Vai Mežviets ar savu politisko policiju sapņo par trīsdesmit septīto gadu?
Pietiek lasītājs07.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ar labu atmiņu apveltīti Pietiek lasītāji varbūt atcerēsies kāda portāla lasītāja pagājušā gada rudenī iesūtītu publikāciju par nu jau bijušās Valsts policijas augsta ranga amatpersonas Andreja Sozinova savrupmāju Ādažu novada Birzniekos, kura formāli reģistrēta uz viņa mātes vārda. Domāju, ne tikai viņiem vien būtu interesanti uzzināt par Normunda Mežvieta (attēlā) vadītā Valsts drošības dienesta 25. maijā šajā īpašumā sarīkoto „akciju”, kas pārspēja visus KNABa ziedu laikos rīkotos „masku šovus” un liek nopietni aizdomāties par to, vai tikai N. Mežviets ar savu politisko policiju patiesībā nesapņo par kaut ko trīsdesmit septītajam gadam līdzīgu?
Ievērības cienīgs ir jau vietējo pašvaldības policistu piedzīvotais, - viņus vērīgi iedzīvotāji bija izsaukuši pēc tam, kad tieši blakus savrupmājai bija pamanījuši vairākus amatieriski rūpīgi maskētus automātistus, kuri, šķiet, pilnā nopietnībā bija sagatavojušies tam, ka nezināmi tumsas spēki mēģinās ielauzties bijušā policijas priekšnieka mājā, kur tajā laikā notika Valsts drošības dienesta rīkota daudzas stundas ilga kratīšana.
Ir sena anekdote par to, kā cietumnieka māte šim aizraksta uz cietumu – tā un tā, nav neviena, kas varētu kartupeļu lauku uzrakt. Viņš aizraksta pretī – dieva dēļ, nevajag aiztikt kartupeļu lauku, jo tur taču ieroči aprakti. Paiet laiciņš, māte raksta – zini, dēls, atbrauca drošībnieki, visu lauku pārraka, ieročus meklējot, un galīgi nikni aizbrauca, jo neko neatrada. Dēls atbild – nu, māt, kā varēju, tā palīdzēju.
Kā izrādās, tā tomēr nav anekdote. Grūti pateikt, ko tieši meklēja čaklie Valsts drošības dienesta darbinieki – ieročus, zeltu, dimantus vai ko citu, taču ar divmetrīgiem metāla iesmiem viņi izbakstīja visu pamatīgo
Taču tas bija tīrais sīkums, salīdzinot ar to, kas notika mājā. Viss tika apgriezts ar kājām gaisā, ik pa pārdesmit minūtēm tika mainīti speciāli uz skaidras naudas meklēšanu apmācītie suņi, - bet jau atkal rezultāts tāds pats. Šai sakarā drošībnieki, protams, kārtīgi sabēdājās un dusmas izgāza uz mājiniekiem.
Īpaši izcēlās Valsts drošības dienesta darbnieks vārdā Nikolajs un ar šādai situācijai izteiksmīgu uzvārdu Morozovs. Cītīgais cilvēks darīja visu iespējamo, lai mājiniekiem nerastos ne mazākās šaubas – ja vien būtu iespēja, biedrs Morozovs laistu darbā ne tikai dūres un zābakus, bet arī dienesta „naganu”. Uz viņa fona krietni nobālēja citi, it kā tāpat pietiekami centīgi drošībnieki, - viņi tomēr neaizdomājās tik tālu, lai nepilngadīgai meitenei piedraudētu ar bērnu namu.
Rezultāts no visas šīs akcijas gan bija tāds, ka A. Sozinovu nācās palaist uz brīvām kājām, jo rajona tiesas izmeklēšanas tiesnese nedeva Valsts drošības dienesta prasīto apcietinājuma sankciju. Trešdien Valsts drošības dienests izmēģinās laimi vēlreiz – šoreiz Rīgas apgabaltiesā.
Atklāts vismaz pagaidām paliek jautājums – ar ko saistīta ne tikai Valsts drošības dienesta iesaistīšana kriminālprocesā, kurā, kā to apliecinājis arī pats dienests, nav nekā, kas attiektos uz valsts drošības jautājumiem, bet arī metodes, kas tiešām liek domāt par 1937. gadu. Līdz šim N. Mežvieta vadītās iestādes darbinieki ko tādu bija atļāvušies ja nu vienīgi pret „Latvijas valsts ienaidniekiem” – Vladimiru Lindermanu, Linardu Grantiņu un tamlīdzīgi, taču parasti bija centušies būt klusi un nemanāmi. Tāpēc jautājums vietā – kurš pasūtījis mūziku?
Šai sakarā varētu būt īstais laiks atgādināt vēstuli, ko neilgi pirms nāves publicēja Juta Strīķe un kurai bija dots virsraksts "Nav lielāka valsts drošības apdraudējuma kā bezkontrolē izvirtis drošības dienests":
"„Bijušā velotreka "Marss" Rīgā, Brīvības gatvē 207 vietā ir jābūt parkam. Tā uzskata 15 500 cilvēku. (Teikas iedzīvotāju skaits – aptuveni 30 000) Viņi vāca parakstus par parku laikā, kad jau "viss bija izlemts". Kas tas ir, ja ne ņirgāšanās par pilsonisko sabiedrību? Kas tas ir, ja ne spļāviens cilvēkiem sejā? Dariet, ko gribat, bet būs tā, kā mēs jau sen slepeni nolēmām. Tad kurš kuram te ir pakļauts? Kā var tā – viegli nospļauties uz ievērojama daudzuma cilvēku skaidri formulēto gribu?
Tas par parku, bet, pat ja šo slepeno būvi būtu iecerēts celt nekurienes vidū, es būtu pret kaut viena centa izsniegšanu tādam dienestam, kuram līdzinieku neefektivitātē grūti vispār sameklēt. Igaunija un Lietuva ķer Krievijas spiegus regulāri.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju pēdējos desmit gados Baltijā par spiegošanu aizturētas 28 personas: Igaunijā – 17; Lietuvā – 8; Latvijā – 3 zema ranga. Latvijas sasniegumi šajā jomā, maigi izsakoties, ir stipri vāji.
Krievija sūta pa pasauli ne jau tikai spiegus, bet arī algotus slepkavas un visādus citādus draņķus. Ko spēj tam likt pretī Mežvieta vadītais kantoris – vienīgā valsts drošības iestāde ar izmeklēšanas tiesībām? Ko spēj izmeklēt iestāde, kas diendienā netrenē savas spējas izmeklēt sarežģītas krimināllietas?
Tas noved pie degradācijas un pie garantētiem sarežģījumiem pat vidusmēra krimināllietas izmeklēšanā. Noķersim spiegu un nu tik rādīsim izmeklēšanas klasi? Brīnumu nav.
Te ir citāts no Valsts drošības iestāžu likuma, kas tik viņiem jādara: "Valsts drošības dienests valsts drošības jomā veic: 1) pretizlūkošanas un operatīvās darbības pasākumus, lai apkarotu noziegumus pret cilvēci, kara noziegumus, genocīdu, organizēto un ekonomisko noziedzību, terorismu, kaitniecību un citus valsts drošību un varu apdraudošus noziedzīgus nodarījumus, bandītismu, korupciju, naudas viltošanu, kā arī kodolmateriālu, narkotisko un citu (ķīmisko, radioaktīvo) stipras iedarbības vielu vai dubultā lietojuma preču, šaujamo un cita veida ieroču, sprāgstvielu nesankcionētu izplatīšanu (..)."
Un kas ir izdarīts? Novērsta naudas atmazgāšana mērogos, kas Latviju gandrīz izdzina no finanšu civilizētās pasaules? Novērsta Magņitska sarakstā iekļautā Lemberga grupējuma ietekme uz politiskajiem procesiem valstī? Nekā tamlīdzīga, pat ne mazākā kustība šajā virzienā nav bijusi vērojama.
Un šādai iestādei, kura patiesībā pat savu algu godam nav nopelnījusi, būvēt māju par +/– 50 miljoniem? Piedodiet, bet, kamēr Valsts drošības dienests (VDD) pārliecinoši nedemonstrēs skaidru virzību uz efektivitāti, Jaunā konservatīvā partija (JKP) neatbalstīs naudas šķērdēšanu savas funkcijas ļoti slikti pildošam dienestam.
Premjers Krišjānis Kariņš izteicās, ka "viņš nepieļaušot trīs specdienestu apvienošanu, ko gribot kāds koalīcijas partneris". To Kariņam nebūs grūti paveikt, jo JKP nekad to nav rosinājusi. Esam rosinājuši, kā tas ir redzams JKP programmā, izveidot spēcīgu Nacionālās drošības biroju, apvienojot Satversmes aizsardzības biroju (SAB), VDD un KNAB (kas nav drošības iestāde). Militārās izlūkošanas un drošības dienests, kas ir valsts drošības iestāde, kā atsevišķa iestāde nekam nav pievienojams.
Šāds modelis veiksmīgi darbojas Igaunijā (KAPO – Kaitsepolitsei) un parādījis sevi kā efektīvs valsts drošības organizācijas instruments, kas ļautu arī Latvijai ietaupīt un lietderīgi izmantot vairākus desmitus miljonu eiro.
Bet viens gan ir skaidrs – tieši Krišjānis Kariņš kā valdības vadītājs un kā cilvēks būs morāli atbildīgs par to reizi, kad, nedod Dievs, mums reāli būs vajadzīgs spēcīgs drošības dienests, bet būs tikai Mežvieta vadībā degradējies saldas dzīves mīļotāju klubiņš.
Un es personīgi sūtīšu pie Krišjāņa Kariņa kā morāli atbildīgā visus tos valsts apdalītos, kuri savas problēmas varētu risināt ar šiem bezjēdzīgi izšķērdētajiem +/– 50 miljoniem. Vēlreiz saku – nav lielāka valsts drošības apdraudējuma kā bezdarbībā un bezkontrolē izvirtis drošības dienests.
Bez radikālas iejaukšanās šādas ielaistas slimības izārstēt nav iespējams, bet sākumā ir jābūt vismaz drosmei noteikt diagnozi, nevis labprāt ļauties apkrāpties ar saldiem pielīšanas vārdiem.
Un iekšlietu ministra Sanda Ģirģena smieklīgie argumenti nav pat apspriešanas vērti. Dombura diskusijā viņa teiktais, ka SAB un VDD nedrīkst atrasties vienā ēkā, jo tur "notiek darbs ar aģentūru", atsauc atmiņā senu anekdotisku stāstu, kā jaunieceltais cietuma priekšnieks uz sapulču zāli sasauca visus cietuma slepenos aģentus... Katram iekšlietu darbiniekam zināma ābeces patiesība – slepenos aģentus neviens nekad uz savu darbavietu kolēģu un novērotāju apskatei neaicina!
Un visbeidzot – labāk, lai aunu baru vada lauva, nekā lauvu baru – auns.”
Seko mums 
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
