Vai mēs dodamies uz koruptokrātiju, kleptokrātiju un vēl lielāku birokrātiju?
Ilze Aizsilniece13.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pagājušajā nedēļā man, ģimenes ārstam, politiķi ieteica sameklēt naudu budžetā. Trīs dienas pavadīju, izlasot visu Budžeta likumu un tā paskaidrojumus - 1. un 2. sējumu ar 500 lapaspusēm katrā. Ja ministrijām un iesniedzējiem ir precīzāka informācija par konkrētajām budžeta pozīcijām un to patieso izlietojumu, tam arī precīzi ir jāatspoguļojas budžetā, jo tas ir likums un tā ir visu mūsu nauda – kopā 10 miljardi.
Kāpēc ir jāsedz no valsts līdzekļiem:
- 265 000 eiro par AS “Dzintars” parādiem? (Kompāniju, kuras zīmoli ir pārreģistrēti uz privātpersonu un ir nodibināta jauna SIA.)
- 60 000 eiro par IU “Lords” parādiem?
- 266 000 eiro par ZS „Jaunaglona” parādiem?
Šogad neparedzētiem izdevumiem ieplānoti 25 700 000 eiro. Cik pagājušajā gadā tika iztērēts no neparedzētajiem līdzekļiem un kādiem mērķiem?
Kā uzlabos kopējo fiskālo telpu ar 48 000 000 eiro?
Un tad “ Latvijas informācijas telpas mūsdienu izaicinājumiem atbilstošu, efektīvu centralizētu valsts stratēģiskās komunikācijas kapacitāti, iedzīvotāju saliedētībai un piederības savai valstij stiprināšanai” – šim paredzēti 916 000 eiro. Un tie tiks izlietoti viena normatīvā akta izstrādei, vienas interneta lapas izveidei (maksā ap 1000 eiro), divpadsmit darba grupu sanāksmēm, piecām amata vietām un četrdesmit analītiskajiem pārskatiem.
500 000 eiro Ministru kabinetam drošas darba vides pilnveidošanai?
500 000 eiro Iepirkumu uzraudzības biroja un Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas darbības spēju stiprināšanai?
500 000 eiro jaunai elektroniskās balsošanas sistēmai un apsekošanai par Saeimas tehnisko stāvokli?
Un papildus 1 800 000 Saeimas sēžu zāles aparatūras nomaiņai, kas dublējas ar iepriekšējo?
929 976 eiro divu jaunu štata vietu izveidošanai un grāmatvedības pakalpojumiem Valsts kasē klāt papildus jau esošajam lielajam finansējumam? 668 942 eiro Valsts kases kapacitātes stiprināšanai?
5 000 000 eiro uzreiz politisko partiju finansēšanai vienā gadā? Varbūt iespējams pakāpeniski nonākt līdz šim pilnajam maksājumam?
ES finanšu instruments, Ekonomikas ministrija – 21 000 000 eiro, tā apsaimniekošanai aiziet 5 000 000 eiro algām, 13 750 000 eiro precēm un pakalpojumiem, bet subsīdijām paliek tika nepilni 4 000 000 eiro.
224 000 000 eiro procentu izdevumi par valsts parādiem, kuri ievērojami palielinājās „Parex bankas” dēļ.
11 000 000 eiro Finanšu ministrijas algām?
400 000 eiro čeku loterija? Kāds ir pienesums no tās?
10 000 000 eiro pirmo reizi budžetā paredzēts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumu nodrošināšanai? Tiks veidota maza armija?
10 575 000 eiro Sabiedrības integrācijas fondam bez programmas paskaidrojumiem? Kādi ir šī fonda panākumi līdz šim? Kāda ir bijusi līdzekļu lietošanas efektivitāte līdz šim?
Nemaz nerunāsim par 16 000 000 eiro valsts atbalsta dzīvnieku ierakstīšanai ciltsgrāmatā un ģenētiskajai analīzei. Šī nauda esot jādod, jo Eiropas fondi, pēc Zemkopības ministrijas parlamentārā sekretāra Latvijas Radio teiktā. Tad nu vēlreiz sēdos pie budžeta likuma pārlasīšanas. Un pēc likumā ierakstītā šī nauda nāk no pamatbudžeta, tiesa, pašu faktu nosaka Eiropas regula, kas gan nenosaka summas apmēru.
Vai deputāti nevarētu atteikties no daļas savas piemaksas nākamajā gadā, lai guloši un termināli slimnieki nemirtu bada nāvē? Viņus var barot tikai caur zondi vai, ievadot šķidrumu vēnā vai speciālu ēdienu. Par to ģimenēm ir jāmaksā vairāki simti mēnesī.
Lai valsts to segtu, budžetā jāparedz 198 000 eiro. Tā būtu trešā daļa no deputātu algu pieauguma, vēl paliktu gandrīz 70% pieaugums. Vai tas ir ētiski un Satversmei atbilstoši - pašiem sev piešķirt naudu, bet savas valsts iedzīvotāju veselībai nepiešķirt?
Latvijas veselības aprūpē vidējā algas ir 1000 eiro, valsts pārvaldē strādājošajiem 2000 eiro.
Tā ir tikai maza daļa no maniem atradumiem un jautājumiem, kuri kopskaitā ir vairāk nekā 100.
Pārskatot šīs izdevuma pozīcijas ar gudra saimnieka acīm, veidojot citu budžetu, mēs varētu virzīties uz valsti ar lielāku labklājību, sociālu drošību un sabiedrības saliedētību.
Saeimas deputātiem vajadzētu atcerēties, ka patiesie šīs valsts īpašnieki ir tās iedzīvotāji, kuru intereses pārstāv Saeimas deputāti. Mēs esam Latvijas valsts akcionāri, ievēlētajai padomei (Saeimai) un valdei (valdībai) ir jāveic mūsu izstādītie uzdevumi, par kuriem vienojāmies priekšvēlēšanu kampaņā.
Vai mēs dodamies – uz koruptokrātiju, kleptokrātiju un vēl lielāku birokrātiju?
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
