Vai superienesīgs medicīnas bizness uz valsts rēķina?

Pietiek uzmanību pievērsa fakts, ka Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs ar 2002 latu pamatkapitālu, kuru izveidojuši septiņi īpašnieki, iegūstot katrs daļas 200 līdz 333 latu vērtībā, pērn guvis gandrīz 300 tūkstošu (Ls 287 979) latu lielu peļņu. Šī tīrā peļņa ir 22% apmērā no centra gada apgrozījuma, kas pērn veidojis 1,316 miljonus latu. Savulaik ekonomiskās krīzes sākumā tieši šis uzņēmums kā pozitīvs piemērs tika demonstrēts raidījumā Latvija var, un centra vadītājs norādīja, ka veiksmīgais bizness izveidots, pateicoties centra privatizācijai.

Pētot, kas veido uzņēmuma ienākumus, Pietiek secināja, ka pēc nonākšanas privātās rokās šis Gaiļezera slimnīcā strādājošais mikroķirurģijas centrs lauvas tiesu no saviem ieņēmumiem saņem no valsts, nevis no komerciāliem pakalpojumiem - skaistuma operāciju alkstošiem pacientiem.

Kā liecina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas preses sekretāres Daces Kārkliņas sniegtā informācija, 2011.gadā Gaiļezera slimnīca Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centram par neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu samaksājusi 907 tūkstošus latu. Vēl 71 tūkstoti latu centrs saņēmis no Nacionālā veselības dienesta par ambulatoro pacientu ārstēšanu. Līdz ar to no privātajiem pacientiem iekasētās summas apmērs ir tikai nedaudz lielāks par to, ko savā peļņā norāda uzņēmums, un likumsakarīgi sanāk, ka galvu reibinošo peļņu centrs gūst tieši no valsts apmaksāto pakalpojumu sniegšanas.

Sākotnēji Gaiļezera slimnīca bija ļoti negribīga atklāt informāciju par norēķiniem ar Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centru. Kārkliņa paskaidroja, ka centrs darbojas Gaiļezera slimnīcas telpās un maksā par to nomas maksu, īrējot operāciju zāles un anesteziologa pakalpojumus. Bet gadījumos, kad centrs sniedz neatliekamo palīdzību, kad nepieciešami mikroķirurga vai rekonstruktīvās ķirurģijas pakalpojumi, piemēram, gadījumos, kad neatliekami tiek stacionēts pacients ar norautu kādu ķermeņa daļu – pirkstu, plaukstu utt., operāciju zāle ir bez maksas, bet par pašu operāciju centram maksā Gaiļezera slimnīca.

Taujāta par precīzām summām, cik centrs maksā slimnīcai un cik slimnīca centram, Kārkliņa atbildēja, ka šo informāciju var atrast slimnīcas mājas lapā, aicinot aplūkot slimnīcas pakalpojumu cenrādi, kurā redzams, cik pacientam jāmaksā par gultas dienu un cik par paaugstināta servisa palātu. Uz lūgumu tomēr sniegt precīzas summas, cik un kurā virzienā gada laikā tiek pārskaitīta nauda, Kārkliņa aizbildinājās, ka šo informāciju nepieciešams saskaņot ar Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centru.

Tikai tad, kad šie paši jautājumi tika uzdoti Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam Viesturam Bokam, uz tiem tika saņemtas atbildes. Izrādās, ka centrs slimnīcai par operāciju zāles īri, anesteziologa pakalpojumiem, biroja telpām un ar to apsaimniekošanu saistītiem pakalpojumiem pērn samaksājis vien 53,9 tūkstošus latu.

Izpētot SIA Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs bilanci, ir skaidrs, ka pašam uzņēmumam nekāda vērtīga aparatūra nepieder. Tās pamatlīdzekļi ir vien 104 tūkstošu latu vērtībā. Arī nekādi ieguldījumi mikroķirurģijas aparatūras iegādē un modernizācijā pēdējos gados nav veikti. Kā ilgtermiņa ieguldījumi norādīta summa 113,9 tūkstoši latu.

Līdz ar to šis centrs faktiski bez maksas izmanto Gaiļezera slimnīcas aparatūru, bet visu valsts samaksu par pakalpojumu „ieliek” īpašnieku kabatās, arvien audzējot peļņu. Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kas ir juridiskais pamats Gaiļezera slimnīcas sadarbībai tieši ar Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centrs un kāpēc tikai šis uzņēmums izpilda valsts pasūtījumus.

Interesanti, ka tik lielus ieņēmumus neizdodas gūt nevienam citam plastiskās ķirurģijas centram Latvijā, arī tiem, kuri sākuši pievilināt ārvalstniekus medicīnas tūrisma pakalpojumu izmantošanai. Piemēram, Plastikas ķirurģijas klīnika, kas zināma kā Jāņa Ģīļa klīnika, kā rāda Lursoft dati, pērn strādājusi ar 671 tūkstoša latu lieliem ieņēmumiem un 29 tūkstošu latu peļņu (4% no apgrozījuma), bet Zaržecka privātprakse – ar 124 tūkstošu latu apgrozījumu un 6,7 tūkstošu latu peļņu. Jāatzīmē, ka šīs abas klīnikas nepilda valsts pasūtījumu un ienākumus gūst tikai no privātiem klientiem un darbojas brīvas konkurences apstākļos, kamēr Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra īpašnieki smeļ peļņu no valsts kabatas par pusvelti darbojoties Gaiļezera slimnīcas telpās, turklāt laikā, kad lielākajai daļai valsts slimnīcu ir ļoti smaga finansiālā situācija.

Kā rāda Lursoft dati, Latvijas Plastiskās, rekonstruktīvās un mikroķirurģijas centra īpašnieki ir Haralds Adovičs, Mārtiņš Kapickis, Gundars Krauklis, Jānis Krustiņš, Kalvis Pastars, Aivars Tihonovs un Olafs Libermanis.

Novērtē šo rakstu: