Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Griezēju” un “konsolidatoru” politika, kuras mērķis ir samazināt Latvijas ekonomiku un kas var izraisīt jaunu emigrācijas vilni, ir atpakaļ. Tikai šoreiz tai priekšgalā nav pat ne Valdis Dombrovskis kā “vīģes lapa”, ar ko piesegties.

Laikā pirms Krišjāņa Kariņa valdības apstiprināšanas, kad bija jau iezīmējies koalīcijas sastāvs, izteicu šādu viedokli: “Kariņa (Ašeradena, Rinkēviča, Reira...) OIK shēmotāju valdība — precīzi tas, PRET ko vēlētāji nobalsoja Saeimas vēlēšanās. OIK afēras, Parex un Citadele, KNAB nekompetence un regulāra izmantošana politisko konkurentu aplikšanai ar krimināllietām, bēgļu un migrantu mīlēšana vairāk nekā atbalsts pamatiedzīvotājiem — šī ir tā politika, pret kuru aizvadītā gada 6. oktobrī viennozīmīgi nobalsoja vēlētājs.

Politologs Filips Rajevskis to raksturoja šādi: “Partiju iepriekš piesauktā "jaunā politika" tiek izmesta miskastē. [...] Kariņa valdības stādīšanas laikā nekas netika runāts par deklarāciju un darāmajiem darbiem, bet tika dalīti portfeļi.” Jā, katrs Saeimas vēlētājs, aizvadītajā oktobrī balsojot par populistiem, liberāļiem utt., cerēja uz citu, jaunu politiku, nevis atkal kārtējo reizi redzēt ministru krēslos tos pašus OIK shēmotājus un valsts īpašuma prihvatizatorus, migrantu mīlētājus un “tumbočkas” naudas saņēmējus.”

Tā es rakstīju pirms pusgada, un man visu lasītāju priekšā jāatzīst, ka es kļūdījos. Īstenībā ir vēl sliktāk.

Skola brūk, bet naudu nav iespējams aizņemties — pat ne uz kādiem procentiem

Alojas novada dome tika nostādīta katastrofas priekšā: novadā vienīgajai palikušajai vidusskolai pienācis laiks veikt kārtīgu remontu, projekts gatavs, konkurss izsludināts, būvnieki atrasti, bet Valsts kase nedod aizdevumu! Skolnieki septembrī mācīsies dušās un gaiteņos, skolotāju istaba tiks pārcelta uz pirti!

Ielāgojiet: Aloja neprasīja naudu IEDOT no valsts budžeta (kas būtu loģiski, jo nodokļu maksātāju nauda taču domāta izglītībai un citiem tādiem pašiem sabiedriskiem mērķiem), bet gan AIZDOT to no Valsts kases — tas ir, aizdot uz procentiem. Tikai pēc publiskas skandalēšanas valsts atļāva aizņemties.

Valsts kasē visu laiku guļ vairāki miljardi, bet tos pašvaldībām... neaizdod!

To pašu ziņoja Sigulda: “Valsts kasē pašvaldībām nav iespējams pieprasīt un saņemt aizņēmumus. Pašvaldība turpina šajā situācijā meklēt risinājumus. Patlaban kā viena no prioritātēm ir pabeigt pagājušajā gadā iesāktos Eiropas Savienības līdzfinansētos projektus — Siguldas Valsts ģimnāzijas un 1. pamatskolas atjaunošanu, pārbūvi u.c. [...] Siguldas novada pašvaldības aizņēmumi ir pieļaujami līdz 20% apmērā no pašu ieņēmumiem, aizņēmumu apjoms pašlaik ir tikai 9,07%.”

Tukums piebalso: nav pārliecība, ka izdosies pabeigt pusizbūvēto Kurzemes ielu, jo gluži vienkārši nav iespējams aizņemties naudu, lai darbus pabeigtu. Būvnieki strādā uz godavārda.

Lasītāji teiks: “Ja neaizdod Valsts kase, tad komercbankas taču vienmēr gatavas aizdot! Tās priecājas slēgt līgumus ar tādiem stabiliem, uzticamiem klientiem kā pašvaldības!”

Diemžēl Latvijā realitāte ir cita: valdība nosaka pašvaldībām aizņemšanās griestus. Izrādās, ka valdība var noteikt, kuras pašvaldības drīkst aizņemties, cik un kāpēc. Ne tikai aizņēmumi Valsts kasē jāsaskaņo ar Ministru kabinetu — arī kredītam komercbankā neizdosies saņemt saskaņojumu.

Reģionālās reformas debašu gaitā publiskajā apspriešanā Ventspilī kā viens no argumentiem (un konkrētais arguments nemirst jau kopš deviņdesmito beigām, kad Kandavas novads pirmais sāka uzsūkt sevī apkārtējos pagastus) bija šāds: jo lielāka pašvaldība, jo lielākas tai esot iespējas aizņemties.

Diemžēl tūlīt pat izrādījās, ka pašvaldība te pati nelemj neko: lai cik liela vai maza tā būtu, valdība nosaka pašvaldību aizņemšanās limitus, pie kam tos uzliek ne vien izšķērdīgām domēm, bet jo īpaši tādus uzliek sekmīgi strādājošajām pašvaldībām.

Tātad naudu pašvaldībām ne vien nedod no valsts budžeta, bet pat aizņemties uz maziem procentiem vairs neļauj!

Jautājums: vai ir izdarīts kāds ekonomiskais aprēķins, cik valstij un sabiedrībā kopumā izmaksā šāda pašvaldību ierobežošana to pamatfunkciju veikšanā, un cik valsts zaudē no attiecīgās naudas NEIEPLŪŠANAS ekonomikā?

Premjers satraucas par algu... PIEAUGUMU?

Kādā intervijā Kariņš spriedis šādi: “Mūsu ekonomika turpina augt, bet lēnākā tempā. Neviens nezina, kā būs. Bet neziņa uzņēmējdarbībā vienmēr nozīmē atliktas investīcijas. [...] Latvijā ir arī diezgan liela algu inflācija, kas ir augstāka par produktivitāti. Tā rezultātā uzņēmumi ir spiesti vairāk maksāt algās, nekā var atļauties, un tas palēnina investīciju tempu. Tā nav laba tendence.” Attiecībā uz algu palielināšanu skolotājiem, policistiem, ugunsdzēsējiem un mediķiem premjers komentējis šādi: “Nav pareizi ielikt naudu sistēmā, tikai lai palielinātu algas.”

Produktivitātes palikšana iepakaļ algu kāpumam ir nevēlama, taču jājautā — kāpēc algām ir tendence kāpt? Vai ne tāpēc, ka Latvijā tās visu laiku bijušas pārāk zemas un tām jāsteidz panākt Rietumeiropas līmeni? Ja reiz cenas pie mums vairākām produktu grupām jau pārsniegušas ES vidējās?

“Negatīva fiskālā telpa”

Gada sākumā, kad tika runāts par nākamo trīsgadu valsts budžeta plānošanas periodu, tika uzdots šāds rēbuss: “Nākamā gada valsts budžeta fiskālā telpa ir negatīva.” Tika minēti dažādi skaitļi: sākot no 45,2 negatīviem miljoniem šogad, mīnus 37,8 miljoniem nākamgad, citviet izskanēja pat 143 negatīvi miljoni.

Aprīlī Ministru kabineta apstiprinātajā Latvijas Stabilitātes programmā 2019. — 2022. g. Finanšu ministrija prognozēja, ka valsts 2020. gada budžeta fiskālā telpa būs negatīva 11,9 miljonu eiro apmērā. 2021.gadā varētu būt mīnus 81,1 miljons eiro, bet pozitīva šī te “fiskālā telpa” varētu būt tikai 2022. gadā, sasniedzot plus 176,3 miljonus eiro.

Tulkojumā no politfinansistu pīļrunas tas nozīmē: valsts budžetam uz 2020. gadu var draudēt samazinājums, ne pieaugums!

Šo domu tālāk attīsta vienas visiem labi zināmas pilsētas mērs, kurš pēc izglītības ir ekonomists: triju gadu valsts budžeta plānošanas periodā tas varētu nozīmēt, ka no valsts ekonomikas aprites tiek izņemts kopumā aptuveni pusmiljards eiro, kas neieplūst ekonomikā, netiek samaksāts algās un valsts pasūtījumos.

Šobrīd Ministru kabinets vismaz šajā jautājumā ir mainījis viedokli, plānojot, ka samazinājums tomēr nenotikšot: nākamā gada valsts budžets pirmo reizi vēsturē pārsniegšot desmit miljardus eiro.

Griešana un konsolidēšana kā pie Dombrovska, tikai bez Dombrovska

Ekonomika ir dzīvs un elpojošs sabiedriskais organisms, kurā asinsriti nodrošina naudas aprite. Paziņojiet, ka “rītdien cilvēka organismā būs negatīva koagulatīvā telpa”, izsūciet viņam litru ar asinīm, un šis cilvēks saslims. Paziņojiet, ka “sarkanās kaulu smadzenes saņem pārāk lielus resursus un barības vielas, tāpēc sarkanās kaulu smadzenes ir jāsamazina un jākonsolidē!”, un organismam vairs nebūs iespēja atjaunot notecinātās asinis. Paziņojiet, ka “muskuļi saņem pārāk daudz!”, nogrieziet tiem barības vielas, un organisms zaudēs vēl atlikušās niecīgās darbaspējas.

Ja pašvaldībām nav iespējams nupat ne vairs saņemt naudu no valsts budžeta, bet pat kredītu vairs nedrīkst ņemt (pat vispār netiekot līdz jautājumam, uz cik procentiem gadā), tad cieš ne jau tikai pašvaldības un to iedzīvotāji. Būvfirmām pazūd ienākumi un darbavietas, samazinās nodokļu maksājumi, nauda neieplūst visās tajās neskaitāmajās nozarēs, kuras piegādā būvniekiem un remontniekiem izejvielas, materiālus un pakalpojumus. Samazinot valsts budžeta izdevumus (vienalga, kādam mērķim), notiek tas pats, tikai vēl lielākos mērogos.

OIK afēra ir pretīgs gadījums ar t.s. “valsts nozagšanu”, kad politiķi pārsimt privātuzņēmēju interesēs iekārto sistēmu, kurā visi spiesti uzturēt parazītus. Latvijas Dzelzceļa valdes locekļu padzīšana un nomaiņa Meroni grupējuma interesēs ir vēl viens līdzīgs gadījums, kurš tāpat iekļaujas “valsts nozagšanas” kategorijā. FKTK vadības (tās pašas, kura sekmīgi pēdējos divus gadus apkaro moikbankas) padzīšana ar pātagu un burkānu ir vēl pretīgāka. Lasītāji noteikti varēs pievienot vēl pāris šādus piemērus katrs.

Nekļūdījos, kad vēl pirms Kariņa valdības apstiprināšanas mēģināju prognozēt, apmēram ar ko nodarbosies Kariņa valdība — ministri taču valdībā lielākoties vecie, par kuriem jau zināms, ko viņi darījuši iepriekš. Bet šādas prognozes, stājoties amatos jaunai valdībai, taču nav Latvijā grūti izteikt — piekritīsiet, vai ne? Dīvaini būtu, ja šādas prognozes nepiepildītos!

Bet — publiski atzīstu kļūdu — pirms pusgada, sastādot raksta sākumā minēto prognozi, kas man neienāca prātā: tā bija varbūtība, ka līdz ar Krišjāņa Kariņa kabinetu Latvijā atgriezīsies kā rūgta nāve noriebusies konsolidācijas un mazināšanas politika. Tā pati, kuras rezultātā aizveras firmas, cilvēki spiesti emigrēt, bet valsts nolaižas līdz trešās pasaules valstu līmenim, klanoties Valūtas fondam un tirgojot uzturēšanās atļaujas krievu bandītiem. Laimdotas Straujumas abi kabineti un Māra Kučinska klusā, tomēr — vismaz dažās jomās — puslīdz kompetentā valdība jau lika mums aizmirst par situāciju, kurā premjers aktīvi domā, kādos vēl veidos naudu no ekonomiskās aprites IZŅEMT. Vai arī, ja nevar izņemt, tad vismaz nodrošināt, ka tā nenonāk tautsaimnieciskajā apritē.

Dokumentētais līmenis domāšanas griestiem: 5000 eiro mēnesī

Kad Ilmārs Poikāns jeb hakeris Neo publiskoja pierādījumus par to, kā Rūdolfa Meroni kontrolēti uzņēmumi maksā 5000 eiro mēnesī Artusa Kaimiņa Suņubūdai, mani pārsteidza ne tikai fakts (kaut ko tādu mēs visi jau klusībā gaidījām), bet niecīgā summa. Tad parādījās dokumenti, kā Ģirts Valdis Kristovskis uz savu firmu saņem tādu pašu summiņu mēnesī, un es pie sevis domāju — tiešām šie visnotaļ atpazīstamie politiķi, savu sarakstu līderi, pārdod velnam dvēseli par pieciem tūkstošiem mēnesī?

Es saprotu, ka dažādi lokālie, vietējie bezģeļņiki un neveiksminieki (kaut vai tādi kā Landmaņu brāļi) uzskata par savu pienākumu kampt pa pieciem tūkstošiem mēnesī (jo, strādājot vadošos amatos uzņēmumos ar daudzmiljonu statūtkapitāliem un desmitmiljonu apgrozījumiem, vairāk nopelnīt neprot), bet vai tiešām tas ir Latvijas politisko partiju domāšanas līmenis — pildīt pasūtījumus pašam smirdīgākajam ārzemju darbonim, kāds vien Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas zināms, un pārdoties par nieka pieciem tūkstošiem?

Diemžēl pagaidām jākonstatē, ka tas ir šo politiķu līmenis. Viņu domāšanas griesti ir pieci tūkstoši mēnesī, turklāt viņus principiāli neinteresē, kas tā par naudu un no cik pretīgiem darboņiem tā nāk. Viņi ņem naudu, atstājot papīru “astes”, un pieķeršanas brīdī pat nemēģina atzīt, ka būtu kļūdījušies savās darbībās. Viņi tik tiešām izrādās nespējīgi domāt pat vienas pašvaldības, pat savas partijas nākotnes kategorijās, viņi savā prātā nespēj aptvert pat vienu procentu no IKP vai kaut vienu tautsaimniecības nozari.

Jaunais romāns “Nauda” (jeb “Bailes — 3”) raksturo korumpētus iekšlietu iestāžu darboņus ar vādiem: “Viņam sejā bija ierakstīts vārds MILJONS — tas šādiem darboņiem bija centienu augstākais punkts. Nokampt un izshēmot MILJONU — viņu aprindās tas bija lielākais vispār iedomājamais sasniegums.”

Tad, lūk: politikā mums darīšana ar pusprocentu no šī līmeņa. (Nepārprotiet: es neuzskatu, ka shēmotājs, kurš pārdodas par divsimt reizes mazāku naudu, būtu ar kaut ko labāks. Sodāmi ir kā vieni, tā otri. Viņi visi jātur pa gabalu no valsts lietām. Vienīgā valsts struktūra, ar kuru tādiem vajadzētu būt saskarei, ir Ieslodzījuma vietu pārvalde.)

No kurienes atkal izlīdusi mazināšana un konsolidēšana?

Divas nedēļas lēnām domāju: kā to izskaidrot, ka mēs pēc četru gadu augšupejas esam atkal lejupejošās spirāles sākumpunktā? Korupcija — pie kam par grašiem — kombinācijā ar konsolidatoru un mazinātāju, griezēju un žņaudzēju ekonomisko politiku?

Tīra korupcija, kukuļņemšana vien nevar izskaidrot šo truluma līmeni. Par korupciju savulaik tikuši notiesāti ne vien sīki shēmotāji, bet arī dažs visnotaļ labi izglītots cilvēks ar plašu redzesloku — piemēram, Vācijā izstudējušais advokāts Arnis Nīcgalis. Korupcija ceļas no alkatības, bet no kurienes ceļas vispārējais truluma līmenis, kurš pa mūsu neatkarības gadiem tikai pieaudzis un tiešā ceļā nav saistāms ar paņemto kukuļu apjomu?

Te tāds negribīgs izskaidrojums saistāms ne tik daudz ar apzinātas ļaunprātības iespējamību kā ar politiķu un partiju, “smadzeņu tanku”, valsts universitāšu un privāti dibināto pētniecības institūciju vispārējo sapratnes līmeni. Man rodas sajūta (ceru, ka pārliecināsiet — tā ir nepareiza sajūta), ka Latvijas partiju spices vīru un sievu vidū esošie vispār nezina, ka pasaulē pastāv kas cits bez griešanas, mazināšanas un konsolidēšanas.

Viņi nestādās priekšā, ko savulaik paveica Dž. Meinards Keinss, ne vien izpētot krīžu cikliskumu, bet arī izstrādājot pretindi ekonomiskajām recesijām (pārsteigums: īstā metode ir tieši pretēja mazināšanai un konsolidēšanai), un nav dzirdējuši, kā strādāja t.s. Māršala plāns, un ir pilnīgā nesaprašanā — kāpēc Francijā gadu gadiem var būt augstāks dzīves līmenis un algas nekā pie mums, pat ja viņi atļaujas strādāt tikai 35 stundas nedēļā? Tikmēr pie mums ģimenes cilvēki raujas divos darbos un vēl tad meklē, kur piepelnīties, lai iznākumā tāpat dzīvotu tikai no algas līdz algai.

Bet, ja tā padomā — no kurienes mūsu valsts vadītāji, lēmumu pieņēmēji vai kaut tikai ieinteresēti, zinātkāri pilsoņi varētu uzzināt kaut ko par tautsaimniecību, par naudas apriti, par reālo, ražojošo ekonomiku? No tā piemiņas monētiņu štancētāju kantora, kas dēvējas par Latvijas Banku un kas jau sesto gadu nodarbojas ar bojātu naudaszīmju savākšanu un eirocentu pārpakošanu papīriem apviņķītos stabiņos? No komercbankām, kuru darbinieki nezina, vai rītā viņu kredītiestādē nebūs atklājusies naudas pārskaitīšana Ziemeļkorejas ballistisko raķešu programmai, un vai viņiem vēl būs darbs, vai arī viņi visi rindiņā sēdēs KNABā un rakstīs paskaidrojumus?

No LU Ekonomikas un vadības fakultātes, kuras dekāns akcionāru sapulcē mikroautobusā pēkšņi nokļūst Olainfarm vadībā, viņam tas varbūt iepatīkas, viņš sajūt panākumu garšu un uzsāk cīņu vēl arī par LU rektora amatu — tikai šoreiz bez sapulces mikroautobusā? No Ekonomisko pētījumu institūta, kurš bija viens no LETA pakalpojumu servisiem un par kuru pēdējās pēdas atrodamas pirms gadiem desmit? No Ventspils Augstskolas ekonomikas lektora Smirnova, kuru par ekonomiskas prognozes izteikšanu savulaik saņēma ciet policija?

No uzņēmēju organizācijām, kuras katra nodarbojas ar savas nozares lobēšanu — vieni grib izcirst mežus pa tīro, otri grib izzvejot jūru pa tukšo, trešie grib monopolizēt visu atkritumu nozari, ceturtie grib aizbūvēt visus pilsētu parkus ar lielveikaliem, piektie turpat blakus katrā dzīvojamās mājas paģītī grib ierīkot spēļu elles utt., utt.? Varbūt kāda tautsaimnieciskā kompetence slēpjas pašvaldībās — tajās pašās, kuras projektē tramvajus uz kapiem un tuneļus paralēli Daugavai, piejūras kūrortpilsētu pamanās izmantot Zviedrijas atkritumu ievešanai un glabāšanai, plāno olu rūpnīcas ar vistu miljoniem, bet bez mēslu savāktuvēm?

Bet varbūt ko noderīgu varēsim gūt privātās biedrībās un “domnīcās”, kuru slapjākais sapnis ir iegūt līdzekļus no sazin kurienes, lai atkal finansētu migrācijas mīlēšanas kampaņu vai — ja pavisam paveicas — par vēl lielāku naudu attaisnotu Moldovas krāpnieku miljardu izmazgāšanu caur Latviju, jo tur taču, redziet, no Moldovas tautas apzagšanas rodoties liela peļņa?

Vārdu sakot, esmu secinājis: mana personīgā vaina slēpjas tajā, ka es to visu saprotu, bet īsti neesmu mēģinājis piedāvāt šīs zināšanas citiem. Automātiski uzskatīju: ja es, parasts cilvēks no Kurzemes laukiem, kas izauga zem tirgus letēm un kartupeļu vagās, skolas brīvlaikā vasarā pļāva zāli un atzaroja egles ziemā, palīdzēja ģimenei pelnīt ar taras klučiem, rabarberiem, ķiršiem, ogām, āboliem (vai jebko citu, kas lauku saimniecībā izaug) un vēl tagad atceras, kā braukt ar DT-75 kāpurnieku — ja es tā visa rezultātā daudzmaz saprotu, no kurienes rodas un kā cirkulē nauda reālā darba darītāju vidū, tad tas vēl nenozīmē, ka citiem būtu gadījusies tikpat noderīga pieredze, kas nes līdzi zināmu devu ar izpratni. Nu no kurienes tāds Artuss vai tāds Ģirts Valdis zinās, kas tas tāds ir — reāls darbs, un kā no tā rodas vērtība?

Es vairākas nedēļas šaubījos, vai ir vērts rakstīt šādu viedokli, ierosinot un uzaicinot arī citus cilvēkus reflektēt par šiem un citiem jautājumiem. (Pie kam aicinu tos uztvert kā jautājumus un iespējas padomāt par kaut ko jaunu, nevis problēmas!) Parasti reakcija uz mēģinājumu uzsākt publiskas sarunas par jebkādiem interesantiem jautājumiem izpaužas komentāros par to, cik ļoti autors mīlot Kremli, jo neko citu taču nevarētu nozīmēt tas, ja jebkāds autors ar skeptiskām acīm apskata konsolidatoru un mazinātāju dievīgo politiku.

Taču jaunākais Jurģa Liepnieka raksts, kurā viņš analizē mediju un sabiedrības attiecības (bet mediji un žurnālistika ir tā nozare Latvijā, kurā nenotiek vispār nekāda pašrefleksija), met izaicinājumu mūsu pašu trulumam un slinkumam smadzeņu kustināšanā un pārliecina, ka vajag tomēr padomāt reizē ar lasītājiem. Cerot, ka no viņu puses pa vidu naidīgiem komentāriem būs vismaz divas DOMAS.

Lasītāj! Mēs taču ar tevi neesam vārgāki par Liepnieku, vai ne?

https://www.pietiek.com/raksti/ja_mediji_ir_ceturta_vara,_vai_tiem_nebutu_jauznemas_ari_vismaz_ceturta_dala_atbildibas

Daži avoti:

“Alojas skola nesaņem naudu remontam – skolēniem mācības notiks dušās”

https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/alojas-skola-nesanem-naudu-remontam-skoleniem-macibas-notiks-dusas-bet-skolotajiem-kabinets-sauna-un-tualete/

“Valsts kasē nepieejamo aizņēmumu dēļ apdraudēta vairāku projektu īstenošana arī Siguldā”

https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/valsts-kase-nepieejamo-aiznemumu-del-apdraudeta-vairaku-projektu-istenosana-ari-sigulda.d?id=51254155&fbclid=IwAR0odkBCp-7Kvchz_YBtMezpdjBj1sa8Z2YjlDcW1ukuyNbspfHy7GJ2SKU

“FM: turpmākos divus gadus Latvijas fiskālā telpa būs negatīva”

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/fm-turpmakos-divus-gadus-latvijas-fiskala-telpa-bus-negativa-14194924

“Premjeru bažī pārāk straujais algu kāpums uzņēmumos”

http://jauns.lv/raksts/bizness/338160-premjeru-bazi-parak-straujais-algu-kapums-uznemumos 

Gada sākuma viedoklis:

https://www.pietiek.com/raksti/karina_aseradena,_rinkevica,_reira_oik_shemotaju_valdiba_-_precizi_tas,_pret_ko_veletaji_nobalsoja_saeimas_velesanas

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...