Vai kungi no valdības gatavo atkusni Latvijas-Krievijas attiecībās?
Jānis Mākoņkalns13.06.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
„Latvijas labklājība ir atkarīga no Krievijas” – ar šādu patosa piepildītu virsrakstuvakar (šī gada 13.jūnijā) nāca klajā viens no Kremļa redzamākajiem propagandas ruporiem Latvijā – ziņu vietne baltnews.lv. Minētais raksts bija veltīts jaunākajām tendencēm Latvijas ārpolitikā, kuras pēc autora domām liecina, ka „Rīga ir sākusi griezties uz Maskavas pusi”.
Tajā pašā dienā analogs vēstījums tika nopublicēts arī prokremliskajā laikrakstā „Latviskijie Vesti”1, kura autors arīdzan spekulēja, ka Rīga ir sākusi izrādīt iniciatīvu, lai uzlabotu attiecības ar Maskavu. Kremļa propagandisti unisonā secināja – starp abām valstīm ir sācies „atkusnis”.
Vairumā gadījumu Kremļa propagandas mediju saturs man labākajā gadījumā izsauc traģikomisku smīnu un izbrīnu, kā var „šitā muldēt”, bet joprojām izmantot vārda brīvības priekšrocības un izplatīt dezinformāciju Latvijas sabiedrībā. Diemžēl šis nebija tāds gadījums, un anonīmo propagandistu saskaņotie teksti man lika aizdomāties, vai tomēr tajos nevarētu būt vismaz daļa taisnības.
Runāšu pēc fakta un bez liekām spekulācijām. Tātad kas, manuprāt, liecina, ka Kremļa žurnālisti šoreiz nemelo un abu valstu attiecības tiešām atrodas līdzšinējā status quo izbeigšanas sākumposmā?
Pirmkārt, ir labi zināms, ka baltnews.lv redakcijas politika tiek veidota Maskavā, ziņu aģentūras „Rossija Segodņa” telpās, kas savukārt atrodas tiešā Prezidenta administrācijas kontrolē (par to detalizētāk varat izlasīt pētījumos šeit un šeit).
Tātad, ja baltnews.lv raksta par attiecību uzlabošanos starp Latviju un Krieviju, tam visticamāk ir dots Krievijas vadošo aprindu atbalsts, un tam ir jāpievērš uzmanība.
Otrkārt, Latvijas ārlietu resors pēdējā laikā patiešām ir devis vismaz divus mājienus Krievijas virzienā, ka vēlas nodibināt ciešākus sakarus.
Šī gada 3.jūnijā, Baltijas jūras valstu padomes sanāksmes laikā ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, pēc tikšanās ar Krievijas ārlietu ministra vietnieku Aleksandru Pankinu, paziņoja, ka „Latvija vēlas uzturēt pozitīvu ekonomisko attiecību tendenci ar Krieviju”.
Savukārt 12.jūnijā ministrs, kurš iepriekš publiskajā retorikā bija izcēlies ar izteikti antikrievisku retoriku (atcerēsimies kaut vai Rinkēviča priekšvēlēšanu plakātus „Par spīti Kremlim”), sociālajos tīklos apsveica lielo kaimiņu Krievijas dienā krievu valodā.
Ir skaidrs, ka ārlietu ministra teiktais ir jāuztver tikai un vienīgi kā daļa no valsts stratēģiskās komunikācijas. Attiecīgi tas bija tiešs signāls Maskavai, ka Rīga grib atsākt sadarbību business as usual.
Treškārt, paralēli ārlietu resoram Latvijas-Krievijas attiecību uzlabošanā tiešā veidā ir iesaistījusies arī Satiksmes ministrija. Arī šajā gadījumā es izcelšu divus viennozīmīgus mājienus tam, ka Rīga tuvāko mēnešu laikā plāno intensificēt savu sadarbību ar Maskavu.
Šī gada aprīļa beigās ministrs Tālis Linkaits (kurš nesen tika iecelts par atjaunotās Latvijas-Krievijas starpvaldību komisijas vadītāju) viesojās Maskavā loģistikas izstādē „TransRussia”, kuras ietvaros tikās ar Krievijas satiksmes ministru Jevgeņiju Ditrihu.
Papildus tam dienā, kad ārlietu ministrs Rinkēvičs centās pielabināties krievu lācim rakstiski, satiksmes ministrs Linkaits gāja soli tālāk un šī gada 12.jūnijā pats personīgi ieradās Krievijas vēstniecībā, lai atdotu godu vēstniekam Lukjanovam Krievijas dienas svinībās. (Starp citu, par Krievijas dienas svinībām būtu vērts uzrakstīt atsevišķu rakstu – personības, kas tās apmeklē, vien ir ko vērtas!)
Līdz ar to uz šo brīdi izskatās, ka Latvija, vismaz ekonomikas jomā, ir nolēmusi pakāpeniski atjaunot attiecības ar Krieviju. Turklāt izskatās, ka arī Krievija ir ieinteresēta šādā scenārijā.
Tas nozīmē, ka jau tuvākajā laikā, iespējams, redzēsim augstu amatpersonu vizītes uz Krieviju un otrādāk. Tāpat iespējams, ka Maskava drīzumā noņems daļu no pārtikas produktu sankcijām un palielinās kravu apgrozījumu Baltijas ostās.
Vienīgais jautājums, kas uz šo brīdi paliek neatrisināts ir – kā intereses stāv aiz šīs pēkšņās retorikas maiņas? Es dziļi šaubos vai attiecību uzlabošana ar Krieviju ir balstīta tikai Latvijas ekonomiskajos rādītājos. Kā nekā Krievijas propagandistu solītā krīze tā arī nav iestājusies, un Latvijas ekonomika, salīdzinot ar kaimiņvalsts, ir tīri žirgta un dzīvotspējīga.
Tas, protams, liek domāt, ka ārlietu un satiksmes resora pēdējo nedēļu aktivitātes ir saistītas ar atsevišķu privātā sektora darboņu interesēm. Tiesa, kā minēju augstāk, šoreiz par to nespekulēšu.
Seko mums 
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
