Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Pēc Eirobarometra datiem 64% Latvijas iedzīvotāju jūtas pārliecināti, ka spētu atpazīt manipulācijas informatīvajā telpā un neuzķerties uz krāpniecību un viltus ziņām. Tiesa, pašvērtējums parasti ir labāks nekā īstenībā, un valsts pārvaldi šādi dati tikai priecētu, jo sabiedrības noturība ir viens no centrālajiem pīlāriem cīņā pret dezinformāciju.

Pēdējos pāris gadus dzīvojam informatīvā kara apstākļos, nemitīgā ārkārtēju situāciju plūsmā, arī kaimiņus neizvēlamies, un nav pamata cerēt, ka šī situācija tuvākajā laikā radikāli mainīsies. Provokācijas un eksperimenti, cik tālu var iet, noteikti turpināsies, un mums jābūt gataviem tiem stāties pretī. Ne tikai bruņotajiem spēkiem un citiem formastērpos ģērbtajiem, bet arī valsts pārvaldei un sabiedrībai kopumā – jo mazāk caurumu sētā, jo mazāk iespēju ielauzties.

Informatīvajā telpā nepastāv robežas

Informācijas un nomelnošanas operācijas Latvijai nav nekas jauns: ar tām valsts pārvalde, īpaši diplomātiskais dienests, cīnās jau kopš 90. gadiem, kad skaidri pateicām, ka gribam iestāties Eiropas Savienībā (ES) un NATO. Latvija gadiem ir cīnījusies ar Krievijas vēstījumiem par mums kā neizdevušos, rusofobisku valsti, kuriem bijis viens mērķis – parādīt, ka Latvija nebija cienīga pievienoties ES un NATO un labāk būtu bijis draudzēties ar Krieviju. Lielākā daļa pasaules informatīvajam karam pievērsās pēc 2014. gada, kad dezinformācija palīdzēja Krievijai nozagt Ukrainai Krimu. Vēl citi to pamanīja tikai Covid-19 pandēmijas laikā vai pēc nemieriem Kapitolijā 2021. gadā.

Kopš Putina atgriešanās pie varas Krievija ir īpaši investējusi informatīvā kara metodēs, ik gadu tērējot tām ne mazāk kā miljardu eiro. Tai netrūkst resursu dažādās valodās, kas šobrīd tiek aktīvi izmantoti Ukrainas kontekstā, lai ietekmētu sabiedrisko domu valstīs ārpus Eiroatlantiskās telpas, kurās nevalda skaidra un vienota nostāja pret Krieviju.

Lielākoties Kremļa naidīgie vēstījumi ir paredzēti pašas Krievijas auditorijām, lai parādītu, cik rietumos viss ir slikti, kādas izvirtību straumes tur plūst, kāda nabadzība valda un cik dārga ir dzīve, un samazinātu risku šaubīgajiem rīkot apvērsumus. Tomēr arī Latvijā joprojām ir gana daudz krievvalodīgo, kuri izmanto Krievijas informācijas kanālus un veicina šo naratīvu ieplūšanu pie mums, jo informatīvajā telpā valstu robežas nepastāv.

Pirkt medijus un zīmēt koruptīvas shēmas Latvijā ir krietni grūtāk nekā daudzviet citur, tāpēc tādā ziņā neesam pats gardākais kumoss. Bet jāsaprot, ka dezinformācija nekad nav kaut kas viens, tā ir daļa no plašāka arsenāla. Lielākoties uzdevums ir nevis pārliecināt par vienu naratīvu, bet radīt apjukumu ar 20–30 dažādiem naratīviem, lai to aizsegā sasniegtu savus mērķus. Ideja, ka nav vienas patiesības, bet pastāv tikai dažādi viedokļi un informācijas manipulācijas, ir bīstama un liek apšaubīt mediju spēju objektīvi strādāt. Tāpēc ir svarīgi noturēt līniju, kur spēks ir zinātnei, pārbaudāmiem faktiem un datiem.

Emocionālais spiediens ir spēcīgs ierocis

Dezinformācijas naratīvi var mainīties, bet manipulatīvās metodes paliek vienas un tās pašas. "Karstu" tematu nekad netrūks: šodien tā ir Ukraina, rīt varbūt klimata pārmaiņas, parīt kas cits. Noturība pret manipulatīvām metodēm ir vajadzīga vairāk nekā jebkad agrāk, bet, lai to panāktu, ir jāspēj šīs manipulācijas atpazīt. Fokusējoties uz metodēm, nevis tikai naratīviem, sabiedrība var kļūt gudrāka un noturīgāka, vienlaikus stiprinot arī demokrātiju pret ārvalstu iejaukšanās riskiem.

Krāpšana ir viena no metodēm – vienalga, vai to dara viens zaglis un krāpnieks, vai vesela valsts industriālos apmēros. Nereti tie ir cilvēki ar nerealizētām ambīcijām biznesā vai politikā, kas atkārto Kremļa vēstījumus par neizdevušos valsti, indējot un šķeļot sabiedrību, mazinot vēlmi iesaistīties demokrātiskos procesos. Tas atspoguļojas, piemēram, parlamenta vēlēšanās – jo zemāka aktivitāte, jo lielāka varbūtība, ka Saeimā un arī Eiropas Parlamentā nonāks pārstāvji ar valstij nelojālām idejām, un cietīs arī mūsu valsts reputācija.

Jāteic, sabiedrības izpratne par dezinformāciju kopumā ir augusi – to rūdījusi gan Covid-19, gan Ukrainas kara pieredze. Daļa sabiedrības kļuvusi daudz prasmīgāka informācijas iegūšanā, bet netrūkst arī tādu, kas jūtas no visa noguruši un meklē vainīgos pie savām nebūšanām, tāpēc labprāt tic, ka mediji un valdība melo, lai sagandētu viņiem dzīvi, un patiesību meklē slēgtās Telegram grupās vai TikTok džungļos. Netrūkst arī citu zemūdens akmeņu. Piemēram, tehnoloģijas attīstās un dziļviltojumi jeb deep fake kļūst arvien ticamāki, paverot plašas informācijas manipulācijas iespējas.

Kā tad neļaut sevi apmuļķot?

Trīs pīlāri, kā pretoties manipulācijām informatīvajā telpā, ir efektīvi mērķēta valsts stratēģiskā komunikācija, kvalitatīva žurnālistika, un medijpratībā un informācijpratībā balstīta sabiedrības noturība. Mediju loma ir ārkārtīgi svarīga. Pasaules tendences ir biedējošas, arvien vairāk lietotāju no tradicionālajiem medijiem pāriet uz sociālajiem medijiem un par savu ikdienas ziņu avotu izvēlas nevis laikrakstu vai televīziju, bet, piemēram, Telegram vai TikTok.

Tāpēc aktualizējas nepieciešamība sabiedrībai saskarsmē ar dezinformāciju un maldinošu informāciju ieslēgt kritisko domāšanu. Nedalīties ar nepārbaudītu informāciju un ziņot Valsts kancelejai vietnē melnsuzbalta.lv par maldinošu saturu vai apzinātu manipulēšanu – to var jebkurš. Tāpat jebkurš var pats ziņot par dezinformāciju sociālo mediju platformām. Pieprasījums veido piedāvājumu un arī mūsu rīcība vai arī tieši pretēji – pasivitāte, ir tā, kas sniedz iespējas izvērsties gan krāpniekiem, gan arī maldinošas informācijas izplatītājiem. Jo labāk mēs spēsim atpazīt un attiecīgi rīkoties, sastopoties ar aizdomīgu informāciju, jo mazākas iespējas iekrist melu lamatās.

Veidot savu kvalitatīvu avotu sarakstu, savu ziņu "ēdienkarti" un, tēlaini runājot, neaprobežoties ar brokastu pārslām visu dienu, bet sabalansēt diētu no vairākiem informācijas kanāliem. Pārbaudīt, ko par tēmu saka žurnālistikas autoritātes. Izlasīt ne tikai virsrakstu, bet arī pašu rakstu. Dzirdot ļoti skaļus paziņojumus – sākot no lielā laimesta, beidzot ar iebrukumiem, – mēģināt saprast, kas varētu būt ziņu avota mērķis: sēt paniku, apmānīt vai kas cits. Apskatīties ziņas avotu – izsvērt, vai vispār kaut kas ir dzirdēts par tādu personu, vai attēls sakrīt ar virsrakstu. Jo skaļāks un neticamāks paziņojums, jo rūpīgāk tas jāpārbauda. Un tā vietā, lai spiestu "Dalīties" vai "Patīk", kas prasa sekundi, atvēlēt desmit sekundes, lai padomātu. Nevienam nepatīk, ka viņu apmuļķo. Tad kāpēc tā vietā, lai lietotu saturu, ļaut saturam lietot mūs?

* Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs

Novērtē šo rakstu:

2
6

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Vai birokrāts - mūsu kungs?

FotoDomājams, katram no iedzīvotājiem kādreiz ir iezibsnījusi doma, kāpēc ir jāmaksā nodokļi? Nodokļu maksāšanas jēga būtībā ir savākt resursus tajās nozarēs, kas prasa lielus ieguldījumus. Ne velti nodokļus vispirms sāka maksāt tur, kur bija lieli apūdeņošanas darbi. Piemēram, izveidoja dambi, lai palu laikos neapplūstu lauksaimniecības zemes.
Lasīt visu...

21

Nepieciešamais ļaunums – 2. daļa: derīgie idioti un jātnieki bez galvas

FotoĻenins aktīvākos fanus partijas iekšējās sarunās nekautrējoties mēdza saukt par noderīgajiem idiotiem - poļeznije idioti
Lasīt visu...

21

Karš kibertelpā

FotoKrievijas Ārējās izlūkošanas dienests (SVR) ir izmantojis ievainojamību, kas tika atklāta 2023. gada sākumā populārā Čehijas programmatūras giganta “JetBrains” produktā.
Lasīt visu...

21

Gauss – kas viņš ir? Vairāk Ostaps Benders vai Maikls O’Līrijs?

FotoPatiesības mirklis par airBaltic spējām segt obligāciju saistības arvien tuvāk. Attiecīgi arī Gausa retorika arvien nepārliecinošāka un sabiedrības uzmanība saasinātāka.
Lasīt visu...

21

Ak, eglīte...

FotoPēdējās darbdienās pirms Ziemassvētkiem netālu no manām mājām parādījās trīs hektāru kailcirte egļu mežā vietā, kur to galīgi nebiju gaidījis. Līdz likumā noteiktajam galvenās cirtes vecumam šim mežam bija jāaug vēl vairāk nekā 20 gadus, un, kā liecina Valsts meža dienesta dati, arī galvenās cirtes caurmērs (t.i., koku resnums), kas ļautu mežu nocirst ātrāk, vēl nebija sasniegts. Tātad skaidrs, ka šeit veikta sanitārā cirte[1] vai rekonstruktīvā cirte[2]. Tātad mežs nocirsts tāpēc, ka atzīts par bojātu vai neproduktīvu.
Lasīt visu...

12

Tramps esot atkal ko sliktu pateicis. Iespējams. Tomēr - kas notiek Latvijā?!

FotoKatrā valstī ir "stratēģiski svarīgas" jomas. Diemžēl, vērtējot savus kolēģus, ārstus un viņu absolūti toleranto attieksmi pret resertifikācijas procedūru, kas mūsu "de iure" demokrātiskajā valstī gadiem ilgi nav saprotama ne loģiski, ne tiesiski, var secināt, ka liberālās demokrātijas (vai tomēr maskēta totalitārisma) idejas ir pārņēmušas pat mūsu tautas it kā kritiski domājošo daļu.
Lasīt visu...

21

Saeimas deputāti pamazām sāk kaut ko nojaust

FotoRedzot grūti un ļoti dārgi risināmo problēmu apjomu Satiksmes ministrijā, deputāti beidzot nonāca pie atskārsmes, ka ir stipri nokavējuši ar ministra demisijas pieprasījumu. Tālis Linkaits sen vairs nav ministrs. Diemžēl, iedziļinoties problēmās. regulāri nākoties atdurties pret Linkaita ministrēšanas laika neizdarībām vai varbūt pat "ļaundarībām".
Lasīt visu...

21

Nu nevarēja jau cerēt, ka Latvija nesaķers šo „progresīvo” infekciju, bet gan jau pāries arī tā

FotoBet, klau, esot tādi "progresīvie". Cik lasu soctīklos, tādas sniegpārslas, visi tik iekļāvušies kroplībā, kas pasaulē valda šobrīd, bet drīz pāries, nevieni vienacainie ilgi nevar ķeipt. Un tie mūsu pusbērni, tās sniegpārslas, iekļauj katru kroplību, grib iekļauties lielā, lielā cancelēšanā, nav svarīgi, kurā, ka tik kancelēt.
Lasīt visu...

12

„Vienotība” ir kā gangrēna uz kādas no ekstremitātēm, kas ir jāamputē, atdalot to no ķermeņa - tautas

FotoPolitiskā komunikācija ļoti ietekmē sabiedrības viedokļus un uztveri. Kas notiek, ja publiska komunikācija ar iedzīvotājiem, skaidrojot konkrētu lēmumu, nepastāv, to slēpj, izvairās vai noslepeno ar birku “valsts noslēpums”? Pēdējais vispār LEGĀLI piesedz ļoti lielu korupcijas apmēru valsts iestādēs un politiķu darbībā, lai tos nevarētu tiesāt pēc likuma, jo šobrīd likums NEstāv pāri noziedzīgu un korumpētu ierēdņu, iestāžu un politiķu darbībām. Tikmēr mūs, parastos, met “būrī” par vienu nočieptu makaronu paku, jo gribējās ēst.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par jaunā „Rail Baltica” dzelzceļa tilta būvniecību: naudas nav, taču būvējam!

Vismaz uzbūvēsim trīs labā krasta balstus ar laidumiem, un tad jau redzēs, varbūt pat saimniecībā...

Foto

"Latvijas pasta" nesmukumi, jeb Linkaita saimniekošanas rezultāti Satiksmes ministrijā nebeidz pārsteigt

Nule pēc virknes skandālu atkāpās "Latvijas pasta" padome. Tā tam arī vajadzēja būt, taču kurš...

Foto

Krievu latvieši, nevis Latvijas krievi: latvietībai jākļūst par lipīgu, pievilcīgu zīmolu

Raksta beigās piedāvāšu neizmantot "Latvijas krievu" vai "Latvijas ukraiņu" terminus, kad runājam par Latvijas pilsoņiem....

Foto

Viss ir lieliski, tikai neprasiet mums neko par tiem 200 miljoniem eiro, ko mums vasarā atkal vajadzēs no nodokļu maksātāju kabatas!

Apkopojot 2023.gada nozīmīgākos statistikas datus...

Foto

Dzintars izēd Kiršteinu - un kas tālāk?

Vēl tikai slinkais nav uzrakstījis par Aleksandra Kiršteina izlingošanu no pašpasludinātās nacionālās apvienības (NA). Iespraudīšu arī savus ķešā aizķērušos...

Foto

Kāpēc LTV nespēj un nevēlas raidījumus organizēt efektīvi un operatīvi?

Latvijas televīzija aktīvi jau vairākas dienas reklamē 6.februāra raidījumu ar konkrēta "viesa" piedalīšanos. Viņš nav izcils zinātnieks,...

Foto

"Pasažieru vilciena" valde atrod "pārmijniekus"

Izcils „ViVi” valdes paziņojums! Tikai vienā teikumā ir izdevies pierādīt visu savu nekompetenci. AS "Pasažieru vilciens" jaunajai padomei laikam vairs nebūtu...

Foto

Briškena politiskās bezatbildības un profesionālās nespējas dēļ ir apdraudēta turpmākā Latvijas reģionu ekonomiskā attīstība

Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību satiksmes ministram Kasparam Briškenam (Progresīvie), to...

Foto

Re, cik smuki es varu izteikties arī par skolu slēgšanu (bet tās vienalga tiks slēgtas)

Skola ir kas vairāk par ēku pagasta vai pilsētas vidū. Diskusijām...

Foto

Ja iedzīvotājiem jāgatavo sava 72 stundu soma, tad sabiedrība grib redzēt, kā savu “somu” kārto valsts

72 stundu soma un klausies radio! Mani šis nemierina. Ne...

Foto

Gulags pie apvāršņa

Krievijas Valsts domes valdošās frakcijas “Vienotā Krievija” deputāts ar ģenerāļa uzplečiem Andrejs Guruļovs neslēpj, ka jāatjauno gulaga tipa nometnes, lai tie, kas iekšzemē...

Foto

Skola, kurai paveicās

Varbūt zinošie apzinās, ka tuvojas kas neizbēgams, un tāpēc, laikus atkāpjoties, tiek "dedzināti tilti", vien žēl, ka šīs ugunis mums tiek pasniegtas kā nepieciešamība mūsu tumsonības...

Foto

Pilnmēness mistērijas

To, ka Mēnesim ir ietekme uz planētas Zemes dzīvi un arī cilvēku psihi, mūsu senči tika pamanījuši jau sen. Latvijā dzīvojošiem ir it sevišķi...

Foto

Svarīgi nekļūt atkarīgiem no svešas žēlastības!

Ir kāds vēsturisks janvāra datums, kuru parasti aizēno gan barikāžu laiks, gan, mazliet mazāk, arī 13.janvāra nemieri. Gan nesenie, gan...

Foto

Par atbildību pašreizējā haosa un nebūšanu sakarā pasažieru vilcienu satiksmē

Tā kā 15 gadus nostrādāju VAS "Latvijas dzelzceļš" atbildīgā amatā, tad man ir gana daudz pieredzes...

Foto

Krišjānis Kariņš kļūst par apkaunojumu Latvijas politikai un arī savai partijai

Saeimas deputātu grupas vizīte Ķīnā un Krievijas graudu tranzīts caur Latviju pēdējās nedēļās ir politiskās...

Foto

Atkal

Atkal zobens pacēlies pār dažām skolām, šoreiz Kurzemes pusē. Aizķēra, jo vienā no tām savlaik esmu strādājusi. Laikam vēršot ciet. Nē, vēl jau nekas neesot...

Foto

Īss komentārs par uzņēmēja Guntara Vītola izteikto viedokli “airBaltic” un tā nulles vērtības sakarā

Viss ir pareizi, un žetons Guntaram par drosmi, tikai jebkuram cilvēkam, kuram...

Foto

Kas mums pieder?

Valsts esot mēs, mēs esot bagāti - mums pieder meži, vien koku cenas mums ir augstākas kā Norvēģijā un Zviedrijā, mums pieder spēkstacijas,...

Foto

Vienu sabiedrisko mediju mums būs daudz vienkāršāk kontrolēt un komandēt nekā divus!

Ceturtdien Saeimā galīgajā lasījumā gandrīz vienprātīgi atbalstīja Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu no...

Foto

Tā kā KNAB Straume ir piebarots, Kariņš bez bažām var par nodokļu maksātāju naudu doties priekšvēlēšanu braucienā uz Valmieru

2024. gada 17. janvārī ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš dosies reģionālajā...