Vai Ķemeru sanatorija tiks pārdota par santīmiem?!
Jānis Kuzins, Jūrmalas “Pilsētas veselības biedrības” valdes loceklis09.08.2012.
Komentāri (12)
Iesaki rakstu: 
Nesen Jūrmalu satricināja fakts, ka Ķemeru sanatorijas Kūrorta poliklīnika un dažas pieguļošas ēkas cieta ugunsnelaimē; faktiski arī ir apstājušies rekonstrukcijas darbi Ķemeru sanatorijā, jo ģenerālbūvnieks NCC Konstrukcijas vaino Ķemeru sanatorijas īpašnieku SIA Ominasis Latvija parādu nekārtošanā un nemaksāšanā par būvniecības darbiem.
Latvijas brīvvalsts, arī padomju Latvijas un Jūrmalas kūrorta lepnums stāv tukšs un netiek izmatots, baumo, ka tiek eksportētas dūņas, bet, vai tas ko dod Jūrmalai vai Latvijai, ir stipri apšaubāmi.
Kas tad slēpjas aiz SIA Ominasis Latvija, kas savulaik privatizēja sanatoriju Ķemeri, - katram uzņēmuma taču ir īpašnieki. Pēc Uzņēmumu reģistra datiem redzam 3 valdes locekļus - Saūda Arābijas pilsoņus Alhamdy Ali Hassan, Alhamdy Omar Saleh un Alhamdy Saleh Omar; cik ir dzirdēts, tēvs un viņa divi dēli no senas un bagātas Saūda Arābijas šeihu ģimenes.
Bet SIA Ominasis Latvija vienīgais īpašnieks ir SIA Santlat, kas pieder Saūda Arābijas pilsonim Alhamdy Omar Saleh, tātad vienīgais faktiskais abu uzņēmumu labuma guvējs un īpašnieks ir Alhamdy Omar Saleh. Diemžēl no Saūda Arābijas baumu līmenī atnāca bēdīga vēsts, ka Alhamdy Omar Saleh vairs nav starp dzīvajiem, tātad šos abus uzņēmumus mantos Omāra dēli Alhamdy Ali Hassan un Alhamdy Omar Saleh.
Pats pazinu Omāru, viņam bija lielas idejas Ķemeru sanatoriju uztaisīt par Kempinski klases viesnīcu, grandiozu tūrisma centru, diemžēl ne vienmēr apkārt bija godīgi partneri un darbinieki, lai šī idejas realizētu, un ekonomiskās krīzes iespaidā idejas palika tikai par idejām un neko vairāk.
Pētot un analizējot iespējamos attīstības modeļus, ir jāsecina, ka notiek tas bēdīgākais, - abiem uzņēmumiem Rietumu bankā ir uzlikta komercķīla, tātad visi šo uzņēmumu īpašumi ir ieķīlāti bankā, sekojoši SIA Ominasis Latvija Ķemeru sanatorija, pieguļošās ēkas, nodegusī kūrortpoliklīnika, dūņu atradnes un SIA Ominasis Latvija vienīgā īpašnieka SIA Santlat īpašumi Jūrmalā, jūras krastā Turaidas ielā 2 (pretī Dzintaru koncertzālei) un Smiltenes ielā 1, - uz šī zemes gabala atrodas vērtīgs minerālūdens urbums.
Pret SIA Santlat, kam faktiski pieder Ķemeru sanatorija, ir vērsta piedziņa, un jau septembrī īpašumi Turaidas ielā 2 un Smiltenes ielā 1 tiks izsolīti tiesu izpildītāja Aināra Šusta rīkotā izsolē: piedziņu ir pieprasījusi Rietumu banka, kurā arī ir ieķīlāta Ķemeru sanatorija jeb SIA Ominasis Latvija.
Ja SIA Santlat ieķīlātie īpašumi tiek pārdoti, tad arī iespējams, ka tiks pārdots arī SIA Ominasis Latvija kā meitas uzņēmums ar visu savu mantu jeb Ķemeru sanatoriju.
Un tagad gribu pateikt savu viedokli: mani kā jūrmalnieku mulsina un uztrauc, ka valsts, valdība un Privatizācijas aģentūra vispār atļāva privatizēt Jūrmalas dabas un kultūras bagātības, minerālūdens urbumus, Ķemeru dūņas, kultūras pieminekļus Majoros un Ķemeros.
Iepriekš rakstītais ir tikai sekas tai saimniekošanai, kas mūs noveda pie šīs situācijas, šeit nav jāmeklē vainīgie nedz Jūrmalas pilsētas domē, nedz Rietumu bankā, kas daudz dara, lai Jūrmala attīstītos, neverot ciet par parādiem atņemtās viesnīcas, bet tās uzturot; nedz vaina ir Saūda Arābijas šeihiem, - viņi ir tikai labticīgie ieguvēji, kas neiedziļinās mūsu „reņģēdāju” likumos.
Esam vainīgi mēs paši, ka tagad izsolē, iespējams, par kapeikām tiks pārdoti šie objekti - un tas, kāds būs nākošais īpašnieks, cik godīgs un patriotisks, ir tikai Dieva rokās.
Ceru, ar šo rakstu nevienu neesmu aizskāris, bet cilvēkiem ir pienākums zināt, kas notiek Jūrmalā.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
