Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā – tā dēvētajos sabiedriskajos medijos ne viss ir kārtībā. Otrā – kārtības nav visā pārvaldes sistēmā, jo atkāpjas nevis tie, kuri šīs nekārtības pieļāvuši, bet gan tie, kuri ar šīm nekārtībām nevar samierināties.

Upleja-Jegermane savu atkāpšanos pamatoja: “Es atkāpjos principu dēļ.” Nekādu izvairīgu, izplūdušu atrunu. Viņa arī neslēpa, ka pretrunas ar pārējiem SEPLP locekļiem briedušas jau ilgākā laika posmā. Atcerēsimies viņas atšķirīgo nostāju saistībā ar Saeimas pieņemto Nacionālās drošības koncepciju, kura paredzēja līdz 2026. gadam izbeigt sabiedriskā medija darbību krievu valodā.

Taču savā demisijas publiskajā izskaidrojumā, kas tika publicēts citviet, bet ne lsm.lv, Upleja-Jegermane nepārprotami norādīja, ka pēdējais piliens viņas pacietības kausā bija “cūku” skandāls, kad tieši Krievijas iebrukuma Ukrainā otrajā gadadienā tika publicēts komikss, kurā ukraiņu karavīri attēloti kā cūkas.

Precizēsim. Uplejas-Jegermanes sašutumu izraisīja ne tik daudz komiksa publikācija (jo katram var misēklis gadīties), cik kūtrā un negribīgā lsm.lv vadības reakcija uz šo acīmredzamo kļūdu. Komiksu beigu beigās no publiskās pieejas izņēma (16 minūtes pēc prezidenta Edgara Rinkēviča ieraksta tviterī), bet līdz tam un arī pēc tam turpinājās atrunāšanās pēc principa: jūs, nejēgas, neko no “mākslas” nesaprotat, un vispār, esam neatkarīgi, tāpēc neviens mums nenorādīs, kā jāstrādā.

Vēl vairāk. Bijusī Latvijas Žurnālistu asociācijas valdes priekšsēdētāja Anna Platpīre (līdz šim strādājusi tikai no valsts budžeta finansētos medijos) atļāvās norādīt prezidentam, ka viņam jau nu labāk būtu bijis paklusēt: “Piekrītu, ka prezidents varēja izmantot iespēju paklusēt. Par visu viņam nav vienmēr bijis viedoklis, bet te par medija darbu, par konkrēta autora darbu bija. Žēl, ka viņš deva zaļo gaismu šļurai, draudiem utt.”

Atbildīgā redaktore Marta Cerava par šo publikāciju formāli atvainojās, bet nekādu sodu par pieļauto kļūdu nesaņēma (to, ka tādā dienā publicēt tādas bildes bija kļūda, atzina gandrīz visi). Atvainošanās bija formāla, jo nekāda patiesa nožēla par izdarīto nebija jaušama. Atvainojamies, ja kāds kaut ko ne tā bija sapratis: “Esam nevietā un nelaikā izveidojuši "Cūku komiksu" par karu Ukrainā. Atvainojamies, nevienu negribējām aizskart. Publikācija no portāla izņemta. lsm.lv galvenā redaktore Marta Cerava.”

Šajā situācijā Uplejas-Jegermanes atkāpšanās jāvērtē kā izmisuma solis, kā kliedziens, jo acīmredzot viņa neredzēja citu veidu, kā ietekmēt sabiedriskajos medijos notiekošo. Bet tur jau ilgstoši notiek žurnālistikas iekļaušanās politiskajā procesā. Notiek acīmredzama mediju varas saplūšana ar politisko varu. Nav vairs nekādas ceturtās varas, bet gan visu varas atzaru saplūšana vienā “pareizajā” politiskajā spēkā, kurā sabiedriskais medijs veic to funkciju, kuru dažādās antiutopijās pilda centrālais raidītājs, raidot noteiktus, klausītājus hipnotizējošus signālus.

Šoreiz neanalizēsim, kādas sekas var būt šādai mediju un politiskās varas saplūšanai, bet ir skaidrs, ka tas nekas labs nav. Tāpēc svarīgākais jautājums, uz kuru jārod atbildes: vai šī demisija spēs radīt sistēmā kādas būtiskas izmaiņas?

Kā ir bijis līdzīgos gadījumos agrāk? Ja atmetam politiski ietonētas demisijas pēc kaut kādiem konkrētiem atgadījumiem, tad Latvijā līdzīgas atkāpšanās ir liels retums. Kad notiek aiziešana no salīdzinoši labi apmaksāta amata principiālas nostājas dēļ: šajā lietā es nepiedalos, jo negribu, lai manu vārdu ar to saista. Tāpēc atkāpjos.

Atmiņā uzpeld tikai viens līdzīgs gadījums. Tas bija 2014. gada 28. oktobrī, kad jau pēc 12. Saeimas vēlēšanām vēl iepriekšējā sasaukuma Laimdotas Straujumas valdība savas darbības pēdējās dienās par katru cenu centās pabeigt bankas “Citadele” privatizāciju. Toreiz šim darījumam (afērai?) nepiekrita Privatizācijas aģentūras (PA) vadība, kurai šī bankas pārdošana bija juridiski jānoformē, un dienu pirms dokumentu parakstīšanas PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns atkāpās.

Tā kā toreiz vecajai valdībai burtiski bija palikušas tikai dažas darba dienas, tad likās, ka Spridzāna atkāpšanās neļaus šaubīgajam darījumam notikt, taču bankas pārdošanā ieinteresētās personas bija tik neatlaidīgas, ka diennakts laikā atrada pielaidīgāku cilvēku. Tādu, kurš bija gatavs parakstīt jau sagatavotos dokumentus. Tā par PA valdes priekšsēdētāju kļuva Vladimirs Loginovs. Spridzāna atkāpšanās palika, var teikt, pilnīgi bez jebkādām sekām.

Vai Uplejas-Jegermanes atkāpšanās rezultāts būs cits? Vai tā spēs izmainīt sabiedrisko mediju politiku? Sabiedriskie mediji jau ilgstoši tiek kritizēti par grūti noslēpjamu politisko vienpusību. Šobrīd pārliecinoši prognozēt, kā tālāk attīstīsies notikumi, nav viegli, bet situācija salīdzinājumā ar Spridzāna “lietu” ir atšķirīga.

Toreiz, 2014. gadā “Vienotības” politiskā un ideoloģiskā dominante bija neapstrīdama. Ja “Vienotība” teica, ka bankas “Citadele” privatizācijas nosacījumi ir labākie iespējamie, tad nekādi citi viedokļi netika uztverti kā vērā ņemami. Pat Spridzāna izmisuma žests palika tikpat kā bez jebkādas rezonanses. Nu, atkāpās viens mazpazīstams ierēdnis. Kāpēc? Kuru gan tas interesē? Uz “Vienotības” reitingu šī “Citadeles” privatizācijas lieta atstāja nulles iespaidu.

Šobrīd situācija ir nedaudz cita. Ne tāpēc, ka sabiedriskie mediji piespēlē vienam vai otram politiskajam spēkam. Tāpēc, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā ir būtiski mainījusies sabiedriskās domas attieksme pret Krieviju un krievisko. Nacionālās drošības koncepcija vairs netiek uztverta kā birokrātisks papīrītis, kuram vienkārši jābūt, bet kuru neviens neuztver nopietni. Apmēram kā drošības instrukciju darbavietā. Katram ir jāparakstās, ka to ievēros, bet lasījis neviens nav.

“Cūku” skandāls parādīja, ka lsm.lv vadība darbojas vēl vecajās paradigmās, kur “cūkas ir tikai cūkas” (patiesībā mīļi dzīvnieciņi), Putins ir politiķis, Krievija ir tāda pati valsts kā jebkura cita un tas pats attiecas uz krievu valodu.

Attieksme pret šīm lietām kopš 2022. gada 24. februāra ir principiāli mainījusies. Tieši šo principiālo maiņu acīmredzot nav sapratusi nedz lsm.lv vadība, nedz sabiedriskos medijus uzraugošā SEPLP.

Jāņem vērā, ka Upleja-Jegermane nav no “opozīcijas” mediju nometnes. Viņa ir strādājusi žurnālā “Ir”, kas vienmēr bijis “Vienotības” & Co rupors; viņa savulaik ir bijusi LŽA vadībā. Atļaušos citēt kolēģi Agnesi Margeviču: “Latvijas mediju un to uzraudzības vidē ir ārkārtīgi spēcīgi cilšu un klanu principi. Tie ir akli pret savējiem un nežēlīgi pret atkritējiem un mutes palaidējiem. Lai runātu, ir vajadzīga drosme, profesionālie principi, bet vēl svarīgāk - liela profesionālā autoritāte. Sanitai Uplejai-Jegermanei tā ir.”

SEPLP locekļa atstādināšana ir iespējama tikai ar Saeimas akceptu. Tāpat kā jauna iecelšana. Tas nozīmē, ka jautājums tiks skatīts Saeimā un tur politiskie spēki varēs paust savu attieksmi pret notiekošo. Cits jautājums, vai šiem “neapmierinātības izpaudumiem” būs kāds taustāms rezultāts?

Gan SEPLP, gan sabiedrisko mediju vadība ir neapstrīdami lojāla šobrīd Latvijā valdošajai politiskajai šķirai. Līdz ar to pēdējā nedarīs nekādas asas kustības attiecībā uz sabiedriskajiem medijiem un to uzraugiem. Pareizāk sakot, darīs tieši pretējo. Centīsies pēc iespējas ātrāk pilnībā pabeigt sabiedrisko mediju pārņemšanu (ja pieņemam, ka tas vēl nav līdz galam izdarīts). Šāda mediju pārņemšana ļautu izvairīties no nepatīkamiem reitingu kritumiem un pārsteigumiem vēlēšanās. Toties ļautu nodrošināt mūžīgu varu ar netraucētu pieeju bēdīgi slavenajai “silei”.

Tas liek skeptiski raudzīties uz Uplejas-Jegermanes atkāpšanās rezultātiem. Formāli, visticamāk, nekas nemainīsies, tomēr pastāv zināmas cerības, ka lsm.lv saturiskā politika varētu arī pamainīties. Šīs cerības saistās ar to, ka arī šoreiz, tāpat kā “cūku” skandālā, ir iesaistījies Valsts prezidents. Rinkēvičs Latvijas ietekmīgākajā sociālajā vietnē tviterī ar vieglu ironiju ierakstīja: “Neizmantošu iespēju paklusēt. Paldies Sanitai Uplejai-Jegermanei par darbu SEPLP, uzdotie jautājumi un identificētās problēmas prasa atklātu diskusiju, nevis mulsu atrunāšanos. Nebūs viegli atrast labu aizstājēju.”

Bumba ir SEPLP un tās politiskās aizmugures pusē. Vai tā būs gatava prezidenta piesauktajai “atklātai diskusijai” vai arī turpinās ierasto “mulso atrunāšanos”. To redzēsim pavisam drīz un, izejot no tā, izdarīsim attiecīgus secinājumus.

Novērtē šo rakstu:

1
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...