāda lēmuma pieņemšanu. Savukārt sods nosakāms noteiktā termiņā no pārkāpuma atklāšanas dienas, tādējādi nodrošinot efektīvu procesu un tiesisko noteiktību. Likums nenoteic, kura šajā gadījumā ir uzskatāma par pārkāpuma atklāšanas dienu, bet formāli, ievērojot Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3.panta trešo daļu, to nosaka persona, kura veic iepriekšējo pārbaudi un ierosina disciplinārlietu.

Šajā sakarā jāpatur prātā, ka pārkāpuma atklāšanas diena ir atskaites punkts soda uzlikšanas termiņa skaitījumam. Ir saprātīgi domāt, ka sods par pārkāpumu uzliekams noteiktā termiņā pēc tam, kad ar pietiekamu skaidrību var runāt par pārkāpuma izdarīšanu. Tas nozīmē, ka par pārkāpuma atklāšanas dienu nav atzīstama diena, kad kompetentā persona vienīgi saņēmusi informāciju par faktiem vai pati tādu uzzinājusi. Šāda informācija var prasīt zināmu apstrādi, tostarp faktu pārbaudi, pierādījumu iegūšanu un secinājumu izdarīšanu. Līdz ar to par pārkāpuma atklāšanas dienu ir uzskatāma diena, kad kompetentā persona, veicot nepieciešamās pārbaudes, var pietiekami skaidri secināt, ka tiesneša darbībās ir pārkāpuma pazīmes. Nav izslēdzams, ka tādējādi pārkāpuma atklāšanas diena var sakrist ar lēmuma par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemšanas dienu. Tomēr, ja kompetentā persona ir nepamatoti vilcinājusies ar šāda lēmuma pieņemšanu, bet soda noteikšanas termiņa skaitījums šādā gadījumā būtu pakārtots vienīgi lēmumā noteiktajam pārkāpuma atklāšanas datumam, tas būtu pretēji Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 4.panta pirmās daļas jēgai. Tādēļ ir pārbaudāms, vai izskatāmajā gadījumā par pārkāpuma atklāšanas dienu ir pamats uzskatīt rīkojuma par disciplinārlietas ierosināšanu izdošanas dienu.

[8] No lietas materiāliem redzams, ka informācija par tiesneses rīcību Tieslietu ministrijā saņemta 2014.gada 4.augustā. Savukārt lēmums par disciplinārlietas ierosināšanu pieņemts 2015.gada 29.janvārī, tas ir, vairāk kā piecus mēnešus pēc informācijas saņemšanas.

Šajā lietā ir skaidrs, ka pārbaudāmie apstākļi, lai apspriestu iespējamu pārkāpumu un izlemtu, vai ir ierosināma disciplinārlieta, nebija apjomīgi un sarežģīti. Kā norādīja arī tieslietu ministra pārstāve, lietā bija nepieciešams pārbaudīt faktus par attiecīgajām civillietām un iegūt paskaidrojumu no tiesneses. Tieslietu ministra pārstāve arī nenorādīja, ka lietā būtu bijis nepieciešams iegūt un pārbaudīt kādu informāciju, kas nebija viegli pieejama. Tas arī neizriet no lietas materiāliem. Vairāk nekā piecu mēnešu ilgo laiku līdz disciplinārlietas ierosināšanai pārstāve saistīja ar apstākli, ka tiesnese vilcinājās ar paskaidrojuma sniegšanu, kā arī lielā mērā – ar rīkojuma projekta saskaņošanas kārtību iestādē. Tajā pašā laikā pārstāve neuzrādīja pēc būtības pārlieku sarežģītas šāda lēmuma saskaņošanas procedūras, kas objektīvi varētu kavēt lēmuma pieņemšanu saprātīgā laikā.

[9] No tieslietu ministra rīkojuma par disciplinārlietas ierosināšanu un lietas materiāliem redzams, ka ministrs 2014.gada 22.augustā lūdza tiesnesei līdz 5.septembim sniegt rakstveida paskaidrojumu par neatstatīšanās iemesliem konkrētajā civillietā. [..] tiesas priekšsēdētājs 2014.gada 1.septembrī informēja tieslietu ministru, ka tiesnese atrodas atvaļinājumā un vēstule viņai tiks nodota 1.oktobrī. 15.oktobrī tiesnese telefoniski lūdza iespēju tikties ar tieslietu ministru, norādot, ka nespēj paskaidrojumu sniegt rakstveidā, bet vēlas paskaidrot apstākļus klātienē 29., 30. vai 31.oktobrī. 3.novembrī ministrs, atsaucoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3.panta otro daļu, atkārtoti lūdza sniegt rakstveida paskaidrojumu līdz 10.novembrim, norādot, ka tikšanās organizēšana nav lietderīga. 13.novembrī tiesnese informēja, ka paskaidrojumu sniegs personīgi 19.novembrī. Minētajā datumā paskaidrojums netika sniegts. 20.novembrī tiesnese lūdza pagarināt paskaidrojuma sniegšanas termiņu līdz 27.novembrim. 27.novembrī tiesnese informēja, ka paskaidrojums tiks iesniegts 28.novembrī. Tiesneses paskaidrojums ministrijā saņemts 28.novembrī.

[10] Nav šaubu, ka lēmumam par disciplinārlietas ierosināšanu ir jābalstās pietiekami pārbaudītos apstākļos, kā arī ir jāsatur pietiekamas ziņas un pierādījumi par iespējamo pārkāpumu. Tāpat, ievērojot Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 3.panta otro daļu, minētās pārbaudes ietvaros ir paredzēts tiesneša paskaidrojums par apstākļiem, kas vispārīgi var nostiprināt pārliecību par noskaidroto apstākļu vērtējumu un ziņu pietiekamību, to koriģēt vai norādīt uz nepieciešamību noskaidrot papildu apstākļus. Vienlaikus, lai sasniegtu efektīvu, tostarp apstākļiem atbilstošu un nepieciešamu rezultātu, ir būtiski, ka uz iespējamo pārkāpumu kompetentā persona reaģē ne tikai saturiski kvalitatīvi, bet arī bez nepamatotas vilcināšanās.

Izskatāmajā lietā pietiekama skaidrība par iespējamo pārkāpumu objektīvi bija gūstama tūlīt pēc sūdzībā norādīto apstākļu pārbaudes, iepazīstoties ar attiecīgajām civillietām. Ņemot vērā tiesneses atvaļinājuma laiku, ir arī skaidrs, ka, sākot ar 1.oktobri, tiesnese objektīvi nebija ierobežota sniegt paskaidrojumu. Tādēļ tieslietu ministram bija jāievēro, ka tiesnesei būtībā nepastāv šķēršļi saprātīgā veidā un likumā paredzētā kārtībā sadarboties, bet tiesnese atteikusies sniegt paskaidrojumus bez objektīva iemesla. Tādēļ pēc atkārtotas šāda rakstura atteikšanās sniegt paskaidrojumu bija pamats izdarīt secinājumu par pārkāpumu uz jau noskaidroto apstākļu pamata.

[11] Ievērojot minēto, nav akceptējams tieslietu ministra viedoklis, ka par pārkāpuma atklāšanas dienu šajā gadījumā ir uzskatāms rīkojuma izdošanas datums. Šāda nostāja nonivelē efektīvas procedūras un noteikto termiņu soda noteikšanai ievērošanas jēgu, padarot tos atkarīgus vienīgi no pašas iestādes rīcības iepriekšējās pārbaudes veikšanā. Šajā sakarā arī norādāms, ka valstij ir pienākums respektēt un aizsargāt tiesneša neatkarību. Tādēļ it īpaši būtiski ir pēc iespējas ātri un efektīvi panākt konkrētā gadījuma galīgu noregulējumu, noskaidrojot apstākļus un pieņemot nepieciešamos lēmumus. Nav pieļaujams, ka vienīgi atkarībā no kompetentās personas rīcības tiesnesis nepamatoti ilgstoši atrodas iepriekšējās pārbaudes jeb pirmsdisciplinārlietas statusā. Tas izriet arī no Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma regulējuma, kur noteikti salīdzinoši īsi disciplinārlietas izskatīšanas un soda noteikšanas termiņi. Savukārt normā paredzētais divu gadu termiņš soda uzlikšanai pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas, uz ko atsaucās tieslietu ministra pārstāve, ir noilguma termiņš, kuram iestājoties, tiesnesi vairs nevar saukt pie atbildības. Tas nav tulkojams kā iepriekšējās pārbaudes veikšanas termiņš vai kā orientējošs šīs pārbaudes termiņš.

Arī apstāklis, ka tiesnesis nesadarbojas un nepamatoti vilcinās sniegt paskaidrojumu, nedrīkst apdraudēt lēmuma pieņemšanu noilguma termiņa pārkāpuma dēļ, kas tādējādi var rasties. Tādēļ kompetentajai personai ir jāvērtē, vai tiesneša faktiska atteikšanās paskaidrot lietas apstākļus konkrētā situācijā joprojām ir šķērslis pārkāpumu uzskatīt par atklātu un ierosināt lietu.

Ievērojot iepriekš teikto, vēlākais 2014.gada 13.novembrī, kad no tiesneses joprojām pēc atkārtota pieprasījuma bez pamatota iemesla netika saņemts paskaidrojums, ministram bija pamats izdarīt secinājumu par iespējamo pārkāpumu un arī pieņemt lēmumu par disciplinārlietas ierosināšanu.

[12] Šādos apstākļos ir atzīstams, ka disciplinārsods tiesnesei uzlikts, pārkāpjot Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 4.panta pirmajā daļā noteikto trīs mēnešu termiņu. Tas ir pamats Tiesnešu disciplinārkolēģijas lēmuma atcelšanai un disciplinārlietas izbeigšanai, nevērtējot pārējos sūdzības argumentus.

Pamatojoties uz Tiesnešu disciplinārās atbildības likuma 11.4panta otrās daļas 2.punktu, Disciplinārtiesa

n o l ē m a

Atcelt Tiesnešu disciplinārkolēģijas 2015.gada 20.februāra lēmumu un izbeigt disciplinārlietu.

Lēmums nav pārsūdzams.

Pilns lēmums sastādīts un parakstīts 2015.gada 10.jūnijā.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Tas apdraudēs dzīvības

FotoVeselības ministrijas tuvākajā laikā plānotā slimnīcu līmeņu pārskatīšana var būtiski samazināt ārstniecības pakalpojumu pieejamību reģionu iedzīvotājiem.
Lasīt visu...

pietiek_postit

Aicinu nepakļauties šauras personu grupas spiedienam un balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Madonas novadā

FotoKā Varakļānu novada iedzīvotājs un viens no lielākajiem novada uzņēmējiem vēršos pie Jums saistībā ar Administratīvi teritoriālās reformas (ATR) likumprojekta pieņemšanas gaitā Saeimā izvērsto dezinformācijas kampaņu, kurā esat tikuši aicināti balsot par Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā, nevis Madonas novadā.
Lasīt visu...

Foto
Lasīt visu...

12

Troļļi

FotoTroļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzīvē sen izmantota metode kādu ietekmēt, kādu nosodīt, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektīvos. Baumošana un nepatiesību izplatīšana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.
Lasīt visu...

21

Vai Latvija izmantos vai izniekos jaunas biznesa iespējas post-COVID pasaulē?

FotoSavulaik vēl jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradīzi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradīzi tā netapa, drīzāk – par banku likvidatoru paradīzi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arī palicis neizsapņots. Vīzija par miljoniem Rīgas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upēs pamanījās izplēnēt ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spītīgo vēlmi pēc katras krīzes tirgū atgriezties no jauna.
Lasīt visu...

6

Pieprasu pārtraukt pārkāpt Satversmi un Saeimas Kārtības rulli: vēstule Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei

FotoSaskaņā ar Satversmes 15.pantu "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā". Satversmes 22.pantā ir noteikts, ka "Saeimas sēdes ir atklātas".
Lasīt visu...

3

Kā tagad pareizi vajadzētu „apgūt” Eiropas naudu

FotoEiropa gatavojas vērienīgai ekonomikas atjaunošanas programmai, plānojot tērēt simtiem miljardu, iespējams, pat triljonu eiro. Tā ir labā ziņa. Pats svarīgākais šajā ziņā ir tas, ka ES valstis tomēr ir gatavas vienoties un mēģināt pārvarēt šo krīzi kopā.
Lasīt visu...

pietiek_nokluset

Notiek valsts apvērsums: ja jūs tagad necelsieties, tad paši vainīgi

FotoSaeimas Prezidijs ir sasaucis Saeimas attālināto ārkārtas sēdi 2020.gada 26.maijā pulksten 14.00 (e-Saeima platformā). Tas ir pretēji Satversmes 15.pantam! Tur rakstīts - Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtīgu apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā. Kur notiks sēde? Maskavā, Vašingtonā, Ipiķos, Briselē? Kur? Kādi ir ārkārtīgie apstākļi?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tiek pārkāptas kaucošo motoru trokšņa ietekmes zonā dzīvojošo iedzīvotāju Satversmē noteiktās cilvēktiesības

Ne tikai jaunā koronavīrusa izraisītā slimība Covid-19 veicina nāves gadījumus, bet arī „...69 000 cilvēku...

Foto

Latvijā ir padevīga tauta, kas lieto vārdus, kuri "negriež" ausīs nevienam, un bāž galvu smiltīs

Mums Latvijā ir bijuši visvisādi "laiki". Vieni no senākajiem bija "vācu...

Foto

Izlaidums pandēmijas laikā: neviens tiesību akts neparedz vecāku tiesības piedalīties sava bērna izlaidumā

Tiesībsargs aicina IZM izstrādāt vadlīnijas par izglītības iestāžu izlaiduma pasākuma organizēšanu, ievērojot Covid-19...

Foto

Kad TAS beigsies?

Ārkārtas stāvokļa ieviešana ir ļoti būtisks solis, jo ietekmē visus valsts iedzīvotājus. Ņemot to vērā, būtu tikai normāli, ja valdība mūs informētu, kādiem...

Foto

Bondara situācijā būtu jāatkāpjas jebkuram

Progresīvie uzskata, ka pēc trešās instances nelabvēlīgā sprieduma maksātnespējīgās Latvijas Krājbankas lietā Mārtiņam Bondaram ir jāatkāpjas no Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja...

Foto

Kāpēc mūs uzskata par idiotiem?

Izskaidrojiet man. Es tiešām nesaprotu. 1. Epidemiologs (infektologs) Uga Dumpis neuzskata, ka visiem publiskās vietās obligāti sejas maskas būtu jānēsā. Un...

Foto

Aicinu mūsu gejus: jo vairāk palīdzēsiet aizsargāt daudzbērnu mammu un tēti, jo mazāk jums nāksies izmantot retoriku - mūs diskriminē

Ugunsdzēsēju un glābēju diena. Apsveicu! Taču...

Foto

Žurka Sparāns, JKP, Lembergs, valsts noslēpums un izzagšana, Kalnozola uzstājība, Pelēkie spēki un Tautas vara

Liels paldies M.Kučinska, J.Maizīša un N.Mežvieta kungiem, ka esat izķēruši žurku,...

Foto

Viendzimuma pāru kopdzīves regulējuma tiesībpolitiskā problemātika (pilnā versija, bez cenzūras)

2014. gada nogalē Latvijas juristu, politiķu un sabiedrisko darbinieku aprindās arvien biežāk sāka skanēt viendzimuma attiecību...

Foto

Kamēr pasaule cīnās pret netīriem miljardiem, tikmēr mums ir tikai “otkati” un nodokļu nemaksātāji

Cīņai pret nelegālās naudas legalizāciju pēdējo gadu laikā pasaulē pievērsta pastiprināta uzmanība....

Foto

Valsts naudu nedrīkst ieguldīt tur, kur nebūs pietiekamas atdeves

Igaunija, Latvija un Lietuva ir izveidojušas "mazo Šengenas" telpu Eiropā – telpu bez iekšējām robežām. No šodienas...

Foto

“Izdzīt četrgadīgu bērnu no tiesas zāles”: ieraksts no tiesas sēdes

Koronavīrusa pašizolācijas un attālinātā darba laikā bez ierobežojumiem turpinās Aivara Lemberga tiesāšana, kura norisinās pietiekami lielā...

Foto

Kāpēc jums jātic, ka mēs visu izdarījām ļoti laikus un ļoti labi, bet pie visa vainīgi tikai apstākļi

Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju, kas radījusi šaubas...

Foto

Vienkārši par sarežģīto: tikai tautiska, suverēna, pēc nacionālisma principiem veidota valsts var būt par pamatu īstas demokrātijas pastāvēšanai

Reizēm mēs pārāk sarežģīti runājam par vienkāršām lietām....

Foto

Par 2. Pasaules karu, 9. maiju, Latviju, latviešiem, krieviem un vēl šo to

Šodien ir divas aktualitātes - pasaules tautu celšanās cīņā pret "kovida" mega afēru,...

Foto

Kopā ar kinologiem un hipologiem mēs 9. maijā lieliski pastrādājām

“Ministru kabineta izdotais rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu neierobežo cilvēku tiesības individuāli apmeklēt jebkuru piemiņas vietu,...

Foto

Pārdomas par Covid - 19 afēru un ne tikai...

Mani draugi un tuvinieki var liecināt, ka sākotnēji, kad vēl nebija pietiekami daudz informācijas, es pret jauno...

Foto

Nepazaudēt Latvijas ekonomikas kodolu

COVID-19 krīze pasaules ekonomikā ienesusi krietnu devu nenoteiktības, sašūpojusi ierastās piegāžu ķēdes un patēriņa tirgus. Atsaukšos uz Alberta Einšteina teikto: “Kad tiek...

Foto

Bērniem invalīdiem nav naudas, 250 tūkstoši PR pakalpojumiem "APar" kampaņas veidotāja sievai gan ir

Tātad. C19 kļūst ļoti bīstams pēc 24.00, tad visam būs jābūt ciet....

Foto

Kurš normāls cilvēks dzird Dieva balsi un uzklausa aicinājumu glābt dzimteni no okupantiem?

Šorīt pa radio skanēja raidījums, kurā tika uzskaitītas visas iespējamās Žannas d'Arkas psihiskās...

Foto

Kam nāk smiekli, var pasmieties, bet šī ir mana prognoze par tuvāko nākotni

Kādreiz es izklaidējos ar troļļu kaitināšanu vienā no lielākajiem ziņu portāliem Latvijā. It...

Foto

Teorijā Latvija ir brīva valsts, praksē tā nav

Man nav nekādas saistības ar aktīvistiem, kas tika aizturēti pie Brīvības pieminekļa. Man nav skaidri šo cilvēku motīvi....

Foto

Koku ciršana Ziepniekkalnā ir ķecerīga rīcība: vēstule Rīgas Grebenščikova vecticībnieku draudzei

Daudziem Ziepniekkalnā viens no sāpīgākajiem notikumiem ir atļauja masveidā nocirst kokus, cik lasāms presē –...

Foto

Aicinu atcerēties, cik daudz pacietības ir mūsu tautā

Tautas vēsturiskajā likteņgaitā ir brīži, kuros summējas pašas būtiskākās, eksistenciālākās izvēles. Tad lemtais un paveiktais uz ilgiem laikiem...

Foto

Ko mums nozīmē 4. maijs?

Precīzākā un īsākā atbilde uz šo jautājumu iekodēta pašā svētku nosaukumā – "Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas diena". Tāds formulējums valsts kalendārā...

Foto

Vai tiešām vajag, par nākotni nedomājot, atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas?

Rakstu saistībā ar savu reālu sirdssāpi par valdības publiskoto informācija, ka ekonomiku sildīs ar 75 miljoniem...

Foto

Kur Latvijas valstij ņemt naudu? No cilvēkiem, kuriem tā ir?

Mūsu valsts ir nabadzīga, jo tajā piekopj atņemšanas un represiju politiku. Uz šīm pārdomām mani pamudināja...

Foto

Kā krīzē klājas vienkāršajai tautai, un cik taisnīgi mūsu valdības aparāts palīdz cilvēkiem pārvarēt krīzi

Dīkstāves pabalstus atsaka nodokļu nemaksātājiem? Prēmijas maksā visiem par papildu darbu...

Foto

Man kā Saeimas loceklim ir nodarīts pāri

Latvijas Republika ir neatkarīga demokrātiska republika, kurā Latvijas valsts suverēnā vara pieder Latvijas tautai, kura vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās, aizklātās...

Foto

Pasaka par loģiskās domāšanas attīstību

Pasakās, kuras paredzētas bērniem, labais vienmēr uzvar ļauno. Loģiskās domāšanas vidē izaugušais bērns kļūst par pieaugušo, kuram ir prasība, lai pareizais...

Foto

Krīze – iespēja drosmīgiem lēmumiem

Kā jau katra krīze, tā ir ne tikai lielāka vai mazāka ķibele, bet arī zināmā mērā iespēja. Šoreiz manas pārdomas par...

Foto

Globālās identitātes amoka skrējiens

Pandēmijai “Covid-19” lepni piestāv pārnestā nozīmē lietotas runas figūras. Tajā skaitā lepni piestāv alegorija “amoka skrējiens”. Alegorijas konkrētais tēls ir psihiskais traucējums vārdā...

Foto

Ekonomiskais vīruss

Ekonomikas izaugsmes bremzēšana, darbaspēka trūkums, algu lielāka izaugsme par darba ražīgumu - tie bija daži no jaunas ekonomiskās krīzes vēstnešiem, ko uzņēmēji un ekonomisti...

Foto

Dabas aizsardzības sistēmas reforma ir aizsegs nezaļu lobistu atbalstam

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) ministra Jura Pūces (A/PAR) steidzīgās reformas valstī izsludinātās ārkārtas situācijas laikā,...

Foto

Valdība, attopies

Neesmu nekāds profesors, esmu parasta "skrūvīte", kas strādā valsts pārvaldē un dzīvo no algas līdz algai. Bet vēlos padalīties ar dažām pārdomām par šodienas...

Foto

Vai var uzticēties Aigaram Strupišam kā Augstākās tiesas priekšsēdētāja kandidātam

Nododu publicēšanai pēdējos safabricēto disciplinārlietu tiesnešu disciplinārtiesas safabricētos lēmumus, no kuriem redzams, kā vienā gadījumā ierosina...

Foto

BVKB ietaupīja vairāk nekā 50%, uzstādot GPS, - paraksties par likumdošanas iniciatīvu

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) 2018. gada sākumā lietoja 16 automašīnas un mēnesī patērēja 1600...

Foto

Kad Viņķele ļurina tukšu kā zariņu govs par savām orbītām

Noskatieties vēlreiz uzmanīgi Facebook publicēto video ar Viņķeli! Viņa vairākkārt saka, ka ministrijas ierēdņi no janvāra strādā “pastiprinātā...

Foto

Miljons eiro, lai korumpētu presi

Informācijas nozari ir būtiski skārusi Covid-19 krīze. Laikā, kad cilvēki paliek mājās, drukātās preses pārdošanas apjomi neglābjami samazinās. Lai ierobežotu epidēmiju,...

Foto

No kā vajadzētu mācīties mūsu politiķiem un ierēdņiem

“Unikāli! Tā kā Valkā mazturīgos, trūcīgos un daudzbērnu ģimeņu bērnus sākām ēdināt pirms MK noteikumiem, Izglītības un zinātnes...

Foto

Tas jaunais laiks, kas šalkās trīs... Pārdomas par zināmo nezināmajā

Dārgo lasītāj, ja vēlies viedokli par mūsu valdības pareizo/nepareizo rīcību epidēmijas laikā, infekcijas izplatības datu patiesumu/nepatiesumu...

Foto

Iebilstam pret Kalnciema kvartāla izpostīšanu

Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijai, Rīgas pilsētas būvvaldei, RD Satiksmes departamentam no Āgenskalna iedzīvotājiem: lūdzam nelikvidēt kokus Āgenskalnā un rūpēties par...

Foto

Kas ir mana Galileja?

Dārgie brāļi un māsas Kristū. Jūdiem bija paraža pēc apbedīšanas vēl trīs dienas apciemot kapu, lai pārliecinātos, ka aizgājējs patiešām ir miris;...

Foto

Covid-19 pandēmijas aizsegā notiek mēģinājums iznīcināt iepakojuma depozīta sistēmu

Depozīta sistēma ir ražotāju atbildības sistēma – tas ir veids, kādā ražotāji nodrošina tiem uzlikto pienākumu izpildi...

Foto

Optimisma nomācošā aura

Sabiedrībā ir cilvēki, kuru amata pienākums ir izstarot optimismu. Sabiedrība no viņiem gaida vienīgi optimistiskus izteikumus. Taču tam nav jābūt sentimentāli šķebīgam optimismam...

Foto

Šis piebremzētais laiks un īpatnējās Lieldienas būs jauna, vienojoša pieredze mūsu likteņkopībā un iespēja apzināties garīgo brīvtelpu

Mīļie Latvijas cilvēki! Ir Lieldienu laiks. Mēs to sagaidām...