Vai tiešām Jurašu un Rancānu Saeimas komisiju vadībā nomainīs Grevcova un Siliņa?
Uzņēmējs, pietiek.com līdz šim klusējošs lasītājs*12.10.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Mūsdienu mediju vides politkorektuma, angažētības, apordeņotības un valsts finansējuma miglā mēdz pazust tēmas, akcenti un galarezultātā sabiedriskais labums. Gluži kā tāds ezītis no slavenās Kozlova pasakas. Sabiedriskie un pamatstraumes mediji Jums pastāstīs tikai to, ko draugu klubs Jums uzskatīs par vajadzīgu pastāstīt, aizbildinoties ar skaistām un šķietami jēgpilnām frāzēm un vērtībām. Tādām kā žurnālistikas misija, žurnālistikas standarti un rūpes par skatītāju, klausītāju un lasītāju. Tāpēc, ja nebūtu tāda resursa kā pietiek.com, tas būtu jāizdomā. Un vēl vairāk: ir jautājums, kurš ir izdarījis vairāk, lai Latvija būtu godīga un demokrātiska valsts – nu jau ar tiesas spriedumu par kolaborantu vajātāju oficiāli atzītais Lato Lapsa vai sabiedriskie mediji?
Ļoti bieži rakstiņus pietiek.com ir sarakstījuši lasītāji, lai izceltu kaut ko tādu līdz šim nezināmāku vai nepārbaudītu, dažreiz, lai varbūt arī kādu vai mītu iemestu, nostiprinātu. Dažreiz tas kādam nepatīk, dažreiz kādam gluži otrādi. Bet lasītājs jau nav muļķis. Viņš visu ļoti labi saprot.
Pēdējais, kas iekrita acīs ir kāda lasītāja rakstiņš par Eviku Siliņu. Un ir skaidrs, kāpēc tieši tagad. Sabiedrībai fakti, novērojumi ir jāuzzina. Arī tas, ja par tiem nerāda, neraksta nacionālie mediji. Taču šajos rakstiņos ir vēl kas cits ar lielu pievienoto vērtību, proti, tie ir portāla komentāri. Tiesa gan, pārsvarā tos lasīt ir kā rakāties humpalu kaudzē - diezgan nepatīkami, bez rezultāta, taču ar izredzēm uzskriet kādam oriģinālam un nenonēsātam zīmola apģērbam.
Šoreiz tāds interesants atradums bija pie rakstiņa par Eviku Siliņu. Tas skanēja šādi: “Siliņš spēj sakārtot konkurences padomi un KNAB, maksātnespējas lietas, par pārējo nebij dzirdēts.” Ja kaut viens procents no šī komentāra atbilst patiesībai, tas ir nacionāla mēroga skandāls, par kuru Jums noteikti nepastāstīs Ivo Leitāns, Inga Šņore vai Ilze Jaunalksne. Tas ir skandāls, par kuru jāuzdod jautājumi.
Te prātā nāk stāsts par Jura Juraša kursabiedriem. Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička ir viens no tiem. Spička tur strādā no aizvēsturiskiem laikiem, no laikiem, kad iestādi vadīja Ieva Jaunzeme. Par to bija arī raksts vienā no avīzēm. Un Evika Siliņa taču šovasar medijos iestājās būvnieku karteļa lietā. Un tad pēkšņi apklusa. Interesanti, kāpēc? Un vai KNAB vadītājs Juris Straume arī nav no Juraša kursa?
Bija laiks, par kuru kauns ir jebkuram tiesiski un nacionāli domājošam pilsonim, - par to laiku, kad Saeimas Juridisko komisiju vadīja ar noziedzīgo pasauli cieši saistītais Juris Jurašs. Negribētos piedzīvot situāciju, kur viņa virtuālo stafetes kociņu pārņem viņa sabiedrotā un ideoloģiskā mantiniece Evika Siliņa, ieņemot jebkādu augstāku amatu kā Saeimas deputāte, kam mandātu devuši vēlētāji. Līdzīgi kā savulaik Jurašam. Kamēr tautas griba kādu redzēt par deputātu nav ierobežojama, tikmēr deputātu kopumam ir tomēr privilēģija no sava vidus augstos amatos virzīt atbilstošus kandidātus, bez reputācijas problēmām. Neviens taču nedomā, ka deputāte Glorija Grevcova varētu vadīt kādu Saeimas komisiju. Izņemot viņu pašu.
Latvijas uzņēmējiem ir tāds kā lāsts - tādas Jaunzemes un Spičkas, kas pie katras izdevības demonstrē savu pārākumu un vienmēr no kabatas izvelk kādu pantu vai paragrāfu, ar ko uzņēmēju var noslaucīt no zemes virsas. Spička tur ir reālas smadzenes un intrigu pinējs, kas veikli tos nezināmos un pelēkos Konkurences padomes locekļus izmanto pēc savas gribas. Tādā veidā tiek radīts pieprasījums pēc pakalpojumiem sakārtot Konkurences padomi, VID, KNAB utt. no tādiem Siliņiem. Un, ja vēl viņš ir pasācis, piesaucot sievu, tirgoties ar ietekmi FKTK un citur, tas ir skandāls. Žurnālisti, lūdzu papētiet! Mūsu, mazo un vidējo uzņēmēju vārdā.
*ja šis raksts ir publicēts, tad tiešām portāla pietiek.com ēterā var nokļūt krietni vieglāk nekā pie Aida Tomsona radio raidījumā, turklāt nav jābaidās tikt atslēgtam pusvārdā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
