Vai kolaborants Vonsovičs panācis represijas pret Lapsas ģimeni, izmantojot melīgas ziņas iesniegumā Stukānam?

Kā atceramies, pēc tam, kad 2021. gadā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieki veica kratīšanas Lato Lapsas, Jurģa Liepnieka, viņu ģimenes locekļu un saistītu personu īpašumos, toreizējais VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors, pēcāk ar negodu amatu pametušais ģenerālis Kaspars Podiņš acīmredzami uz VID nopludinātu informāciju balstītā Latvijas Televīzijas raidījuma „De Facto” sižetā „žurnālistam” Ivo Leitānam izklāstīja versiju par to, kā viss tas esot paša VID smaga, sistemātiska darba rezultāts. Lūk, precīzais attiecīgās sižeta daļas atšifrējums:

„K. Podiņš: Šo attiecīgo personu kontrolē bija, bija, bija, bija vairāki desmiti fiktīvu uzņēmumu, tai skaitā arī reāli strādājoši uzņēmumi, bet shēma ir izveidota kā tāda, ka, lai reāli strādājošiem uzņēmumiem nebūtu jāmaksā nodokļi, tad jau, veicot savstarpēju nenotikušu darījumu atspoguļošanu grāmatvedības uzskaitē, arī šie te nodokļu slogs viss pārcēlās uz šiem te fiktīvajiem uzņēmumiem. 

I. Leitāns: Šo nodokļu parādi nekad nenonāca līdz lieliem apmēriem, par ko iestātos kriminālatbildība. Šobrīd tie ir 25 tūkstoši eiro, stāsta Podiņš. Brīdī, kad šis slieksnis tuvojās, uzņēmumi par nelielu samaksu tika pārreģistrēti uz mazturīgām personām, bet drīz pēc tam likvidēti. Tāpēc iesaistītie arī ilgāku laiku esot varējuši izsprukt no VID uzmanības. Taču vienā gadījumā lielais apmērs tomēr tika sasniegts. 

K. Podiņš: Parādījās arī persona, uz kuru ir pārreģistrēts šis uzņēmums, un jau tālāk mēs gribējām sekot, pratināt un arī saukt pie atbildības, nu puisis izrādījās tiešām ar, ar, ar, ar, ar nu teiksim tā, zemu izglītības līmeni, kas tika arī izmantots no grupā iesaistītām personām, un arī par simts eiro, kā saka, uzņēmums tika pārreģistrēts. Un, kad persona uzzināja, ka viņam būs jāmaksā šādas lielas nodokļu parādu summas, tad neizpratnē viņš prasīja, un kā tad , kā tā var pie mums būt. 

I. Leitāns: Tagad nodokļos nenomaksātās summa tikšot aprēķināta, šos parādus summējot par vairākiem uzņēmumiem. Tie varētu būt vairāki simti tūkstošu eiro. 

K. Podiņš: Nu, jā es arī lasu tur attiecīgos portālus tagad, un, un, un, un, un, un, un rodās izbrīns. Varu pateikt tikai to, ka tās ir vienkārši ļaunas baumas, jo nu mums ir pilnīgi vienalga, kura persona izvairās no nodokļiem nomaksas. Tātad viņa ir jāsauc pie atbildības, ja. Un pārsvarā jau ir tā, kad pretenzijas tās lielākās jau ceļ tie, tie, tie, sabiedrībā ievērojamākie vai bagātākie cilvēki.”

Taču jau 17. februāra laikraksta „Diena” publikācijā „Kas un kā „pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku” atstādinātā VID izmeklētāja Inita Lūre detalizēti aprakstīja, kā vadība viņai pieprasījusi „sameklēt jebko” tieši par konkrētām personām – Lato Lapsu, Jurģi Liepnieku un viņu ģimenes locekļiem.

Savukārt tagad uz to, ka K. Podiņš ir melojis pats un savu melu izplatīšanai izmantojis arī LTV „žurnālistu” I. Leitānu, skaidri norāda jau pieminētajā „Neatkarīgās” publikācijā minētie fakti. Tajā teikts:

„LR Nodokļu un muitas lietu prokuratūras pārziņā esošais kriminālprocess, kura ietvaros kriminālvajāšanai pakļauts publicista Lato Lapsas brālis Endo Lapsa, savulaik uzsākts uz advokāta Romualda Vonsoviča iesnieguma pamata, kurā viņš skaidri norāda, ka vērsies prokuratūrā tādēļ, ka Lato Lapsas dēļ viņš ir cietušā statusā.

R. Vonsoviča rakstu darba tālākā virzība notikusi ar LR ģenerālprokurora Jura Stukāna tiešu atbalstu un satur gan tendenciozi veiktus VID aprēķinus, gan arī atklāti melīgus apgalvojumus - to savā iesniegumā lietas prokuroram Andrim Aleksejevam norādījis Endo Lapsa. (..)

Būtisks aspekts visā šajā kriminālprocesa ierosināšanas stāstā ir fakts, ka VID darbinieki savāktos “izmeklēšanas” rezultātus prokuratūrā ir iesnieguši nevis dienesta vārdā, bet gan izmantojot nu jau bēdīgi slavenā advokāta, bijušā LPSR laika tiesneša Romualda Vonsoviča starpniecību.

Sākotnēji tieši viņa rīcībā kādas, iespējams, pasūtījumu saņēmušas amatpersonas ir nodevušas savāktos “pierādījumus”, tādējādi radot visai savdabīgu precedentu, kas vedina uz domām par patieso valsts iestāžu lomu dažādu privātpersonu (tajā skaitā valsts amatpersonu) pasūtījumu izpildē.”

„Neatkarīgās” publikācijā norādīts uz to, ka „jau iesnieguma saņemšanas brīdī prokuratūrai būtu bijis pamats pievērst uzmanību tam, ka tā autors, visticamāk, jūt dziļu nepatiku pret Lato Lapsu un mēģinājums apsūdzēt viņa radinieku varētu būt personiskas atriebības diktēts solis. Tomēr tā vietā R. Vonsoviča iesniegums saņēma visaugstākā līmeņa atbalstu - kā jau minēts, kriminālprocesa tālākā virzība notika ar ģenerālprokurora Jura Stukāna tiešu akceptu”.

Domājams, ka tiesībsargāšanas iestādēm vajadzētu pievērst ļoti nopietnu uzmanību tam, vai R. Vonsoviča darbībās nav saskatāmas nozieguma pazīmes – piemēram, nepatiess ziņojums, apzināti nepatiesu ziņu sniegšana vai kas līdzīgs. Arī uz to skaidri norāda „Neatkarīgās” publikācija:

„Kā iesniegumā prokuroram norādījis Endo Lapsa, savā prokuratūrai adresētajā iesniegumā Romualds Vonsovičs apzināti iekļāvis nepatiesu informāciju, respektīvi, melojis vismaz četras reizes. Viņš apgalvojis, ka Endo Lapsam savulaik tikušas izsniegtas 42 pilnvaras, viņš esot bijis amatpersona 71 uzņēmumā (pat ja tas atbilstu patiesībai, nav skaidrs, kā tas varētu kalpot par pamatu kratīšanām un aizturēšanām). Turklāt E. Lapsa esot nodarbojies ar saimniecisku darbību neveikušu uzņēmumu prettiesisku dibināšanu un likvidāciju, kā arī veicis fiktīvu uzņēmējdarbību.

Endo Lapsa uzskata, ka šos R. Vonsoviča minētos “faktus” un to neatbilstību patiesībai VID un prokuratūrai ir bijis iespējams elementāri pārbaudīt pēc publiskās datu bāzēs atrodamas informācijas, tomēr tas nav ticis darīts.

Savukārt citā R. Vonsoviča iesnieguma daļā šīs “publiskās datu bāzes” ir pat vairākkārt piesauktas - balstoties uz tajās it kā atrodamo informāciju, Vonsovičs apgalvojis, ka esot pamats uzskatīt, ka gan Endo Lapsa, gan Lato Lapsa, veicot “finansiālas aktivitātes”, esot nodarbojušies ar “nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju”.

Endo Lapsa prokuroram A. Aleksejevam rakstītajā ar zināmu ironijas devu uzsvēris, ka šobrīd nepastāv neviena publiska datu bāze par kādu personu veiktām “finansiālām aktivitātēm” vai “nelikumīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju”, ko tāda līmeņa juristam, kādu par sevi uzskata R. Vonsovičs, jau nu vajadzētu zināt.”

Ar vārdu sakot, būtu dīvaini, ja tiesībsargāšanas iestādes nereaģētu uz šīm skaidrajām norādēm, kas liecina par R. Vonsoviča iesaisti noziegumos vai pat to organizēšanu. Protams, atklāts paliek arī jautājums, kas ir bijis visu šo represiju pasūtītājs un uzkūdītājs.

Novērtē šo rakstu: