Iesaki rakstu: 
Radio intervijas rosināta refleksija, braucot auto. „Mums nelaimējies piedzimt 21. gadsimta sākumā. Briesmīgs laiks”, vaimanā kādi intervējamie pa radio. Hmm…diskutējami.
Ja piedzimtu 13. gs. sākumā kaut kur, piemēram, tagadējā Vidzemē, ik gadu nāktos baidīties no igauņu, pleskaviešu, zobenbrāļu, Rīgas bīskapa vai lietuviešu sirotājiem. Ja vīriešu dzimuma – galva nost vai gūsts, ja sieviete – gūsts un sekojoša „piespiedu dzīve”.
Ja piedzimtu 14. gs. sākumā, nemitīgi ordeņa un bīskapu kari, lietuviešu iebrukumi, turklāt ap 1315. gadu briesmīgs bads ar kanibālisma elementiem. Varētu notiesāt savus mirušos radus vai pat bērnus. Savukārt mūžu bija iespēja noslēgt buboņu mēra epidēmijā (melni augoņi un 80% mirstība nedēļas laikā) un vēl pieredzēt savu radu un pēcteču bojāeju.
Ja piedzimtu 15. gs. sākumā, būtu tā kā mierīgāk, lai gan ik pa brīdim kāds lokāls militārs konflikts un kari ar Lietuvu vēl nebija beigušies. Vēstures avotu nelielā skaita dēļ diezgan maz zināms gadsimts.
Ja piedzimtu 16. gs. pašā sākumā un jaundzimušo neskartu Pletenberga kari ar Ivana III Maskaviju, tīri laba gadsimta pirmā puse. Ja nu vienīgi ņemšanās ar klosteriem, ikonām, grēksūdzēm un citām ticības lietām. Toties gadsimta vidū visas iespējas pabeigt savu dzīvi no tatāru-krievu zobena vai uzsēdinātam uz mieta, nonākt vergos un visi citi Livonijas kara „jaukumi”.
Tiem, kas piedzima 1600. gadā, „laimējās” uzreiz nonākt Zviedrijas-Zečpospolitas karā. Karā, kas kļuva slavens ar algotņu sadismu pret civiliedzīvotājiem. Saimniecību dedzināšana, masveida laupīšana, spīdzināšanas un kropļošanas, sieviešu un bērnu izvarošanas, nogalināšana. Un tā gandrīz 30 gadus.
Tas pats sakāms par 1700. gadā dzimušajiem – uzreiz Lielajā Ziemeļu karā. Tādas pašas dedzināšanas, laupīšanas, vergos aizvešanas. Un kur tad vēl baisā Lielā mēra epidēmija 1710.-1712. g., kurā izmira teju puse iedzīvotāju
Ja piedzimtu 19. gs. sākumā, izdzīvošanas iespējas gana labas, lai gan laiki būtu grūti – kontinentālā blokāde, turklāt vēl 1812. gada karš ar Napoleonu.
1900. gadā dzimušajiem arī nepaveicās – 1905.-1906. gada revolūcija, bet pēc 8 gadiem Pirmā pasaules kara ārprāts.
P.S. Ja, šo lasot, gribas priecāties, jāpiebremzē – mēs nezinām ar ko noslēgsies 2021. gads un kāds būs 2022. Vienlaikus jāatzīst, ka nelaimes un briesmu izjūta ir konstants lielums jebkurā laikmetā jebkurai paaudzei.
Pārpublicēts no Facebook
Seko mums 
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
