Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Martā, kad jaunais vīruss Sars-Cov-2 sasniedza Latviju un mūsu visu ikdienā uz palikšanu ienāca jaunais vārds Covid-19, reakcija uz pandēmijas ierobežošanu vai visā pasaulē bija līdzīga.

To raksturoja apjukums, akūts informācijas trūkums, bailes. Eiropas Savienībā, kuras viens no pamatpīlāriem ir cilvēku brīva pārvietošanās, kā domino efektā valstis viena pēc otras nebrīdinot slēdza savas robežas. Viss apstājās. Ielas bija tukšas, skolas, bibliotēkas, kafejnīcas, veikali, teātri utt. slēgti. Slimnīcas un morgi pārpildīti.

Latvija šajā posta un nelaimes jūrā bija droša un mierīga vieta. Salīdzinot pat ar pārējām Baltijas valstīm, Latvijā ierobežojumi bija maigāki, inficēšanās, saslimstības un mirstības rādītāji zemāki, valdības rīcība principā konsekventi balstīta ekspertu ieteikumos, tikai pēc tiem pieņemot politiskus lēmumus. Atļaušos apgalvot, ka epidemioloģiskās drošības lēmumi sekmējās raitāk un bija vairāk pierādījumos balstīti, salīdzinot ar, piemēram, atbalsta programmām epidēmijas skartajām nozarēm.

Tam ir skaidrojums – epidemioloģiskie lēmumi ir brīvāki no ideoloģiskām izšķiršanām, tā faktiski ir zinātne. Savukārt jautājumi par valsts atbalstu, to, kam pienākas dīkstāves vai citi pabalsti, kam ne, ir cieši saistīti ar lēmumu pieņēmēju ideoloģiskajām pārliecībām.

Tiesiskais regulējums pavasarī, ieviešot ārkārtas situāciju, noteica striktu lēmumu un atbildības vektoru – centralizēti no augšas uz leju. Situācija bija smagāka, bet kaut kādā veidā lēmumu pieņēmējiem valdībā dzīve bija vienkāršāka – 2X2m, un visi sēž mājās. Ziņa skaidra, viegli izstāstāma un parādāma.

Ierobežojumu mazinājumu maijā pa soļiem rosināja eksperti, valdība ar diskusijām tos akceptēja. Vasara Latvijā pagāja Covid-19 miera zīmē. Zemākais Eiropā Covid-19 inficēto skaits, dzīve gandrīz bez ierobežojumiem, laiks, lai atvilktu elpu no samocītā pavasara, sagatavotos nezināmajam rudenī un ziemā.

Kopš pandēmijas sākuma informācijas pētījumu par jauno vīrusu un Covid-19 ir nesalīdzināmi vairāk, un tas palīdz veidot jaunu stratēģiju un taktiku vīrusa savaldīšanai.

Kā zinātnieki prognozēja, rudens atnāca ar Covid-19 kāpumu. Latvijai izdevās salīdzinoši zemus inficēšanās rādītājus saglabāt vai mēnesi ilgāk par pārējo Eiropu, ieskaitot kaimiņu valstis. Tomēr pie atvērtām robežām un brīvākas cilvēku pārvietošanās vīrusa neizplatīšanās nebija iespējama.

Latvijas stratēģija, ko veidojuši mūsu SPKC epidemiologi, konsultējoties ar citu specialitāšu pārstāvjiem, balstīta riska līmeņu noteikšanā un iespējami ilgi tikai lokālu ierobežojumu piemērošanā. Riska līmeņi savukārt sakņojas četru pamata indikatoru vērtēšanā:

- 14 dienu kumulatīvās incidences rādītājs - cik jaunu saslimušo uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju un cik inficēšanās gadījumi ir izsekojami (situācija tiek kontrolēta, ja neizsekojamie nav vairāk par 20%);

- testu skaits – par pietiekamu uzskatot 300 testus uz 100 tūkst nedēļas laikā;

- pozitīvo testu īpatsvars – ES sliecas vienoties par 4% kā robežu, kad infekcijas izplatību uzskata par nekontrolējamu;

- ar Covid-19 saslimušo skaits slimnīcās un to stāvokļa smagums.

Pēdējo divu nedēļu straujie inficēšanās rādītāji Latvijā raisa baiļu, neskaidrības un trauksmes sajūtu, kas savijas kopā ar Covid-19 noliedzēju un konspirācijas teoriju daudzinātāju balsīm. Ikdienas statistika ar no jauna atklātiem pozitīviem gadījumiem ir satraucoša, šķiet, ka zūd pamats zem kājām un Latvija grimst Covid-19 skavās.

Piemirstas, ka straujais pieaugums ir no ļoti zemas bāzes, kas, šo faktu ignorējot, bildi padara dramatiskāku. Saprotama cilvēku vēlme gūt pārliecību, ka valstī ir skaidrs un vēlams arī vienkāršs plāns, ko darīt Covid-19 ierobežošanai. Tāds pa soļiem un datumiem – ja slēgs skolas, tad kad, ja ekonomika atkal apstāsies, vai būs kompensācijas utt.

Sniegšu ieskatu par to, kādu pieeju mūsu eksperti iesaka epidemioloģiskās situācijas kontrolei tagad un par ko esmu informējusi arī ministru prezidentu. Mūsu rīcībā ir drošības pasākumu un ierobežojumu klāsts, ko pielieto pakāpeniski un mērķtiecīgi lokālā līmenī. Tā ir būtiska atšķirība no pavasara, kad vienāda smaguma ierobežojumus attiecināja uz visu valsti. Drošības pasākumi ir distancēšanās, roku un virsmu higiēna, telpu vēdināšana, masku lietošana.

Neviena no šīm darbībām viena vien nenodrošina rezultātu, tās ir praktizējamas kopā vai kombinācijās. Visus šos drošības pasākumus var un vajag lietot ikdienā, tostarp darbā. Bet. Tiem, kas tic, ka vīrusu ne vien apturēsim, bet arī ekonomiku bez ierobežojumiem varēsim darbināt, ja tik visi un visur valkās maskas, – diemžēl tā nenotiek.

Skatām kaut vai Čehiju, kas lepojās ar masku valkāšanas plašumu un disciplīnu – Covid-19 izplatība rudenī tur aizgāja kā uguns sausā zālē. Pie drošības pieskaitāmi arī organizatoriski pasākumi, kas izglītības iestādēs, darba vietās, sadzīvē nodala cilvēku plūsmas, darbu, ja iespējams, organizē attālināti, maiņu darbu rīko tā, lai cilvēki no dažādām maiņām nestrādātu kopā, strikti ievēro ekspertu ieteikumus nerīkot tortes "Cielaviņa" kopīgu baudīšanu pusdienu pārtraukumā, nenākt uz darbu slimiem utt.

Šie pasākumi ir gan iekļauti MK noteikumos nr.360, gan izvērsti aprakstīti SPKC speciālistu vadlīnijās un rekomendācijās darba devējiem, izglītības iestādēm, ārstniecības iestādēm, pasākumu rīkotājiem u.c. Šie drošības pasākumi jau ir saistoši to adresātiem, bet vai tiešām tiek ievēroti? Kā saka – ar Dievu uz pusēm.

Infekcijas uzliesmojumi darba kolektīvos liecina, ka šie pasākumi, kas ir reāla iespēja novērst karantīnu, tomēr netiek pietiekami īstenoti. Sekas tam ir uzņēmuma vai iestādes došanās karantīnā, darbības pārtraukums, reizēm pat striktāki ierobežojumi visā pilsētā vai novadā.

Ja drošības pasākumi netiek ievēroti, tie raisa vīrusa uzliesmojumu un striktākus ierobežojumus. Apzinoties, ka bērnudārzi un skolas klātienē ir mērķis, kas jānosargā iespējami ilgi, ierobežojumu pielietojums sākas no vieglākā un smagāko. Paralēli valdībai ir jāstrādā pie jaunu atbalsta mehānismu izstrādes gadījumam, ja būs jāievieš strikti ierobežojumi valsts mērogā.

Vieglākie ir pulcēšanās skaita mazināšana, vietu iekštelpās, kurās cilvēki kustas un kontaktējas ciešāk darba laiku ierobežojumi, pasākumu atcelšana, vienvārdsakot – galējā variantā atgriešanās pie marta 2×2 un „visi sēž mājās” regulējuma.

Vai šo var salikt tabulā ar pamatrādītāju vērtībām un datumiem pretī? Nē, nevar. Jo kā jau minēju iepriekš – tagad lēmumu pieņemšanas algoritms ir daudz niansētāks, lokāli piemērojams, bez vertikālās ass no augšas uz leju, ar nesalīdzināmi lielāku pašvaldību, uzņēmēju un mūsu katra apzinīgumu, līdzdalību un izpratni.

Atšķirībā no pavasara tagad Latvijā lietojam lokālus ierobežojumu vīrusa vairāk skartajās pašvaldībās, jo eksperti uzskata, ka par uzliesmojumu pašvaldībā x nav jāsoda arī pašvaldība Y, liedzot tās bērniem, piemēram, interešu izglītību. Lokālo ierobežojumu efektivitāti novērojam Kuldīgā un Daugavpilī, kurās tie tika piemēroti pirmo reizi Latvijā un palēnināja vīrusa izplatību šajās pilsētās.

Šāda, pieeja, protams, prasa sarežģītāku komunikāciju un skaidrošanas darbu. Valdībā jaušas vēlme pēc vienkārša, grafiski skaidrojama plāna. Ideālā variantā tāda, kurā ir viens vienkāršs pasākums, kas ļautu apturēt vīrusa izplatību un saglabāt ekonomisko aktivitāti, piemēram, maskas visiem un visur.

Eksperti, pateicoties kuru profesionalitātei, Latvijas valdība līdz šim spējusi reaģēt adekvāti un samērīgi, gan nevar šādu prieka vēsti sniegt. Jo, skat. iepriekš rakstīto, šī brīža Covid-19 ierobežošanas plāns ir sarežģītāks, daudz vairāk balstīts atbildības vienmērīgākā sadalē starp valsti un indivīdu, grūtāk kontrolējams, toties atstāj lielāku iespēju neaizvērt ciet visu valsti. Tas taču ir mērķis, kā vārdā ir vērts iespringt?

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Kurš pēdējais izslēgs gaismu nelielajās pašvaldībās?

FotoRudens tradicionāli ir laiks, kad zemnieka sētā apcirkņi tiek pildīti ar vasaras sezonā sarūpēto. Ja gads ir bijis labs, tad saimnieks uz gaidāmo ziemu raugās ar zināmu optimismu, ja slikts – savelk jostu ciešāk. Pavisam sliktā jākar zobi vadzī. Savukārt pašvaldībām lapkritis ir laiks, kad jāatsāk ikgadējā cīkstēšanās par tām atvēlēto finansējumu.
Lasīt visu...

12

“Ganāmpulkam” pieaugot, aug pieprasījums pēc “ganītājiem”

FotoKoronavīruss ir izraisījis ne mazums diskusiju un viedokļu sadursmju gan speciālistu aprindās, gan sabiedrībā. Taču arvien biežāk parādās atsevišķi eksperti visās jomās, kas nevis iepazīstina sabiedrību ar dažādiem viedokļiem un cenšas paskaidrot, ap ko tad īsti diskusijas griežas, bet izmanto situāciju savu reitingu un popularitātes celšanai. Tā vien šķiet, ka rajonā līderu pozīcijās izvirzījies jauns sabiedriskās domas “ganītājs”. Aldis Gobzems pēdējo nedēļu laikā “spridzina” ar turbo jaudu. Viņš ne vien aicina ignorēt drošības pasākumus COVID-19 ierobežošanai, bet arī mudina lūgties.
Lasīt visu...

12

Jautājums – kāda ir C19 Pasakas morāle? Kāds ir Lāsts?

FotoUz kādas vientuļas salas vārdā Pasaule dzīvoja 100 ciltis (Valstis), kuras vadīja Valdnieki, un viens Burvis (baņķieris). Burvis bija vienīgais, kas prata radīt naudu no gaisa, viņš to radīja, lai aizdotu tiem Valdniekiem, kas Burvi spēja pārliecināt, ka viņi spēs naudu ar procentiem atdot noteiktā laikā. Tā Burvis izgudroja naudu, pār kuru valdīja Valdnieki, savstarpēji norēķinoties ar citiem Valdniekiem.
Lasīt visu...

21

Signāls

FotoVai maskas lietošana pēc koloniālās pārvaldes lēmuma ir medicīniski pamatota? Drīzāk nē nekā jā. Kādēļ tad cilvēki liek uz sejas to? Jo viņiem ir bailes. Bailes tikt izsēdinātiem no transporta, bailes tikt administratīvi sodītiem. Tās ir bailes no varas.
Lasīt visu...

21

Maskai nav nekāda sakara ar valdības gāšanu

FotoReāli fakti - Covid19 ir lipīgs, paaugstinās temperatūra, pazūd oža, bezspēks utt. Iespējams, daudzi jau ir pārslimojuši bez acīmredzamiem simptomiem vai komplikācijām. Manā paziņu lokā viena persona ir mirusi, viena atrodas karantīnā. Tā nav nekāda izklaide izslimot šo “zarazu”.
Lasīt visu...

21

Nevienam nevajadzētu būt tiesībām lemt par cita cilvēka dzīves vērtību

FotoŠogad ir apritējuši 10 gadi, kopš Latvijas Republikā ir stājies spēkā likums “Par Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām”, un 5 gadi, kopš Labklājības ministrija īsteno Eiropas Savienības struktūrfondu līdzfinansētu projektu deinstucionalizācijas (DI) jomā. Un kāpēc par šo nozīmīgo tēmu runāju tieši tagad, jo 10. oktobrī visā pasaulē tika atzīmēta Pasaules Garīgās veselības diena.
Lasīt visu...

12

Krīzes brīdī pacientus šķiros…

FotoTātad Latvija tagad ieviesīs praksi, kādu it kā pielieto daudzās pasaules valstīs, kad krīzes apstākļos šķiro pacientus – kurus ir vērts ārstēt, kurus ne. Bet cik daudz ir to pasaules valstu, kuras būtu tik ļoti okupantu pārpildītas kā Latvija? Lūk, tas ir jautājums.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Priekšlikumi Latvijas Republikas Ministru prezidentam K.A. Kariņam: ierosinu pilnībā pārtraukt jaunu klientu ievietošanu valsts sociālās aprūpes centros

Viena no tiesībsarga funkcijām ir veicināt privātpersonas cilvēktiesību aizsardzību...

Foto

Nevis masku nēsāšana, bet gan C19 pneimonija ierobežo tavu brīvību

Vai man ir pazīstamie, kuri slimo vai ir miruši no C19** infekcijas? Vai tas, ka es...

Foto

Covid19 spilgti izgaismojis melnus plankumus Latvijas medicīnā, bet, iespējams, krīze Baltkrievijā pavēra ceļu to lāpīšanai

Kaut arī no 3. jūnija oficiāli ir pieejami visi valsts apmaksātie...

Foto

Krievijas KDLO dienas ir skaitītas: Putina 5. pants nedarbojas

Nav noslēpums, ka Kaukāzs vienmēr ir bijis ne visai sagremojams kumoss ne tikai cara laiku Kremlim, bet...

Foto

Taksometru sektorā ēnu ekonomika zeļ un plaukst

Kurš gan nav pieradis, ka politiķi sola, pēc tam atkal sola un tad jau politiķi mainās – pirmo solītāju...

Foto

Satversmes tiesa lēmusi atcelt iepriekšējo praksi, piedzenot parādus un kompensācijas par bojātiem dabasgāzes skaitītājiem

Jau šī gada martā sabiedrība tika informēta par spriedumu, kurā Satversmes tiesa...

Foto

Kam kalpo Latvijas žurnālistikas vaļi?

Es gaidīju pirmdienu. Man no prāta neiziet skaitlis 200. Līdzīgi kā Berlīnē “30 tūkstoši” un Roberta Kenedija Jr. publicētie foto, kurus...

Foto

Cerams šī vēstule par iespējamiem nodarījumiem autoriem nonāks pie adresāta: atklāta vēstule Latvijas Republikas kultūras ministram

Rakstu Jums kā vienkāršam cilvēkam, negribu vērsties pie amatpersonas uzslāņojumiem....

Foto

Viendzimumu attiecību regulējums – postmodernās un vecās Eiropas sadursme

Ceturtdien LTV raidījumā "Šodienas jautājums" tika apspriesta klasisko un viendzimuma partnerattiecību problemātika. Politiķu un žurnālistes diskusijā parādījās...

Foto

Prātojums par uzvaru cīņā pret noziedzību un netīrību

Regresīvos vecos laikos bija tāds populārs jociņš par kādas vārdā nesauktas kopienas pārstāvi, kurš mēģinājis atradināt savu ķēvi...

Foto

Vakcinēšanās - glābiņš vai spriedums?

Šī gada 1.oktobrī stājies spēkā 29.septembrī pieņemts lēmums, kurš attiecas uz lielu sabiedrības daļu, bet perspektīvā - uz mums visiem. Lēmums...

Foto

Par maratonu un Covid19

Godātie Veselības ministrijas, SPKC, Rīgas domes, Rīgas satiksmes, AirBaltic un lidostas Rīga darbinieki! Mediķiem un transporta darbiniekiem šis ir bijis īsts baigais gads. Visu cieņu “frontlainiešiem” un...

Foto

Citu valstu mediji pārņem Latvijas informatīvo telpu

Bez atbilstoša valsts atbalsta komercmedijiem vietējā satura ražošanai 2021.gadā Latvijas informatīvo telpu pārņems Krievijas politiskajām interesēm atbilstošs saturs. Citu...

Foto

Atklātā vēstule par Zemgales vienīgā atkritumu apsaimniekošanas poligona “Brakšķi” saglabāšanu tautsaimniecības interesēs

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Makrona nepārliecinošā spēle ar Krieviju: ieradies nomierināt Baltiju, viņš to it nemaz neizdarīja

“Ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem” — šis britu sakāmvārds nāca...

Foto

Atkritumu poligoni kā nacionālās drošības jautājums, jeb Kāpēc likvidēt Zemgales vienīgo atkritumu apsaimniekošanas poligonu ir riskanti

Ir publiskots VARAM sagatavotais informatīvais ziņojums “Par sadzīves atkritumu apsaimniekošanas...

Foto

Tiesiskums ieviests, tagad mūs interesē lielveikali

Lai veicinātu plašāku Latvijas izcelsmes produkcijas īpatsvaru mazumtirdzniecības lielveikalu ķēdēs, Jauno konservatīvo Saeimas deputāti šodien tikās ar "Maxima Latvija" pārstāvjiem....

Foto

Vai tiešām iemeslu pietrūkst, lai izietu ielās?

Ir daļa cilvēku, kuri joprojām nesaprot, kas ir iemesls, lai 10.oktobrī izietu ielās. Nesaprot, jo ir pierasts neko nedarīt...

Foto

Saucēja balss tuksnesī

Žurnālista Bojāra raidījumā “Aizliegtais paņemiens” par Jencīša draudzi “Kristus pasaule” parādīja, cik viegli cilvēki ir psiholoģiski manipulējami, pakļaujami. Un šī nav vienīgā sekta,...

Foto

Farss ar baltkrievu IT kompāniju „uzņemšanu”

"Kapitālā remonta" sakarā pirmais mani tā pamatīgi sasmīdināja premjers KK. Viņš bija "norijis" LIAA jaunā vadoņa naivi izmesto "ēsmu" par...

Foto

Ja jums gadījumā bija kādas šaubas, Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana ir bijusi veiksmīga

Es pievienojos šodienas konferences vienai no galvenajām tēzēm, ka banku kā finanšu institūciju...

Foto

Putina vakcīna ir instruments sabiedrības iegrožošanai

Koronavīrusa (Covid-19, C-19 – sauciet, kā gribas) pandēmija pasaulē cilvēkus ir padarījusi ļoti uzmanīgus, pat nedaudz bailīgus. Ikdienas dzīve, kādu...

Foto

Reira autoratlīdzību ierosinājumi faktiski ir kaitniecība pret grāmatniecības nozari, valodu un kultūru

Latvijas Grāmatizdevēju asociācija Finanšu ministrijas piedāvātos ierosinājumus izmaiņām autoratlīdzību aplikšanai ar nodokļiem uzskata par...

Foto

Lai visai pasaulei varētu parādīt „noderīgāku realitāti”

Vēl viens notikums ar Holivudas blokbasteram līdzīgu sižetu nesen izvērsās vienā no Minskas ielām. Daudzi no mums redzēja video, kurā...

Foto

Vecuma ierobežojumi kreditēšanas jomā, jeb vai banka var senioriem atteikt piešķirt kredītu

Vērojot tendences kreditēšanas tirgū Eiropā, secināms, ka liela daļa kredītiestāžu, lai iespējami izvairītos no...

Foto

Mūsu galvās bija šīs vēsturiskās zemes, un šis likumprojekts tagad piedāvā to konkretizēt, lai latvietība nebūtu plakana

Šodien es iesniedzu izskatīšanai Saeimā likumprojektu “Latviešu vēsturisko zemju...

Foto

Daži jautājumi Latvijas Afganistānas veterānu cēzaram - Gunāram Rusiņam

Saistībā ar interviju, kuru jūs nesen sniedzāt par Andreja Mediņa  militāro dienestu, es dažus jautājumus vēlos uzdot...

Foto

Pandēmija, infodēmija un multilaterālisms: runa ANO Ģenerālās asamblejas 75. sesijā

Augsti godātais priekšsēdētāja kungs! Ekselences, cienījamās dāmas un godātie kungi! Vispirms vēlos apsveikt V. Bozkira kungu...

Foto

Šuplinskas kundze, atkāpieties, jūs dzīvojat citā realitātē

Matemātikas skolotāju trūkuma dēļ pirmo mācību stundu šajā priekšmetā tikai pagājušajā nedēļā aizvadīja Rīgas 40. vidusskolas sesto klašu skolēni....

Foto

Par "Turaidas kvartālu" samaksātā nekustamā īpašuma nodokļa apjoms ir palielinājies, nevis samazinājies

Latvijas televīzijas raidījumā "De Facto" izskanējušais apgalvojums, ka SIA "MC Turaida Property", kam pieder...

Foto

Es negribu lēkt acīs ļoti cienītajam ministram, no kā tik daudz kas ir atkarīgs: lai muzejs paciešas

Manā citādi harmoniskajā un priecīgajā dzīvē ir bijušas tikai...

Foto

Sankcijas. Retorika un realitāte

Šī gada 5.septembrī portālā Pietiek.com tika publicēts nezināma autora raksts ar nosaukumu „Kāpēc tika indēts Navaļņijs”. Rakstā citstarp tika pieminētas rietumvalstu līdz...

Foto

Kad, kurā brīdī, aiz kurām durvīm un kurš apstiprina līdzfinansējumu „tautas sportam”?

"Tautas sports to summu nemaz nevar apēst," sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalstam paredzēto...

Foto

Lūdzu, uzvedieties tiesiski un nekaitējiet Latvijas kapitāla tirgus reputācijai

Ņemot vērā publiskajā telpā pieejamo informāciju par 22.09.2020. plānotajām AS "Olainfarm" akcionāru sapulcēm un Finanšu un kapitāla...

Foto

Ko tad mēs darīsim, „izejot ielās”?

Man bieži tiek uzdots jautājums – ko tad mēs darīsim, “izejot ielās”? Viens kungs rakstīja, ka viņš katru dienu esot...

Foto

„Ņevinovataja ja...”

Vakardien no plašsaziņas līdzekļiem uzzināju, ka “Saskaņas” valde pieņēma lēmumu izslēgt mani un manu kolēģi Ļubovu Švecovu no partijas. Sakarā ar šo ziņu es...

Foto

Šie biedri mums vairs nav nekādi biedri

SDP "Saskaņa" Rīgas nodaļa nolēmusi no partijas par Statūtu pārkāpumiem izslēgt divus biedrus - Vjačeslavu Dombrovski un Ļubovu Švecovu....

Foto

Notikumi Baltkrievijā - divu sistēmu sadursme

Lai kā mums gribētos domāt, ka notikumi Baltkrievijā ir šīs valsts iekšējā lieta un attiecas tikai uz tās iedzīvotājiem, tie...

Foto

Jāizbeidz apgrūtinošās attiecības ar „plinšu sievām”

Uzskatu, ka ir pārkāptas robežas. Kad viens partijas biedrs par citu saka, ka tas ir "jānovāc" un uzsver, ka "man...

Foto

Kā prokurore Dace Lapinska izpilda “pasūtījumus”

Jaunais ģenerālprokurors Juris Stukāns jau ir paudis kritiskus vārdus par prokuroru kvalifikāciju un iestājas par nepieciešamību paaugstināt prokuroru zināšanu līmeni....

Foto

Vājprāts, kas šobrīd pārņēmis ASV

Džordžs Floids mira, kad policija viņu aizturēja 25.maijā. Kopš tā laika ar viņa vārdu ir notikušas nekārtības vairāk nekā 2000 ASV...

Foto

Es tikai brīnos, līdz kādam līmenim tiks degradēts parlaments

Kā Jums šķiet, kā Saeimas priekšsēdētāja Mūrnieces kundze un Saeimas drošības dienests reaģēja uz šo manu ziņu?...