Iesaki rakstu: 
Ir tāda Re:Baltica paspārnē strādājoša „faktu pārbaudes un sociālo tīklu pētniecības virtuāla laboratorija Re:Check”. Tāda kā Patiesības ministrija. Pirmajā brīdī gribējās domāt, ka tā radīta kā oficiāls valdības rupors saskaņā ar kaut kādiem MK noteikumiem un darbojas pēc attiecīgi apstiprināta reglamenta, lai sabiedrisko domu pasargātu no oficiālajam valdības kursam neatbilstošas informācijas.
Taču melu izķeršana no soctīklos publicētās informācijas, kā izrādās, ir visai subjektīvs vai pat individuāls process. Vai apgalvojums publicētajā ziņā ir patiesība, puspatiesība vai drīzāk nav taisnība, savstarpēji vienojoties nosaka vismaz divi redaktori, nevis, kā varētu domāt, kāds attiecīgās jomas speciālists.
Un kā gan var noteikt, kur ir robeža starp daļēju patiesību un daļējiem meliem, ja faktus, ar kuriem operē gan apšaubāmās ziņas publicētājs, gan šīs ziņas atmaskotājs, visbiežāk atrod vienā un tajā pašā krātuvē – internetā. Ja pie upes makšķerē divi zvejnieki, viens noķēris asari, bet otrs raudu, tad kuram būs taisnība par to, kādas zivis mīt upē? Un kura no tām visvairāk atbilst zivs izskatam?
Visu cieņu šīm meitenēm, kuras spējušas sertificēties (uzdoties?) kā globālu jautājumu universāli eksperti. Kā jebkuru melodiju var nospēlēt minorā vai mažorā, tā jebkuru faktu var pasniegt gan pozitīvā, gan negatīvā izgaismojumā, un labs žurnālists to pieprot.
Smaidu raisa nesen portālā ievietotā “atmaskojošā” informācija par to, vai Kanādas protesta braucienos piedalījās 100, 50 vai mazāk tūkstošu dalībnieku ar smagajām automašīnām. Rezultātā Andris Ameriks, informācijas paudējs, padarīts par meli, jo nav spējis uzrādīt pierādījumus (lai nu būtu bijis kaut 50 autiņu, nez kā Ameriks tos būtu spējis kā lietišķo pierādījumu atdabūt kaut līdz Rīgas apvedceļam?).
Re:Check pašu proklamētais uzdevums ir “gādāt, lai sociālo tīklu laikmetā cilvēki saņemtu patiesu informāciju”. Tad cik galu galā bija to auto – atbilde tā arī netiek dota. Kāda jēga no šādas publikācijas?
Vēl kāds “atmaskojošs” Re:Check raksts nāk prātā par amerikāņu zinātnieku Roberto Meloni, kurš bija ievietojis FB videouzrunu (tā gan tika operatīvi izdzēsta) ar savu viedokli par kovidvakcīnām, par mRNS proteīnu iedarbību uz cilvēka šūnām un pamatoja, kāpēc viņš negrib savus mazbērnus vakcinēt un neiesaka to darīt arī citiem vecākiem.
“Atmaskojošā” raksta autors gan piebilst, ka, “lai gan Melons neapšaubāmi ir veicis ieguldījumu mRNS pētīšanā, tajā tika iesaistīti vēl daudzi zinātnieki…”, bet tūdaļ steidz pieminēt ziņu aģentūras vai preses izdevumus, kuros ir uzieti Meloni personai neglaimojoši raksti – tātad bijis slikts zinātnieks (fakti gan nav pieminēti) un tāpēc viņam nevarot ticēt.
Par zinātnieka ieguldījumu, viņa zināšanu līmeni parasti pieņemts spriest, analizējot viņa zinātniskās publikācijas, kā arī viņa oponentu publikācijas par konkrēto tēmu. Līdzīgi, ja paļautos uz vecu avīžu izgriezumu saturu, iespējams, mēs varētu nospriest, ka Einšteins (vai jebkurš cits) nav bijis zinātnieks, bet parasts psihiatriskās iestādes pacients.
Taču šajā gadījumā ir pietiekams pamats uzskatīt, ka Melons ir bijis vērā ņemams zinātnieks, kurš ir pētījis mRNS, zina, par ko runā, un tieši tāpēc viņa teiktajā būtu jāieklausās, vismaz to nedrīkstētu ignorēt. Ir jāpaiet vairākiem gadiem, līdz uzzināsim, kuram bijusi taisnība.
Re:Check ir vēl pulka līdzīga satura publikāciju, kuras negribas uztvert pārāk nopietni un liek domāt par rečekistiem kā dibinājumu, kurš reizēm izklausās pēc pīlīšpūtēju ansambļa.
Ļoti līdzīgā stilā un manierē 2020.gada 22. decembrī TVNET portālā tika publicēta ziņa par to, ka Latvijas jauno zinātnieku apvienība (LJZA) norobežojas no LZA prezidenta Ivara Kalviņa komentāriem par Covid-19 vakcīnu.
Apvienībā ir aptuveni 200 jauno zinātnieku un doktorantu, taču “petīciju” parakstījušo skaits nav publicēts. Ko tādu zaimojošu vai ķecerīgu Ivars Kalviņš pateica? To, par ko šodien ir jau pārliecinājusies sabiedrības lielākā daļa, – ka vakcīna, radīta konkrētam vīrusa paveidam, nevar pasargāt no citiem mutējoša vīrusa paveidiem un būt simt procenti droša.
Ja kāds vēl tam nepiekrīt, lai atver Worldometer portālu un paskatās uz reālo Covid-19 saslimstības dinamiku Izraēlā. Izraēla bija un joprojām ir covidpotēšanās pioniervalsts. Tā bija viena no pirmajām, kura savus iedzīvotājus, bērnus ieskaitot, masveidā savakcinēja un turpina potēt jau ar ceturto devu.
Pašlaik tur slimo piecreiz vairāk un diemžēl arī mirst divreiz vairāk cilvēku nekā gadu iepriekš. Arī Latvijā redzams, ka ievērojami vairāk saslimst tieši vakcinētie.
Vai nebūtu laiks LJZA atvainoties Ivaram Kalvītim?
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
