Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Vai tiešām jaunais Indriķa Latvieša romāns „Nauda” un tajā atainotie „pilnīgi izdomātie” notikumi varēja būt tie, kas piespieda bēdīgi slaveno krievu baņķieri Grigoriju Guseļņikovu vakar paziņot par finanšu kraha priekšā balansējošās PNB (bijušās Norvik) bankas pārdošanu nezināmiem ārvalstu investoriem? Pietiek šodien un nākamās nedēļas sākumā ekskluzīvi publicēs fragmentus no šīs Latvijas grāmatnīcās pēdējo septiņu nedēļu laikā pieprasītākās grāmatas, kuri ataino „baņķiera Grigorija Kuseļņikova” sarežģītās attiecības ar „eirosekretāru Valdi Bebrovski”.

56. nodaļa

Lai nu par ko, bet par nekaunības un apetītes trūkumu šis Grigorijs Kuseļņikovs nudien nevarēja sūdzēties. Neko citu Bebrovskis nevarēja nodomāt, izdzirdot par krievu baņķiera vēlmēm.

Kārtības labad Bebrovskis tomēr palūdza uzticamiem cilvēkiem, lai viņam – protams, ievērojot visu iespējamo konfidencialitāti – atsūta kādu nelielu aktuālāku pārskatu par šo nemaz ne tik niecīgo banku.

Viņš, protams, arī nedaudz sekoja līdzi Latvijas aktualitātēm un it īpaši jau finanšu jomā, bet, tā sacīt, tikai ar vienu aci. “Citas dēles” pārdošanas laiki sen bija pagājuši – un paldies Dievam. Taču te vajadzēja saprast maksimāli precīzi – kāda bija situācija un ko reāli varēja izdarīt. Nu pārskats operatīvi bija klāt – vajadzēja kārtīgi iedziļināties.

“Kopš 2013. gada sākuma lielākais “Barvik” akcionārs Jurijs Čepurovs aktīvi meklēja jaunu stratēģisku investoru “Barvik bankai”, kura jau atradās Finanšu tirgus komisijas (FTK) pastiprinātajā uzraudzībā, jo pašam trūka līdzekļu kapitāla stiprināšanai un FTK jau vairākkārt bija brīdinājusi par iespējamām sekām, ja normatīvās prasības netiks pildītas.

Faktiski, ja atmet liriku, “Barvik banka” atradās maksātnespējas stāvoklī, un faktiski situācija joprojām nav mainījusies, rādītāji joprojām tiek mākslīgi uzturēti.

Līdz vasaras beigām Jurijs Čepurovs atrada ieinteresēto personu – Grigoriju Kuseļņikovu, kurš sevi pozicionēja kā pieredzējušu baņķieri un pazīstamu krievu izcelsmes “miljonāru”.

Lai apstiprinātu savu nodomu iegādāties “Barvik”, 2013. gada 4. oktobrī Kuseļņikovs noslēdza ar Čepurovu aizdevuma līgumu, ar kuru piešķīra Čepurovam aizdevumu EUR 1 000 000 apmērā.

Jāpiebilst, ka darījums (akciju ieķīlāšana) notika, rupji pārkāpjot “Barvik bankas” statūtus, jo saskaņā ar statūtiem akciju ieķīlāšanai bija nepieciešams saņemt akcionāru piekrišanu, kas tika izdarīts krietni vēlāk, jau pēc notikušā darījuma.

Tobrīd nepieciešamie minimālie ieguldījumi “Barvik bankas” pamatkapitālā bija aptuveni trīsdesmit miljoni eiro. Ņemot vērā to, ka tādu naudas līdzekļu Kuseļņikovam nebija, viņš ņēma īslaicīgu aizdevumu no Krievijā pazīstama miljonāra Pjotra Kudrjašova.

Saņemtais aizdevums kopā, pēc neoficiālām ziņām, bija deviņdesmit miljoni eiro, turklāt starpība no šīs summas un tās, kas ieguldīta “Barvik bankā”, tika tērēta citām un privātām Kuseļņikova vajadzībām, arī nu jau bankrotējuša vīna veikala iegādei Londonā.

Darījuma būtība bija – par aptuveni trīsdesmit miljoniem eiro kļūt par “Barvik bankas” vairākuma akcionāru, turklāt gandrīz divdesmit deviņi miljoni tika iemaksāti pašas “Barvik bankas” pamatkapitālā, respektīvi pašam sev.

Ņemot vērā to, ka Kudrjašova izsniegtais aizdevums bija īslaicīgs, bija jāatrod iespēja aizņemtos līdzekļus tuvākajā laikā ar “Barvik bankas” palīdzību atgūt, un faktiski jau pie kapitāla “palielināšanas” 2013. gada decembrī tika noslēgti darījumi, kas šo shēmu palīdzēja īstenot. Pamatbūtība – kapitāls it kā tika palielināts, bet faktiski ar bankas pašas, tas ir, ar tās noguldītāju naudu.

Īstenojot savu shēmu, 2013. gada decembrī Kuseļņikovs piedalījās “Barvik bankas” izsludinātajā akciju emisijā un iegādājās jauna laidiena akcijas, kā arī akcijas no “Barvik bankas” akcionāriem, kas kopā deva viņam līdzdalību 50% + 1 akcija no kopējā “Barvik bankas” balsstiesīgo akciju skaita.

Par akciju nodošanu iepriekšējiem akcionāriem tika apsolīti vairāki bankas aktīvi, nekustamie īpašumi un citi labumi. Attiecībā uz vienu no akcionāriem – arī solījums nevērsties pret viņu tiesībsargāšanas iestādēs un tiesā.

Jau 2014. gada pavasarī tika izziņots, ka “Barvik banka” iegādāsies Kuseļņikova aktīvu Krievijā – “Volga bank”, kļūstot par “Volga bank” mātes sabiedrību. Tas nozīmēja, ka “Barvik banka” samaksās par “Volga bank” akcijām pašam Kuseļņikovam.

Ļoti interesantos un pretrunīgos apstākļos “Barvik” vienkārši bez FTK atļaujas došanas veica darījumu un par šo painformēja FTK tikai tad, kad tas jau bija izdarīts, vēstulei pievienojot bankas protokolu, kurā minēts, ka šo jautājumu savā starpā esot saskaņojuši, privāti tiekoties ar FTK vadītāju Kristapu Pakuli.

Publiski tika izziņots, ka notikusi “Barvik bankas” pamatkapitāla palielināšana. Faktiski kapitāla “palielināšana” notika atkal jau par bankas noguldītāju naudas līdzekļiem, bankai tos samaksājot par Krievijas “Volga bank” akcijām, kuras piederēja Kuseļņikovam un viņa tēva kontrolētai ofšorkompānijai.

Minētā darījuma rezultātā “Barvik” aktīvos tika ieguldīta nevis reāla nauda, kas “Barvik” vitāli nepieciešama, bet gan apšaubāmas reputācijas (banka iesaistīta vairākos skandālos) Krievijas Federācijā esošas reģionālās bankas akcijas, kuras publiski pieejamie rādītāji nav spīdoši un ir ar negatīvu tendenci.

Tādējādi tika pārkāpti pamatkapitāla palielināšanas noteikumi, jo atbilstoši tiem “Barvik” pamatkapitāla palielināšanai bija jānotiek tikai naudā. Acīmredzami “Barvik” ir sagrozījusi faktus.

Visticamāk, vispirms ir notikusi “Volga bank” akciju iegāde par “Barvik” noguldītāju līdzekļiem, bet tikai pēc tam “Barvik” akciju iegāde no tās esošā akcionāra. Tādējādi ir noticis nevis reāls naudas līdzekļu ieguldījums, bet īstenota kārtējā shēma par pašas bankas līdzekļiem.

Tāpat paralēli fiktīvajai pamatkapitāla palielināšanai ar pašas “Barvik” naudu notika arī “Barvik” esošo naudas līdzekļu “izvešana” ne tikai caur bankai piederošajiem slēgtajiem fondiem, bet arī caur kredītu izsniegšanu vairāku miljonu apmērā n-tajām Krievijas Federācijā reģistrētām komercsabiedrībām.

Interesants fakts – septembra mēnesī, kad Pakulis atradies atvaļinājumā, FTK Padome esot pieņēmusi lēmumu nerekomendēt šādu darījumu, un atļauja nav tikusi dota. FTK vadītājam Kristapam Pakulim atgriežoties no atvaļinājuma, pēc Andra Puseļa, Ilmāra Rimēviča un paša Pakuļa individuālas tikšanās “Barvik” jaunais saimnieks guvis pārliecību, ka pietiek par šo vienkārši nosūtīt informāciju FTK zināšanai.

Jāpiebilst, ka pret Kuseļņikovu Krievijā ir ierosinātas četras krimināllietas par ekonomiskiem noziegumiem, ieskaitot naudas atmazgāšanu milzīgā apmērā. Ir ziņas, ka paralēles velkamas arī starp Kuseļņikovu un bijušo “Latvijas Krābankas” īpašnieku Vladimiru Tontonovu.

Viena no versijām, par ko zināja arī FTK un Latvijas Centrālā banka vēl pirms Kuseļņikova ienākšanas Bankā: aiz Kuseļņikova stāv Tontonova intereses, kura mērķis ir izmantot Banku kā platformu vairākiem lieliem plānotiem darījumiem, kā arī naudas atmazgāšanai.

Neskatoties uz saņemto pretrunīgo informāciju un mākslīgajām “kapitāla palielināšanām”, kas faktiski ir pretrunā ar spēkā esošo regulējumu, FTK tomēr ir devusi atļaujas un joprojām izrāda nesamērīgu labvēlību šim investoram. Kuseļņikova intereses visvairāk aizstāv Pakulis un Rimēvičs.

“Draudzības vārdā” Rimēvičs arī noreferencējis Kuseļņikovam par savu padomnieku pieņemt savu bijušo vietnieku Andri Puseli, kurš šobrīd ir “Barvik bankas” Padomes loceklis.

Jau pirms Kuseļņikova ienākšanas FTK ilgstoši izliekas neredzam faktisko situāciju ar “Barvik”. Kopš laika, kad tika veikta padziļināta pārbaude, FTK ir informēta par lielāko daļu “Barvik” pārkāpumu, pēc kuriem saskaņā ar spēkā esošiem normatīviem “Barvik” licence būtu jāanulē. Taču pēc šīs pārbaudes “Barvik” saņēma tikai ierobežojumus licencē.

Saskaņā ar vienošanos ar Kuseļņikovu vēl pirms viņa ienākšanas visi minētie ierobežojumi tika atcelti. Kopš tā brīža Banka izsniegusi kredītus nerezidentiem – Krievijas uzņēmumiem bez faktiski jebkāda nodrošinājuma, ar pamatsummas atmaksu termiņa beigās.

Tas zināmajos apstākļos un ar Kuseļņikova realizēto shēmu rokrakstu, iespējams, nav nekas cits kā līdzekļu aizpludināšana uz pastarpināti viņam piederošajiem uzņēmumiem Krievijā.

Līdz ar Kuseļņikova ienākšanu bankā FTK un pārējie atbildīgie varēja nedaudz atviegloti nopūsties, jo vismaz ārēji publika tika mierināta, ka ir taču jauns īpašnieks, jauns valdes priekšsēdētājs, tūliņ tiks stiprināta kapitāla bāze un “Barvik” kļūs par vienu no lielākajiem tirgus spēlētājiem.

Taču faktiski jauna nauda no akcionāra nav ieplūdusi, un nav ticamības, ka tas vispār notiks. Tieši otrādi – ir redzams, kā nauda no bankas tiek aizpludināta un tās līdzekļi tiek izmantoti paša Kuseļņikova un viņa ģimenes vajadzībām.

Patiesībā jau 2014. gada 30. martā tika sasaukta “Barvik bankas” akcionāru pilnsapulce, kurā tika ziņots, ka “Barvik bankas” iepriekšējo gadu un 2013. gada revidētie zaudējumi kopumā pārsniedz pusi no “Barvik bankas” pamatkapitāla.

Pretēji acīm redzamajai nepieciešamībai stiprināt kapitālu akcionāri lēma par pamatkapitāla samazināšanu, ar to dzēšot “Barvik bankas” zaudējumus kapitāla samazinājuma apmērā.

Principā tika realizēta acīm redzama finanšu shēma, apejot Komerclikuma normas, kā arī tādējādi notika izvairīšanās veikt finanšu injekcijas, kas ir tiešs bankas akcionāra pienākums.

Bankai ir būtiska kapitāla nepietiekamība (nespēja segt savus zaudējumus), tas nesasniedz tai piemērotos normatīvus, turklāt tās kapitāla pietiekamības rādītājs ir zemākais no visām Latvijā reģistrētajām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā.

Saskaņā ar FTK mājaslapā publicētajiem datiem “Barvik” ir zemākais kapitāla pietiekamības rādītājs no visām Latvijas Republikā reģistrētām kredītiestādēm jau vismaz pusotra gada garumā, turklāt tas ļoti būtiski atšķiras no pārējām kredītiestādēm.

“Barvik bankas” pēdējo divu gadu zaudējumi kopā ir vairāk nekā septiņdesmit trīs miljoni eiro; savukārt, ja tiktu ņemtas vērā revidentu ziņojumos ietvertās piebildes, vairāk kā deviņdesmit deviņi miljoni euro. No “Barvik bankas” finanšu datiem ir acīm redzams, ka bankas pēdējo gadu milzīgo zaudējumu apmēru nav iespējams segt saprātīgā termiņā.

Neskatoties uz jaunā akcionāra Kuseļņikova ienākšanu un tā lielajiem solījumiem, “Barvik” finansiālais stāvoklis neuzlabojas, nekādi ieguldījumi netiek veikti. Lai grāmatvediski “uz papīra” atrisinātu milzīgās finansiālās problēmas, tiek nevis ieguldīti “Barvik” tik nepieciešamie līdzekļi, bet gan nolemts samazināt “Barvik” pamatkapitālu uz vairāk nekā pusi…”

Samērā īsajam pamattekstam klāt vēl bija pievienots lērums failu – gan audita slēdzieni un gada pārskati, gan konfidenciālāki dokumenti. Taču Bebrovskim pietika ar jau izlasīto, lai izprastu situāciju, ja tā šo bankrota priekšvakara ainu varēja nosaukt.

Vai viņam tiešām rokā bija burvju nūjiņa, lai krievu blēdim palīdzētu vēl kādu laiku pavazāt Latvijas valsti aiz deguna un ļautu aizpludināt vēl kādus nabaga pensionāru noguldījumu miljonus, ko pēc tam atkal dabūs kompensēt tā pati Latvijas valsts? Un, kas vismaz tikpat svarīgi, – vai viņš tiešām bija gatavs šo nūjiņu izmantot? Kaut vai tas būtu viņa Dārguma vārdā?

Vajadzēja pakonsultēties – un Valdis Bebrovskis zināja tikai vienu cilvēku, kurš varētu dot tiešām derīgu padomu. Tas nebija neviens cits kā Ilmārs Rimēvičs, un mazā papildproblēma bija tāda, ka labi saprotamu iemeslu dēļ Grigorija Kuseļņikova vārds viņam bija kā sarkana bura veselam vēršu ganāmpulkam.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Levita jaunvārdi un to tulkojums

FotoLevita “jaunvārdi” jeb īpašie termini, ar kuriem “spīd” gluži vai pašpasludinātais “nācijas tēvs”- valstsgriba, turpinātība, likteņkopība, vienvērtība, atjaunotne, brīvtelpa, kopējais labums, Latvijas valsts ceļš.
Lasīt visu...

15

Kāpēc medaļa tikai Bondaram? Lavents, Zaharjins, Gerčikovs un Meroni arī pelnījuši

FotoSakarā ar Krājbankas bijušā vadītāja Mārtiņa Bondara apbalvošanu ar Finanšu ministrijas goda zīmi, kā pamatojumu uzrādot “nozīmīgu personīgo ieguldījumu Latvijas Republikas finanšu sistēmas attīstībā” (tas nekas, ka no viņa vēl nav piedzīti 15 miljoni par naudas aizpludināšanu no šīs pašas Latvijas finanšu sistēmas), tā vien šķiet, ka citi līdzīgi darboņi arī būs nopelnījuši savus apbalvojumus!
Lasīt visu...

6

Varbūt visi „stupid people” nemaz nav „stupid people”, bet tikai daļa, un ar tiem citiem es solidarizēšos

FotoZinu, ka tūlīt sāksies kārtējais ķengu vilnis, tādēļ uzreiz uzrakstu savu nostāju. Tātad, uzskatu, ka mediķi ir malači, ka izgāja ielās. Sen jau vajadzēja un vajag vēl. Ne tikai viņiem, arī skolotājiem, policistiem, visiem, kam solīts gadiem. Mēs paši Re:Baltica esam neskaitāmi daudz rakstījuši par mazām algām, katastrofālo medmāsu trūkumu, budžeta ačgārnībām. Radot spiedienu, ir iespējams radīt arī pārmaiņas.
Lasīt visu...

21

Atlajst sajmu?

FotoEs ar visām četrām iestājos par brīvību. Piemēram, mūsu valsts iedzīvotājiem ir brīvība rosināt Saeimas atsaukšanu. Taču, manuprāt, brīvu izvēli var izdarīt tikai tas, kurš apzinās, ko dara, un ir informēts par visiem notikuma aspektiem, nevis ļaujas histērijai. Es zinu, ka ir forši spēlēties priekšniekos, bet te būs pāris fakti domas rosināšanai:
Lasīt visu...

18

Kaspars Dimiters: Mātes Latvijas vēstule

FotoKur esi, dēls? Jau viesnīcā vai teltī? Vai arābus lūgt, lai man druvas zeltī? Te nu tik vientuļi. Mirst ūdens, akai vinda. Neviena kaimiņa. Vien baļķvedēju rinda.
Lasīt visu...

12

Vienvērtīgs ir katrs cilvēks (lai ko tas arī nozīmētu): runa pie Brīvības pieminekļa 2019. gada 18. novembrī

FotoMīļie latvieši! Latvijas cilvēki Rīgā, Latgalē, Vidzemē, Zemgalē, Kurzemē un visā pasaulē!
Lasīt visu...

21

Valstsgribas valstsnegribas ēstgriba

FotoSaruna par reālo “valstsgribu” un “valstsgribas” iluzoriskumu ir aktuāla visu laiku. Taču 18. novembra kontekstā tāda saruna ir īpaši aktuāla, atsedzot patiesību un melus nošķirot no patiesības. Pašlaik šajā procesā valdnieks ir “nācijas tēvs” ar savu ārēji izskaistināto, bet mazsaturīgo daiļrunību. Tā palīdz atgādināt par patiesību un nosodīt melus. 
Lasīt visu...

10

Mucā

FotoPadomju valstī dzīvojušie izstrādāja tikai šim režīmam atbilstošu «dzīvesziņu». Šodien mēs to dēvētu par «Kā labāk dzīvot». Kā labāk, kā gudrāk, kā pareizāk, kā izdevīgāk un citus «kā» padomju pilsoņi apvienoja vienā, un oriģinālvalodā tas skanēja tā: «Солдат спит, а служба идет!» «Kaut kareivis guļ, tā dienesta laiks virzās uz priekš un tuvojas beigām».
Lasīt visu...

21

Politiskai intrigai – birokrātisks restarts

FotoCitur Latvijā šo ziņu pat nepamanīja, taču jūrmalniekus tā nervozē: oktobra sākumā ģenerālprokuratūra atjaunoja apsūdzību Gatim Truksnim par Zaļo un zemnieku savienības "iespējamu nelikumīgu finansēšanu”.
Lasīt visu...

18

Gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka

FotoPadsmit gadus nostrādājot PR jomā un daļēji tieši tādēļ no tās aizejot, šādas metodes (skat. zemāk), protams, nepārsteidz. Tomēr gribētos zināt, kuram gan šādai nelietībai pacēlās roka. Neba nu žurnālists pats iedomājās. Kuram šķiet, ka tiem, kas var glābt veselību un pat dzīvības ikvienam no mums (tai skaitā arī ikvienai no 100 "gudrajām galvām"), nevajadzētu nodrošināt jau apsolīto? Jo šis jau nav stāsts par to, ko dara un kā ārstē kāds konkrēts ārsts, bet gan pretsitiens tam, par ko Dr. Aizsilniece cīnās visu mediķu vārdā. Un tas ir nožēlojami.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Var gadīties, ka vienu rītu Šveices advokāts būs "pārdozējis" viagru un viņam blakām gauži raudās skaists puisītis

Nav tālu tā dieniņa, kad visiem „arestētās mantas afēras”...

Foto

Atraktīvā politiskā hronika: novembra sākums

1.novembrī “nācija” varēja priecāties par “nācijas tēva” kancelejas vadītāja Teikmaņa atraktīvo sprēgāšanu. Citāts no teksta par Valsts prezidenta budžeta palielināšanu 2020.gadā: ""Tad,...

Foto

Ko varbūt teiktu Olivers Kromvels par “liberālo” Latviju

Karavadoņa un politiķa, tālākā Lorda protektora Olivera Kromvela runas, 1653.gada 20.aprīlī padzenot parlamentu, lokalizējums. Neļausim Latvijas “demokrātijai” nonākt...

Foto

Kas ir Latvijas Universitāte - Muižnieka brigādes dzīres vai augstskolas izcilība?

Jau drīzumā tiesai būs jālemj, vai bēdīgi slavenās Latvijas Universitātes (LU) pagaidu rektora Indriķa Muižnieka...

Foto

Populistu rotaļas: uz kārts likta Latvijas nākotne

Ceturtdien pie Saeimas notika vieni no lielākajiem protestiem pēdējo gadu laikā, kuros piedalījās vairāki tūkstoši mediķu un viņu atbalstītāju....

Foto

Kas notiks, kad visi sāks visu vērtēt pēc komerciālās atdeves?

Reti kurš nepamanīja Latvijas Radio darbinieku skaļo sacelšanos par zemajām algām. Tā ir tikai aisberga redzamā...

Foto

Lembergs pret Latviju Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par nevainīguma prezumpcijas pārkāpumu

2019.gadā esmu vērsies Eiropas Cilvēktiesību tiesā ar sūdzību par Vides aizsardzības un reģionālās attīstības...

Foto

LNT Ziņu dienesta kolektīvā vēstule

1.decembris būs pēdējā diena, kad ēterā iziesim mēs - LNT Ziņu dienesta komanda, un pēc tam beigs pastāvēt LNT Ziņu dienests...

Foto

Unikālais izaicinājums

Vai pie mums visi saprot, ka fotogrāfijā ir fiksēts izaicinājums? Vai tie cilvēki, kuri fotogrāfijā saskata izaicinājumu, savā mūžā ir sastapušies ar vēl lielāku...

Foto

Vai tieslietu ministrs apšauba tiesu varas autoritāti

Latvijas Tiesnešu biedrība vairākkārt paudusi nostāju par Ekonomisko lietu tiesas izveidi, kas kopumā atbilst Tieslietu padomes viedoklim - jaunas...

Foto

Cilvēkiem šobrīd tiek atņemtas fundamentālas tiesības uz taisnīgu un objektīvu tiesu bez korupcijas

Otrdien, 5. novembrī, Ministru kabineta sēdē tika skatīts likumprojekts "Grozījumi likumā "Par tiesu...

Foto

Sabiedrībai ir radīts nepareizs priekšstats, mūsu tiesu sistēma darbojas labi: uzruna Latvijas tiesnešu ikgadējā konferencē

Mūsu sabiedrības un kopējās identitātes pamats ir kopīgu vērtību kopums, kas...

Foto

Mazais brālis ir apjucis

Kā jau ierasts, uzreiz pēc “Saskaņas” kongresa savu kongresu rīkoja arī “Gods kalpot Rīgai”. Līdz šim šī partija bija “Saskaņas” mazais brālis,...

Foto

Kāpēc Krievijas mūziķim Grigorijam Ļepsam sen bija jāaizliedz iebraukt Latvijā?

Ir gana daudz iemeslu. Viņš pats nekad nav noliedzis senas un tuvas draudzīgas pazīšanās ar Krievijas...

Foto

Pārdomas par nāvi

Par eitanāziju, medicīniski asistētu pašnāvību un tiesībām uz cieņpilnu nāvi diskutē politiķi, prese, sabiedrība un mediķi, turklāt diskutē laiku pa laikam. Šīs diskusijas...

Foto

Garkalnes domes priekšsēdētājam steidzami jāsniedz paskaidrojumi par Valsts kontroles pārbaudē atklātajiem pārkāpumiem

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP!) pieprasa Garkalnes domes priekšsēdētājam Mārtiņam...

Foto

Humānisma sagraušana

2019.gada 29.oktobrī medijos parādījās informācija: “Tiesībsargs Juris Jansons vērsies Satversmes tiesā, apstrīdot kā pamatlikumam neatbilstošus valdības noteikumus par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu...

Foto

Iespējams, ka koalīcija ir pārpratusi slaveno pirmsvēlēšanu saukli “Valstij jāsāk ar sevi”

Aicinām finansējuma partijām no valsts budžeta būtisko pieaugumu atlikt kā minimums līdz nākamās Saeimas...

Foto

Padomju spiegi Bulgārijā un tepat Latvijā – „quo vadis Europa”?

No neilgās padomju bērnības man atmiņā ir palikušas tikai pāris lietas – ta,s kā nesu pirmās...

Foto

Nauda veselības aprūpei ir, bet nav politiskās gribas

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir veikusi padziļinātu Latvijas un kaimiņvalstu budžetu analīzi un secinājusi, ka ir iespējams nodrošināt...

Foto

Aizkustinošas pieticības ekselence

Tautas paruna neder. Vējonis nav vilks, bet Levits nav lācis. Tas, no kā bēga “nācija”, īstenībā nav vilks, un “nācija” īstenībā neuzskrēja lācim,...

Foto

“Saskaņa” izvēlas stagnāciju

Sestdien notikušajā kongresā “Saskaņa” neizmantoja iespēju jaunam restartam un izlēma saglabāt esošo situāciju, izvēloties stagnāciju. Par “Saskaņas” jauno līderi tika ievēlēts smagsvars un...

Foto

VARAM „neapbižo(t)” Zemgali

Šobrīd nozīmīgākās un ilgtermiņā lielāko ietekmi uz Latviju kā valsti nesošās pārmaiņas ir administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Reformai būtu jāsaved kārtībā valsts reģioni,...

Foto

Teātris nav „Rimčiks”: atklātā vēstule teātra sabiedrībai

Visos Latvijas medijos tagad katru dienu bez apstājas tiek "pilināta" ideja, ka mākslinieciskā vadītāja funkcija ir vecmodīga ideja, no...

Foto

Civilizācijas norieta enciklopēdija: "animal symbolicum"

Cilvēku par „animal symbolicum” ieteica dēvēt izcilais vācu filosofs Ernsts Kasīrers (1874- 1945). Viņa ieskatā tradicionālais cilvēka apzīmējums „animal rationale” neatbilst...

Foto

Privāto automobili no 2021. gada nevarēs atļauties iegādāties ļoti liela iedzīvotāju daļa

Latvijas Transportlīdzekļu tirgotāju asociācija (LATTA) aicina Latvijas sabiedrību pievērst uzmanību un iestāties pret valdībā...

Foto

Vai tiek bruģēts ceļš uz kārtējo Satversmes tiesas spriedumu?

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu...

Foto

Apdraudēta daudzu pamatskolu pastāvēšana

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS) nosūtījusi vēstuli visām Saeimas frakcijām, paužot bažas par apdraudējumu bērnu tiesībām apmeklēt pamatskolu pēc iespējas tuvāk dzīvesvietai un...