Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2019. gada 11. oktobrī Valsts kanceleja publicējusi jauno valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu atlīdzības likumprojektu “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums” [1] (likumprojekts), ar kuru ir plānots aizstāt pašreizējo Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu [2]. Iepazīstoties ar likumprojektu, nākas secināt, ka tiesnešu atalgojums pēc būtības nav mainīts, jo tas saglabāts līdzšinējā apmērā. Diemžēl izpildvaras ierēdņi ir meklējuši un atraduši iespējas, kā palielināt atalgojumu ierēdņiem, pilnībā ignorējot tiesu varu, proti, gan tiesnešus, gan arī tiesu darbiniekus.

No likumprojekta anotācijas izriet, ka “likumprojekta mērķis ir pārskatīt līdzšinējo atlīdzības politiku, uz iekšējās ekonomijas rēķina ceļot mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80% (vidēji) no privātajā sektorā maksātā algu apjoma, kā arī pārskatītas atlīdzības mainīgā daļa (prēmijas un piemaksas) un citi materiālie labumi (pabalsti, kompensācijas u. c.). Atlīdzības sistēma valsts un pašvaldību institūcijās pārskatīta un pilnveidota, lai tā spētu nodrošināt konkurētspējīgu atlīdzību valsts pārvaldē, kas veicinātu stabilu, efektīvu un atklātu valsts un pašvaldību institūciju darbu”3.

Pēc būtības nekas nemainās

Vienotajā atlīdzības sistēmā ir ietverti arī tiesneši, un varētu domāt, ka līdz ar valsts ierēdņu atalgojuma pārskatīšanu arī tiesnešu atalgojums ir ticis pārskatīts, nosakot tādu atalgojumu, kas atbilst tiesneša statusam un ir līdzsvarots ar pārējo valsts varas atzaru (Saeimas un valdības) līdzvērtīgu amatpersonu atalgojumu, samērojot tiesneša atalgojumu arī ar privātajā sektorā maksāto algu. Minētais kopumā, manuprāt, nodrošinātu to, ka uz tiesneša amatu vēlētos pretendēt visaugstākā kaluma juristi ar bagātu dzīves un darba pieredzi, un tādējādi laikā gaitā, piesaistot tiesu varai šos augsti kvalificētos juristus, vēl augstākā līmenī tiktu celta tiesu varas profesionalitāte un prestižs.

Tomēr, iepazīstoties ar likumprojektu, nākas secināt, ka tiesnešu atalgojums pēc būtības nav mainīts, jo tas ir saglabāts līdzšinējā apmērā. Diemžēl izpildvaras ierēdņi ir meklējuši un atraduši iespējas, kā palielināt atalgojumu ierēdņiem, pilnībā ignorējot tiesu varu, proti, gan tiesnešus, gan arī tiesu darbiniekus.

Jaunajā likumprojektā vispār nekas nav minēts par katastrofālo situāciju tiesu darbinieku – neatņemamas tiesu varas sastāvdaļas – atalgojuma jomā, kā arī nav paskaidrots, vai un kā šī situācija tiks risināta pārskatāmā nākotnē.

Likumprojekta anotācijā par tiesnešu atalgojumu skopi norādīts, ka tiek precizēti koeficienti tiesnešu mēnešalgām, proti, šie precizējumi ir tehniska rakstura. Likumprojekta anotācijā nav analizēts, vai pašreizējais tiesnešu atalgojums ir konkurētspējīgs un līdzvērtīgs izpildvaras un likumdevējvaras amatiem, par līdzvērtīgumu privātā sektora atalgojumam nemaz nerunājot. Likumprojekta anotācijā nav tieši norādīts, kādā līmenī jeb algu kategorijas grupā tiesnesis šajā atlīdzības sistēmā ir ievietots vai, citiem vārdiem sakot, kam tiesnesis pēc sava statusa ir pielīdzināts attiecībā uz izpildvaras un likumdevējvaras amatiem.

Uzskatu, ka pēc sava statusa un atbildības līmeņa jebkurš Latvijas Republikas tiesnesis, sākot ar rajona (pilsētas) tiesas tiesnesi, ir ievietojams augstākajā valsts amatpersonu līmenī un jebkuram Latvijas Republikas tiesnesim, arī rajona (pilsētas) tiesas tiesnesim, ir tiesības saņemt savam statusam atbilstošu atalgojumu jau no karjeras pirmajām dienām. Par tiesneša statusu un nesamērīgo tiesneša atalgojumu profesionālajā vidē ir daudz diskutēts.

To, ka tiesnešu atalgojums nav atbildis (es uzskatu, ka arī šobrīd neatbilst) Latvijas Republikas Satversmei, Satversmes tiesa ir atzinusi vairākkārt salīdzinoši īsā laika posmā (skatīt: 2010. gada 18. janvāra un 2017. gada 26. oktobra spriedumu4), savukārt citā lietā Satversmes tiesa 2012. gada 28. marta lēmumā5, izbeidzot tiesvedību, norādīja, ka konstitucionālās sūdzības pamatojumā ir norādītas atlīdzības sistēmas problēmas un arī likumdevējs vairākkārt atzinis – jauno sistēmu nepieciešams pilnveidot.

Arī viena no tiesu varas augstākajām lēmējinstitūcijām – Tieslietu padome – vairākkārt ir paudusi viedokli par pašreizējā tiesnešu atalgojuma neatbilstību tiesneša statusam.

Līdz ar to var nepārprotami secināt, ka vairāku gadu garumā tiesnešu atalgojuma sistēma vai nu ir bijusi neatbilstoša Latvijas Republikas Satversmei, vai arī balansējusi uz šīs neatbilstības robežas. Šāda situācija nevar palikt bez sekām. Fakts, ka ilgstošā laika posmā izpildvara un likumdevējvara nav rēķinājusies ar tiesu varu kā līdzvērtīgu valsts varas atzaru, nav veicinājis pietiekami strauju Latvijas Republikas kā tiesiskas un demokrātiskas valsts attīstību.

Tieslietu padomes lēmums joprojām ir spēkā

Uz pašreizējo tiesneša atalgojuma sistēmu vēl joprojām attiecas Tieslietu padomes 2018. gada 15. oktobra lēmums. Likumprojektā ir redzams, ka tā izstrādes gaitā nav ņemts vērā neviens no minētajā lēmumā izteiktajiem ierosinājumiem, proti:

atteikties no tiesneša un prokurora mēnešalgas tiešas sasaistes;

palielināt prokurora un tiesneša algas starpību;

rajona (pilsētas) tiesas tiesneša bāzes mēnešalgas koeficientu 2,91 palielināt līdz Saeimas deputāta mēnešalgai piemērojamam koeficientam;

paredzēt tiesnesim pakāpenisku izdienas piemaksas pieaugumu līdz 21% visas karjeras laikā6.

Izteikšos par katru no minētajiem Tieslietu padomes ierosinājumiem, jo uzskatu, ka tie ir aktuāli un nav zaudējuši spēku arī šobrīd.

Par Tieslietu padomes 1. un 2. ierosinājumu. Likumprojektā redzams, ka prokurora atalgojums un tā apmērs vēl joprojām ir vienā sasaistē ar tiesneša atalgojumu. Uzskatu, ka prokurors sava statusa, izpildāmo funkciju un prokuroram izvirzīto prasību dēļ nav tieši pielīdzināms tiesnesim un šādu apsvērumu dēļ prokurors atrodas labvēlīgākā situācijā nekā tiesnesis.

Par prokuroru var kļūt persona bez vecuma ierobežojuma jau pirms 30 gadu sasniegšanas, bet tiesnesim ir 30 gadu vecuma ierobežojums.

Par prokuroru persona var kļūt uzreiz pēc augstskolas pabeigšanas bez jebkādas juridiska darba pieredzes, proti, nav jābūt piecu gadu jurista stāžam pēc jurista kvalifikācijas iegūšanas, kā tas ir tiesneša amata kandidātam.

Prokuratūrai kā iestādei ir izteikta hierarhiska struktūra, kas ir līdzīga valsts pārvaldes iestāžu struktūrai, kurā zemāka līmeņa iestādes ir padotas augstāka līmeņa iestādēm. Līdz ar to jaunie, tikko darbā pieņemtie prokurori sāk strādāt pēc padotības zemākajā iestādē un skata salīdzinoši vienkāršus jautājumus rajona prokuratūras līmenī. Tikai pēc zināma laika, pierādot sevi, prokurors saņem nopietnākus uzdevumus. Savukārt tiesu vara ir izveidota trīs instanču līmenī, kurā katra tiesa ir neatkarīga pati par sevi. Tiesnesis jau no pirmās dienas, uzsākot amata pienākumu pildīšanu, ir pielīdzināts jebkuram tāda paša līmeņa tiesas tiesnesim un saņem izskatīšanai vienādas sarežģītības lietas kā jebkurš cits attiecīgās tiesas tiesnesis, kuram jau ir, piemēram, 20 gadu stāžs.

Tiesnesim ir konstitucionāla rakstura statuss, jo tiesneša statuss ir nostiprināts Latvijas Republikas Satversmē, kāds nav prokuroram. Tiesnesis ir Saeimas iecelta un apstiprināta amatpersona, kāds nav prokurors. Jebkurš Latvijas tiesnesis ir politiski nozīmīga amatpersona, kāds nav jebkurš prokurors.

Līdz ar to ir skaidri redzams, ka prokurors pēc sava statusa un prokuroram izvirzītajām prasībām nav līdzvērtīgs tiesnesim. Tāpēc nav objektīvs pamats tieši sasaistīt tiesneša un prokurora amatalgu. Tas, ka prokurora alga vēsturiski ir bijusi sasaistīta ar tiesneša algu, nav pamats šādu pieeju turpināt jaunajā atlīdzības likumā. Ja ir uzskats, ka tomēr prokuroram jāsaņem faktiski tāds pats atalgojums kā tiesnesim, ir jāpārskata prokurora kandidātam attiecīgajā likumā izvirzītās prasības, nosakot tās tādas pašas vai tuvu tām prasībām, kādas ir tiesneša amata kandidātam (vecums, stāžs jurista profesijā utt.).

Par Tieslietu padomes 3. ierosinājumu. No likumprojekta izriet, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu amatalgai ir saglabāts līdzšinējais koeficients 2,91, savukārt Saeimas deputātam amatalgai saglabāts koeficients 3,2. Minētajā Tieslietu padomes sēdē 2018. gadā, kad tika izskatīts jautājums par tiesnešu atalgojuma reformu saistībā ar Satversmes tiesas spriedumu par tiesneša atalgojuma neatbilstību Latvijas Republikas Satversmei, tika norādīts, ka rajona (pilsētas) tiesas tiesnešu amatalgas koeficientam ir jābūt vismaz līdzvērtīgam Saeimas deputāta algas koeficientam 3,2, jo tiesnesis un Saeimas deputāts ir politiski nozīmīgas amatpersonas, kas ieņem valsts varas atzaru sistēmā katrs savā atzarā līdzvērtīgu statusu.

Vēršu uzmanību, ka tiesnesim ikmēneša alga ir vienīgais ienākuma gūšanas avots visas karjeras laikā, jo viņam ir noteikti strikti aizliegumi gūt citus ienākumus. Tiesnesim ar likumu aizliegts saņemt prēmijas vai citas piemaksas par labi padarītu darbu. Līdz ar to tiesneša pamatalgai ir jābūt tādai, lai tiesnesis varētu dzīvot savam statusam cienīgu dzīvi, nodrošinot gan sevi, gan savu ģimeni ar atbilstošu dzīves līmeni.

Turklāt, kā redzams likumprojektā, par izpildvaras amatpersonu algu koeficientiem un faktiskajām algām gada griezumā nav iespējams objektīvi spriest, jo valsts pārvaldes ierēdņiem tiek saglabātas iespējas, lai arī mazākos apmēros, saņemt prēmijas, piemaksas u. tml., kas ir ar likumu aizliegtas tiesnešiem.

Neredzu atšķirību, kāpēc jaunajā likumā netiek pieņemts, ka ierēdņi apriori pildīs savus pienākumus izcili (kā tas ir paredzēts tiesnešiem), un ir jāparedz vēl ierēdņus motivējoši instrumenti (prēmijas par labu darbu u. tml.). Man nebūtu iebildumu pret ierēdņu motivēšanas sistēmu likumā, ja arī tiesnešu atalgojums karjeras laikā būtu nodrošināts tāds, ka tiesnesis bez satraukuma varētu atbilstoši tiesneša statusam cienīgi uzturēt sevi un ģimeni ar bērniem.

Par Tieslietu padomes 4. ierosinājumu. Uzskatu, ka likumprojektā saglabātā tiesnešu izdienas piemaksu sistēma 5% un 10% apmērā nav motivējoša un nav līdzvērtīga pārējiem valsts varas atzariem. Nedz likumprojektā, nedz tā anotācijā nav paskaidrots, kāpēc tiesnesim pēc 10 gadu stāža vairs netiek paredzēta nekāda motivējoša piemaksu sistēma, atšķirībā no ierēdņiem, kuri par labi veiktu darbu visas karjeras laikā var saņemt prēmijas, piemaksas u. tml.

Pašreizējā likumā un arī jaunajā likumprojektā ir saglabāts nesaprotams princips, ka tiesnesim, kurš sācis strādāt, piemēram, 30 gadu vecumā, pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas vienīgā motivācija labi strādāt ir 10% izdienas piemaksa. Uzskatu, ka šāda motivācijas sistēma nav samērīga un nav līdzvērtīga izpildvaras ierēdņu motivācijas sistēmai, kura ierēdņiem ir nodrošināta visas karjeras laikā.

Līdz ar to, manuprāt, likumprojektā attiecībā uz tiesu varu un tiesnešiem nav ievērots valsts varas atzaru līdzsvars, kas netika nodrošināts arī pēdējā tiesnešu atalgojuma reformā, kad bez jebkādiem loģiskiem argumentiem tiesneša amatalgai noteica 2,91 koeficientu, samazinot izdienas piemaksas 5% un 10 % apmērā. Arī anotācijā nav minēts, kāpēc šībrīža 2,91 koeficients un 5–10% piemaksu sistēma ir atbilstoša tiesneša statusam un ir tiesnesi motivējoša atalgojuma sistēma.

Tiesu varu veido gan tiesneši, gan tiesu darbinieki

Arī par nepietiekamo tiesu darbinieku atalgojumu tiek runāts ilgstoši, pēdējo reizi par to norādīts Tieslietu padomes 2019. gada 30. septembra lēmumā7. Vēlos norādīt, ka tiesu darbinieku zemais atalgojums vistiešākajā veidā negatīvi ietekmē tiesu varu un tās spēju straujāk attīstīties, jo ir jāsaprot, ka tiesu varu veido ne tikai tiesneši, bet arī tiesu darbinieki (tiesneša palīgi, tiesas sēžu sekretāri, tulki un kancelejas darbinieki), kuri ikdienā palīdz tiesnešiem. Arī tiesu darbiniekiem jāsaņem atbilstošs un konkurētspējīgs atalgojums, lai nākotnē tiesu vara varētu noturēt un piesaistīt kvalificētus un motivētus darbiniekus.

Uzskatu, ka viena valsts varas atzara – tiesu varas – ilgstoša turēšana, tēlaini izsakoties, pabērna lomā, neatvēlot pietiekamus resursus nedz tiesnešu, nedz tiesu darbinieku atalgojumam, ved Latvijas Republiku nepareizā virzienā un nekādi neveicina tiesiskuma nostiprināšanos. Manis teikto, ka arī šobrīd tiesu vara netiek pietiekami ņemta vērā, pierāda fakts, ka tiesnešu un tiesu darbinieku nekonkurētspējīgais atalgojums nav atzīts par nopietnu valstiska mēroga problēmu, kurai jārod tūlītējs risinājums.

Apkopojot iepriekš minēto, aicinu Ministru kabinetu un Saeimu likumprojekta turpmākajā izskatīšanas laikā pēc būtības ņemt vērā Tieslietu padomes 2018. gada 15. oktobra un 2019. gada 30. septembra lēmumā izteiktos ierosinājumus un viedokli.

1Likumprojekts “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums”.

2Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums

3Likumprojekts “Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums”

4Satversmes tiesas 2017. gada 26. oktobra spriedums

5Satversmes tiesas 2012. gada 28. marta lēmums

6Tieslietu padomes 2018. gada 15. oktobra lēmums

7Tieslietu padomes 2019. gada 30. septembra lēmums

* Mg.iur., Rīgas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnesis, Tieslietu padomes loceklis

Pārpublicēts no lvportals.lv

Novērtē šo rakstu:

2
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Kariņa valdībai inficēšanās ar COVID-19 darba pienākumu pildīšanas laikā nav nelaimes gadījums darbā

FotoLatvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž neizpratni un sašutumu par valdības lēmumu neatzīt darba pienākumu pildīšanas laikā notikušu inficēšanos ar COVID-19 par nelaimes gadījumu darbā.
Lasīt visu...

21

CSDD krīzes laikā gremdē autoskolas

FotoKamēr Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) sevi pozicionē kā tehnoloģiski progresīvu iestādi un ievieš e-pakalpojumus, tās pārraudzībā esošās autoskolas ir vienīgās izglītības iestādes valstī, kurām "Covid-19" krīzes laikā tiek liegts izmantot mūsdienīgus risinājumus - tālmācības platformas topošo autovadītāju apmācībai. Jau tuvākajā laikā tas var rezultēties ar smagu krīzi gan autoskolu, gan arī pasažieru un kravu pārvadājumu nozarē.
Lasīt visu...

12

Ticēt, cerēt un... vilties

FotoValdība strādā vaiga sviedros, lai bez palīdzības neatstātu nevienu, lai uzreiz pēc krīzes saudzīgi ieziemotie uzņēmumi strauji atsāktu sildīt ekonomiku. Nepametīšot grūtībās nevienu.Grūti pateikt, cik daudzi noticēja šai pasakai, bet vīlās gan daudzi, pievienojoties to skeptiķu pulkam, kuri jau sākotnēji solījumu palīdzēt tulkoja kā palīdzēšanu tikai savējiem, pietuvinātiem.
Lasīt visu...

21

Valdība, lūdzu, dodiet naudu pareizajiem medijiem, kas ražo pareizu saturu

FotoKopš ārkārtas stāvokļa izsludināšanas valstī Latvijas iedzīvotāju interese par notiekošo saistībā ar COVID-19 ir strauji augusi. Pēdējās nedēļās rekordliels skaits iedzīvotāju apmeklējis interneta ziņu vietnes, pieaudzis televīzijas pārraižu skatītāju skaits. Tas ir augsts uzticēšanās un atzīšanas līmenis Latvijas žurnālistiem. Paldies jums par to!
Lasīt visu...

21

Dievs ir klātesošs pat tad, kad viņš varētu šķist bezspēcīgs

FotoŠodienas garajā Evaņģēlija fragmentā Jēzus saviem mācekļiem saka: “Jūs sāksiet šaubīties par mani šajā naktī.” Mācekļi bija pieraduši redzēt Jēzu kā tādu, kurš dara brīnumus, kuram ir milzīga autoritāte, kuram ir spēks un pret kuru ienaidnieki neko nevar izdarīt. Mēs zinām, ka to Evaņģēlijā parāda vairāki fragmenti – kad viņu grib nogrūst no kalna Nazaretē, bet Jēzus iziet starp viņiem un attālinās, vai tāpat citā vietā, kad viņu grib nomētāt ar akmeņiem, bet viņš iziet cauri pūlim un neviens neuzdrošinās viņu aiztikt. Pēkšņi tā situācija mainās. Jēzu arestē, un rodas iespaids, ka viņš ir bezspēcīgs. Mācekļi aizbēg prom, un svētais Pēteris no viņa trīs reizes atsakās.
Lasīt visu...

6

Dabas aizsardzības pārvaldes reforma nedrīkst būt sasteigta

FotoVides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šobrīd aktīvi uzsākusi Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) reformas procesu, plānojot atsevišķas tās funkcijas nodot Valsts vides dienestam. Ir radušās pamatotas šaubas, ka šis process tiek virzīts steigā un var radīt draudus dabas aizsardzības sistēmai Latvijā kopumā.
Lasīt visu...

21

Uzticēšanās lirika

FotoLaiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzīvotāju uzticēšanos valsts institūcijām – prezidentam, parlamentam, valdībai, armijai, drošības iestādēm, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratūrai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. Socioloģiskās izpētes rezultātus nosaka jūtas, emocijas, dvēseles pārdzīvojumi. Tas ir subjektīvās reakcijas materiāls. Tas iegūts, dzīvē nonākot tiešā saskarē ar valsts iestādēm un to amatpersonām, kā arī skatoties TV ziņas par valsts ierēdņu darbību. Iedzīvotāju aptaujās valsts institūcijas figurē liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātē un faktu pragmatismā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Sazvērestības teorijas – II daļa: kam tas ir izdevīgi?

Daudzas sazvērestības teorijas un vienkārši manipulatīvas versijas par kādiem notikumiem sākas ar vārdiem – padomāsim, kam tas...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi (turpinājums)

30. martā šajā portāla bija publicēts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminēju to, ka Krievijā valdošā kliķe, kas...

Foto

Mēs nevaram, glābjot visus no Covid, pilnībā arī iznīcināt ekonomiku vai ļaut vairāk nomirt no citām slimībām

Viņķele paziņo, ka ārkārtas stāvokli, ļoti iespējams, vajadzēs pagarināt...

Foto

Ziņa no DELFI komercdirektora Igora Mardera: pie mums jūs varat nopirkt vēl vairāk

Simtiem tūkstošu cilvēku Latvijā ik dienu vēršas pie DELFI, lai iegūtu informāciju par...

Foto

Latvijas ceļu būves uzņēmumi ir vienots kartelis

Ceļu būves ekspertu vidū arvien ticamāka kļūst informācija, ka Latvijas uzņēmumu kartelis, kuru kūrē bijušais premjers, bet tagad ceļu...

Foto

Vai cilvēcei ir nepieciešami globāli satricinājumi

Iespējams, ka”’ brīnums” notiek vismaz reizi katra cilvēka dzīvē, jautājums, vai spēj to piefiksēt. Ir novērots, ka subjekts, kas tikko...

Foto

Eiropas Komisija ir enerģiski rīkojusies, lai mazinātu vīrusa izraisīto triecienu ekonomikai un sabiedrībai kopumā

Dažādas epidēmijas ir vajājušas cilvēci jau kopš senatnes. Jaunā koronavīrusa pandēmija ir...

Foto

Sazvērestības teorijas – I daļa

Kā izpētījis Robs Brotertons (Rob Brotherton) lieliskajā grāmatā “Suspicious minds. Why we believe conspiracy theories”, jau piektajā gadsimtā pirms mūsu ēras senās...

Foto

Vīrusa antropoloģiskās perspektīvas

Diskurss par vīrusa antropoloģiskajām perspektīvām ir teksts vai runa (diskurss) par vīrusa un tajā skaitā koronvīrusa iespējām palīdzēt cilvēkiem. Skan absurdi, taču tādas...

Foto

COVID – 19 ne tikai ņem, bet arī dod jaunu impulsu izaugsmei

Pašlaik visa pasaule dzīvo zem COVID – 19 zīmes. Varētu pat teikt, ka pārējie...

Foto

Cienot savu valsti un atbalstot pašmāju ražotājus, pērkam vietējo

Ārkārtas situācijā Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) aicina iegādāties Latvijas lauksaimnieku ražoto produkciju. Lauksaimniecības nozare ir tā,...

Foto

Dezertieri un tautas marodieri

Ekstremālos apstākļos vienmēr uzskatāmi atsedzas tautas kolektīvais portrets un atsevišķu indivīdu portrets. Vienmēr uzskatāmi atsedzas gan labās īpašības, gan sliktās īpašības. Tā...

Foto

Dzīvesziņa

Latvijas zinātniece, praktiskās vēža viroterapijas pamatlicēja, zāļu Rigvir autore Aina Muceniece dzimusi 1924.gada 23.martā Rīgas rajona Rumbulā Stinkuļu mājās – mazā zvejnieku mājiņā Daugavas krastā. Stinkulis bija...

Foto

Pēc mediķu algu palielināšanas priekšlikuma izgāšanas arī mēs mēģināsim izlikties, ka atbalstām mediķu algu palielināšanu

Nacionālā apvienība šodien koalīcijas Sadarbības sanāksmes sēdē rosinās izskatīt priekšlikumu par...

Foto

Divu meļu strīdā uzvarēs lielākais melis

Ko mums māca pēdējā laika valdošās koalīcijas un valdības uzvedība pēc COVID19 draudu parādīšanās Latvijā. Mums acīmredzami vada veidojums –...

Foto

Vīruss skar visas nozares, tāpēc noteikt atbalstāmās nozares ir bezjēdzīgi

Lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izskatot likumprojektu Par valsts apdraudējuma un...

Foto

Veselības ministrija necenšas meklēt labākos PVO ieteikumu īstenošanas risinājumus

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) ir aicinājusi Ministru prezidentu steidzami sasaukt Nacionālās trīspusējās sadarbības...

Foto

Vīrusa dievi un vīrusa misija planetārās depresijas priekšvakarā

Apstiprinājies sākotnējais secinājums. Proti, pandēmijas analītikā aizraujošs darbs ir ne tikai infektologiem, virusologiem, epidemiologiem, politiķiem, žurnālistiem, bet visaizraujošākais...

Foto

Par banku bezatbildību pret darbiniekiem

Strādāju ļoti lielas bankas filiālē (kura atrodas pilsētā ārpus Rīgas). Konkrētu bankas nosaukumu un filiāli atklāt nevaru, lai nezaudētu darbu....

Foto

Pirmais slēdziens par "Swedbank" divkosīgo biznesu, iespējams, lielākās nepatikšanas saistībā ar naudas atmazgāšanu vēl ir priekšā

Ceturtdien Zviedrijas Finanšu inspekcija uzlika Swedbank 4 miljardu kronu (aptuveni 360 miljonu...

Foto

Nra.lv patīk sabiezināt krāsas, bet arī Ģenerālprokuratūra ir izdarījusi visu, lai nāktos apšaubīt tās spēju ievērot likumus

2020.gada 19.martā portālā nra.lv publiskota ziņa “Iepirkuma skandāls Ģenerālprokuratūrā”.1 Šī ziņu portāla...

Foto

Pasaka par laiku, kas sekos pēc COVID-19 apkarošanas...

1) Rungainis steigšus pērk lauku māju ar zemi, zirgu un arklu, stāda kartupeļus, nokrītas svarā 5 reizes. Uzceļ...

Foto

Vīruss kā daudzpakāpju mistifikācija un globālais teātris

Savelkot visus galus vēlreiz kopā, kāpēc ir iedarbināta šī masu histērija un kas aiz tās stāv, izdalīsim divus tās...

Foto

Ušakovs „Delfiem” naudu vairs nedod, tagad dodiet jūs visi

Pašlaik Latvijas valdība ir paziņojusi par atbalstu uzņēmējiem krīzes laikā. Izskanējis solījums atvēlēt miljardu eiro, lai mazinātu...

Foto

Valdības izsludinātais ārkārtas stāvoklis ir novēlots un joprojām pietiekami nekonsekvents

Nacionālā savienība „Taisnīgums” aicina valdību spert izlēmīgus soļus sērgas izplatīšanās neitralizēšanā un ierobežojumu skarto cilvēku iztikas...

Foto

Krievija jau neoficiāli ir tikusi pie cara, bet nafta to var nomest

Kļūdīties ir cilvēcīgi, un visnotaļ normāla lieta, ka kļūdas tiek atzītas. Kādu laiku atpakaļ...

Foto

Es joprojām esmu miljons reižu gudrāks par premjeru, un šie ir mani ieteikumi

Mans uzdevums ir analizēt dažādus scenārijus vai dažādas pieejas. Rakstīt, piedāvāt, lai kāds...

Foto

L(PS)R

Cilvēks ir interesants radījums, tam piemīt tieksme savās neveiksmēs un ciešanās vainot citus, bet pat nelielus sasniegumus piedēvēt sev, kaut labākajā gadījumā šiem notikumiem ir...

Foto

Vīruss, vadāmais haoss un sociuma idelooģiskās sensitivitātes pandēmija

Koronavīrusa “SARS-CoV-2” un tā izraisītās slimības “Covid-19” ārprātīgā publicitāte, iespējams, ir vadāmā haosa tehnoloģiju milzīgs panākums. Vadāmais haoss ir informatīvi...

Foto

Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet...

Draugi, izlasiet manu stāstu un uztveriet nopietni COVID-19! Valsts saka, ka mēs esot gatavi, bet vai tiešām?!!...

Foto

Plāns valdības rīcībai uzņēmumu un ekonomikas atbalstam

Ņemot vērā vīrusa SARS-CoV-2 un tā izraisītās slimības COVID-19 straujo izplatību pasaulē, Jaunie konservatīvie uzstāj uz izlēmīgu valdības rīcību...

Foto

Pašvaldību savienība aicina Pūci nekavējoties iesaistīt pašvaldības jaunā pašvaldību likuma izstrādē

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci nekavējoties...

Foto

Turcija veic “lāča pakalpojumu" Krievijai

Turcija ir Ziemeļatlantijas Līguma organizācijas (turpmāk – NATO) dalībvalsts jau no 1952. gada. Taču pēdējā laikā aktualizējas jautājums, kurā pusē Turcija...