Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

2020.gada 13. februārī Saeima pieņēma Rīgas domes atlaišanas likumu, kas paredz rīkot ārkārtas domes vēlēšanas Rīgā. Likums stāsies spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas. No vienas puses šo ziņu var lasīt ar cerībām, ka beidzot Rīga tiks pie jaunas domes, un varbūt beidzot tā sāks mainīt savu sarkano nokrāsu un sāks arī strādāt pilsētnieku interesēs. Cerība pastāv vienmēr, bet diemžēl jāskatās reāli.

Šī brīža specifika, ka Latvijā vēlētāji nevēl par konkrētām partiju programmām, ņemot vērā iepriekšējā laika posmā reāli sadarīto, - tā vietā ir tā saucamie ideoloģiskie balsojumi un atsevišķu politiķu faktors.

Kāds varētu būt ārkārtas Rīgas domes vēlēšanu rezultāts? Daudzmaz objektīvas indikācijas var saprast, papētot Saeimas vēlēšanu rezultātus Rīgā, iepriekšējo pašvaldību vēlēšanu rezultātus, un šī brīža politisko pariju reitingus.

Tātad 2018. gada 6. oktobrī notikušajās Saeimas vēlēšanās Rīgā par partijām balsis tika atdotas par šādām politiskajām partijām:

"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija 30,07%

Attīstībai/Par! 13,36%

Politiskā partija "KPV LV" 12,23%

Jaunā konservatīvā partija 12,16%

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" 9,19%

Jaunā VIENOTĪBA 6,65%

Zaļo un Zemnieku savienība 4,80%

"PROGRESĪVIE" 3,38%

"Latvijas Krievu savienība" 3,81%

Latvijas Reģionu Apvienība 2,06%

No sirds Latvijai 0,68%

Par Alternatīvu 0,43%

"LSDSP/KDS/GKL" 0,13%

Rīcības partija 0,09%

"Latvijas centriskā partija" 0,07%

"Latviešu Nacionālisti" 0,39%1

Savukārt iepriekšējās Rīgas pilsētas domes vēlēšanās, kuras notika 2017.gada 3.jūnijā, balsu sadalījums bija šāds:

"Saskaņa" sociāldemokrātiskā partija, Partija "Gods kalpot Rīgai" 50,82%

Latvijas Reģionu Apvienība, "Latvijas attīstībai" 13,66%

Jaunā konservatīvā partija 13,42%

Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” 9,25%

Partija "VIENOTĪBA" 6,26%

Zaļo un Zemnieku savienība 3,30%

Politiskā partija "KPV LV" 1,53%

No sirds Latvijai 0,61%

Vislatvijas Sociāldemokrātu kustība "Par neatkarīgu Latviju!" 0,32%

Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija 0,23%

Eiroskeptiķu Rīcības partija 0,22%2

Prognozēm ir jāņem vērā arī partiju reitingi un 2020.gada janvārī tie bija šādi:

“Saskaņa” – 13,6%

Zaļo un Zemnieku savienība – 8,7%

Nacionālā apvienība – 6,3%

“Jaunā Vienotība” – 6,1%

Jaunā konservatīvā partija – 6,1%

“Attīstībai/Par!” – 5,4%

Latvijas Reģionu apvienība – 2,9%

Latvijas Krievu savienība – 2,5%

“KPV LV” – 2,0%

“Progresīvie” – 1,8%

citas partijas – 0,8%3.

Tādējādi, veicot tīri matemātisko analīzi, bez šaubām visizteiktākā līdere ir “Saskaņa”. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās “Saskaņa” bija kopā ar GKR. Šī atšķirība ļauj prognozēt, ka atbalstītāju skaits “Saskaņai” varētu mazināties, bet nevajadzētu domāt, ka pārāk būtiski. Arī pēc partiju reitingiem izriet, ka populārākā partija Latvijā ir “Saskaņa”.

Visticamāk, ka GKR būs tiešā “Saskaņas” konkurente, jo šo partiju vēlētāji tomēr ir vairāk krievvalodīgie iedzīvotāji un Burova aktivitātes un viņa šī brīža amats rada priekšnosacījumus balsu pievilināšanai.

Svarīgi ir apzināt vēlētāju loku. Ja paskatāmies iedzīvotāju sadalījumu atbilstoši tautībai, tad izriet, ka pēc Centrālā statistikas biroja datiem, 2018.gadā Rīgā bija 47 % latviešu, 36,8% krievu, 3,7% baltkrievu, 3,4% ukraiņu, 1,8% poļu un tad vairāku tautību pārstāvji mazāk par 1%.4

Ne mazāku ietekmi rada arī vēlētāju vecumu grupas, tas būtu – gados vecākie krievvalodīgie izdzīvotāji izteikti ar nostaļģiju atceras PSRS laikus un “Saskaņa” tas šeit ir tā kā sava veida nostalģiskais tilts. Īpaši, ja runājam par 9.maija pasākumiem.

Mēģināju Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzē5 sameklēt, cik tad Rīgas pilsētā ir Latvijas pilsoņu un kāds viņu sadalījums pa vecumu grupām, kāda viņu tautība, lai tādējādi varētu izvirzīt pieņēmumus, ar kādu auditoriju “Saskaņa” varētu rēķināties. Jāatzīst, ka vienotas datu bāzes nav un pēc šādiem kritērijiem precīzus datus publiski nav iespējams iegūt. Tomēr plinti krūmos nemetu un centīšos vismaz nojaust kādu tendenci, pamatojoties uz publiski pieejamiem datiem.

Tātad Rīgā kopumā ir 637 825 iedzīvotāji, no kuriem 497 585 ir Latvijas pilsoņi. Šajā skaitā ir ietvertas visas vecuma grupas. Kā minēju pēc pilsonības un vecuma grupām dati nav pieejami, tamdēļ pēc vispārējo iedzīvotāju vecuma sadalījuma, mēģināšu noteikt iespējamo proporciju arī pilsoņu vidū.

Rīgas kopējais iedzīvotāju skaits sadalās šādās vecuma grupās un proporcijās, attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu:

0-6 gadi – 49073, kas sastāda aptuveni 7%

7-14 gadi – 49014, kas sastāda aptuveni 7%

15-24 – gadi - 52112, kas sastāda aptuveni 8%

25-34 gadi – 99555, kas sastāda aptuveni 15%

35-44 gadi – 89947, kas sastāda aptuveni 14%

45-54 gadi – 81919, kas sastāda aptuveni 14%

55-64 gadi – 86974, kas sastāda aptuveni 13%

Vairāk nekā 65 gadi – 129231, kas sastāda 20%

Paņemot nosacīti objektīvāko vēlētāju vecuma grupu, vecumā no 25 līdz vairāk nekā 65 gadiem, redzams, ka procentuāli lielākā vecumu grupa sanāk, aptuveni 50%, ir vēlētāji vecumā no 45 gadiem. Respektīvi, tā paaudzes daļa, kura ir dzimusi un augusi PSRS laikā.

Ja vēl paturam prātā, ka Rīgā ir 36,8% krievu tautības iedzīvotāji, tad nepārprotams secinājums, ka Kremļa virzienā vērstās politiskās partijas vēl tuvāko 10 gadu laikā kopumā var gūt aptuveni 50% vēlētāju balsu (tieši „Saskaņai” prognozētos aptuveni 30%, kā tas bija Saeimas vēlēšanās).

Piekritīsiet, diezgan nomācoša prognoze. Ja man uzdosiet jautājumu, vai ar atbilstošu informāciju publiskajā telpā būtu iespējams šos vēlētājus pievērst citām politiskām partijām – es teikšu, ka drīzāk nē. Viņiem var stāstīt, ko vien tik vēlamies – dzelžaino pārliecību neizmainīsim. Vienīgā iespēja – viņi paši vilsies izvēlētajā partijā. Te jau gan no svara, kā tagad attīstīsies notikumi ar uzsāktajiem kriminālprocesiem par Rīgas domes sastrādātajiem varoņdarbiem. Protams, ka, mainoties paaudzēm, situācija šajā jomā var mainīties.

Labi, situācija ir, kāda tā ir, un vietā būtu jautājums – ko darīt, lai Rīgas atslēgas kārtējo reizi nenonāktu Kremlim labvēlīgas partijas vai partiju rokās?

Skatot iepriekšējo vēlēšanu rezultātus un šī brīža politisko partiju reitingus, varētu jau diezgan droši prognozēt, ka no līdz šim Rīgas domē iekļuvušajām partijām vismazākās izredzes iekļūt atkārtoti ir Latvijas Reģionu apvienībai. Savukārt tieši otrādi – iekļūt ir iespējams Zaļo un Zemnieku savienībai. Kaut arī KPV LV pašlaik ir varas partija, un Saeimas vēlēšanās Rīgā ieguva 12, 23% - tās izredzes iekļūt Rīgas domē ir visnotaļ niecīgas.

Tamdēļ pats labākais risinājums pārējām partijām varētu būt, veidojot partiju apvienības. Pat izveidojot vairāku partiju apvienības, nevajadzētu rēķināt, ka, partijām, atsevišķi piedaloties vēlēšanās, iegūtās balsis, summēsies, bet – to, ka lielāka iespēja saņemt vairāk balsu būs, šaubu nav. Protams, ikkatra partiju apvienība var agri vai vēlu nonākt līdz krīzes slieksnim – visspilgtākais šī brīža piemērs būs tā pati “Saskaņa” un GKR, tomēr – strādājot viena mērķa vārdā un izbeidzot cīniņu par amatiem, iespējamība iztikt bez kašķiem ir liela.

Šajā ziņā jau pozitīvs signāls ir vērojams „Vienotībai”, uzsākot konsultācijas ar nacionālo apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kā arī "aktīviem rīdziniekiem"6. Arī „Attīstībai/Par!” Ir jau paziņojusi, ka veidos kopēju sarakstu ar partiju „Progresīvie”.7 Tiesa, no šīm partijām vislielākie ieguvēji varētu būt tieši „Progresīvie”, jo ir maza iespēja, ka viņi individuāli spētu sasniegt kaut cik vērā ņemamus rezultātus. Iepriekšējās pašvaldības vēlēšanās viņi ieguva tikai 1,8%.

Jāatzīst, ka pašlaik vismazākā iespējamība ir, ka JKP varētu uzsākt kādas pārrunas, ar citiem politiskiem spēkiem, lai veidotu vienotu sarakstu. Galvenais iemesls – ambīcijas un nepārprotamā vēlme par visām varītēm tikt pie vienpersoniskas varas. Tiesa, tas parāda, ka šīs abas partijas reāli vismazāk domā par pilsētas iedzīvotāju labklājības uzlabošanu. Tas, ka JKP varētu iekļūt Rīgas domē, ir visnotaļ ticami, bet, vai viņi kļūs konstruktīvāki, – šaubos.

No visa iepriekš minētā izriet, ka cerība ko mainīt Rīgā pastāv, bet te beidzot politiskām partijām vairāk ir jāmeklē kopējais nekā atšķirīgais un kā prioritātei jābūt tieši darbam rīdzinieku interesēs. Svarīgi arī vēlētājiem saprast, ka tikai viņi var mainīt līdzšinējo „Saskaņas” patvaļu daudzu gadu garumā.

1 https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectionResults?locationId=PXRbyaJBnpnvV5EomPbrww%3D%3D

2 http://pv2017.cvk.lv/ElectionResults/Location?locationId=7GMEialdZcbMIUF05%2FV2NA%3D%3D

3 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-reitingi-janvari-no-valdibu-veidojosajiem-zemakais-atbalsts--kpv-lv.a347634/

4 https://www.csb.gov.lv/sites/default/files/data/Skoleniem/iedzivotaju_etniskais_sastavs.pdf

5 https://www.csb.gov.lv/lv/statistika/statistikas-temas/iedzivotaji

6 https://www.delfi.lv/news/national/politics/jauna-vienotiba-sarunas-par-startu-rd-velesanas-turpinas-ar-vl-tblnnk-un-aktiviem-ridziniekiem.d?id=51891365

7 https://nra.lv/politika/305197-attistibaipar-un-progresivie-rigas-domes-velesanas-startes-kopa-mera-kandidats-stakis.htm

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...