Iesaki rakstu: 
Bez mazākās šaubīšanās varu teikt, ka dzīvojam ļoti interesantā laikā. Vienlaikus kā ārpolitikā, tā arī iekšpolitikā notiek interesanti notikumi, kuri, bez šaubām, atstās sekas ilgtermiņā. Tomēr šoreiz atkal vēlos izteikt viedokli par pašmāju notikumiem. Nereti mēs visi labi zinām vai domājam, ka zinām, kā jāvada ministrijas vai valsts. Tas nekas, ka vairums nav vadījis pat divu cilvēku komandu, bet mēs zinām labāk. Šajā reizē es paskatīšos uz pēdējiem iekšpolitikas notikumiem ar Krišjāņa Kariņa acīm, paprātuļojot, ko es darītu viņu vietā un kāpēc.
Iesākumam un skaidrībai – šīs valdības problēmas sākās stipri pirms valdības izveides. Tās iezīmējās pie apvāršņiem jau ar brīdi, kad vairāki savā ziņā ekstravaganti subjekti izdomāja veidot partijas. Tad, kad partiju priekšvēlēšanu kampaņā parādījās solījumi un saukļi, kuru sasaiste ar reālo dzīvi bija vairāk nekā ļoti attālināta.
Kurš gan nevēlas labāk dzīvot – visi, bet, solot, ka kaut kas tiks iedots, daudzmaz loģiski domājošs cilvēks arī padomās – no kurienes tad tas viss tiks paņemts. Solījumi sabira tik biezā slānī, ka apmaldīties nebija liela māksla. Ja līdz šim uz katrām vēlēšanām bija tik viens populistisks politiskais spēks, tad uz šīm bija veseli divi, kuriem turklāt bez populisma nebija arī problēmu ar ambīcijām un nekaunību.
Valdība ar mokām tika izveidota, abas populistu partijas rāvās vaigu sviedros, ceļot savas astes un norokot citus. Rezultātā darbs šajā valdībā vairāk līdzinās sapieru darbam – viena neuzmanīga kustība, un viss uzsprāgs.
Populisms kā tāds ir īslaicīgs pasākums, jo tikai laika jautājums, kad apkārtējie nepārprotami sapratīs, ka priekšā tikai tukšs solītājs vien ir. Tomēr, ja populisms nāk komplektā ar muļķību, tad rezultāts redzams ātrāk. KPV LV paspēja izdarīt pat to, kas sākumā šķita pat neiespējams. Paši saplēsās un faktiski izjuka.
Savukārt JKP ir ārējā čaula, redzama vadība (Jānis Bordāns), tad vēl pelēkie kradināli, bet pārējie partijas biedri var lepni nest “pelēkās masas” goda nosaukumu. Tā jau ir, ko visiem plosīties, pietiek ar Bordānu un kardināliem.
Vadīt šādu valdību ir gandrīz tas pats kā strādāt par sapieri vai arī būt par kučieri, kur pajūgā divi zirgi raujas katrs uz savu pusi un ik pa laikam cenšas visiem iekost, arī kučierim. Tomēr – valdības vadītājam pārāk liela rīcības brīvība nebija. Ar sākotnējo spēku sadalījumu Saeimā – nekas cits nesanāk, un visi to apzinājās.
Situācija izmainījās, kad aktualizējās jautājums par J.Vitenberga partijas piederības maiņu, pildot ekonomikas ministra pienākumus. Šajā situācijā KPV LV palaida iespēju garām paklusēt, tā vietā izraujot granātai gredzenu, turklāt turpinot to turēt savās rokās.
JKP, protams, šo izdevību garām nepalaida un tikpat tuvredzīgi sāk skaļi un pietiekami cietpieraini “bīdīt” savas nerimstošās ambīcijas.
Līdz ar to tapa skaidrs, ka faktiski šādā formātā valdība pastāvēt nevar, izņemot, ja KPV LV nodemonstrē saprātu, paziņojot, ka apzinās savu situāciju koalīcijā, līdz ar to arī apzinās, ka proporcionāli viņi varētu pretendēt tikai uz viena ministra amata vietu, piedāvājot JKP pārņemt labklājības nozares vadību, kurai ļoti nepieciešams aktīvs un enerģisks ministrs.
KPV LV būs nodemonstrējusi spēju atteikties no ministra amata vietas, piedāvājot to politiskam spēkam, kurš vēlas visvairāk. Ja JKP pieņem šādu piedāvājumu, viss kārtībā, savukārt, ja nepiekrīt un vēlas tik sev zināmu motīvu dēļ konkrētus amatus, stāsts pavisam cits, - tas velk vairāk uz risinājuma neiespējamību un ir priekšvēstnesis šīs koalīcijas krišanai.
Par to, ka JKP pašlaik varētu būt izvēlējusies “pašnāvniecisko” variantu, liecina izskanējusī ziņa, ka JKP izsaka vēlmi ne tikai par ekonomikas, bet arī finanšu un iekšlietu ministra amata vietu.1 Papildus tam JKP jau izvirza konkrētus kandidātus – tā ekonomikas ministra amatam virza Gati Eglīti.2 Tiesa, nevar nepamanīt G.Eglīša konfliktu ar Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju. Neteikšu, ka labs profesionalitātes piemērs. Atsevišķas izpētes vērts būtu jautājums - ko G.Eglītis vēlas panākt? Varbūt viņa ielikšana ministra amatā veicinātu to mērķu sasniegšanu, par kuru pārējie pat nenojauš?
Tamdēļ visnotaļ loģisks šķita Kariņa lēmums rosināt koalīcijas pārkārtošanas sarunas pēc pašvaldību vēlēšanām.3 Šādam rosinājumam saskatu vairākus pozitīvus aspektus un pats arī tā rīkotos. Pirmkārt, uz šo rēķina neveicināt atsevišķu politisku spēku popularitāti, otrkārt, nedaudz “atdzist” iekarsušajiem, bet, visbeidzot, iegūt arī paša rīcībā laiku, lai varētu saprast alternatīvās iespējas līdzšinējai koalīcijai.
Tas, ka Bordāns arvien agresīvāk cenšas realizēt savu politiku, apstiprinājās 18.maija valdības sēdē, kad tika skatīts jautājums par masku nelietošanu televīzijas raidījumos. Savā ziņā es pat teiktu unikāla situācija – valdības vadītājs spiests atgādināt valdības locekļiem par nekonsekvenci.4
Atgriežoties pie iepriekš paustā, paskatoties uz šī brīža notikumiem ar Kariņa acīm, aina nav pārāk iepriecinoša, un neizskatās, ka šī brīža koalīcijas partneris JKP vēlētos strādāt kā prognozējams un loģisks partneris šīs koalīcijas sastāvā. Līdz ar to arvien krasāk iezīmējas nepieciešamība domāt par tādu koalīciju, kura ir spējīga strādāt noteikta mērķa sasniegšanai, bez agresīviem un savtīgi domājošiem partneriem.
1 https://www.apollo.lv/7249857/jkp-ekonomikas-un-finansu-ministru-amatam-varetu-piedavat-eglisa-kandidaturu
2 https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jkp-iesaistas-cina-par-ekonomikas-ministra-amatu--piedava-gati-egliti.a404930/
3 https://www.tvnet.lv/7250125/karins-rosina-koalicijas-parkartosanas-sarunas-atsakt-pec-pasvaldibu-velesanam
4 https://www.apollo.lv/7251063/karins-ministru-kabineta-pienemtajos-lemumos-ir-nekonsekvence
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
